Galīgi neloģiska šī izvēle tomēr nav. Šā gada pavasarī "Elbow" "deluxe" versijā pārizdeva šo plati, tāpat kā iepriekš bija izdarījusies ar debijas albumu "Asleep In The Back" (2001) un pēc tam ar trešo plati "Leaders Of The Free World" (2005). Neloģismu virkni turpinām, izceļot "Elbow" otro albumu? Kāpēc ne debijas plati? Kāpēc ne trešo? Tieši tāpēc, ka "Cast Of Thousands" ir pēdējais "Elbow" "ne-stadionu" albums. Tas pēc noskaņām vairāk atgādina tādu mierīgu privātu ballīti, kurā sapulcējušies īsteni mūzikas gardēži.
Pirms gada šeit aplūkojām lielisko "Elbow" toreiz nesen iznākušo plati "Build A Rocket Boys", tās gluži sektantisko spēju pakļaut prātus un sirdis neizskaidrojamā veidā, taču uz to brīdi "Elbow" jau bija kļuvusi par masu produkciju. Nupat prese ziņoja, ka aizsaulē aizgājis pasaulē pēdējais milzu bruņurupucis Vientuļais Džordžs - lai arī kā viņš centās, visi mēģinājumi radīt pēcnācējus bija neveiksmīgi, un Džordžs nospļāvās uz visām bruņurupuču mātītēm, savu dzīvi beidzot kā vientuļnieks ar augsti paceltu galvu. Lūk, ar "Elbow" ir tieši tāpat - lai arī "Build A Rocket Boys" ir grupas komerciāli veiksmīgākais albums, tas balstās uz saknēm, kas dēstītas pirmajos albumos, tai skaitā "Cast Of Thousands". "Elbow" iet augsti paceltu galvu, neklausoties, ko saka citi, un gluži nejauši aizsoļo līdz stadioniem! Nu, un šādas koncertēšanas vietas jau nu neatgriezeniski ienes zināmas korekcijas mūzikā. Domājams, "Elbow" augsti paceltu galvu arī gribētu iet vismaz tikpat ilgi kā Vientuļais Džordžs - viņš savu krunkaino šīs zemes ķermeni pameta, būdams knapi 100 gadu vecs!
Un tātad. Ir 2003.gads. Tā gada 1.janvārī par Šveices konfederācijas prezidentu kļūst Paskāls Kušpēns. Kāds Pens Hadovs kļūst par pirmo cilvēku, kas vienatnē bez citu palīdzības ar kājām noiet no Kanādas līdz Ziemeļpolam, bet 23.novembrī Antarktīdā tiek novērots saules aptumsums. Taču neviens no šiem notikumiem nav atstājis tik paliekošas pēdas kā tajā tālajā 2003.gada 18.augustā iznākusī plate "Cast Of Thousands". Tiesa, tā gada martā ASV iebruka Irākā, taču var apgalvot, ja visi cilvēki uz Zemeslodes būtu sadevušies rokās un klausījušies "Elbow" dzīvesgudrās un samiernieciskās dziesmas, nebūtu ne tikai kara Irākā. Vēl vairāk - baltie lāči turpinātu dzīvot ierastajos klimatiskajos apstākļos tuvāk zemes poliem, nevis dibinātu šlāgeransambļus un maitātu ļaužu muzikālo gaumi mazā valstiņā pie jūras, kura, iespējams, ir vienīgais mūsu resurss, kas vēl nav ieķīlāts starptautiskās aizdevēju organizācijās. Bet tas jau atkal ir cits stāsts.
Papildus resursi:
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru