Shawn Mendes - "Handwritten" (2015)

Pēc skata kanādietis Šovns Mendezs ir parasts, sešpadsmit gadus vecs puika. Ģērbjās neuzkrītoši, sarunās ir samērā atturīgs. Vārdu sakot, nezinātājs pat nenojaustu, ka viņa priekšā stāv unikāla personība un dažu labu rekordu īpašnieks. Bet viss sākās kādā pavisam parastā 2013.gada nedēļas nogalē, kad tolaik četrpadsmit gadus vecais Mendezs sociālajā videoklipu vietnē "Vine" ievietoja 6 sekundžu (tieši tikai tik garus klipus var ievietot "Vine") filmiņu, kurā viņš izpildīja Džastina Bībera dziesmu "As Long As You Love Me". "Man [tobrīd] bija garlaicīgi un nebija, ko darīt," savu "Vine" aktivitāšu aizsākšanu žurnālā "Billboard" atklāj Mendezs. Un dažādu dziesmu kaverversijas tika pievienotas viena pēc otras. Mendezs kļuva par "Vine" sensāciju. Šodien viņam šajā vietnē ir 3,9 miljoni sekotāju. 

Nesnauž arī mūzikas bizness. Apjautis, ka cilvēki šobrīd lielā mērā nedzīvo reālajā dzīvē, bet sociālajos tīklos, tas jaunus talantus meklē arī tur. "Island Records" Mendezā saskatīja ieguldījumus eventuāli atpelnošu perspektīvu, un 2014.gada jūnijā klajā nāca jaunā dziedātāja un komponista debijas singls "Life of the Party". Šovns Mendezs piecpadsmit gadu vecumā kļuva par jaunāko mūziķi, kurš "Billboard" topa simtniekā debitējot ielēcis uzreiz pirmajā divdesmit pieciniekā (augstākā pozīcija tai palika divdesmit ceturtā). Žurnāls "Time" Mendezu nominēja par vienu no 2014.gada pasaules ietekmīgākajiem tīņiem, savukārt Teilore Svifta noalgoja puisi par savas šīs vasaras stadionu tūres "1989" Ziemeļamerikas koncertu iesildītāju! Jāpatur prātā - tas viss sākās ar sešu sekundžu gariem videoklipiņiem...

"Handwritten" ir Mendeza debijas albums. Tas nenāca viegli, jo ierakstu kompānijas pret šādām internetā dzimušām zvaigznēm ir visai piesardzīgas, ja ne skeptiskas. "Ne vienmēr liels sekotāju daudzums nozīmē, ka tie visi arī pirks šo mūziku," saka kāds šo biznesa vidi pārzinošs avots. Un tomēr Mendeza albums ir tapis. Viņa Toma Odela stilā ieturētās popa balādes kādam patiks, kādam ne visai. Bet vislielākā intriga tagad būs šī - vai milzīgais Mendeza virtuālais sekotāju pulks pārvērtīsies arī par reālo, kas būtu gatavs arī kaut ko maksāt? Ja tā, ierakstu kompāniju spietošana sociālajos tīklos tikai pastiprināsies, un uzdrošināšanās riskēt tikai palielināsies. Klausītājiem dzīvi tas sola tikai interesantāku.

2015, www.musicstories.lv

"Mumford & Sons" - "Wilder Mind" (2015)

Labāk vēlāk nekā nekad. Teiciens, kurš pilnā mērā attiecināms uz angļu kvarteta "Mumford & Sons" trešo plati "Wilder Mind". Lai arī klajā tas nāks vēl tikai pēc pāris nedēļām, 4.maijā, pirmās divas publiskotās dziesmas ("The Wolf" un "Believe") secinājumos liek būt kategoriskiem - "Mumford & Sons" skanējums ir mainījies. Beidzot! Beidzot visi tie, kurus burtiski kretinēja grupas iepriekšējos albumos skanošās cimboles (laikam pareizāk - bandžo) strinkšķināšana, jo atgādināja lētu kantrī, var ievilkt elpu un sagatavoties piedzīvojumam, jo "Wilder Mind" solās būt viens no šā gada pārsteigumiem.

"Mums jau labu laiku niezēja nagi izdarīt kaut ko savādāk, un mēs izvēlējāmies tam pareizo brīdi," žurnāla "Billboard" jaunākajā numurā atklāj "Mumford & Sons" ciltstēvs Markus Mamfords (28). "Nu labi, varbūt tas bija mazliet par vēlu. Jo mēs kā grupa pastāvam jau tik pat ilgi, cik [savulaik] "The Beatles", un šis ir tikai mūsu trešais albums!" Un izmaiņas ir tik aizgrābjošas, ka šobrīd burtiski norit cīņa, kurš vislabāk spēs noformulēt "Mumford & Sons" jauno skaņu. "Tas nav folks vai folkroks, vai kaut kā-roks. Tas ir tīrs, uzkrītošs [īru grupas] "U2"-veida roks," savu verdiktu izsaka pats "Billboard". Tam sliecās piekrist arī citi. "Viņi ir rokeri," pārliecināts "Mumford & Sons" ierakstu kompānijas "Glassnote" prezidents Daniels Glass. Bet vēl ekstrēmāk - par pankrokeriem - puišus nosaucis grupas kopējais draugs Veins Koins no "The Flaming Lips". 

"Wilder Mind" ir īpašs vēl vienā ziņā - tas ir pirmais "Mumford & Sons" albums, kurā visas dziesmas un dziesmu tekstus grupas dalībnieki sarakstījuši kopā. Plates mūzikai ir dažāda emocionālā un ģeogrāfiskā izcelsme. Tāpat arī lirikai. "Stāsti ir vairāk raupji un aktīvi, nevis nostaļģiski un retrospektīvi," analizē Mamfords. Savukārt ģeogrāfiski lielākā ietekme ir divām pilsētām - Ņujorkai un Londonai, starp kurām pārvietojoties, tapušas šī trešā, tik ļoti atšķirīgā albuma "Wilder Mind" dziesmas. Uzpucēti ir arī pasaules lielākie stadioni, lai "Mumford & Sons" izbrauktu tiem visiem cauri, garām slīdot kasēm, ko rotā milzīgi uzraksti "Izpārdots!"

2015, www.musicstories.lv

Tobias Jesso Jr. - "Goon" (2015)

"Man atkārās žoklis," savas emocijas žurnālam "Billboard" atklāj kanādiešu mūziķis Tobiass Džesso Jaunākais (29). Emocijas izraisīja kāds ieraksts tviterī, kas par "fantastisku" nodēvēja viņa dziesmu "How Could You Babe?" Šī ieraksta autors bija neviens cits kā slavenā Adele. "Jau kopš savas pirmās intervijas esmu teicis, cik daudz man nozīmē Adeles mūzika," Džesso paskaidro žokļa atkāršanās iemeslu. 

"Goon" ir mākslinieka debijas albums, kas sastāv gandrīz tikai no balādēm. Patiesībā skumja plate, jo iemieso sevī Džesso pēdējo gadu pārdzīvojumus - visas tās mīlestību un tuvinieku padarīšanas, un viss pārējais tas bla bla bla, kas parastam klausītājam nemaz nav interesanti. Viņš klausās Džesso mūziku un ik pēc katras dziesmas steidz mainīt pamperus. Sev. Jo kanādiešu mūziķis savās dziesmās ir spējīgs likt klausītājā atslābt pat visdabiskākajiem instinktiem, pie kuriem, saprotams, pieder arī saturēšana. "Tobiass patiesi ir viens no talantīgākajiem [mūziķiem], ko pazīstu," saka Džesso ierakstu izdevniecības "Universal Music Publishing Group" vadītājs Džodijs Gersons, kurš savulaik slavas starmešos iznesis gan Lady Gaga, gan Alīšu Kīzu. 

Pats Džesso Jaunākais domā, ka gan klavieru spēlēšana, gan dziedāšana viņam nepadodas diezko labi un pie tā vēl būtu jāpiestrādā. Publika gan tam īsti nepiekrīt, jo Kanādā viņa koncerttūre ir pilnībā izpārdota, un ir skaidrs, ka arī lielie festivāli viens pēc otra centīsies viņu nolīgt. Un, godīgi, cilvēkiem viņš patiks. Un arī par Adeles mīlulīti viņu vēl droši vien sauks ilgi.

2015, www.musicstories.lv

Dziesmas parodija oriģinālam palīdz sasniegt rekordus

Seriāla "Will & Grace" kolorītais aktieris Šons Heizs, kurš atveidoja galveno varoņu kopīgo homoseksulālo draudziņu, reālajā dzīvē kopā ar vīru (tātad seriālā viņš netēloja) Skotu Aisnouglu nofilmēja mazu parodiju par Igijas Azeilijas un Dženiferes Hadsones dziesmu "Trouble". Heizs 26.martā to ievietoja savā "Facebook" profilā. Tālākais, savā ziņā, nav izskaidrojams ne ar ko. Ja nu vienīgi veco, labo patiesību, ka virtuālās telpas uzvedību prognozēt ir praktiski neiespējami.

Līdz 1.aprīlim (tātad septiņās dienās) šī parodija bija skatīta... 31 (trīsdesmit vienu!!!) miljonu reižu, ziņo "Billboard". Tajā pašā laikā "Nielsen Music" apkopotie dati rāda, ka oriģināls - dziesma "Trouble" - pēc parodijas publicēšanas uzstādījis savus visu laiku labākos lejupielāžu rādītājus - 41 tūkstoti uz 29.martu. Tas ir pieaugums par 534%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu!

Ko no tā būs mācīties? Laikam jau neko. Tikai kārtējo reizi novērtēt sociālo tīklu spēku un to lietotāju gaumes neprognozējamību.

Foto raksta ievadā no eonline.com.

2015, www.musicstories.lv

Brian Wilson - "No Pier Pressure" (2015)

"2015.gadā es esmu dzīvs, un sajūta ir laba," intervijā žurnālam "Billboard" saka grupas "The Beach Boys" līderis Braians Vilsons (72). "Esmu lepns, ka izdzīvoju. Sasodīti lepns. Lepns par to, ka pārdzīvoju ne tikai vienu vētru, bet veselu vētru mūžu." Tas, protams, sacīts par pārvarēto "galvas kaiti", par trakulībām, kas sadarītas jaunībā, arī par grupas biedriem un brāļiem Karlu un Denisu, kas jau aizgājuši mūžībā. Droši vien tas sacīts par visu Vilsona dzīvi, par kuru nupat uzņemta arī mākslas filma "Love & Mercy" (pasaules kinoteātros no 5.jūnija). Tomēr vairāk par jebkuriem vārdiem pasaka darbi, un arī šajā ziņā Vilsons nav sēdējis, rociņas klēpī salicis.

Pirms pāris dienām, 7.aprīlī, klajā nāca Vilsona vienpadsmitais solo albums "No Pier Pressure", kurā savu artavu, dziesmas iedziedot, devuši arī tādi mākslinieki kā Zoeja Dešanela ("She & Him"), Neits Ruess ("Fun.") un Keisija Masgreiva. "Šis ieraksts ir par mīlestību un sapratni", atklāj Vilsons, norādot, ka "No Pier Pressure" sākās un beidzās ar lūgšanām, attecīgi, dziesmām "This Beautiful Day" un "The Last Song". "Tas beidzās ar cerību," albuma noskaņu skaidro Vilsons, arī pašam cerot vēl realizēt kādu sen lolotu sapni - ierakstīt Čakam Berijam veltītu plati. "Tas bija Čaks [Berijs] un harmonijas, ko iemācījos no [kvarteta The Four] "Freshmen", kas palīdzēja mums ["The Beach Boys"] izveidot savu skaņu." "Braians ir izdzīvotājs," iepazīstot Vilsona dzīvi, spēlējot to filmā "Love & Mercy", saka aktieris Džons Kusaks. Savukārt, pats Vilsons neslēpj pazemību, sakot: "Paldies, Dievs, par vēl vienu dienu!" Tāds ir arī albums "No Pier Pressure" - izdzīvojuša cilvēka pateicība par iespēju radīt. Ar aizrautību uzklausāma.



2015, www.musicstories.lv

"Death Cab for Cutie" - "Kintsugi" (2015)

Sarežģījumi mīlas frontē radošām personībām nereti ir glābiņš no rutīnas, kas ir augsto mākslu galvenais kapracis. Šķiršanās procesa laikā, iespējams, savu labāko plati radīja un šā gada sākumā izdeva Raians Adamss, bet nu stafeti pārņēmis Bens Gibards (38), grupas "Death Cab for Cutie" līderis, kuras nupat iznākušais albums "Kintsugi" tapis Gibarda pārdzīvojumos pēc šķiršanās no seriāla "New Girl" galvenās varones Zoejas Dešaneles 2012.gadā (seriāla pirmo divu sezonu laikā Dešaneles varone ir pārgulējusi vismaz ar četriem vīriešiem, ieskaitot dzīvokļa biedru, bet īstenībā, pretēji aizdomām, "New Girl" nav maucīgs seriāls). 

Tomēr Gibarda gadījumā ir grūti nodalīt šķiršanās sāpju atspulgu jaunā albuma dziesmās, jo viņš savā lirikā allaž bijis tāds tumšais zēns. To sarunā ar žurnālu "Billboard" atzīst arī grupas basģitārists Niks Harmers. "Viņa dziesmās ir tāda grūtsirdība," saka Harmers. Gibards nevēlas atklāt, kuras no jaunā albuma dziesmām ir tiešs veltījums bijušajai sievai, nenoliedzot, ka tādu, protams, ir ("es vienmēr esmu rakstījis par savu dzīvi un cilvēkiem, kas man apkārt"). Viņš arī uzskata, ka mūsdienās, kad publikas uzmanība ir "saskaldīta", panākumus var gūt tādas grupas kā "Dead Cab for Cutie". "Mēs esam veiksmīgi, bet neesam slaveni," saka Gibards, un ar šādu lietu kārtību viņš ir gaužām apmierināts. 

2015, www.musicstories.lv

Mūziķi nodibina savu straumēšanas servisu "Tidal"

Sešpadsmit mūziķi un grupas, tai skaitā "Arcade Fire", Bejonsī, Kalvins Hariss, Kriss Mārtins ("Coldplay"), Madonna, Niki Mināža un citi nupat Ņujorkā prezentējuši jaunu mūzikas straumēšanas servisu "Tidal". Projekta aktīvākais virzītājs un veidotājs ir reperis Džeizī (Jay-Z), un viņš ir apsolījis, ka šis serviss būšot īpašs.

GALVENĀ ATŠĶIRĪBA - SKAŅAS KVALITĀTE

Ar ko tad "Tidal" atšķiras no citiem straumēšanas servisiem. Pirmkārt jau, protams, ar īpašniekiem - šā brīža pasaules popmūzikas grandiem, kas "Tidal" dod lielas priekšrocības cīņā ar konkurentiem, piemēram, piedāvājot līdzīpašnieku jauno dziesmu ātrākus pirmatskaņojumus un ekskluzīvus ierakstus. Otra atšķirība - "Tidal" ir pieejami arī videoklipi. Taču kā pārākā atšķirība no citiem servisiem tiek izcelta skaņas kvalitāte. Par staraumēšanas servisu skaņas kvalitāti sūdzējusies gan grupa "Led Zeppelin", gan Džeks Vaits (starp citu, arī viņš ir šajā "Tidal" kompānijā), gan citi, un viņi visi kā viens apgalvo - mp3 skaņas formāts atņem mūzikai īsto skaņu! 

"Tidal" piedāvā divu veidu abonēšanas servisu - ar standarta skaņas kvalitāti ($9,99 mēnesī) un HD skaņas kvalitāti gan mūzikai, gan video ($19,99 mēnesī). Mūzikas lejupielāžu veikalā "iTunes" dziesmas var nopirkt 256 kbps kompresijā, "Spotify"piedāvā straumēšanu 320 kbps formātā, taču "Tidal" saviem HD skaņas abonentiem mūziku ļauj klausiīties 1411 kbps kompresijā, kas tiek pielīdzināta tuvai CD skanējuma kvalitātei. 

KONKURENTI SKEPTISKI

Skaidrs, ka lēmums par šāda servisa dibināšanu tapis nolūkā pašiem pelnīt par savu darbu izmantošanu, nevis maksāt citiem. "Spotify" (15 miljoni maksas lietotaju) šajā sakarā no komentāriem pagaidām ir atturējies, savukārt "Rhapsody" (2,5 miljoni maksas lietotāju) dibinātājs Ītans Rudins vietnei "Mashable" atzinis, ka "mēs šajā industrijā esam jau 13 gadus, un esam piedzīvojuši daudzus jaunus spēlētājus, kuri [tirgu] pamet ātri vien pēc ienākšanas [tajā]." Viņš turpina būt skeptisks, sakot, ka "tas ir vienkārši - gribēt būt mūzikas straumēšanas biznesā. Bet kolīdz tu [šajā biznesā] nonāc, tu saproti, ka nav sarežģīti licenzēt vairāk kā 34 miljonus dziesmu, bet sarežģīti ir izveidot produktu, kuru cilvēki grib lietot un maksāt par to."

Skaidrs, ka "Tidal" gaisu pamaisīs. Skaidrs, ka daļa savus šā brīža straumēšanas servisus pametīs, jo gribēs taču maksāt "pa taisno" saviem elkiem. Taču samērā augstā abonēšanas maksa, visticamāk, vismaz "Tidal" HD versiju padarīs vairāk par mūzikas gardēžu atribūtu. Taču tik pat iespējams, ka, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas mūzikas straumēšanas globālajos noteikumos, ko šobrīd visaugstākajā līmenī apspriež industrijas starptautiskās organizācijas un kas paredz autoriem paaugstināt atlīdzibu par viņu darbu straumēšanu, citi servisi tāpat būs spiesti maksu paaugstināt, izlīdzinoties ar "Tidal"cenrādi. Viss ir klausītāju ziņā. Arī mūsu, starp citu. Jo to valstu vidū ārpus ASV, kurās pieejams "Tidal" serviss, ir arī Latvija.

Foto raksta ievadā no whathifi.com.

2015, www.musicstories.lv

"X-Faili" atgriežas uz ekrāniem

TV kompānija "FOX" paziņojusi, ka pēc trīspadsmit gadu pārtraukuma uz ekrāniem ar sešām epizodēm atgriezīsies mistisko seriālu pionieris "X-Faili" ("X-Files") ar aģentiem Foksu Malderu (Deivids Duhovnijs) un Danu Skalliju (Džiliana Anderone) pie izmeklēšanas stūres. Šis ir būtisks jaunums vairāku iemeslu dēļ.

Seriāls "X-Files" tika demonstrēts no 1993. līdz 2002.gadam. Tas ieguva 16 Emmy balvas un galvu reibinošu popularitāti visā pasaulē, jo bija pirmais šāda veida seriāls. "["X-Files"] palīdzēja attīstīties diviem populāriem televīzijas žanriem - pārdabiskā stila trillerim un kvazi-romantiskam izmeklētāju pārim," raksta žurnāls "Entertainment Weekly". Tomēr nezināmo vēl ir daudz. Vai bez Maldera un Skallijas seriāla turpinājumā piedalīsies vēl kāds no vecajiem personāžiem? Vai tiešām būs tikai sešas jaunas epozodes? Vai abi aģenti joprojām būs "mazliet" iemīlējušies viens otrā? Un, galu galā, kad paredzēta šī turpinājuma pirmizrāde? 

Lai arī kādas būs atbildes, skaidrs ir viens - "X-Faili" atgriezīsies, un, ņemot vērā šā brīža tehnoloģijas, nav šaubu, būs baismīgāk kā pirms padsmit gadiem, kad pēc Haralda Burkovska ierunātās kārtējās latviskotās sērijas noskatīšanās tumšā tualetē vai vannasistabā kādu laiku ieiet īsti negribējās. Nekas jau nenotika - pačurāja burciņā un viss. Bet bailes - tās nepazuda vēl ilgi.

Foto raksta ievadā no observationdeck.io9.com.

2015, www.musicstories.lv

"Modest Mouse" - "Strangers to Ourselves" (2015)

Aizaks Broks (39), indīroka kolektīva "Modest Mouse" līderis, ir samērā spuraina personība. Koncerta laikā torsā iedurts nazis, apsūdzība izvarošanā (kas gan vēlāk tapa atsaukta), 2000.gadā viņš pat desmit dienas sabija cietumā, turams aizdomās par slepkavības mēģinājumu, kas vēlāk arī tika atcelts. "Es esmu labs it visā, sevišķi pašsabotāžā," žurnālam "Rolling Stone" atzīst Broks. 

2004.gadā "dīvainā kārtā" "Modest Mouse" singls "Float On" kļuva par globālu radiohitu, bet sekojošā 2007.gada plate "We Were Dead Before the Ship Even Sank" ASV albumu topā pat uzleca līdz augstākajai pozīcijai. Kopš tā laika "Modest Mouse" nebija izdevusi nevienu plati. 2012.gadā Broks savā dzimtajā Portlendā nopirka vecu tipogrāfiju, ko pārvērta par ierakstu studiju un klubu "Ice Cream Party". "Trīs gadus es cēlos, gāju uz studiju, sabiju tur visu dienu, strādāju līdz vakaram un tad ballējos," stāsta Broks. Alkohols, "zālīte" un "visādi sūdi" - tā bija ikdiena! Un tomēr - pēc astoņu gadu pārtraukuma šā gada 20.martā klajā nācis jaunākais "Modest Mouse" albums "Strangers to Ourselves". Žurnāls "Rolling Stone" to nosaucis par "klasisku "Modest Mouse" ierakstu", kas piesātināts ar vonnegūtisku (no Kurta Vonnegūta) humoru.

"Man viņi bija kā "Nirvana" otrais uznāciens," par pirmo sastapšanos ar "Modest Mouse" deviņdesmitajos gados saka grupas "Black Keys" bundzinieks Patriks Karnejs. Un, domājams, platē "Strangers to Ourselves" katrs "savu "Nirvanu"" varēs atrast joprojām.

2015, www.musicstories.lv

Vinila plates pērk jaunie

Ar vinila platēm ir izaugušas daudzas paaudzes. Kaut ko līdzīgu mūsdienās zināmajam plašu atskaņotājam jau 1857.gadā patentēja franču grāmatu tirgotājs Leons Skots. Vēl pagājušā gadsimta septiņdesmito beigās un astoņdesmito sākumā vinila plašu industrija zēla un plauka. Līdz viens pēc otra sāka parādīties jauni datu nesēji - magnētiskās lentes, kasetes, visbeidzot kompaktdiski, kas, šķita, skaņuplašu ērai pieliek treknu punktu, bet digitālās lejupielādes kā traktors vēl pārbrauc pāri, lai, tā teikt, vairs nespirinās vispār. Taču patiesībā viss ir pavērsies pilnīgi citādi.

GALVENIE PIRCĒJI - ZEM 35

Atsaucoties uz "Nielsen Music" datiem, žurnāls "Billboard" ziņo, ka 2014.gadā albumu digitālās lejupielādes piedzīvojušas kritumu -9,5% apmērā, savukārt vinila plašu pārdošanas apjomi ir kāpuši par 52%(!!!). Protams, absolūtos skaitļos šie lielumi nav salīdzināmi, bet tendenci tas parāda nepārprotami. Bet ar ko viss sākās? Pirmā bezdelīga šim vinila plašu lidojumam mākoņos bija franču apvienības "Daft Punk" plate "Random Access Memories", kas 2013.gada nogalē lika nojaust mūzikas klausīšanās paradumu tuvojošās izmaiņas. Gadu vēlāk visu vēl vairāk sakāpināja vinila plašu entuziasts Džeks Vaits, kura plate "Lazaretto" kļuva par 2014.gadā pārdotāko vinila formātā (87 000 kopijas iepretīm "Daft Punk" 49 000 kopiju kā labākajam rezultātam 2013.gadā).

Varētu padomāt, ka vinila plates atgriežas, jo tās, atceroties zaļo jaunību un grimstot nostaļģijā, atsāk klausīties tie, kuri ar šādu mūzikas formātu uzauguši. Taču, izrādās, ka tā gluži nav. "Tagad ir tā, ka vairums apmeklētāju ir vecumā zem 28 gadiem," žurnālam "Billboard" atzīst viens no "Record Store Day" jeb "Ierakstu veikala dienas" organizatoriem Maikls Kurcs. Šī diena ASV tiek atzīmēta ik gadu aprīļa trešajā sestdienā, lai atbalstītu neatkarīgos mūzikas ierakstu veikaliņus. Šajās dienās tad arī ir iespējams novērot augošo vinila plašu popularitāti. Daļēji Kurza aprēķinus apstiprina arī kompānijas "The NPD Group" pētījums, kurš atklāj, ka 44% vinila plašu pircēju ir vecumā zem 35 gadiem, pētījumu citē "Billboard".

SIT NOST, BET TAS IR STILĪGI!

Kāpēc uz vinila platēm "pavelkas" tieši jaunie? "Billboard" aptaujāja mūzikas industrijas ekspertus un rezultātā secināja, ka galvenie iemesli ir trīs. Pirmkārt, vēlme fokusēties uz ierakstu, patiešām klausīties to, nevis tikai uzlikt fonā (vinila platei taču arī ik pēc laika jāapmaina puse). Otrkārt, alkas kolekcionēt kaut ko fiziku un taustāmu, nevis lejupielādētu failu veidā. Un, treškārt, pieņēmums, ka ieraksta skaņas kvalitāte vinila platē ir labāka (vai vismaz "siltāka"). Par pēdējo viedokļi ir dažādi. Pats Džeks Vaits ir izteicies, ka CD formāta skaņai nav ne vainas, jo to varot klausīties ļoti skaļi. Tajā pašā laikā ierakstu studijas "Mobile Fidelity Sound Lab" inženieris Šouns Britons atzīst - strādājot ar CD formāta ierakstu, pēc kāda laika ir jāiziet ieelpot svaigs gaiss. "Bet ar vinilu es varu strādāt daudz ilgāk un nenogurt," viņš saka "Billboard". Britons arī atklāj kādu tehnoloģisku niansi - galvenais iemesls vinila plašu ierobežotajām tirāžām esot problēmas radīt identiskas, noteiktas zemas frekvences skaņas lielākam skaitam plašu vienā reizē.

Nopūst putekļus no vecā "Radiotehnikas" plašu atskaņotāja vai iegādāties modernāku - tā nu ir katra paša izvēle. Bet ir fakts, ka aizvien vairāk albumu iznāk arī vinila formātā. Un mūzikas ierakstu kolekcija, kas sastāv no skaņuplatēm - sit nost, bet tas ir stilīgi!

Rakstā izmantoti citāti no raksta "Who's bying LP's? The Kids" ("Billboard", 14.marts, 2015).

Foto raksta ievadā no bloomberg.com.

2015, www.musicstories.lv

Lady Gaga maina imidžu

Daži viņu sauca par stilīgu, daži par "frīkainu", bet reti kuru tā atstāja pilnīgi vienaldzīgu. Stefānija Germanota (28), kuru pasaule pazīst ar vārdu Lady Gaga, uz skatuves ierasti izdarījās ekscentriski, uzstājoties, piemēram, no gaļas veidotā tērpā. Ārišķība darīja savu - tā aizēnoja Lady Gaga talantu un pašu neļāva uztvert nopietni. Taču pēdējā gada laikā viss ir mainījies.

Pagājušā gada rudenī Lady Gaga izdeva albumu, ko duetā iedziedāja kopā ar Amerikas mūzikas leģendu Toniju Benetu (88). Faniem, kas bija pavilkušies uz Gagas ekscentriskajiem izgājieniem, iestājās mērens šoks, ko daļa varbūt norakstīja uz tādu kā cieņas izrādīšanu leģendai. Tādu vienreizēju "soli pa kreisi". Un tad pienāca 22.februāra Oskaru pasniegšanas ceremonija, kurā Lady Gaga uzstājās ar piecu minūšu garu... "Mūzikas skaņu" dziesmu popūriju. "Ir dīvaini dažādos blogos un mājaslapās lasīt: "Kāpēc visi ir tā šokēti par viņas neticamo talantu?"," žurnālam "Billboard" saka Lady Gaga menedžeris Bobijs Kembels. Bet tieši tas arī notika - pasaule beidzot varēja novērtēt viņas talantu, par kuru nav nekādu šaubu (pat, ja ņem vērā, ka pie šī "Mūzikas skaņu" popūriju Lady Gaga strādāja divus mēnešus).

Taču stila maiņai ir arī konsekvences. Lady Gaga spēj izvilināt aizvien mazāk naudas no klausītāju maciņiem. Tas gan nav "dēkas" ar Toniju Benetu dēļ. Lady Gaga uzleca augstāk par savu dibenu jau ar debijas albumu "The Fame"(2008), pārdodot to 16 miljonos kopiju, bet visi nākamie albumi pārdošanas statistikas tabuliņās tikai regresēja, "Artpop" (2011) saskaitot vairs "tikai" 2,5 miljonos kopiju. "Vai tikai man liekas, ka Lady Gaga pilnvērtīgi dzīvo tieši tagad?" savā tvitera kontā pirms pāris dienām jautāja Teilore Svifta. Un viņai var piekrist, jo, izskatās, gan duets ar Benetu, gan "Mūzikas skaņas" - tās visas ir kāda apzināta plāna sastāvdaļas, kam uzdevums ir skaidrs un nepārprotams - Lady Gaga jāpieaug. Un tas vienkārši notiek.

Foto raksta ievadā no billboard.com.

2015, www.musicstories.lv

Kas ir deju mūzikas klausītājs?

Tā sauktā elektroniskā deju mūzika (EDM - Electronic Dance Music) savā attīstībā iet soli solī ar globālajām urbanizācijas tendencēm. Lielajām pilsētām topot apdzīvotākām, rodas aizvien vairāk un vairāk deju klubu, kuros šāda mūzika ir neatņemama sastāvdaļa. Taču izsenis jau pastāv viedoklis, ka EDM ir tādu prātā paplānāku ļaužu iecienīts izklaides mūzikas stils, kurš turklāt iet roku rokā arī ar dažādām sintētiskām atkarību vielām. Tā saucamie intelektuāļi izmantos katru izdevību, lai šādu elektronisku mūziku nodēvētu visādos neglaimojošos vārdos. 

Taču nevar noliegt, ka tieši pēdējos gados EDM uzņem aizvien jaunus apgriezienus. Tam par iemeslu, iespējams, ir EDM aizvien uzskatāmākā saplūšana ar plaša patēriņa popmūziku. Piemēram, franču dīdžejam Deividam Guetam, domājams, pievērst elektroniskajai deju mūzikai ir izdevies ne vienu vien, jo viņš "elektrizē" uz popmūzikas skatuvēm ļoti populārus vārdus, šiem kopdarbiem piesaistot viņu auditoriju. Un, tāpat nevar noliegt, EDM kļūst aizvien inteliģentāka. Tāpēc "intelektuāļiem" aizvien vairāk sāk trūkt argumentu zākām.

Un tad nāca statistiku mīlošā kompānija "Nielsen Entertainment", kas apkopo dažādus datus, tā vien liekas, par jebko. Un kārta bija pienākusi statistikai par EDM klausītāju: kas viņš īsti ir? Izrādās, vidējais EDM klausītājs ir ap 23 gadu vecs baltais vīrietis ar izglītību starp pabeigtu vidējo un iesāktu augstāko un ienākumiem zem vidējā līmeņa. Vai no šī var izdarīt kādus secinājumus? Nu droši vien, ka var, un "intelektuāļi" nespēj vien nostādīt balsi, lai pie pirmās izdevības pārliecinoši paustu: "Bet ko tad es teicu?"

Attēls raksta ievadā no edmsauce.com.

Grafiks no dailyinfographic.com.

2015, www.musicstories.lv

 

"Coldplay" izsludina atvadu albumu

Viena no nozīmīgākajām britu poproka apvienībām "Coldplay" paziņojusi, ka vēl šajā gadā izdos savu pagaidām pēdējo albumu "A Head Full od Dreams", ziņo žurnāls "Billboard". Grupa, kas ASV vien pārdevusi vairāk kā 18 miljonus albumu kopiju, punktu nolēmusi pielikt ar grandiozu stadionu tūri 2016.gada vasarā. Šī turneja sekos "Mylo Xyloto" tūrei, kas grupai 2011. un 2012.gadā 77 koncertos ienesa nepilnus 187 miljonus ASV dolāru, un ir skaidrs, ka atvadu tūres skaitļi būs vēl iespaidīgāki. 

"Viss, ko es daru, ir ["U2" līdera] Bono iekustināts - pēc piecpadsmit [grupā "Coldplay" pavadītiem] gadiem tas nepārprotami ir redzams," žurnālam "Billboard" atzīst "Coldplay" līderis Kriss Mārtins, absolūti neslēpjot, ar ko plānojis nodarboties nākamos piecpadsmit gadus: "kļūt par nākamo Bono." Jau šā gada septembrī Mārtins taps par "Global Citizen Festival" aizbildni, lai ar savu ietekmi palīdzētu realizēt tā nospraustos mērķus - vākt līdzekļus dažādu pasaulē sasāpējušu globālu problēmu risināšanai. Vārdu sakot, mērķi ir darīt pasauli labāku, un paldies, protams, par to.

"Mūsu grupa parādīsies un spēlēs gadījumā, ja neviens cits neteiks "jā"," par "Coldplay" iespējamo dalību kādā no "Global Citizen Festival" koncertiem nākotnē saka Mārtins. "Bet es ceru, ka mums to darīt nevajadzēs." Līdz ar to miljonos skaitāmā "Coldplay" fanu jūra savus elkus, visticamāk, pēdējo reizi vaigā varēs skatīt nākamā gada vasarā. Vai pasaule bez "Coldplay" kļūs labāka? Atbilde uz šo jautājumu daudziem ir zināma jau tagad.

