Okslijs ar Čaplinu bija draugi jau kopš zēna gadiem. Kad abi beidza Čaplina ģimenes privātskolu, kuras direktors bija Čaplina tēvs un kurā mācās bērni līdz 13 gadu vecumam, viņi sāka apmeklēt Tounbridžas skolu Kentas provincē tajā pašā Anglijā. Tur abi sastapās ar kalsnu un slaidu jaunekli vārdā Ričards Hjūdžs, kura aizraušanās bija sitamo instrumentu spēle. Čaplins uz to brīdi jau bija apguvis flautu, Okslijs - klavieres, bet neviens no viņiem mūziku tolaik neuztvēra kā iespējamu kopēju karjeru. Okslijs bija iepazinis arī kādu Dominiku Skotu, un mūzika abiem nozīmēja ļoti daudz. 1993.gadā, jau studējot Londonas Universitātes koledžā, Okslijs ar Skotu, pievienojoties Hjūdžam, nodibināja grupu "Lotus Eaters", kas spēlēja, galvenokārt, "U2", "Oasis" un "The Beatles" dziesmu kaverversijas.
Liktenim patīk spēlēties un allaž ļaudis nomocīt ar jautājumu: "Kā būtu, ja būtu?" Tieši šis jautājums ar dažādām atbilžu versijām parādās brīdī, kad vēstures annāles izceļ šādu faktu: kad 1997.gadā kādā nelielā koncertā Kriss Mārtins dzirdēja un, galvenais, redzēja, kā Okslijs spēlē klavieres, viņš uzaicināja šo virtuozu pievienoties viņa nupat dibinātajai grupai "Coldplay". Taču Okslijs atteicās par labu "Lotus Eater"... Likteņa visuvarošais pirksts savu varenību ir parādījis - visticamāk, ja Okslijs būtu piekritis, tāda "Keane" nemaz nebūtu! Ja pieiet hronoloģiski pavisam precīzi, tad "Keane" aizmetnis uz to brīdi jau bija radies. "Es biju ļoti ieinteresēts [Mārtina piedāvājumā], bet "Keane" jau bija sākusi savu darbību un līdz ar to ideja par "Coldplay" taustiņinstrumentālista karjeru tika atmesta." Lai arī Hjūdžs un Skots to īsti neatbalstīja, grupai tajā pašā 1997.gadā pievienojās Toms Čaplins, lai uzņemtos galvenā vokālista lomu, ko līdz tam pildīja Okslijs. Papildus Čaplina devums kvartetā bija akustiskās ģitāras spēle. Tad arī mainījās grupas nosaukums - no "Lotus Eater" uz "Cherry Keane". Čerija Kīna bija Čaplina mātes laba draudzene, kas Okslijam un Tomam Čaplinam bērnībā daudz palīdzēja, lai viņi varētu sasniegt savus sapņus. Kad Kīna nomira no vēža, viņa Čaplinu ģimenei atstāja paprāvu mantojumu. Daļu no šīs naudas Čaplins izlietoja, lai pārdzīvotu grūtākos laikus, cenšoties izsisties mūzikas karjerā. Mazliet vēlāk grupas nosaukums tika saīsināts vienkārši uz "Keane".
Gadsimtu mijā "Keane" ierakstīja dažas dziesmas, pirmie singli bija "Call Me What You Like" (1999) un 'Wolf At The Door" (2001). Šobrīd tie tiek uzskatīti par lielu vērtību jebkurā mūzikas kolekcijā, taču toreiz ar pārdošanu īpaši neveicās. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc grupu atstāja Skots. Bet vēl ar visu Skotu 2000.gada novembrī producents Džeimss Sendžers uzaicināja "Keane" uz "Les Essarts" ierakstu studiju Francijā, lai ieskaņotu dažas dziesmas. Sadarbības laikā, kas ilga aptuveni gadu, šajā studijā tika ierakstītas ne tikai tādas nu jau plaši zināmas dziesmas kā "Bedshaped" un "This Is The Last Time", bet arī izkristalizējās grupas uz klaviersolo bāzētais skanējums.
2004.gadā "Keane" uzvarēja britu raidstacijas "BBC" jauno izpildītāju konkursā "Sound Of 2004". Šajā pašā gadā klajā nāca "Keane" debijas albums "Hopes And Fears", kas vismaz Apvienotās Karalistes mūzikas tirgu burtiski uzspridzināja, iegūstot deviņkārtēja (!!!) Platīna diska statusu. Izskanēja daudz kritikas par albuma pārspīlēti komerciālo skanējumu, bija dzirdami viedokļi, ka, visticamāk, "Keane" ir "viena albuma projekts" un vēl daudz kas cits līdzīgs. Nav zināms, ko par to domāja paši grupas dalībnieki. Iespējams, neko, jo bija aizņemti ar jaunas plates radīšanu. Kad 2006.gadā iznāca "Keane" otrais albums "Under The Iron Sea", daudziem iepriekšējiem pļerkšķiem mutes bija ciet - trio pierādīja ne tikai savus nopietnos mērķus, bet arī būtisku muzikālo izaugsmi. Ar katru no nākamiem albumiem "Keane" ir audzējusi savu muzikālo inteliģenci, kuras šā brīža augstākais posms ir nupat maijā iznākusī plate "Strangeland".
"Keane" ceturtais albums ir absolūti "kīnisks". Tajā ir pilnīgi viss, kas nepieciešams labai popmūzikai - Okslija klavierspēle, Čaplina zēniskā balss, gaisīgi melodiskās dziesmas. Bez tam ir mazinājusies vajadzība izmantot saprogrammētus skaņu elementus, jo tagad grupā ir ceturtais dalībnieks Džesse Kvinns, kurš ir meistars gan klavierspēlē gan basģitāras pārvaldīšanā. Iepriekš šīs funkcijas veica dators. "Strangeland" ir augstas raudzes popa albums. To producējis Dans Grečs-Margerats, kurš, Okslija vārdiem runājot, "ir milzīgs "Keane" fans". Grupa vēlējās atgriezties pie dziesmām, līdzīgas kādas bija pirmajos divos albumos. Okslijs atzinis, ka galveno ietekmi jaunās plates dziesmu tapšanā devis Greča-Margerata producētais grupas "The Vaccines" 2011.gada albums "What Did You Expect From The Vaccines?" (starp citu, arī viņi būs šajā pašā "Positivus" festivālā).
2008.gada albumu "Perfect Symmetry" varētu nodēvēt par nedaudz sintētisku. Šo kļūmi ar jauno plati vēlējās izlabot arī paši "Keane" dalībnieki. "Mēs mazāk koncentrējāmies uz "ražošanas lietām", vairāk uz to, lai šī albums dziesmas būtu lieliskas tieši kā dziesmas," mūzikas žurnālam "NME" pavasarī atzina Čaplins. "Tu saraksti daudz sūdainu dziesmu, lai iegūtu vienu patiesi labu!" atzīst Čaplins, piebilstot, ka "Strangeland" ir atgriešanās pie "Keane" skanējuma tās pirmsākumos.
"Keane" ir ļoti nozīmīga loma mūslaiku popmūzikā - tās ietekme ir līdzvērtīga "Coldplay" un "U2". To atdarina, kopē, cenšas līdzināties, un miljoniem cilvēku visā pasaulē spēkus un pozitīvas emocijas gūst tieši no viņu dziesmām, kurās netrūkst prieku, bēdu, mīlestības un vienkārši patiesu mūzikas stāstu, kas patrinkšķina pa kādai dvēseles stīgai pat tiem, ko citi uzskata par bezjūtīgiem.
Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
NME: 6/10
BBC: negatīvi
The Guardian: 4/5
The Observer: 3/5
Iegādājies "Keane' mūziku legāli!
2012, www.musicstories.lv
Tweet
Tweet to @MusicstoriesLV
