Ar vinila platēm ir izaugušas daudzas paaudzes. Kaut ko līdzīgu mūsdienās zināmajam plašu atskaņotājam jau 1857.gadā patentēja franču grāmatu tirgotājs Leons Skots. Vēl pagājušā gadsimta septiņdesmito beigās un astoņdesmito sākumā vinila plašu industrija zēla un plauka. Līdz viens pēc otra sāka parādīties jauni datu nesēji - magnētiskās lentes, kasetes, visbeidzot kompaktdiski, kas, šķita, skaņuplašu ērai pieliek treknu punktu, bet digitālās lejupielādes kā traktors vēl pārbrauc pāri, lai, tā teikt, vairs nespirinās vispār. Taču patiesībā viss ir pavērsies pilnīgi citādi.
GALVENIE PIRCĒJI - ZEM 35
Atsaucoties uz "Nielsen Music" datiem, žurnāls "Billboard" ziņo, ka 2014.gadā albumu digitālās lejupielādes piedzīvojušas kritumu -9,5% apmērā, savukārt vinila plašu pārdošanas apjomi ir kāpuši par 52%(!!!). Protams, absolūtos skaitļos šie lielumi nav salīdzināmi, bet tendenci tas parāda nepārprotami. Bet ar ko viss sākās? Pirmā bezdelīga šim vinila plašu lidojumam mākoņos bija franču apvienības "Daft Punk" plate "Random Access Memories", kas 2013.gada nogalē lika nojaust mūzikas klausīšanās paradumu tuvojošās izmaiņas. Gadu vēlāk visu vēl vairāk sakāpināja vinila plašu entuziasts Džeks Vaits, kura plate "Lazaretto" kļuva par 2014.gadā pārdotāko vinila formātā (87 000 kopijas iepretīm "Daft Punk" 49 000 kopiju kā labākajam rezultātam 2013.gadā).
Varētu padomāt, ka vinila plates atgriežas, jo tās, atceroties zaļo jaunību un grimstot nostaļģijā, atsāk klausīties tie, kuri ar šādu mūzikas formātu uzauguši. Taču, izrādās, ka tā gluži nav. "Tagad ir tā, ka vairums apmeklētāju ir vecumā zem 28 gadiem," žurnālam "Billboard" atzīst viens no "Record Store Day" jeb "Ierakstu veikala dienas" organizatoriem Maikls Kurcs. Šī diena ASV tiek atzīmēta ik gadu aprīļa trešajā sestdienā, lai atbalstītu neatkarīgos mūzikas ierakstu veikaliņus. Šajās dienās tad arī ir iespējams novērot augošo vinila plašu popularitāti. Daļēji Kurza aprēķinus apstiprina arī kompānijas "The NPD Group" pētījums, kurš atklāj, ka 44% vinila plašu pircēju ir vecumā zem 35 gadiem, pētījumu citē "Billboard".
SIT NOST, BET TAS IR STILĪGI!
Kāpēc uz vinila platēm "pavelkas" tieši jaunie? "Billboard" aptaujāja mūzikas industrijas ekspertus un rezultātā secināja, ka galvenie iemesli ir trīs. Pirmkārt, vēlme fokusēties uz ierakstu, patiešām klausīties to, nevis tikai uzlikt fonā (vinila platei taču arī ik pēc laika jāapmaina puse). Otrkārt, alkas kolekcionēt kaut ko fiziku un taustāmu, nevis lejupielādētu failu veidā. Un, treškārt, pieņēmums, ka ieraksta skaņas kvalitāte vinila platē ir labāka (vai vismaz "siltāka"). Par pēdējo viedokļi ir dažādi. Pats Džeks Vaits ir izteicies, ka CD formāta skaņai nav ne vainas, jo to varot klausīties ļoti skaļi. Tajā pašā laikā ierakstu studijas "Mobile Fidelity Sound Lab" inženieris Šouns Britons atzīst - strādājot ar CD formāta ierakstu, pēc kāda laika ir jāiziet ieelpot svaigs gaiss. "Bet ar vinilu es varu strādāt daudz ilgāk un nenogurt," viņš saka "Billboard". Britons arī atklāj kādu tehnoloģisku niansi - galvenais iemesls vinila plašu ierobežotajām tirāžām esot problēmas radīt identiskas, noteiktas zemas frekvences skaņas lielākam skaitam plašu vienā reizē.
Nopūst putekļus no vecā "Radiotehnikas" plašu atskaņotāja vai iegādāties modernāku - tā nu ir katra paša izvēle. Bet ir fakts, ka aizvien vairāk albumu iznāk arī vinila formātā. Un mūzikas ierakstu kolekcija, kas sastāv no skaņuplatēm - sit nost, bet tas ir stilīgi!
Rakstā izmantoti citāti no raksta "Who's bying LP's? The Kids" ("Billboard", 14.marts, 2015).
Foto raksta ievadā no bloomberg.com.
2015, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru