Mūzikas stāsti: "Yeti Lane" - "The Echo Show" (2012, pilns albums)

svētdiena, 2012. gada 24. jūnijs

"Yeti Lane" - "The Echo Show" (2012, pilns albums)

Tu vari būt vislielākais lauku lempis, neatšķirt baletu no arbaleta, ērci no cērmes vai žāvētu voblu no grīdaslupatas, taču, ja intelekts tomēr ir kaut nedaudz lielāks kā pret auto vējstiklu sašķaidītam odam, ikreiz, kad saskaries ar kaut ko, kas nāk no Francijas, pārņem tādas neaprakstāmas sajūtas. Tāda kā cieņpilna apbrīna, nojausma, ka esi sastapies ar ko intelektuālāku par vidusmēru, kas novērojams tev apkārt. Vai tas ir franču vīns, vai Džo Dasēns, - ja tev tas patīk, tu sajūties tiešām kaut kā īpaši labi! Aptuveni tāpat vajadzētu būt, klausoties duetu "Yeti Lane", - protams, viņi ir franči!

Čārlijs Boijers un Bens Plengs ir vīri, kuri veido šo duetu, kam nosaukums ir divu grupu (vācu "Amon Düül II" un britu "The Beatles") albumu nosaukumu ("Yeti", 1970, un "Penny Lane", 1967) kombinācija. "The Echo Show" ir viņu otrais albums, kas klajā nāca pavisam nesen pēc 2009.gada savā vārdā nodēvētās debijas plates. "Yeti Lane" aprakstos tiek minēts, ka parīzieši spēlē "psihedēlisko indīrokpopu". Kā parasti, tikai paši klasificētāji zina, ko viņi ar to ir domājuši, taču skaidrs, ka šie franči ir interesanti. Par "psihedēliju" droši vien ir nodēvētas muzikālās fona improvizācijas, kas tik ļoti atgādina kaut ko no Vangeļa, kaut ko no Žana Mišela Žāra.

Vieglums, ar kādu franči pieiet lietām, caurstrāvojas arī "Yeti Lane" platē, - 48 minūtes paskrien nemanot, jo kamēr prāts sagremo vienas dziesmas daudzslāņainās noskaņas, klāt ir jau nākamā, un tā "The Echo Show" plati var klausīties pa riņķi atkal un atkal, un atkal. Tiesa, platē ir viena īpaša dziesma - "Alba" - it kā nekā īpaša, bet tajā pašā laikā tur apakšā ir kaut kas tāds! Nu tāds! Katrā ziņā, pirmā tikšanās ar duetu "Yeti Lane" ir pārspējusi visas uz to liktās cerības. Kaut, godīgi, nekādu cerību nebija. Un tieši tāpēc - pārsteigums jo lielāks!