Foto raksta ievadā no popdust.com.

2015, www.musicstories.lv

Teilore Svifta panāk Aretu Frenklinu

Amerikas mūzikas tirgus šā brīža apsēstība vārdā Teilore Svifta (25) nupat papildinājusi nākamo ailīti savas statistikas tabuliņā - viņas trešais singls "Style" no aktuālākā albuma "1989" iekļuvis jaunākajā (28.februāra) "Billboard" TOP 10, kas diez vai kādam ir liels pārsteigums, ņemot vērā Sviftas neizskaidrojamo popularitātes fenomenu un tendences, ko šī dziesma topa tabulā uzrādīja pēdējās nedēļās (trīs nedēļu laikā tā pakāpusies no 29. uz 10.vietu, bet dziesmas videoklips "Youtube" vietnē nedēļas laikā kopš publicēšanas apskatīts aptuveni 22 miljonus reižu). Līdz ar to Svifta nu ir panākusi leģendāru dziedātāju Aretu Frenklinu (72), jo nu abām meitenēm ir jau katrai pa 17 "Billboard" TOP 10 dziesmām, un abas šajā rādītājā nu ieņem dalīto sesto vietu sieviešu konkurencē. 

Tiesa, Sviftai vēl ir kur tiekties, jo viņas kolēģei Madonnai kontā ir jau trīsdesmit astoņas TOP 10 dziesmas (viņa, starp citu, ir līdere absolūtajā vērtējumā, ne tikai, dalot puisīšos un meitenītēs), un skaidrs, ka Madonnas jau pēc pāris nedēļām (6.martā) iznākošais jaunais albums "Rebel Heart" šo statistiku tikai uzlabos. Sviftai ir vēl arī mazliet brīvas telpas līdz pārējām priekšā esošajām dāmām - Meraijai Kerijai un Dženetai Džeksonei (abām pa divdesmit septiņām TOP 10 dziesmām), Riannai (26 dziesmas) un Vitnijai Hjūstonei (23 dziesmas). 

Foto raksta ievadā no "Billboard" 2014.gada 12.decembra konferences "Women in Music", kuras laikā Frenklina nodziedāja Sviftai "Happy Birthday" dziesmiņu par godu viņas nākamajā dienā gaidāmajai 25.dzimšanas dienai.

2015, www.musicstories.lv

Roddy Frame - "Seven Dials" (2014)

Laikos, kad mūzikā viss tiek izskaitļots labākai pārdošanai - ritma sitienu skaits, optimālais dziesmas garums radio ēteram, izdevīgākais albuma izdošanas laiks, komerciāli velkošākā singla izvēle utt. utjpr. - savā ziņā ir sirreāli uziet albumu, kurš radīts, apvienojot vienkāršības un sirsnības formulu. Skotu mūzikas meistars Rodijs Freims (51) sava jaunā albuma "Seven Dials" noskaņu ir veidojis, izmantojot tieši šādu ķīmiju. Var jau būt, ka pasaule, kopumā ņemot, jūk prātā. Visticamāk, tā arī ir. Bet tikpat skaidrs ir tas, ka tādai mūzikai, kādu rada Freims, ir visas iespējas šo vājprātu atkal pārvērst saprātā.



2015, www.musicstories.lv

Rokmūzika kļūst klusāka

Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados rokenrols sāka iekarot pasauli, mūzikas industrija ir mainījusies līdz nepazīšanai. Mainījušās gan stilu modes, gan ierakstu kompāniju peļņas gūšanas ceļi, un pats galvenais, dramatiski pieaugusi konkurence. Šos un dažus citus rokmūzikas vēstures aspektus rokmūzikas fani (domājams) no vietnēm cracked.com un viruscomix.com vizualizējuši vienā infografikā (sk.zemāk). Interesanti, ka nosakot rokmūzikas vidējo skaļumu sešdesmit gadu šķērsgriezumā, pēc absolūtā skaļuma rekorda gadsimtu mijā, mūsdienās tas atkal sāk kristies. Lūk, ko nozīmē šitā indie invāzija. Tā kā īstenajiem rokeriem ir laiks saņemties un atgriezt savu skaļo slavu!

Foto raksta ievadā no quietmusicensemble.com.

Grafiks no dailyinfographic.com

2015, www.musicstories.lv

Makartnijs atgriežas topā un labo rekordu

Liktos - kas tad viņiem kopīgs? Bet, acīmredzot, vajadzīgā ķīmija ir, un tās rezultāts ir dziesma "FourFiveSeconds", kas popmūzikas pasaulē šobrīd ir karstākais jaunums. Tie trīs, protams, ir Pols Makartnijs, Rianna un Kenja Vests. Neskatoties uz lielajiem vārdiem, "FourFiveSeconds" "Billboard" topā pirms trim nedēļām kā jaunums startēja "tikai" 54.vietā, taču jau nedēļu vēlāk tā atradās augstajā 15.vietā, bet jaunākajā "Billboard" topā (2015.gada 8.nedēļai) dziesma jau iespiedusies pirmajā desmitniekā. Taču viss notiek kā pēc plāna - "FourFiveSeconds" kāpums sekoja gan dziesmas oficiālā video iznākšanai 3.februārī, gan trio uzstāšanās "Grammy" balvu pasniegšanas ceremonijā 8.februārī (neizprotamu kavēšanos publicēt šo dziesmu gan turpina "Spotify", bet gan jau tur onkuļi atkal plēšas par naudas lietām).

Taču, iekļūstot "Billboard" pirmajā desmitniekā, sers Pols Makartnijs ir uzstādījis arī jaunu rekordu. Proti, starp viņa iepriekšējo "Billboard" TOP 10 dziesmu 1986.gada februārī ("Spies Like Us" bija tāda paša nosaukuma filmas skaņu celiņš, kas ņemts no Makartnija un grupas "Wings" 1985.gada "B-puses" albuma "My Carnival", "Billboard" topā tā uzkāpa līdz 7.vietai) un šīsnedēļas "FourFiveSeconds" 6.vietu ir pagājuši 29 gadi un divas nedēļas, un tas ir ilgākais periods starp viena mākslinieka atgriešanos "Billboard" pirmajā desmitniekā 56 gadu laikā, kopā šāda uzskaite tiek veikta. Makartnijam uz pēdām gan min Karloss Santana, starp kura 1971.gada "Black Magic Woman" un 1999.gada kopdarbu ar Robu Tomasu "Smooth" aizritēja 28 gadi, septiņi mēneši un divas nedēļas. Intriga paliek - vai Pols Makartnijs bez savas "sirdsgrupas" "Wings" atkal spēs iekarot pasaules nozīmīgākā topa virsotni, jo kā solo māksliniekam viņa augstākais sasniegums bija 1971.gadā 5.vieta ar dziesmu "Another Day/Oh Woman, Oh Why".

Foto raksta ievadā no rollingstone.com.

2015, www.musicstories.lv

Cik vērts ir "FKA twigs" skatuves vārds?

"FKA twigs", īstajā vārdā Tālija Barneta (27), nenoliedzami, ir viena no pēdējā laikā britu zemē visvairāk aprunātajām māksliniecēm. Pirmkārt, viņas debijas albuma "LP1" sakarā, kas Vecā kontinenta topu mūzikā ienesis patīkami jaunas vēsmas. Otrkārt, Barneta jau kādu laiku tiekas ar aktieri Robertu Patisonu. Taču, kā izrādās, tās nav vienīgās dzeltenās preses cienīgas kaislības, kuras Barnetai dzīve piespēlējusi pēdējā laikā. Un aktuālākā no tām ir tiesāšanās par skatuves vārda "FKA twigs" lietošanu.

"Mēs [tiesas] lēmumam nepiekrītam," žurnālam "Billboard" paziņojusi Lora Guda, kas kopā ar māsu Lindu pērnā gada aprīlī tiesā apstrīdēja toreizējā Barnetas skatuves pseidonīma "Twigs" leģitimitāti, jo pašas māsas jau divdesmit gadus uzstājas kolektīvā ar nosaukumu "The Twigs" (tulkojumā no angļu valodas - "zari"). Barneta māsām piesolījusi mierizlīgumu - piecpadsmit tūkstošus dolāru un tiesības pseidonīmu paturēt, taču darījums nenotika. Lai izvairītos no turpmākās tiesāšanās, Barneta pārveidoja savu pseidonīmu uz "FKA twigs", kur "FKA" nozīmē "formerly known as" ("iepriekš zināms kā"). Māsām Gudām arī tas nelikās pieņemami, un savu vārdu bija jāsaka tiesai.

Tiesa lēma par labu Barnetai, pamatojot savu lēmumu ar to, ka prasība nākusi novēloti, kaut arī Lora Guda žurnālā "Billboard" iebilst, ka Barneta jau "kopš 2013.gada septembra bija informēta par viņas apzināto preču zīmes pārkāpšanu." Spriedums gan atļauj māsām Gudām atkārtoti vērsties tiesā, kas nav izslēdzams, jo ļoti iespējams, ka lielākā problēma šajā gadījumā ir nevis "zaru" aizskārums, bet gan mierizlīgumā piedāvātās summas lielums. Gudu advokāte Liza Borodkina tam pašam "Billboard" atklāti pasaka - jauni prasījumi tiesā iespējami, līdz kamēr Barneta nesolīs vairāk par reiz piedāvātajiem piecpadsmit tūkstošiem dolāru. Noprotams, ka tirgus ir sācies.

Foto raksta ievadā no mbass.com.

2015, www.musicstories.lv

"fun." varētu atkal sanākt kopā par miljonu

Pēc 2013.gadā iegūtās "Grammy" balvas nominācijā "Labākais mākslinieks" (šajā gadījumā vairāk tā kā "Labākā grupa") no amerikāņu trio "fun." pasaule gaidīja lielas lietas. Viņu 2012.gada plate "Some Nights" tika pārdota 1,6 miljonos kopiju, un publika puišus dievināja. Bet kas notika tālāk? Burtiski, nekas. Mūzikas žurnālam "Billborad" kāda "iekšēja persona" apliecinājusi, ka, pēc visa spriežot, ar "fun." ir cauri grupas dalībnieku "ego sadursmju" dēļ. Jaunieši savā starpā vairs pat nekomunicējot. Pirmās aizdomas jau pērn vasarā sēja "fun." ģitārists Džeks Antonofs, zem nosaukuma "Bleachers" izdodot kritikas labi uzņemto solo albumu "Strange Desire". Zinātāji ir informēti, ka darbu pie savas solo plates uzsācis arī "fun." solists Neits Ruess. "Viņš ir sarakstījis daudz dziesmu," žurnālu "Billboard" apgaismojis tā informācijas avots, turklāt, atšķirībā no Antonofa, pie Ruesa debijas plates strādā "fun." producents Džefs Baskers, un tas tikšot izdots "fun." ierakstu kompānijas "Atlantic" paspārnē. Laiku lieki nešķiež arī trešais grupas dalībnieks Endrjū Dosts, sakomponējot mūziku filmai "The D Train" ar Džeku Bleku un Džeimsu Marsdenu galvenajās lomās.

"Esmu dzirdējis dažas jaunas dziesmas, ko sarakstījis Neits [Ruess], un tās ir muzikāli lieliskas," atzīst "Grammy" balvu pasniegšanas ceremoniju izpildproducents Kens Ērliks, sakot, ka vienalga, vai kā solo māksliniekus vai kā grupu "fun.", puišus viņš vienmēr paturēšot prātā, jo tiem esot liela nākotne. "Es mīlu "Bleachers" disku ["Strange Desire"]," piebilst Ērliks. Vienīgais, kas trio atkal varētu apvienot, ir nauda, žurnālam "Billboard" atzīst kāds mūzikas industriju pārzinošs avots, sakot, ka ierastā tendence ir acīmredzama - veiksmīgu grupu dalībnieku solo projekti vairumā gadījumu ir lemti neveiksmei (piemēram, "Fall Out Boy" pārtraukuma laikā tās dalībnieka Patrika Stampa solo plate "Soul Punk" tika pārdota tikai deviņos tūkstošos kopiju). Tieši tāpēc, teiksim, viens miljons dolāru varētu būt labs kārdinājums uz kādas no lielo festivālu skatuvēm šiem bijušajiem draugiem atkal sanākt kopā. 

Foto raksta ievadā no sarahscoop.com.

2015, www.musicstories.lv

Marilyn Manson - "The Pale Emperor" (2014)

Droši vien ne bez paša ziņas, viena no leģendām apvītākajām personām mūzikā ir Merilins Mensons (46), īstajā vārdā Braians Hjū Vorners. Viena no šīm leģendām vēsta, ka viņš licis sev izoperēt vienu ribu, lai varētu pats sevi orāli apmierināt, otra leģenda ir nostāsti par to, ka priekšnesuma laikā Mensons uz skatuves bez kompleksiem apčurājis savu šovu skatuves partneres. Nu labi, šī otrā nemaz nav leģenda, bet patiesība. Visbeidzot žurnālam "Rolling Stone" Mensons vaļsirdīgi atzinies, ka nekad nemazgā rokas pēc čurāšanas, bet vienmēr pirms, jo "es zinu, kur ir bijis mans loceklis, bet es nezinu, kur ir bijušas manas rokas." Mensons allaž tiecies pēc skandalozas slavas, un vienmēr to arī saņēmis.

Pārdomāts, solīds apģērbs, no leksikas maksimāli izskausti lamu vārdi, personīgās higiēnas ievērošana - tādu Merilinu Mensonu pērnā gada nogalē, intervējot jaunā albuma "The Pale Emperor" iznākšanas sakarā, viņa paša mājā satika "Rolling Stone" žurnālists Ēriks Hedegārds. Viņa Holivudā spāņu gotiskajā stilā iekārtotajā mājā, neskaitot gandrīz visur valdošo tumsu, nav nekādu skandalozu interjera priekšmetu vai zārka, kurā Mensons pavadītu dienas gaišo laiku. Vienīgais dīvainais elements, ko Hedegārds pamanījis, ir hermētiski noslēgts trauks ar gāzi, kuru "it kā" Hitlers izmantojis ebreju nonāvēšanai savās nāves nometnēs. Un jā, vēl pistole uz žurnālu galdiņa.

Mensons ir mainījies. Arī mūzikā. Viņa jaunais albums "The Pale Emperor", izņemot varbūt dažas dziesmas (piemēram, "Deep Six"), izklausās mazliet saguruša autora radītas. Lai arī, kā apgalvo Mensona draudzene fotogrāfe Lindsija Usiča, arī savā vecumā "viņš vēl var četras reizes naktī kā divdesmitgadīgs", visādi citādi dīvainais vīrs, izskatās, skandālus nolēmis mest pie malas un sākt dzīvot salīdzinoši mierīgu dzīvi. Un tajā, starp citu, ļoti palīdz viņa labākais draugs aktieris Džonijs Deps. "Viņš ir vienīgais cilvēks, ar kuru es varu parunāties," žurnālam "Rolling Stone" atzīstas Mensons, turpat piebilstot, ka viņi abi pēc dabas ir visai nerunīgi, un viņu sarunas tāda "murmināšana vien ir."

2015, www.musicstories.lv

Toms Petijs un Džefs Linne oficiāli kļūst par "Stay With Me" līdzautoriem

Sems Smits (22), iespējams, šobrīd ir pasaulē populārākais geju puika. Viņa dziesma "Stay With Me" "Billboard" topa augšgala dažādās pozīcijās mētājās jau 42 nedēļas, turklāt tā ir izvirzīta vairākās nominācijās "Grammy" balvai, kuras pasniegšanas ceremonija gaidāma šonedēļ. Taču - nupat atklājies, ka dziesmas motīvs ir sasodīti līdzīgs Toma Petija un Džefa Linnes slavenajam meistardarbam dziesmai "I Won't Back Down" no Petija 1989.gada albuma "Full Moon Fever". Kā ziņo "Billboard", Smita komanda šo "nejaušo līdzību" ir atzinusi, un Petijs kopā ar Linni nu oficiāli ievietoti dziesmu katalogā kā "Stay With Me" līdzautori. Vēl vairāk - baumo, ka 8.februārī "Grammy" balvu pasniegšanas ceremonijā Smits un Petijs abi duetā izpildīs, visticamāk, abu šo dziesmu kopīgu versiju.

Foto raksta ievadā no billboard.com.

2015, www.musicstories.lv

Cik tagad maksā Meraija Kerija?

Kurš gan nezina Meraiju Keriju?! Tagad 44 gadus veco samtainās balss īpašnieci, kas liek apklust jebkura izmēra auditorijai, bet viņas dabas un, iespējams, plastisko ķirurgu dotie labumi daļai vīru lika izšķirties par platekrāna televizoru iegādi. 2000.gadā mūzikas pasauli pārsteidza ziņa, ka izdevniecība "EMI" Kerijai piedāvā mūslaikiem neticami dāsnu darījumu - 80 miljonus ASV dolāru par četriem nākamajiem albumiem. Saprotams, šis ir piedāvājums, no kura atteikties grūti, turklāt Keriju vadīja arī vēlme būt iespējami tālu no sava bijušā "leibla" "Sony Music", kura bijušais vadītājs Tomijs Motola kā reizi bija kļuvis arī par Kerijas bijušo vīru.

Ņemot vērā mūzikas tirgus tendences, nevarētu teikt, ka šis četru albumu posms Kerijas karjerā būtu katastrofāls. Viņas 2005.gada albums "The Emancipation of Mimi" kopumā tika pārdots pat 12 miljonos eksemplāru, kas, protams, salīdzinot ar Kerijas 1993.gada plates "Music Box" 32 miljoniem, izskatās pablāvi. Un pavisam bēdīgs mūsu Meraijai bija pērnais gads - viņas albums "Me. I Am Mariah... The Elusive Chanteuse" ASV tika pārdots vien 117 tūkstošos kopiju, kas ir vissliktākais rādītājs dziedātājas četrpadsmit albumu karjerā. Vai Meraijas Kerijas laiks ir beidzies? Vai tiešām no ekrāniem pazudīs viņas žilbinošais smaids un lielās acis?

2015.gads sācies ar (laikam jau) labām ziņām: Meraija Kerija ir atgriezusies pie "Sony Music"! Tam par iemeslu bijuši vairāki faktori, ziņo "Billboard". Pirmkārt, vainojams Kerijas albuma "The Emancipation of Mimi" producents Antonio "L.A." Reids, kurš tagad ir "Sony Music" partnera "Epic Records" vadītājs. Otrkārt, Kerijai atkal ir jauns bijušais vīrs Niks Kenons, un tādos dzīves brīžos jau pārmaiņas gribas. Un visbeidzot naudiņa -  tā jau vajadzīga ikvienam. Jā, cik tad tagad maksā Kerija? Tas pats "Billboard" ziņo, ka dziedātāja prasījusi 3 miljonu ASV dolāru avansu, ko, cik noprotams, nav saņēmusi, kā jau šādos gadījumos ierasts to izdevumam pačukstējusi kāda "tuvu stāvoša persona". Nojaušams, ka summa ir krietni mazāka. ""Sony" darījums bija [Kerijai] vienīgais pieejamais, un tas bija [naudas izteiksmē] daudz mazāks kā viņa gaidīja," apgalvo šis pats avots. Cerams gan, mazliet gaišāku skatu uz dzīvi Kerijai darīja piecu Ziemassvētku koncertu pilnīga izpārdošana 2014.gada nogalē Ņujorkā, kas meitenei ienesa 1,5 miljonus dolāru, ziņo tas pats "Billboard". Tā kā rokas nav ko nolaist pat veterāniem...

Foto raksta ievadā no idolator.com.

2015, www.musicstories.lv  

"TLC" atvadu albumam naudu savāc "Kickstarter"

Deviņdesmito gadu viena no populārākajām meiteņu grupām "TLC", ejot laikam līdzi, savam ceturtajam studijas albumam naudu nolēma savākt, izmantojot tā saukto pūļa finansēšanas vienu no vietnēm "Kickstarter". Īsumā - tajā katrs var ievietot savu ideju, grāmatas manuskriptu, filmas scenāriju, un lūgt jebkuru interesentu finansiāli piedalīties idejas pārvēršanā par realitāti. Plānotos 150 000 ASV dolārus "TLC" šādā veidā savāca trīs dienās ($5000 ziedoja arī Keitija Perija), bet kopā projektam tika saziedoti aptuveni 235 tūkstoši dolāru.

""TLC" atgriešanos ieskauj neticams pozitīvisms," žurnālam "Billboard" atzīst topošā albuma producents Rons Feirs. Tieši viņš bija tas, kuru pirmām kārtām sadarbībai uzrunāja "TLC" dalībnieces Rozanda "Chilli" Tomasa un Tionne "T-Boz" Votkina. Feirs kā producents strādājis pie Kristinas Agileras, "The Black Eyed Peas", Mary J.Blige albumiem, bet ir plānots, ka radošajai komandai, atsaucoties uz Tomasas teikto žurnālam "Billboard", vēl pievienosies grupas ilggadējais līdzstrādnieks Dallas Ostins (strādājis pie "TLC" slavenākajiem hītiem "Creep" un "Unpretty), kā arī hiphopa zvaigzne "Ne-Yo", kurš piedalījās "TLC" atgriešanās dziesmas "Meant to Be" ierakstā 2013.gadā.

Pacilātību un sajūtu, ka "ir gandrīz kā vecos, labos laikos" piezemē vien tas, ka no kvarteta "TLC" 2002.gadā tapa par trio, jo togad autoavārijā bojā gāja viena no grupas dalībniecēm Lisa "Left Eye" Lopesa. 2002.gada albumu "3D" grupa izdeva jau pēc Lopesas nāves, kas, protams, to padarīja par morāli smagu procesu. Acīmredzot meitenēm, kam šobrīd jau mazliet virs četrdesmit, punktu gribējās pielikt uz pacilājošas nots, un šajā 2015.gadā to piedzīvot būs lemts visiem.

Foto raksta ievadā no facebook.com.

"The Rua" - "Essence" (2014)

Pensionējošos īrus "The Corrs" nomaina Vindzoras (Lielbritānija) Braunu ģimenes trio - divas māsas un brālis "ar Īrijas ietekmi un tieksmi uz ātrām mašīnām", kā arī interesi par vēsturiskām un "lielāko daļu Harija Potera filmām," teikts grupas mājaslapā. "Palieciet kopā ar mums, lai noskaidrotu, kuri no šiem trim faktiem visvairāk atbilst patiesībai," bērnišķīgi intriģējoši turpina trio mājaslapas spalvasvīrs, palaižot garām pašu galveno - albuma "Essence" muzikālo piedzīvojumu. Un, lai arī jauniešiem vēl ir kur tiekties, cerams, šis trio debijas albums kalpos par labu kompostu "The Rua" nākamo desmit gadu lielajiem panākumiem. Vai vismaz līdz brīdim, kad kāds no viņiem apbērnosies vai solokarjera ņems virsroku pār vīterošanu ģimenes ansamblī.

2015, www.musicstories.lv

  

No arhīviem: John Lennon - "Imagine" (1971)

Tūlīt aiz jautājuma, vai Latvijas televīzijas raidījumu "Šlāgeraptauja" patiesībā slepeni neorganizē citplanētieši, lai noteiktu, cik zemu var krist cilvēce, nākamais strīdus izraisošākais ir, vai Džona Lenona mūza Joko Ono ir vainojama pie "The Beatles" izjukšanas. Pāris gadus atpakaļ Pols Makartnijs intervijā mūzikas žurnālam "Uncut" gan apgalvoja, ka tā gluži nav patiesība. Jā, Ono uzradās pēkšņi un masīvi, un pārējiem bītliem mērs bija pilns, kad Lenons savu favorīti atveda uz ierakstu studiju un, kas vēl trakāk, prasīja viņas viedokli par tajā brīdī ierakstīto dziesmu, un, kas vēl trakāk, ņēma to arī vērā! Tomēr Makartnijs intervijā atzīst, ka agrāk esošā "ķīmija" starp grupas biedriem jau tāpat kādu laiku nav bijusi pareizās formulas rāmjos, tāpēc Ono, visticamāk, apstākļu sakritības pēc bija pēdējais grūdiens, lai vēl aizvien mūsdienās visu laiku ietekmīgākā rokenrola grupa beigtu savas dienas.

Taču Bītlu fani Ono nepiedeva vēl ilgi (gan jau kāds sirms rokenrola fans par viņu griež zobus vēl joprojām), arī Lenonam nē. Jo, kad tajā pašā gadā (1970) viņš izdeva savu pirmo pēcbītlu albumu "John Lennon/Plastic Ono Band", neskatoties uz kritiķu visnotaļ labajām atsauksmēm, komerciāli tam veicās ne pārāk spīdoši. Taču Lenonam bija pilnīgi vienalga, ka Ono vārds albuma nosaukumā Bītlu faniem kā bullim sarkana lupata gar acīm maisās. Jau pēc gada viņš izdeva nākamo plati "Imagine", kas kļuva par Lenona komerciāli veiksmīgāko solo albumu, un arī tā patiesībā ir slavas dziesma Joko Ono. Pirmkārt, sacerot savu slavenāko dziesmu "Imagine", Lenons ietekmējās no Ono 1964.gadā iznākušā dzejoļu krājuma "Grapefruit", kurā katrs dzejolis sākās ar lūgumu iedomāties (imagine). Otrkārt, uz albuma vāciņa ir Ono fotografēts Lenona portrets. Un, treškārt, plate noslēdzas ar dziesmu "Oh Yoko!", kura "iespējams, ir priecīgākais skaņdarbs, ko Lenons jebkad ir ierakstījis," vēstīts mūsdienās pārizdotā albuma "Imagine" grāmatiņā atrodamā informācija. Tātad - mītiem būs dzīvot mūžam! Gan par Joko Ono, gan citplanētiešiem. 

2015, www.musicstories.lv

Mark Ronson - "Uptown Special" (2015)

"Neviens neaizturēja elpu, kad iznāca Marka Ronsona 2015.gada ieraksts. Esmu pārliecināts, ka nebiju nekādos [mūzikas izdevniecības] pārdošanas plānos," žurnālam "Billboard" saka Londonas mūziķis, dīdžejs un producents Marks Ronsons. Viņš ar dziesmu "Uptown Funk!" kļuvis par pēdējo divu nedēļu Amerikas varoni ne tikai tāpēc, ka savu pirmo ASV singlu Nr.1 sasniedzis vien 39 gadu vecumā, bet arī tāpēc, ka viņam no šīs iesildītās vietiņas izdevies izstumt pašu Teilori Sviftu (ar dziesmu "Blank Space"), kuras, nupat jau šķiet, arī Amerikā sāk palikt par daudz.

Savā dzimtenē Marks Ronsons ir visai pazīstama persona. Viņa tēvs Lorenss bija savulaik populārās grupas "Bucks Fizz" menedžeris, viena no viņa māsām-dvīnēm Samanta arī ir dīdžejs, bet otra - modes māksliniece Šarlote - ir precējusies ar grupas "Foreigner" ģitāristu un dziesmu autoru Miku Džonsu. Un tomēr pat šajā dzimtenē Ronsons līdz šim vairāk ticis uztverts kā "slavenību ballīšu dīdžejs" un prasmīgs producents - viņa kontā ir kaut vai "Fatboy Slim" albums "You've Come A Long Way, Baby" (1998), Mobija "Play" (1999), bet vissvarīgākais nenoliedzami ir Emijas Vainhousas "Back To Black" (2006), par kura tapšanu turpat "Bollboard" Ronsons azīst, ka "tas bija iedvesmojoši, jo, ja tu strādā kopā ar ko tik lielisku, tu pēkšņi pats gribi kļūt labāks." Un tomēr - šoreiz stāsts ir par paša Ronsona mūziku.

Iespējams, atslēgas figūras Ronsona ceturtā albuma "Uptown Special" ceļam uz klausītāju sirdīm Amerikā bija ierakstā piesaistītās personālijas, viena no kurām ir Stīvijs Vonders, kurš plates divās dziesmās iespēlējis mutes ermoņikas. "Iespējams, [Vondera piekrišana sadarboties] ir manas muzikālās karjeras augstākais punkts," žurnālam "Rolling Stone" vēl pērnā gada nogalē atzina Ronsons. "Un tas nekas, ja es to nekad vairs nepārspēšu." Otra personība ir Bruno Marss, kurš Amerikā diez vai pielūgsmes ziņā daudz atpaliek no Vondera. Un visbeidzot kāda 23 gadus veca mācītāja meita Kejona Stāra, kuras balss tā apbūrusi Ronsonu, ka viņš ne tikai ļāvis tai iedziedāt savā albumā dziesmu ("I Can't Loose"), bet, cik noprotams, arī apņēmies producēt viņas pašas debijas albumu.

"Viņam matos bija želeja un viņš valkāja foršas žaketes," laiku pirms tīņa gadiem žurnālā "Billboard" atminas Ronsona bērnības un joprojām tuvs draugs Šons Lenons. Ronsonam "jau toreiz bija brīnišķīgs stils" un "viņš bija asprātīgāks par jebkuru citu," atzīst Lenons. Viņa kāzās Ronsons bija līgavaiņa, kā nu viņus tur sauc, kučieris vai kas tāds. Bet kādu citu dienu viņam telefonā uzrādījās neatbildēts Pola Makartnija zvans. Atzvanīts Makartnijs palūdza Ronsonu uzspēlēt viņa kāzu ballīti (šķiet, tās bija Makartnija trešās kāzas ar Nensiju Ševelu). Tāda ir dzīve Markam Ronsonam - kā viena vienīga ballīte! Un patiesībā tāds ir arī albums "Uptown Special".    

2015, www.musicstories.lv

Vairums mūziku grib par velti

Savus datus par 2014.gadu nesen publiskojusi mūzikas straumēšanas kompānija "Spotify". Tie liecina, ka Zviedrijā dibinātais uzņēmums uzņem apgriezienus - no pērnā gada maija līdz decembra beigām "Spotify" reģistrēto lietotāju skaits pieaudzis par 20 miljoniem, kopā sasniedzot 60 miljonus. Tas ir būtisks uzrāviens, ņemot vērā, ka 2012.gadu šis mūzikas straumēšanas servisa nodrošinātājs pabeidza ar 20 miljoniem abonentu. Grafikā zemāk redzama "Spotify" lietotāju dinamika gadu gaitā. Tā gan drīzāk ir konsekventa tiekšanās mākoņos. Taču nevar nepamanīt vēl kādu tendenci - par mūzikas klausīšanos maksā tikai katrs ceturtais "Spotify" lietotājs, un šī proporcija ir bijusi konsekventa kopš 2013.gada sākuma. 

Ne viens vien mākslinieks ar zināmām nievām ir komentējis šo mūzikas straumēšanas "padarīšanu", Teilora Svifta savu mūziku no "Spotify" ir izņēmusi, cik noprotams, tielējās arī "U2" un "Coldplay", un visi kā viens saka - "Spotify" mums maksā pārāk maz! Iepriekš tika ziņots, ka par viena albuma vienreizēju noklausīšanos tā autori no "Spotify" saņem pusi ASV dolāra centa. Savukārt kompānijas vadība ir publiski apgalvojusi, un to apstiprina šis zīmējums, ņemts no "Spotify" mājaslapas, ka autoratlīdzībās tā izmaksā 70% no saviem ieņēmumiem.

Zinot visu šo informāciju, aptuveni iespējams izrēķināt, cik tad mākslinieki par savu darbu no "Spotify" saņems par 2014.gada decembri. "Statista" grafikā maksas jeb "Premium" klientu skaits norādīts 15 miljoni ("Spotify" mājaslapā teikts, ka 2014.gada novembrī "Premium" kontu skaits bijis "vien" 12,5 miljoni). Paņemot vidējo, teiksim, 14 miljonus lietotāju, un zinot, ka "Spotify" abonēšanas maksa vidēji ir EUR 9,99 (Latvijā tie ir EUR 6,99, bet vispār šiem zviedru jauniešiem tīk visur ņemt 9,99 - dolārus, mārciņas, eiro...), sanāk, ka 2014.gada decembrī tika iekasēti nepilni 150 miljoni eiro. 70 procenti no šīs summas ir nepilni 105 miljoni. Daudz vai maz, to spriest Bono vai Eltonam Džonam, kam reizēm jāsakasa nauda jaunai kleitai, taču, ņemot vērā mūzikas biznesa ne vairs stagnējošo, bet teju brīvā kritienā lidojošo ātrumu, šī ir summa, kas vismaz tiek samaksāta. Šī nauda "iezīmējas", pretēji vēl gadus piecus atpakaļ līdz vājprātam izplatītajai nelegālajai mūzikas lejupielādei. 

Ierakstu kompānijas "Republic Records" izpilddirektors Čārlijs Volks žurnāla "Billboard" rīkotajā diskusijā par mūzikas industrijas (paradumu) nākotni atzīst, ka "Skandināvijas piemērs" nepārprotami norāda - mūzikas straumēšana var būt ienesīgs bizness abām iesaistītajām pusēm. Var pieņemt, ka 25%, kuri tomēr izlemj par mūzikas klausīšanos maksāt, kaut varētu to nedarīt, ir samērā iespaidīgs cipars. Tajā pašā laikā sūkstīties par atlikušo 75% negodprātu arī nav iemesla. Pirmkārt, "Spotify" viņiem šādu iespēju piedāvā. Un, otrkārt, cilvēka dabā jau instinktu līmenī ir tiekties paņemt, nemaksājot neko vai maksājot iespējami maz. Bumba nu ir industrijas darboņu rokās.

Foto raksta ievadā no performing-musician.com

2015, www.musicstories.lv