piektdiena, 2012. gada 1. jūnijs

Loudon Wainwright III - "Older Than My Old Man Now" (2012, pilns albums)

Katrs padomju laika bērns noteikti atcerēsies televīzijas leļļu raidījumu (toreiz tos nesauca par šoviem) "Kling, klang, esam klāt!", kurā darbojās mollīga leļļu meitene Anniņa un, šķiet, Pēcis, un bija vēl viens, bet tam vairs vārdu neatcerēties. Ka tik nebija Jurītis... Tāpat pa "Pirmo Maskavu" bez piecpadsmit minūtēm astoņos vakarā visi plašās padomju zemes bērni gaidīja ciemos cūku, suni un vēl tur bija kāds personāžs, bet vārds palicis atmiņā tikai cūkai - Hrjuša. Toreiz naivajās bērna cerībās vai ilūzijās maldījās doma, ka varbūt šie ir īsti un dzīvi leļļu dzīvnieki, bet patiesība izrādījās pārāk banāla - viņiem visiem dibenos bija caurumi, caur kuriem tie tika uzsēdināti uz aktieru rokas, kas dažādās smalkās balsīs ierunāja attiecīgo lopu.

Mūsdienās runājošās cūkas un suņus ir aizstājuši Govs un Cālis, un Simpsoni. Bet zināma optimizācija ir notikusi - reizēm viens aktieris mēdz ierunāt vai visus multfilmu varoņus. Piemēram, Dans Kastelaneta no šiem pašiem "Simpsoniem" multfilmā ierunājis 16 varoņus - viņš ir gan Homēra un opapa, gan Bārnija Gambla un Klauna Krastija, gan Bila Klintona un Izpalīga Mela balss. Kāpēc šāds garš ievads, kam nav nekāda sakara ar mūziku (ja, protams, neskaita, ka Homērs mēdz dziedāt dušā)? Gluži vienkārši - šīs dienas stāsta varonis Laudons Veinraits Trešais ir izdevis jaunu plati, ko klausoties atgremojas bērnības dienu atmiņas pie skaņuplašu atskaņotāja, kāri ar ausīm tverot radiouzvedumus "Sniegbaltītes skola", "Pifa piedzīvojumi", "Makss un Morics" un daudzus citus. Veinraits nav vienkārši muzikants - viņš ir arī aktieris un šovmens, tāpēc klausīties viņa ierakstus ir gluži kā atgriezties pie bērnības platēm, kurās visi runā lomās attiecīgā balss intonācijā.

Vispār Laudons Veinraits ir tā visiem zināmā Rufuss Veinraita tēvs - 65 gadus jauns vīrs spēka gados, kas savu pirmo albumu izdeva 1970.gadā, bet jaunais "Older Than My Old Man Now" ir Veinraita 21. (pēc dažiem avotiem 22.) albums. Dzimušam jogas pasniedzējas un žurnāla "Life" redaktora ģimenē, mazajam Laudonam diez vai būtu bijis lemts kļūt par fabrikas strādnieku pie konveijera, jo atmosfēra ģimenē bija visnotaļ radoša. Tas gan nenozīmē, ka viņš baidījās fiziska darba - vecmāmiņa savu pusaugu mazdēlu iekārtoja darbā laivu piestātnē, kur viņš sapazinās ar vecu zvejnieku vārdā Edgars. Tieši viņš pamudināju puiku aizņemties no kāda drauga ģitāru un sākt komponēt, un tā radās Veinraita pirmā paša sacerētā dziesma "Edgar"...

Uz šo brīdi vecmeistara dziesmu krājums droši vien mērāms tūkstošos. Katrā ziņā Veinraita plates uzreiz nodod, ka to autors ir ne tikai mūziķis, bet arī aktieris. Plate "Older Than My Old Man Now" ir drīzāk nevis vienkārši dziesmu albums, bet vairāk pasaku grāmata ar muzikāliem iestarpinājumiem. Patiesībā Veinraits izklausās gluži kā Kriss De Burgs savā karjeras sākumā, sevišķi 1975.gada platē "Spanish Train And Other Stories" - arī De Burgs dziesmās spēlējas ar balss intonācijām. Tiesa, Veinraitam tas padodas nedaudz labāk kā jau aktierim pienākas. Jā, starp citu, Veinraits ir spēlējis arī epizodiskās lomās filmās "Aviators", kur Leonardo Dikaprio, un "Big Fish", kur Evans Makgregors galvenajā lomā, pirms vēl nebija visiem apnicis.

Lai cik tas paradoksiāli neizklausītos, šī šķietami dzīvespriecīgā albuma caurstrāvojošā tēma ir nāve, ar kuru Veinraits pēdējā laikā saskāries bieži, sākot jau ar mātes aiziešanu 1997.gadā, pēc kā viņš bija atmetis cerības, ka jebkad vēl spēs komponēt, līdz nesenai pagātnei, kad Mūžībā aizgāja arī viņa pirmā sieva Rufuss un viņa māsas Martas māte Keita Makgarigla. "Esmu jau pietiekami vecs, lai daudzi mani draugi, cilvēki, kurus pazinu, būtu miruši," atzīst pats Veinraits. "Jo cilvēks kļūst vecāks, jo viņam jābūt spēcīgākam, lai šādus zaudējumus pārciestu..."

Piebilst šeit vairs nav ko. Vien jānoklausās plate "Older Than My Old Man Now" - to nekādiem vārdiem neaprakstīt, tik sajust ar katru savu ķermeņa šūnu, nervu receptoru, mata vai kūša galu.




Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no Laudona Veinraita profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Nav komentāru: