Bija deviņdesmitajos tāda, gandrīz vai, viena hīta grupa "Del Amitri", un tas viens hīts bija dziesma "Roll To Me". Nu, varbūt bija arī citi hīti (galu galā "Del Amitri" karjeras laikā izdevusi sešas plates), bet tikai to varētu nosaukt, ja šajā jautājumā, tā teikt, tiktu negaidīti nogrābts aiz riekstiem. Grupa "beidzās" 2002.gadā, tiesa, tagad notiek tās reanimācija, tā vismaz skotu puika Džastins Karijs vasaras beigās paziņoja intervijā raidsabiedrībai "BBC". Lai nu kā, bet pauze bija, un Karijs to aizpildīja ar solodarbiem. Debitēja viņš 2007.gadā ar albumu "What Is Love For", un arī tas bija viena hīta albums - "If I Ever Loved You" klausoties smeldz joprojām! Turpinājums bija "The Great War". Jāatzīstas, šis ir palaists garām. Un nu ir jaunākais veikums albums "Lower Reaches".
Baidoties uzķerties uz kārtējo "vienhīta" sajūtu, "Lower Reaches", protams, iesākumā rada atturīgu reakciju. Jā, tā ir brīnišķīga popmūzika, glītas, "pareizi noformētas" dziesmas, akordi salikti kā nākas, bet tas nav iemesls, lai pārliecinātu iepriekš vīlušos klausītāju. Kad jau uz albuma otro pusi šī nedrošība vēl zemapziņā, bet tomēr sāk mazināties, Karijs izdomā uzdziedāt kantrī ("On My Conscience"), un visa dūša atkal papēžos! Un tikai vairākas reizes uzklausot Karija stāstus "Little Stars" (šī ir albuma pērle!), "Every Song's The Same" vai "I Hate Myself For Loving You", pašķetinot to muzikālos slāņus, tu saproti, ka tavās rokās ir sasodīti laba plate. Plate, kuras uzdevums nav izskaidrot Nīčes tekstus vai Džoisa "Ulisa" daudzslāņaino zemtekstu atreferējumu vienkāršos nepaplašinātos teikumos. "Lower Reaches" uzdevums ir izklaidēt. Skaisti izklaidēt. Bez intelektuālām pārmērībām. Un ir forši!
Ja patīk, noklausies arī šos:
James Dean Bradfield - "The Great Western" (2006)
Jāsaka kā ir - šis Bredfīlda vienīgais soloalbums varbūt pat ir labāks kā katra atsevišķā "Manic Street Preachers" plate (Bredfīlds ir MSP solists, ja nu kas!). Jāiedziļinās, jāanalizē, protams, bet intuitīvi - "Lower Reaches", iespējams, ir labāks par jebko no "Del Amitri"... Ja nu kas!
Paul Carrack - "Blue Views" (1996)
Laikā, kad plauka un ziedēja Pola Karaka karjera, identiski procesi norisinājās arī ar "Del Amitri". Ar laika nobīdi klausoties, "tā laika" Karaks šķiet tieši tāds kā "šī laika" Karijs.
"Crowded House" - "Intriguer" (2010)
Pagaidām aktuālākā austrāliešu kvarteta plate. Nīls Finns varētu dziedāt sieviešu klostera korī, un starp simtu amata māsu balsīm pilnīgi droši varētu sazīmēt viņa puiciski nepieradināto.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru