Nākamais projekts, kurā sevi izteica Džeks Vaits, saucās "The Raconteurs", kura 2008.gada plate "Consolers Of The Lonely" bija tīri tā neko. Pēc tam bija duets ar grupas "The Kills" solisti Elisonu Mošārtu, tas saucās "The Dead Weather", un tam iznāca divi albumi. Visbeidzot, atmetis ar roku visiem bābiešiem, vispār visiem, Vaits beidzot izlēma darboties viens. Nosacīti viens, protams (pavadošā grupa sastāv no teju divdesmit cilvēkiem). Un šā gada aprīlī pēc tik ilgas sevis meklēšanas Džeka Vaita debijas solo albums "Blunderbuss" ir noklausāms un aptaustāms.
Grūti nepiekrist raksta sākumā minētā prognozētāja atvieglojumam. Ja "The White Stripes" nebūtu izjukuši, diez vai mums būtu iespēja skatīt Vaitu tādu, kāds viņš redzams jaunajā albumā. Lai arī tajā "sitās cauri" "The White Stripes" motīvi, Vaita daiļrade ir kļuvusi instrumentāli bagātāka, tajā pašā laikā kā kvalitātes zīmogu uzspiežot viņa nedaudz griezīgo vokālu, kam nu pievienojies bariņš fona dziedātāju. Vispār Džeka Vaita personība būtu pelnījusi plašāku ieskatu tajā, ko, iespējams, te pēc kāda laika izdarīsim, bet viens, ko var pateikt jau uzreiz - Vaits mūzikā ir kā kaķis, kas vienmēr nokrīt uz kājām. Lai arī kādi projekti sāktos un beigtos, viņš allaž atgriežas ar ko jaunu un dara to tikai tā, kā viņam pašam patīk. Tur nu no viņa būtu ko pamācīties.
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no lamoscaenlared.blogspot.com.
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru