Ir pirmdienas vakars. Krodziņš, kas atrodas kādas trīsstāvu ēkas pagrabstāvā ar ieeju uz ielas stūri, grimst pustumsā. Cilvēku nav daudz, kādi pieci, neskaitot bāra dāmu ar brangām bļodām. Katrā rokā, kad nes klientiem "Dienas zupu". Visi "Komplekso pusdienu" pa Ls 2,50 (likums jāievēro: Eur 3,56) ēdāji no apkārtējiem birojiem jau sen kā pabeiguši nedēļas pirmo darba dienu, nu nododas citām, privātākām rūpēm. Ir astoņi vakarā. Liktos, ka būtu īstais brīdis iestādi slēgt. Bet tad ieslēdzas pavisam vājš (kādi 60w varētu būt) gaismas stars, un caur drūmo pazemes tumsu tas cenšas kaut mazliet izgaismot to, ko krodziņa īpašnieks reklāmas bukletos sauc par skatuvi. Tā bija tikai kādus 15 cm virs pārējās grīdas līmeņa, bet gods, kam gods, uz tās atradās klavieres "Boricov", ko iestādījuma īpašnieks pa 20 latiem nopirka, cauršķirot sludinājuma portāla ss.lv annāles, bet pārējos instrumentus, ja tie mūziķiem bija nepieciešami, viņi nesa līdzi paši.
Un šajā pirmdienas vakarā minūti pēc astoņiem ieskanējās pirmie "Boricov" akordi. Vēl pēc brīža ierunājās noguruša vīrieša balss. Tieši ierunājās, lai gan vīrs skaitījās dziedam. Pēc pirmā panta viņa klavieru solo papildināja arī maigs bungu ritms, kā arī elektriskā ģitāra - par to zinātāji varēja pabrīnīties, jo krodziņa saimnieks bija iegādājies tikai vienu pagarinātāju uz visu iestādi, un it kā pie tā šobrīd bārā bija pieslēgta bārdas skujamā mašīna (bāra dāmai šajā jautājumā bija zināmas problēmas). Sākumā tie pieci viesi nelikās par notiekošo zinis. Vien pavecāks pāris nodomāja, ka klusā un mājīgā atmosfēra nu tiks sagandēta un steidzās ātrāk apēst savas soļankas. Kad pirmā dziesma bija izskanējusi, vīrs uz skatuves stādījās priekšā: "Dāmas un kungi, šovakar jūs izklaidēšu es, Džesse Lorcs, un grupa "Case Studies", un mēs jums nospēlēsim visas dziesmas no mūsu jaunā albuma "This Is Another Life"." Pat ja Lorcs šo savu sveiciena uzrunu teiktu kapsētā divos naktī, tai būtu vairāk dzirdīgu ausu. Bet - kā ir, tā jādzīvo, nodomāja Lorcs un turpināja uzstāšanos.
Patiesībā Lorcs neko nenodomāja, viņš vienkārši dziedāja. Pēc trešās nodziedātās dziesmas "Everything" Lorcam škita izliekamies, ka kāds netālu šņukst. Nodziedājis nākamo - "Driving East, And Through Her" -, Lorcam nebija šaubu - bāra dāma bija vienās asarās. Un ne jau tāpēc, ka skujot spalvas ar bārdas dzenamo, būtu tajā ierāvusi krūšu galus. Bāra dāma raudāja, jo viņu aizkustināja Lorca dziedājums. Viņš pasmaidīja un nākamo dziesmu novēlēja viņai. To sauca "House of Silk, House of Stone" (dziesmu, ne bāra dāmu). Lorcs to dziedāja no sirds, tiešām no sirds. Viņš dziesmā iegrima tā, ka nodziedāja to aizvērtām acīm, bet kad tās, izskanot pēdējiem akordiem, atvēra, viņš redzēja uz sevi pavērstus vēl piecus slapju acu pārus. Soļankas, marinētās cūkgaļas ar frī, alus kausi - tas visiem šiem pieciem apmeklētājiem pēkšņi bija kļuvis svešs un lieks. Viņi bija kā piekalti tam, kas notika uz skatuves. Lorcs dziedāja aptuveni stundu, ne reizes ārpus dziesmu lirikas nepasakot nevienu vārdu. Apokalipsi krodziņa elektrizētā atmosfēra piedzīvoja, kad Lorcam uz skatuves piebiedrojās Marisa Medlere, un viņi abi duetā nodziedāja dziesmu "Villain".
Deviņos vakarā viss jau bija beidzies. Kopā ar lietus lāsēm no debesīm krita pirmais šāgada sniegs - tāds trausls, pat ne īsti balts. Ļoti smalks un smags. Visai pasaulei bija parasts pirmdienas vakars. Bet ne tiem pieciem un bāra dāmai. Viņi visi šajā saulē jau labu laiku dzīvojuši - guvuši panākumus, kļūdījušies, priecājušies un skumuši. Viņiem šķita, ka dzīvē viss jau ir bijis, tagad tā tikai godīgi jānodzīvo līdz galam, un brīnumi jau notiek tikai pasakās. Šiem pieciem un bāra dāmai šis pirmdienas vakars bija viņu pasaka. Ja baidies, ka savā vecumā varētu pasakām arī noticēt, no "This Is Another Life" turies pa gabalu.
Ja patīk, noklausies arī šos:
"Razorlight" - "Razorlight" (2006)
Britu šobrīd tādā garākā atvaļinājumā esošā kvarteta skaļākā dziesma "America" ļoti atgādina "Case Studies" kompozīcijas "Passage / Me in the Dark" jestrāku versiju.
Nick Cave & "The Bad Seeds" - "The Boatman's Call" (1997)
Multfilmā par Šreku krogā klavieres spēlē pirāts ar dzels āķi plaukstas vietā. Viņš Nika Keiva balsī dzied dziesmu "People Ain't No Good" no šīs plates. Un Džesse Lorcs taču arī dzied krogā!
Nu ir! Ir tajā Lorca vokālā dažbrīd kaut kas no Džima Morisona. Sevišķi dziesmā "House of Silk, House of Stone".
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru