Kad saules gaismas kļūst aizvien mazāk, kad gaiss atdziest un paliek stindzinoši dzestrs, dabā automātiski iestājas savi likumi. Kad no zara atdalījusies sārti dzeltena kļavas lapa, sākas tās ceļš uz nezināmo - vai to vējš aiznesīs un iemetīs kādā netīrā renstelē, kur tā sapūs, vai to siltā, mazā plaukstā pie citām bēdumāsām vienā buntītē savāks kāds mazs bērns? Varbūt tā paliks sava koka tuvumā, satrūdēs un dos spēkus kokam nākamā gada lapu rotas diedzināšanā? Ja par šo lapu uzņemtu mākslas filmu, par tās domām, nākotnes fantāzijām, jā, droši vien tā būtu viena no neinteresantākajām filmām pasaulē. Bet tai būtu ideāls skaņu celiņš - Londonā mītošā Džeimsa Meta (vai kā nu izrunā James Mathé) projekta "Barbarossa" debijas albuma "Bloodlines" kāda no dziesmām, piemēram, "S.I.H.F.L.Y." vai "Butterfly Plague".
Ja filmā par kļavas lapu būs iekļauta epizode, kurā stārķi bariņā mīņājas, lai gatavotos doties tālajā ceļā uz siltajām zemēm, tās fonā skanēs "Battles", kuras laikā kadrā arī varēs redzēt, kā viens stārķis ar asarām acīs prom no citu skatieniem atvadās no savas slepenās mīlas - kāda vecā mētelī ietērpta putnubiedēkļa, kurš joprojām kaut ko atbaida no lauka, kas jau gadus desmit atmatā. Epizodē, kurā kurmītis no rīta pamostas un konstatē, ka pirmā rudens salna tam nosaldējusi vienu oliņu, toni noteiks dziesma "The Load" - albuma asākā. Visbeidzot, skanot "Saviour Self", pār rudens krāsās nošļakstīto mežu uzspīdēs spilgta saule, un visiem skatītājiem būs skaidrs, ka gan stārķi, gan putnubiedēklis, gan jo īpaši kļavas lapa ir tikai mazi, mazi krāsas punktiņi šajā dabas skaistajā gleznojumā, tie ir tikai palīglīdzekļi, kas palīdz saskatīt un nofiksēt gadskārtu laika ritumu. Kāpēc filmā ir kurmītis, nezina pat pats režisors.
Protams, filmu par kļavas lapu neviens neuzņems (kaut Spīlbergs jau varētu iespringt mazliet), taču pieminētais "soundtraks" ir pilnīgi reāls! "Bloodlines" ir reāls albums! Darīsim tā: noklausies šo plati, un ja pēc divām trim reizēm arī tev gara acīm parādās kurmītis ar atsaldētu sēklinieku, uzskatīsim, ka tā nav tikai sagadīšanās. Tikai ņem vērā - jo vairāk klausīsies, jo vīzijas attīstīsies. Brīdinu: pie aptuveni divdesmitās reizes pie apvāršņa parādās kurmītis, kam nosalušas jau abas bumbiņas!
Ja patīk, noklausies arī šos:
"Low Roar" - "Low Roar" (2011)
Īslandiešu trio, kura debijas un, laikam, šobrīd arī vienīgais "pilnmetrāžas" darbs savulaik apbūra gandrīz līdz paralīzei, ir tuvākais, kas noskaņu ziņā stāv klāt "Barbarossa" veikumam.
"Alive in Wild Paint" - "Ceilings" (2008)
Diemžēl vairs neeksistējoša kolektīva vienīgais albums. Kas par enerģijas lādiņu!
"Night Beds" - "Country Sleep" (2013)
Vinstons Jellens, būdams normāls, 23 gadus vecs jauneklis, starp vētrainās studentu dzīves baudīšanu pamanījies ierakstīt albumu, kurā brīžiem šķiet: tur dzied eņģelis!
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru