Pāri plūstoša enerģija, patīkamas pārmaiņas visapkārt valdošajā indīmūzikas miglā (nu, vismaz šajā daudzu miljonu apmeklētāju vietnē). Arī Emīlijas Heinzas balsij piemīt kas kosmisks, bez tam plate ir viegli uztverama kā viens vesels stāsts, kurā katra nodaļa (dziesma) organiski pāriet nākamajā - kā Danielas Stīlas romānos: neesi vēl beidzis pinkšķēt par vienas nodaļas beigām, kad jau, izrādās, ir sākusies nākamā, no kuras, sekojot grāmatas varoņu mīlas dzīves līkločiem, jāelso vēl vairāk. Jau pieminētajā paziņojumā "Metric" paši bez īpašas kautrēšanās norāda, ka "Synthetica" ir viņu līdzšinējās darbības (no 1998.gada) "muzikālā kulminācija" - albums skan tieši tā, kā grupa to allaž ir vēlējusies un uz ko tiekusies!
Nu ko, pietiks plekstēt, kā dzejnieks Andris Akmentiņš nesen "Kultūras Dienas" portālī jaunvārdā nosauca vienkārši tukšu muldēšanu, un ķersimies vērsim pie sariem. Es gan nezinu, vai vēršiem vispār ir sari. Cūkām ir. Tos izmanto gan medicīnā, gan gatavojot otas. Bet vēršiem pilnīgi noteikti ir aste, kādu ēzelītis I-ā pazaudēja, kamēr pūce to izmantoja par durvju zvana sastāvdaļu. Cūkai atkal tādas astes nav - viņai ir tikai kandžas aparāta spirālei līdzīga ļerka... Ārprāts, jau atkal tā plekstēšana!
Papildus resursi:
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru