Mūzikas stāsti: "The Dandy Warhols" - "This Machine" (2012, pilns albums)

piektdiena, 2012. gada 15. jūnijs

"The Dandy Warhols" - "This Machine" (2012, pilns albums)

Endijs Vorhols bija slavens pagājušā gadsimta otrās puses popārta meistars - viņš spēja radīt mākslas darbus, kas cilvēkus uzrunāja kaut kā īpaši. Savā ziņā viņš bija kulta mākslinieks, kas savu tēlotājas mākslas daiļradi cieši saistīja ar populāro kultūru, tādējādi vairāk pielūdzējus rodot varbūt arī ne klasisko mākslas galeriju apmeklētāju lokā. Taču, zīmīgi, tieši Endija Vorhola muzejs Pitsburgā (ASV) ir lielākais vienam māksliniekam veltītais muzejs visās ASV. Un, lai arī 1987.gadā viņš 58 gadu vecumā šo pasauli atstāja, viņa "ēna" ir gana liela joprojām. Vorhola darbi joprojām tiek izdoti tūkstošu tirāžu fotoalbumos, joprojām kino gardēži mielojas ar neskaitāmajām viņa režisētajām filmām un atceras citas viņa ekstravagantās aktivitātes.

Pie vienām no šādām Vorhola aktivitātēm jāpieskaita laika posms pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad viņš pildīja menedžera lomu tolaik vēl "zaļajai" grupai "The Velvet Underground". Summējot šīs viņa aktivitātes, ir grūti nenovērtēt viņa vārda būtisko lomu, sevišķi jau Amerikas kultūrā. Un tāpēc nav brīnums, ka vēl nepilnus desmit gadus pēc mākslinieka nāves, trīs jauni čaļi un viena fida izdomāja, ka ansambli, ko viņi nupat nodibinājuši, jāsauc par "The Dandy Warhols" - vienkārši tāpat, jautras vārdu spēles dēļ! Un tieši par viņiem ir šodienas stāsts, jo pavisam nesen klajā nākusi kvarteta astotā studijas plate "This Machine".

Kurš gan no "saldajiem deviņdesmitajiem" neatceras dziesmu "Bohemian Like You" (patiesībā tā tika izdota 2000.gadā, bet divtūkstošajiem gadiem vēl nav izdomāts nekāds tik skanīgs apzīmējums)? Droši vien ir kāds bariņš, kurš spētu nodungot vismaz piedziedājumu. Un laikam jau ar to arī viss beidzas. Jo, ja tā padomā, neviena cita liela hita grupai nav. Kad 1995.gadā "The Dandy Warhols" izdeva debijas plati "Dandys Rule OK", mūzikas prese pārsvarā raustīja savus šņukurus un izteica kritiskas piezīmes ("izklausās, it kā šis kvartets būtu salietojies sliktas narkotikas"; "NME"), dažiem tomēr atzīmējot, ka "tā ir iespaidīga sešdesmito gadu postmodernisma versija". Un deviņdesmito vidū, kad mūziķi kā no piesvīdušiem krekliem gribēja tik vaļā no astoņdesmito disko stila, masīvi dodoties modernās popmūzikas un alternatīvās mūzikas virzienā, no šodienas viedokļa raugoties, šāda uzdrīkstēšanās nosliekties par labu, piemēram, sešdesmito gadu "T. Rex" stilam uzskatāma par, ja ne varoņdarbu, tad vismaz "iešanu pret straumi" noteikti.

Bet, skatoties singlu un albumu topu tabulās, secinājums ir nepārprotams - "The Dandy Worhols" ir pielnīgi vienalga, ko par viņiem domā, vai viņu plates pērk. Nekad neviens grupas albums vai singls nav pabijis topu virsotnē - tikai 2003.gada albums "Welcome To The Monkey House" uzkāpa līdz 3.vietai albumu topā Norvēģijā, ko noteikti nevar saukt par mūzikas tirgus lielvalsti. Un arī "Bohemian Like You" augstākā pozīcija singlu topos bija 5.vieta Lielbritānijā. Taču, neskatoties uz to, kvartets turpina savu savrupā ceļa gājēja gaitas joprojām. Par jauno albumu "This Machines" mūzikas prese atkal izsakās "mīļi". "Gluži kā alkoholiķi, kam ir jautri tikmēr, kamēr ir ko dzert," plates apskatā raksta populārās kultūras izdevums "PopMatters", norādot, ka tā izklausās, jo brīžiem albums sit augstu jautrības vilni (ir ko iedzert), kamēr dažbrīd tajā valda gluži apātiskas noskaņas ("ninnīte" beigusies). Savukārt kāds cits uzskata, ka grupas līderis Kortnijs Teilors - Teilors "izklausās garlaicīgs".

Gribētos gan nedaudz oponēt. Jā, protams, dziesmas "Well They're Gone" laikā vismaz divas reizes var iemigt; jā, varbūt skaņas no dziesmas "Don't Shoot She Cried" izklausās kā podā noskalotu kāmīšu rēgu kora izpildīta kantāte, taču, kā jau allaž, noklausoties plati vismaz reizes trīs piecas, bilde kā no maziem mozaīkas gabaliņiem kļūst skaidra un saprotama. "This Machine" gadījumā tā ir samērā glīta bilde - varbūt ne tik krāšņa kā Vorhola iespaidīgākie darbi, taču kopumā stils ir ieturēts un albums ir labi klausāms. Tiesa, vai tas iekļūs sarakstā "Albumi, ko pirms pakāršanās jānoklausās katram pašnāvniekam", ļoti jāšaubās.