otrdiena, 2012. gada 12. jūnijs

"Clock Opera" - "Once And For All" (video), "Ways To Forget" (2012, pilns albums)

Dažam par prieku, dažam par sirdsdēstiem, bet arī pie mums ir iestājies nosacīti siltais vasaras laiks, kad pludmalēs aktivizējas ne tikai odi, ērces un ekshibicionisti, bet arī dažāda izmēra, kvalitātes un skaļuma muzikāli pasākumi. Kā allaž - viss smaguma centrs ticis Salacgrīvai, taču arī Liepājas pludmale jau kuro gadu pēc kārtas piedzīvos "savu aizraujošāko vasaras piedzīvojumu" - pludmales festivālu. Tajā bez apkārtējo māju pagalmu piečurāšanas programmā apmeklētājiem tiek piedāvāta arī daudzveidīga muzikāla programma, kurā gan diemžēl nav iekļauta Olgas Rajeckas uzstāšanās, aiz ko, zināmā mērā, zūd šī festivāla leģitimitāte, bet nu labi - organizatoriem Olga droši vien nav pa kabatai. Toties ir virkne pašmāju un ārzemju komandas, kas, apkārušās ģitārām un bungu komplektiem, sola izklaidēt mencu iecienītās Vēju pilsētas appūstos iedzīvotājus un viesus.

Kā viena no galvenajām viesu grupām tiek piesaukta londonieša Gaja Konelija "Clock Opera" - indīroka kvartets, kas šā gada aprīlī laida klajā debijas albumu "Ways To Forget". Ir skaidrs, ja cilvēks ikdienā dzīvo, fonā klausoties "Radio Skonto" vai jebkuru citu radiostaciju, šāds nosaukums - "Clock Opera" - neizsaka neko! Pirmkārt, tāpēc, ka grupa ir jauna, un, otrkārt, - šķiet, šādas grupas pa radio parasti bieži nespēlē. Kaut varu kļūdīties, jo radio neklausos vispār, izņemot sestdienās plkst. 14.00 pa "Pirmo Rīgu" raidījumu "Radiotirdziņš", kurā allaž kāds pārdod "trīs sezonas panēsātus, bet gandrīz nelietotus 46.izmēra sieviešu ziemas zābakus".

Šā gada pašā sākumā "Clock Opera" singlu "Once And For All" novērtējām kā "tuvu ideālai dziesmai ar tikpat tai ideāli piemērotu video" - stāstu par veco maitu mīlestību, kura dažiem atnāk tik sirmās vecumdienās, ka, kamēr viens mīlnieks aiziet ciemos pie otra, tas, izrādās, jau ir aizdevies citos medību laukos. Skarbi un emocionāli. Toreiz, janvārī, šķita, ka mūs gaida brīnišķīgs "Clock Opera" debijas albums, un tad tas iznāca. Ir ļaudis, kas plates izvēlas klausīties, topot pamudināti caur kādu recenziju vai albuma apskatu, daļa no tiem par savu "gaumes guru" uzskata mūzikas žurnālu "NME". Un šis respektablais žurnāls "Clock Opera" debijas plati "Ways To Forget" ir aprakstījis rindkopu garā recenzijā, izmantojot tādus vārdus vai vārdu salikumus kā "žvadzoņa", "apātisks" (runājot tieši par dziesmu "Once And For All"), "erudīts vientiesītis" un "no slikti līdz garlaicībai", beigās plati novērtējot ar divām ballēm no desmit. Recenzijas autore gan komentāros ir saņēmusi savu daļu kritikas, kam droši var pievienoties - kāpēc gan tik respektablam izdevumam jāliek sievietei rakstīt albuma recenzijas "jautro dienu" laikā?

Taču, lai arī albums "Ways To Forget" pilnīgi noteikti nav pelnījis tik skarbus vārdus, zināmas problēmas ar "Clock Opera" uzstāšanos festivālā varētu būt - šis kvartets spēlē tādu mūziku, kuru nevar iemīlēt vai kura nevar aizraut, klausoties to pirmo reizi. Tajā ir pārāk daudz zemūdens akmeņu un straumju, kuras var "uzķert", tikai šo mūziku labi iepazīstot. Pretējā gadījumā vienīgie, kas koncerta laikā nežāvāsies, būs paši grupas dalībnieki. "Clock Opera" mūzika ir pārāk smalka, lai to uztvertu bez sagatavošanās. Tāpēc, lūdzu, te turpinājumā būs visa plate "Ways To Forget" - kam patīk, tas riktējās uz koncertu, kam nepatīk, var jau atkal gatavoties uz čurāšanu festivāla apkārtējās teritorijas māju sētās. Bet ziniet, mīļās čurlūpas, šogad mums, šo māju iedzīvotājiem, ir sapirktas "bīses"! Tā kā skatieties, vai uz festivālu neaizejiet ar vienu caurumu dibenā, bet mājās neatnākat ar vismaz diviem kā minimums.






Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no 1146miles.com.

2012, www.musicstories.lv

Nav komentāru: