Iggy Pop - "Post Pop Depression" (2016)

Džeimss Ņūvels Osterbergs Jaunākais jeb Igijs Pops (68) ir kā lakrica. Vieni no melnā kāruma ir sajūsmā un ir gatavi to laizīt caurām dienām, savukārt citiem tā atgādina kaltētus puņķus, kuriem staipīguma uzlabošanai pievienota izkausēta pieaugušo veikalā nopērkama gumijas lelle. 2016.gads, iespējams, lietas mainīs. To palīdzēs nupat klajā nākušais Popa septiņpadsmitais solo albums "Post Pop Depression", kuru producējis "Queens of the Stone Age" līderis Džošs Homme.

Liktos, ka Popa fani ir īpaša komūna, kuru vieno mīlestība pret savu elku, un paraustīt viņu aiz garajām matu cirtām šīs komūnas dalībniekiem ir kas līdzīgs nonākšanai paradīzē 17 jaunavu aplenkumā. Taču, izskatās, "Post Pop Depression" šo komūnu vai nu ir dramatiski paplašinājis, vai arī šis albums ir vienkārši pārlaicīgs. "Post Pop Depression" ir uzspridzinājis "Billboard" topus! Plate ir Nr.1 "Top Rock Albums" un "Alternative Albums" topos, turklāt, pēc "Nielsen Music" uzskaites, ar 18 tūkstošiem pārdoto kopiju nedēļā šis albums kļuvis par paša Popa personīgo rekordu (tiesa, dati pieejami tikai no 1991.gada). Lielajā "Billboard 200" albumu topā Pops nedēļā, kura beigsies 9.aprīlī, ar savu "Post Pop Depression" ieņem 17.vietu (viņa šī topa līdzšinējais rekords - 72.vieta - bija 1977.gadā ar debijas plati "The Idiot", kura tapšanā piedalījās arī Deivids Bovijs). "Post Pop Depression" ir Nr. 1 arī "Billboard" "Vinyl Albums" un "Tastemakers Albums" topos.

Kur slēpjas plates popularitātes noslēpums? Varbūt viss ir pateikts nosaukumā, kurā vārdu "Pop" var tulkot divejādi - gan kā Pops no Igija, gan kā pops no popmūzikas? Varbūt tādi vīri kā Pops, Homme, viņa grupas biedrs Dīns Fertita un "Arctic Monkeys" bundzinieks Mets Helders ir īstie vīri, kam atkal spodrināt nobružātās roka žaketes apsūbējušās pogas? Lai kāda arī būtu atbilde, "Post Pop Depression" ir albums, kuru klausoties nevis skudriņas pa muguru tipina, bet ezīši, biksēs salīduši, šūpojas visā, kas nokarājas gar cisku. Vasarā Salacrgrīvā lai izdotas sajust ezīšus un varbūt pat paraustīt Popu aiz peisākiem!

2016, www.musicstories.lv.

Bonnie Raitt - "Dig in Deep" (2016)

Boniju Raitu kāds ir apveltījis ar mūžīgo dzinēju! Vismaz tā varētu šķist, zinot, ka šobrīd 66 gadus vecā kundze praktiski bez pārtraukuma ir koncertējusi pa visu pasauli, jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Šis karuselis apstājās 2009.gadā. Togad Raita, pēc zaudētas cīņas ar smadzeņu audzēju, viņsaulē izvadīja savu brāli. Tas bija pēdējais piliens skumju notikumu virtenē: 2004.gadā mūžībā aizgāja Raitas māte, gadu vēlāk viņai sekoja tēvs, tajā pašā 2009.gadā līdzīgs liktenis piemeklēja viņas tuvu draugu un radošo kompanjonu Stīvenu Brutonu. Pēc brāļa nāves mūziķe savāca kopā savu pavadošo grupu un paziņoja: "Tagad man ir nepieciešams laiks, lai apsēstos un izietu tam visam cauri." 

2016.gadā Raita ir atgriezusies. Ar jaunu albumu "Dig in Deep" - vairāk kā desmit gadu laikā pirmo ar pašas komponētām dziesmām. Šajā Raitas septiņpadsmitajā studijas platē viss ir gluži kā viņas reālajā dzīvē - dumpinieciskums ("Gipsy In Me") mijas ar trauslumu ("Undone"), tajā pašā laikā, atdodot godu klasikai ("INXS" dziesmas "Need You Tonight" versija). 

Dzīvē savu dumpinieces garu Raita apliecināja 1970.gadā, kad pameta  mācības Hārvardas Universitātē, lai dotos koncertturnejā ar grupu "The Rolling Stones", kuru iesildīja Badijs Gajs, bet viņa menedžeris bija Raitas tā brīža puisis. Kad šis fakts nāca ausīs Raitas vecākiem, viņi kļuva tik dusmīgi, ka pārtrauca meitu atbalstīt jelkādā veidā. "Tāpēc es sāku spēlēt [ģitāru]," sarunā ar žurnālu "Rolling Stone" godīgi atzīst Raita. "Mēs visi dziedājām un spēlējām viens otra ierakstos, kopā izklaidējāmies, satikāmies viens ar otru." Un 1971.gadā klajā nāca viņas debijas albums "Bonnie Raitt". 

Šogad Raita atzīmē arī savu trīsdesmito skaidrības gadu - viņa sāka apmeklēt Anonīmo alkoholiķu sanāksmes astoņdesmito gadu vidū tūlīt pēc ieraksta līguma zaudēšanas ar "Warner Bros." Daļēji atkarību dēļ. Raitas pirmais "skaidrais" albums "Nick of Time" (1989) ieguva pieckārtīgu Platīna diska statusu un trīs "Grammy" balvas... Var jau būt, pēc skata Raita ir trausla būtne. Bet viņas trauslumā slēpjas spēks, kāds piemīt tikai cilvēkiem ar smalku dvēseli, kuru tiem visiem spēkiem jāsarga nesalauztu. Raita ir nosargājusi. 

"Dig in Deep" rok dziļi. Tik dziļi lejā nonākot, jāskatās vienīgi uz augšu. Un Raita to dara.

2016, www.musicstories.lv.

Avicii paziņo par aiziešanu no skatuves

"Sveika, pasaule! Paldies, ka piepildīji tik daudzus no maniem sapņiem! Es vienmēr būšu pateicīgs par kopā ar savu komandu un faniem pieredzēto un sasniegto." Šādi sākas vēstule, ko pasaulei un faniem savā mājaslapā publicējis zviedru deju mūzikas smagsvars Tims Berglings, plašāk zināms ar skatuves vārdu Avicii. Jā, vēstules tonis kļūdīties neļauj - Avicii saka ardievas skatuvei!

Divdesmit sešus gadus vecais mākslinieks ir pārvērtējis savu dzīvi un fizisko varēšanu un nolēmis pēc šīs vasaras ieplānotājām performancēm uz skatuves vairs nekāpt. Savas līdzšinējās karjeras laikā Avicii ir izdevis divus studijas albumus "True" (2013) un "Stories" (2015), un abi bijuši elektroniskās deju mūzikas cienītāju cildināti. Iepriekš "Spotify" ziņoja, ka tieši Avicii ir bijis viens no lielākajiem straumēšanas servisa honorāru saņēmējiem, kura atlīdzība rakstīta septiņiem cipariem. "Manas izvēles un karjera nekad nav bijusi balstīta materiālās lietās," kā oponējot, vēstulē raksta Avicii, "taču es esmu pateicīgs par visām iespējām un ērtībām, kuras man ir bijušas pieejamas." 2014.gadā mākslinieku skāra veselības problēmas ar žultspūsli. Tas, tāpat kā apendikss, viņam tika izoperēts. Taču, iespējams, slimības sekas liek par sevi manīt un aktīva koncertdarbība Avicii ir fiziski pārāk nogurdinoša. 

Avicii vēstule ir atvadu vēstule. Tajā izteikta pateicība visiem, kas palīdzējuši veidot viņa karjeru, visiem, kas kaut reizi klausījušies, komentējuši vai savādāk uzmanījuši zviedra muzikālo karjeru. Taču Avicii neaiziet. Viņa nebūs uz skatuves, bet mūziku radīt viņš turpinās. "Es nekad neaiziešu no mūzikas, es turpināšu caur to uzrunāt savus fanus, bet esmu nolēmis, ka 2016.gadā būs mana pēdējā tūre un pēdējie šovi. Lai tie paiet ar lielu blīkšķi!" Šajā vasarā Avicii vēl būs sastopams dažos britu deju mūzikas festivālos, bet, izskatās, pēdējais šovs būs 27.augusta uzstāšanās Krīmfīldas festivālā Lielbritānijā. "Daļa no manis nekad nesaka nekad," mazliet mierinoši savu vēstuli nobeidz Berglings, sakot, ka varbūt kādreiz varētu atgriezties. Bet ne tagad.

Foto links.

2016, www.musicstories.lv.

"Weezer" - "Weezer" (2016)

"Nemeklēju piedzīvojumus, vienkārši cenšos rast jaunu pieredzi un idejas dziesmu radīšanai," šādi savā iepazīšanās aplikācijas "Tinder" profilā ierakstīja grupas "Weezer" līderis Riverss Kuomo (45). Šis bija viens no soļiem "Weezer" jaunās plates tapšanas koncepcijā, jo grupas producents Džeiks Sinkleirs pirms darba uzsākšanas jautāja Kuomo, kas būtu jādara, lai plate savā skanējumā un noskaņās atgrieztu deviņdesmitos gadus, konkrēti, "Weezer" pirmos divus albumus - "Weezer" (1994) un "Pinkerton" (1996). Otrs Kuomo noteikums bija - albumam jātop ārpus mājām un vispār pašam visādā ziņā jāmēģina sajusties kā pirms divdesmit gadiem.

AR BĀRDU ATGRIEŽAS PIRMS 20 GADIEM

Vispirms Kuomo uzaudzēja bārdu - akurāt tādu, kāda viņam bija "Pinkerton" ierakstīšanas laikā. Tad reģistrējās "Tinder" ("manu sievu tas neuztruc"). Visbeidzot viņš pavadīja daudz laika Losandželosas Venisas pludmalē, vērojot sērfotājus un tādējādi iedvesmojoties dziesmu tekstiem. Rezultāts ir jauns albums "Weezer" - desmitais pēc kopējā skaita, bet trešais ar nosaukumu "Weezer" (iepriekšējie bija debijas plate 1994.gadā un trešais albums 2001.gadā).

"L.A. Girlz", "Wind in Our Sail", "Summer Elaine and Drunk Dori" - šo dziesmu nosaukumi liecina, ka smiltis un vējš, un iedegušas, vidēji iereibušas nosacīti jaunavas būs jaunā albuma vadmotīvs. "Santa Monikas un Venisas pludmalēs ir tik daudz dīvainu cilvēku," sarunā ar žurnālu "Rolling Stone" atzīst Kuomo, "un es tos vēlējos [dziesmās] ietvert, cik vien daudz iespējams." No 250 dziesmām Kuomo un producents atlasīja vienu - "California Kids", un uz tās bāzes tapa viss pārējais albums.

PAŠNĀVĪBU NETAISĪS

Albums "Weezer" ir pieejams no 1.aprīļa. Vasarā sekos grupas koncerttūre. "Weezer" koncerti ir labi apmeklēti. Protams, galvenais iemesls popularitātei ir grupas mūzika, taču ne mazāks magnēts ir pats Kuomo. Precīzāk, viņa spēja nenovecot - viņš izskatās teju tāds pats kā pirms 20 gadiem! Bet vēl kādu brīdi, konkrēti 15 gadus, uz skatuves viņu būs iespējams redzēt. Intervijā žurnālam "Rolling Stone" viņš atzīst, ka mūzikai mieru metīs pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas, "lai pamēģinātu citas lietas". Vidusskolas pēdējā klasē Kuomo bija jāizstāsta savs dzīves plāns. "Es teicu, ka līdz 40 gadu vecumam būšu rokzvaigzne, tad klasiskās mūzikas komponists un romānu rakstnieks. 60 gadu vecumā es izdarīšu pašnāvību. (..) Mans psiholoģijas skolotājs teica, ka tad, kad būšu sasniedzis šo vecumu, es varētu šo lēmumu mainīt." Uz "Rolling Stone" žurnālista Endija Grīna jautājumu, vai gadījumā viņš jau tagad nav pārdomājis, Kuomo atbild: "O jā!"

2016, www.musicstories.lv.

"SoundCloud" kļūs par maksas straumēšanas servisu

2007.gadā divu zviedru mūziķu Aleksandra Ljunga un Ērika Valforsa dibinātā vietne "SoundCloud" šo gadu laikā ir kļuvusi ietekmīgs spēlētājs mūzikas biznesā. Paradoksāli, ka tiek pieminēts bizness, jo "SoundCloud" ir bezmaksas* vietne, kurā mūziķi - pārsvarā gan "jaunie un progresīvie" - publicē savus skaņdarbus un saņem klausītāju atsauksmes nepastarpinātā veidā. Bet, izskatās, ka priekiem būs gals, ja par priekiem šajā gadījumā uzskata jēdzienu "bezmaksas". "SoundCloud" kļūs par maksas mūzikas straumēšanas servisu!

175 MILJONI LIETOTĀJU PĀRTAPS "NETICAMOS IEŅĒMUMOS"?

Vienkāršais un saprotamais vietnes dizains, iespēja iepazīt nupat radītus skaņdarbus un komentēt tos vietnei "SoundCloud" ir spējusi piesaistīt, kā ziņo "Billboard", 175 miljonus lietotāju. Ņemot vērā mūzikas izdevniecību aizvien uzstājīgāko spiedienu izņemt no "SoundCloud" viņu pārstāvētos darbus un draudošos tiesas procesus, vietnes vadība ir nolēmusi paklausīt pirms dažiem gadiem "Universal Music Group" (UMG) izpilddirektora Lusiana Greindža padomam pārvērst šo ievērojamo lietotāju skaitu "neticamos ieņēmumos". 

Pusotra gada laikā šobrīd Berlīnē bāzētais "SoundCloud" serviss ir noslēdzis vienošanos ar "Warner Music Group", UMG un neatkarīgo izdevniecību aģentūru "Merlin" par viņu pārstāvēto darbu izmantošanu, turklāt marta vidū jābūt gatavai vienošanās arī ar "Sony Music", kura līdz šim īpaši ir pretojusies "SoundCloud" bezmaksas straumēšanai. Plānots, ka "SoundCloud" paralēli pastāvēs gan maksas gan bezmaksas straumēšanas iespējas, un šie jaunumi, pēc "Billboard" avotu ziņām, tiks izsludināti tuvākajās nedēļās. 

Uz jautājumu, kāpēc "SoundCloud" jālaužas jau tā pārpilnajā mūzikas straumēšanas biznesā, daļēja atbilde ir pieminētais mūzikas izdevniecību spiediens, daļēji arī fakts, ka 2015.gads bija pirmais, kad ASV, pēc "Nielsen" datiem, ieņēmumi no mūzikas straumēšanas pārsniedza ieņēmumus no visiem citiem ierakstu pārdošanas veidiem. Bet vai "SoundCloud" spēs konkurēt ar jau 30 miljonu lietotāju piesaistījušo "Spotify" vai 10 miljonu "Apple Music", nemaz nerunājot par pārējiem nosacīti mazajiem straumētājiem? 

DARĪS SAVĀDĀK

Ja pieņem, ka no 175 miljoniem "SoundCloud" lietotāju maksas versiju izvēlas abonēt kaut vai tikai 5% jeb 8,75 miljoni, maksājot par to EUR 9,99 mēnesī, jaunā servisa ieņēmumi būtu visai solīdi - aptuveni 90 miljoni eiro mēnesī. Otrs, "SoundCloud" plāno dot izdevniecībām lielāku vaļu sava satura administrēšanā - izdevniecības pašas varēšot noteikt, kuru saturu ļaut straumēt bezmaksas versijā un kuru nē. Trešais, "SoundCloud" joprojām turpinās būt atbalstošs attiecībā uz dažādu dziesmu remiksiem, kas ir masīva vietnes veiksmes stāsta daļa. Katrs augšupielādētais remikss tiks skanēts un, ja tajā atklāsies kāds ar autortiesībām aizsargāts darbs, šis autors automātiski saņems savu straumēšanas ieņēmumu daļu (tiesa, izdevniecībām būšot tiesības arī konkrētos darbus izņemt no "SoundCloud").

Tagad atliek tikai vērot, kā uzvedīsies "SoundCloud" lietotāji. Šī vietne ir populāra tieši elektroniskās deju mūzikas (EDM) fanu vidū un, kā sarunā ar "Billboard" atzīst britu neatkarīgās izdevniecības "Ninja Tune" Ziemeļamerikas nodaļas vadītājs Džeimss Kolinsons, "auditorija, kura pērk elektroniskās mūzikas albumus un festivālu biļetes, apgrozās "SoundCloud". Tas ir [EDM] mākslinieku darbarīks un kopiena." Kā izskatās, "SoundCloud" būs aizraujošs eksperiments.

* šobrīd "SoundCloud" piedāvā "PRO" un "PRO Unlimited" abonēšanu par EUR 5-9 mēnesī, kas vairāk domāts pašiem skaņdarbu ievietotājiem.

Foto links.

2016, www.musicstories.lv.

Būtiski sarūk TV seriālu auditorija

Televīzijas seriāli šobrīd ir populārāki kā jebkad agrāk. Steidzīgajā laikmetā skatītājam acīmredzot ir vieglāk koncentrēties uz 45 minūšu pārraidi divu stundu garas filmas vietā. Seriālu piedāvājums ir milzīgs. Fantāzijas žanra un sci-fi (science fiction), komēdijas un drāmas, detektīvi un dokumentālās filmas - seriālos pārtop visa veida stāsti! Taču šis pārsātinājums ir nesis arī kādu nepatīkamu pārsteigumu seriālu radītājiem - aptuveni trim ceturtdaļām televīzijas seriālu 2015./16. gada sezonā, salīdzinot ar sezonu iepriekš, auditorija ir samazinājusies. Dažiem pat par 50%.

ĀTRI APNĪK

Nozares zinātājiem šīs nav īpaši pārsteidzošas ziņas. Jo tā sauktā Lielā Četrinieka jeb TV kompāniju ABC, CBS, FOX un NBC radītajiem seriāliem auditorijas kritums novērojams jau vairākus gadus, raksta izklaidei veltītais portāls "Vulture". Par šīs sezonas neveiksmju galveno cēloni tiek uzskatīts "hitu" trūkums, atšķirībā no pērnās sezonas, kad par skatītāju favorītiem kļuva seriālu "Empire" un "How to Get Away with Murder" pirmizrādes. Taču seriālu radītāji ir sastapušies ar vēl kādu apstākli - skatītājiem jaunie seriāli, kas radīti sezonu vai divas atpakaļ, ātri apnīk.

"Vulture", balstoties uz "Nielsen" mērījumiem, izveidoja televīzijas seriālu auditorijas skaita izmaiņu salīdzinājumu, un tas parāda, ka 85% seriālu šajā sezonā skatītāju skaits ir samazinājies. 70% seriālu auditorijas samazinājums rakstāms diviem cipariem, bet trešdaļai samazinājums ir vairāk par 20%! Ja izslēdz realitātes šovus un sporta pārraides, kuri arī tiek iekļauti šajā tabulā, vien trīs seriāli ir spējuši auditorijas rādījumus uzlabot - "The 100" (par 11%), "Empire" (9%) un "Law & Order: SVU" (4%).

Iemesls šādai auditoijas uzvedībai, visticamāk, ir plašais seriālu piedāvājums. Laikmetā, kad pārraižu skatīšanās no tradicinālās TV pārceļas uz tā saukto "on demand" jeb skatīšanos pēc pieprasījuma (piemēram, "Netflix") vidi, skatītājs, dažās dienās noskatījies visu sezonu, par seriālu kaut kad pēc gada, kad pienākusi jaunā sezona, jau ir aizmirsis, jo pa vidu noskatīti vēl pussimts citu. Šī iemesla dēļ ļoti strauju auditorijas kritumu piedzīvo "How to Get Away with Murder" (-27%) un "Last Man on Earth" (-25%) jaunās sezonas. 

"NETFLIX" APMAKSĀS

Auditorijas samazinājums liek lauzīt galvas raidorganizāciju vadībām. Protams, jo mazāka auditorija, jo mazāki reklāmas ieņēmumi. Un kas segs starpību? Protams, "Netflix", kurš par "How to Get Away with Murder" jaunās sezonas demonstrēšanas tiesībām samaksās krietni vairāk kā pērn. Vienīgais no seriāliem, kurš jau piecas sezonas nepārtraukti spējis uzrādīt augstus auditorijas rādītājus, ir šajā apskatā neiekļautais "The Walking Dead" (to veido telekompānija AMC, kas nav Lielajā Četriniekā), taču nozares zinātāju prognozes liecinot, ka sestā sezona arī šim seriālam varētu nest regresīvus auditorijas mērījumus, ziņo "Vulture".

Foto raksta ievadā no linka.

2016, www.musicstories.lv.

Aurora - "All My Demons Greeting Me as a Friend" (2016)

Deviņpadsmit gadus vecā norvēģu dziedātaja Aurora Aksnes, uz skatuves vienkārši Aurora, rada dīvainu iespaidu. Tādu tīru, mazliet naivu, katrā ziņā šī meitene neizskatās pēc izkrāsotām popzvaigznēm, viena no kurām - Keitija Perija - ir liela Auroras fane. Ar saviem zeltaini sudrabainajiem matiem un bezkosmētikas seju Aurora vairāk līdzinās... vienkāršai meitenei no Norvēģijas.

11.martā klajā nāca Auroras debijas albums "All My Demons Greeting Me as a Friend". Šī plate ir loģisks noslēgums meitenes līdzšinējam dzīves posmam. Bērnībā, ko viņa pavadīja nelielā pilsētiņā Osā netālu no Bergenas, Aurora savam priekam rakstīja dziesmiņas, lai vienkārši izteiktu emocijas. 16 gadu vecumā, iedvesmojoties no Boba Dilana, Aurora sarakstīja dziesmu par mieru pasaulē un nodziedāja to kādā skolas pasākumā. To nofilmēja draugs un video ievietoja feisbukā - Norvēģijas ierakstu kompānija "Petroleum Records" bija pirmā, kura jauno mākslinieci "pierakstīja" pie sevis. 

Pēc vairākiem lokāliem hitiem, ierakstu līgumu ar Auroru parakstīja izdevniecība "Glassnote Records", lai viņas mūziku izdotu Ziemeļamerikā. Turklāt tūlīt aprīlī Aurorai paredzēta 14 koncertu turneja pa ASV. Amerika Aurorai vēl jāiekaro, bet ar Lielbritāniju tā lieta jau ir darīta, pērn kādā TV reklāmā viņai izpildot "Oasis" dziesmu "Half the World Away", ierakstā piedaloties arī pašam "oāzistam" Noelam Galaheram. Lielbritānijai patika! Tiesa, tikai līdz singlu tabulas 11.vietai, bet, ja tā padomā, kas tā norvēģu Aurora angļiem tāda ir?!... Protams, tas ir lielisks sasniegums!

"Es nevaru lasīt avīzi neraudot," viņa atzīst sarunā ar žurnālu "Billboard". "Briesmīgi notikumi mani viegli iespaido." Iespējams, viņas dzīves līdz šim lielākā kļūda bija skatīties filmu par Titāniku. "Es mēnesi [pēc tam] raudāju. Tas mani vienkāŗsi salauza." Taču īstums un dabīgums ir aizvedis Auroru tur, kur viņa ir pašlaik - uz lielajām skatuvēm. "Neviens par to nav vairāk pārsteigts kā es," viņa uzstāj. Un kāpēc lai viņai neticētu? Meitenei, kura uzskata, ka aizsargājot no sāpēm sirdi, tā galu galā pārvēršas par akmeni. "Bet, jo vairāk lietu tu iemācies atzīt, jo lielāka iespēja, ka akmens pārvērtīsies pērlē." To saka meitene ar pērļu sirdi un draugiem dēmoniem.

2016, www.musicstories.lv.

Popzvaigznes tiešraidē izdziedās Kristus stāstu

Šosvētdien, 20.martā, kad kristīgā pasaule svinēs Pūpolsvētdienu, grandioza tiešraide paredzēta no ASV pilsētas Ņūorleānas - astoņos vakarā pēc vietējā laika tur sāksies divu stundu dzīvā mūzikla "The Passion" translācija. Protams, tam ir sakars ar reliģiju, jo šo pāris stundu laikā tiks izdziedātas Kristus pēdējās dienas un visas tās atrakcijas, kuras viņam nācās iziet, pirms tapa piesists krustā. 

SAGAIDĀMI AUDITORIJAS REKORDI

"The Passion" ir no Nīderlandes adaptēts projekts. Dūmiņus mīlošajiem ļaudīm draudzīgajā valstī šāds muzikāls pasākums notiek katru gadu, un, saskaņā ar holandiešu pētījumu firmas "SKO" datiem, pērn šo izrādi televīzijā noskatījās 46% valsts iedzīvotāju, raksta "Billboard". Ņemot vērā, ka holandieši nav īpaši reliģioza nācija (citas statistikas kompānijas "Ipsos" dati liecina, ka tikai 17% valsts iedzīvotāju ir dievticīgi), šāds rezultāts ir vērā ņemams. Protams, šo faktu piefiksējuši arī amerikāņi. "Es nesapratu nevienu vienīgu vārdu, bet es biju aizgrābts," par pirmo pieredzi, sastopoties ar "The Passion" holandiešu versiju, žurnālam "Billboard" saka mūzikla amerikāņu versijas producents Adams Anderss. "Es iedomājos, ja mēs to pašu izdarītu ASV, kas ir daudz reliģiozākas, es pat nevaru iedomāties, cik liels [šāds notikums] varētu būt."

Skaidrs, ka notikums būs liels. Vispirms jau tāpēc, ka mūzikas šovi un seriāli šobrīd spēj piesaistīt lielas skatītāju auditorijas. Hiphopa mūzikas seriāla "Empire" otrās sezonas pirmizrāde pērn rudenī, pēc "Nielsen" datiem, spēja piesaistīt 16,2 miljonus skatītāju, šā gada janvārī 12,2 miljonu auditoriju vienaldzīgu neatstāja mūzikls "Grease: Live", un paredzmas, ka TV kanāls "Fox", kura paspārnē iznāca gan pieminētie šovi, gan gaidāmais Pūpolsvētdienas pasākums, arī šajā svētdienā pie ekrāniem spēs pulcēt rekordlielu auditoriju.

DZIEDĀS MŪSDIENU POPMŪZIKAS HITUS

Uz to vedina domāt vēl divas lietas. Pirmkārt, mūzikls "The Passion" būs mūsdienīgs - tajā būs gan viedtālruņi, gan automašīnas. Iespējams, pirms sišanas krustā Kristus vēl paspēs uztaisīt arī kādu selfiju. Jau piesistam, viņam to izdarīt būs grūti, jo abas rokas būs aizņemtas. Otrs publiku piesaistošais moments būs lomu atveidotāji: kantrīmūzikas zvaigzne Triša Jīrvuda būs Marija, Sīls (Seal) - Poncijs Pilāts. "American Idol" piektās sezonas konkursants Kriss Dautrijs pelnīs savus Jūdasa grašus, reperis Prinss Roiss ierepos Pētera tekstu, savukārt Dženkarloss Kanela būs tas, ap kuru visa šī jezga notiek, - Jēzus. Grūti spriest par lomu sadali, bet Sīls kā Pilāts varbūt arī nav veiksmīgākā ideja - tas Sīls taču ar tām savām rētām izskatās tāds, kura priekšā esošos un neesošos grēkos atzīsies ikviens! Bet, cik palicis atmiņā no oriģinālā scenārija, tas Kristus tajā tiesas procesā mazliet tielējās.

Un vēl par mūziku. Amerikāņu mūziklā "The Passion" nebūs psalmu dziedājumu. Vienīgi varbūt pasākuma atklājēja gospeļdziedone Jolanda Adamsa kaut ko darīs šīs lietas labā. Kopējais muzikālais fons būs mūsdienīgs. Būs dzirdamas tādas populāras dziesmas kā "Imagine Dragons" izpildītā "Demons", Tīnas Tērneres "We Don't Need Another Hero", "Hoobastank" "The Reason", Selīnas Dionas "Love Can Move Mountains" un citas. Reliģija ir šovs, sasodīti ienesīga lieta. Vienmēr tāda bijusi. Bet varbūt pat vislielākajiem ciniķiem šajā Pūpolsvētdienā jāaizmēž savs sarkasms pa gaisu un, skatoties translāciju no pirms 11 gadiem viesuļvētras "Katrīna" izpostītās Ņūorleānas ielām, jādomā pārlaicīgākas domas? Bet varbūt arī nē...

Foto raksta ievadā no saites.

2016, www.musicstories.lv.

Koncertu organizētāji sāk iekarot Kubu

Kopš 1962.gada, kad ASV noteica sankcijas pret Kubu, šī Karību reģiona komunisma valsts ir dzīvojusi starptautiskā izolācijā. 2008.gadā par savu atkāpšanos no prezidenta amata paziņoja aizrautīgais Kubas revolucionārs Fidels Kastro, valsts stūri nododot brāļa Raula rokās. Rauls Kastro valda savādāk - viņš ir atvieglojis ceļošanas noteikumus, ar likumu definējis privātīpašumu - lietas, kas Fidela laikā nebija pat iedomājamas. Kuba ir kļuvusi pārējai pasaulei atvērtāka kā nekad agrāk. To novērtējušas ASV, pērn būtiski mīkstinot pirms vairāk kā pusgadsimta ieviestās sankcijas. Un acis uz Kubu kā uz jaunu tirgu sākusi mest ne viena vien kompānija.

Acīgas ir ne tikai finanšu un tirdzniecības korporācijas - skatus uz jaunajām iespējām met arī koncertu rīkotāji. Pēc 2012.gada skaitīšanas datiem Kubā dzīvo mazliet vairāk par 11 miljoniem iedzīvotāju, kubiešu izplatītākā piekoptā reliģija ir katolicisms - tātad savā būtībā viņu mentalitāte īpaši neatšķiras no daļas Rietumvalstu iedzīvotāju mentalitātes, protams, ņemot vērā Kubas īpašo vēsturi. Koncertu organizētājiem šī valsts šķiet perspektīva, un maisam gals ir vaļā.

6.martā ar vērienīgu bezmaksas brīvdabas koncertu Kubas galvaspilsētā Havanā uzstājās deju grupa "Major Laser", pulcējot ap 450 tūkstošiem klausītāju. "[Valstu] attiecības kļūst siltākas, taču joprojām ir milzums daudzums šķēršļu," koncerta organizatorisko pusi žurnālam "Billboard" atklāj grupas aģents Sems Hants. Skaidrs, ka šāda mēroga pasākumi Kubā notiek ar tiešu valdības līdzdalību, nekāda pašdarbība pieļauta netiek. Taču tas nebaida rokerus "The Rolling Stones", kuri ar bezmaksas koncertu kubiešus aplaimos 25.martā. Plānots, ka koncerts Havanā pulcēs ap 600 tūkstošus klausītāju. "Šorīd mēs esam aculiecinieki vēsturiskai kubiešu un starptautiskās mūzikas sabiedrības saplūšanai," par jauno tirgu un tā potenciālu saka koncertaģentūras "AEG Live" vecākais viceprezidents Adams Vilkess, kurš pārrauga arī šī "The Rolling Stones" koncerta organizēšanu. 

61 jūras konteiners un 350 cilvēku komanda - šādi nodrošinājušies, Karību reģiona salā ieradīsies "The Rolling Stones", raksta "Billboard". Un koncerts visiem būs bez maksas. "Nebūs nekādu VIP pakešu un tādas lietas," atzīst vēl viens no koncerta organizētājiem "Concerts West" līdzpriekšsēdētājs Džons Meglens. "Grupa vēlas šo koncertu [dāvināt] Kubas cilvēkiem, un, ja jūs esat Kubā, jūs varat [uz to] iet." Tas būs lēns ceļš, par Kubas turpmāko atvērtību šādiem pasākumiem prāto Vilkess, "bet "The Rolling Stones" [koncerts Kubā] ir katalizators tam, ka tuvojas aizraujoši laiki."

Foto raksta ievadā no saites.

2016, www.musicstories.lv.

Piektais Bītls Džordžs Mārtins (1926-2016)

"Ja kāds ir pelnījis Piektā Bītla titulu, tad tas ir Džordžs," tā tviterī pirms dažām dienām rakstīja viens no palikušajiem Bītliem Pols Makartnijs, uzzinot par "The Beatles" bijušā producenta Džordža Mārtina aiziešanu mūžībā. Viņš 8.martā 90 gadu vecumā nomira miegā savās mājās Anglijā. Mārtins ir producējis visus "The Beatles" albumus, izņemot pēdējo "Let It Be" (1970), kurā šo darbu paveica Fils Spektors.

SAKLAUSĀMAIS MANTOJUMS

Mārtinu ar Liverpūles zēniem 1962.gadā kopā saveda Bītlu menedžeris Braiens Epsteins. Tas bija brīdis, kad visas Lielbritānijas lielās mūzikas izdevniecības bija noraidījušas "The Beatles" piedāvājumu noslēgt ierakstu līgumu. "Viņi nebija pārāk labi," vēlāk kādā sarunā raidstacijā "BBC" atzina Mārtins, taču kaut ko viņš zēnos bija ieraudzījis un sadzirdējis, tāpēc trim no viņiem (atskaitot bundzinieku Pītu Bestu) piedāvāja līgumu ar kompāniju "Parlaphone" - tā bija Mārtina paša vadīta izdevniecība, kura strādāja ar vienu no lielajām mūzikas kompānijām "EMI". 

Līdz darbam ar Bītliem Mārtins vairāk producēja džeza un kora mūzikas ierakstus, arī satīriska rakstura plates. Šī muzikālās daudzveidības pieredze ļāva Mārtinam pielāgoties. Pielāgoties trakulīgajiem Liverpūles zēniem, tajā pašā laikā  liekot viņiem ieklausīties savā viedoklī - Mārtins bija gluži kā, Makartnija vārdiem runājot, Piektais Bītls. "Kad es sāku darboties mūzikas biznesā, ierakstā galvenais mērķis bija mēģināt iespējami precīzi atkārtot [dziesmas] dzīvo izpildījumu," Mārtins stāsta 2007.gadā iznākušajā Keneta Vomaka grāmatā "Long and Winding Roads". "Bet tad mēs sapratām, ka varam darīt savādāk."

"Viņš ir [mūsdienu] mūzikas ieraksta garīgais krusttēvs," Mārtina ieviestās novitātes ieraksta procesā žurnālam "Billboard" vērtē "Grammy" balvas laureāts, angļu producents Nigels Godričs, kurš pazīstams ar savu ieguldījumu "Radiohead" un Beka karjerā. Mārtins pats bija muzikāli izglītots, viņš spēlēja vairākus mūzikas instrumentus un tādējādi spēja māksliniekiem ne tikai pastāstīt, ko viņš vēlas dzirdēt, bet arī pats nospēlēt. Viņš Bītlu mūzikā savu vārdu ir atstājis, ne tikai nodrukātu uz skaņuplašu vāciņiem, bet arī saklausāmā veidā. Tieši viņš Džona Lenona dziesmā "In My Life" spēlē klavieru solo, tieši viņš pārliecināja Makartniju, ka dziesmas "Eleanor Rigby" ierakstā jāiekļauj stīgu kvartets.

JOPROJĀM NR.1

Vēl pirms "Let It Be" iznākšanas "The Beatles" jau faktiski bija izbeigušies, Mārtins no Bītlu lietām bija atgājis jau albumu iepriekš, bet viņš aktīvi turpināja strādāt. Sava radošā mūža laikā viņš producējis tādus māksliniekus kā Džefu Beku, "America", "The Mahavishnu Orchestra" un Stingu. Pēc aiziešanas no "EMI" 1966.gadā Mārtins nodibināja savu producentu kompāniju un turpinaja darīt savu sirdsdarbu - producēt albumus. Viņš joprojām ir visu laiku labākais "Billboard HOT 100" producents - Mārtina kontā ir 23 dziesmas Nr.1! Un nevienam to vēl nav izdevies pārspēt! Viņa trīsdesmitā Lielbritānijas dziesma Nr. 1 bija 1997.gada Eltona Džona veltījums Princesei Diānai "Candle in the Wind". 1999.gadā Mārtins paziņoja, ka nu ir gana, un devās pensijā. "No dienas, kad viņš parakstīja pirmo ierakstu līgumu ar "The Beatles", līdz pēdējais reizei, kad viņu satiku, viņš bija augstsirdīgākais, inteliģentākais un muzikālākais civēks, kādu man ir bijusi bauda pazīt," saka Makartnijs. Un ir pienācis brīdis, kad Bītli palikuši mazākumā - no pieciem vairs tikai divi...

Foto raksta ievadā no saites.

2016, www.musicstories.lv.

Asaras Kelliju Klārksoni atgiež topos

Kellijas Klārksones (33) aktuālakais albums "Piece by Piece" iznāca pirms gada, 27.februārī. Viņas dzimtenē ASV tas uzkāpa līdz "Billboard" albumu TOP 200 augstākajam pakāpienam. Ne tik labi gāja singliem - "Heartbeat Song" "Billboard HOT 100" spēja uzrāpties vien līdz 21.vietai, bet tam sekojošais "Invincible" simtniekā neiekļuva vispār. Līdzīgs liktenis piemeklēja vēl pērn novembrī izdoto trešo plates singlu "Piece by Piece".

Bet viss mainījās dažas nedēļas atpakaļ. Kā zināms, Klārksone ir talantu televīzijas izrādes "American Idol" pirmās sezonas uzvarētāja. Tas notika pirms 15 gadiem, 2002.gadā. Salīdzinoši zemo reitingu dēļ, līdz ar to arī reklāmas ieņēmumu krituma dēļ,  izrādes veidotāji nolēma pēc šīs piecpadsmitās sezonas šovu slēgt. Protams, no televīzijas tā vienkārši neaiziet, bet rīko grandiozas atvadu svinības. 

25.februārī tajās piedalījās arī Klārksone, kura joprojām ir viena no komerciāli veiksmīgākajām "American Idol" dalībniecēm. Viņai ir iznākuši septiņi albumi, neskaitāmi singli ir ieguvši Zelta un Platīna disku statusus, turklāt viņa bija pirmā! Pirmā "American Idol" uzvarētāja!

Šajās svinībās Klārksone nodziedāja dziesmu "Piece by Piece". Atšķirībā no oriģināla, uz skatuves Klārksone dziesmu izpildīja lēnākā versijā. Šī dziesma ir emocionāls stāsts par viņas attiecībām ar tēvu un vīru, un Klārksonei vairākas reizes nācās apturēt dziedāšanu nevaldāmi plūstošo asaru dēļ. Turklāt ne tikai viņai, bet arī daļai publikas, žūrijas locekli Kītu Urbanu ieskaitot.

Ar to pietika, lai dziesma vienā rāvienā no nekurienes 19.marta "Billboard HOT 100" ielektu 8.vietā! Līdzīgu lēcienu - no 120. uz 6.vietu - piedzīvoja arī viss albums. Lai par efektu būtu pilnīgi droši, Klārksones izdevēji nolēma kalt dzelzi, kamēr tas karsts, 29.februārī izdodot albuma "Piece by Piece" remiksu versiju, savukārt dažas dienas vēlāk iznāca arī plates "deluxe" apkopojums, kurā iekļuta arī "Piece by Piece" dziesmas "American Idol" versija. 

Un lūk, sausais atlikums. Nedēļā pēc 25.februāra "American Idol" sērijas dziesma "Piece by Piece", saskaņā ar "Nielsen Music" datiem, tika lajupielādēta 210 tūkstošu reižu, kas ir par 852% vairāk kā nedēļu iepriekš, raksta "Billboard". Savukārt ASV dziesma tika straumēta 3,1 miljonu reižu, kas sastādīja 969% pieaugumu. Un rezultāts ir, tā teikt, uz pieres: "Piece by Piece" šobrīd ir "Billboard HOT 100" 8.pozīcijā. Un pierāda, cik liela ietekme mūzikas pārdošanā joprojām ir televīzijai.

Foto raksta ievadā no sites.

2016, www.musicstories.lv.

"The Sound of Silence" pēc pusgadsimta atgriežas topos

Pusgadsimtu pēc dueta "Simon & Garfunkel" klasiskā grāvēja "The Sound of Silence" triumfa "Billboard HOT 100" (tas topa tabulas augstākajā pozīcijā pavadīja pirmās divas 1966.gada nedēļas) notikusi vēsturiska atgriešanās - 2016.gadā "The Sound of Silence" atkal ir HOT 100 tabulā! Jaunākajā "Billboard" karstā simtnieka sarakstā (uz 12.martu) 88.vietu ieņem Čikāgas smagā metāla apvienība "Disturbed" ar dziesmu "The Sound Of Silence".

Uzreiz jāsaka, "Disturbed" ir kas pilnīgi atšķirīgāks no slavenā dueta, kura dalībnieki Pols Saimons un Arts Garfunkels vēl pavisam nesenā pagātnē turpināja savu gadus 30 ieilgušo vienam ar otru nesarunāšanos spēli. "Disturbed" albumu vāciņi drīzāk atgādina ainiņas no ārprāta mokām, kuras piemeklē cilvēkus, kas nesamērīgos daudzumos lietojuši kefīru ar pazeminātu tauku saturu. Murgu ainiņas! 

Tomēr šoreiz stāsts nav tik daudz par "Disturbed", cik par faktu kā tādu, ka pasaules ietekmīgākajā mūzikas tabulā joprojām var ielauzties šādas klasisku dziesmu kaverversijas. Turklāt jāņem vērā, ka "Billboard HOT 100" tiek sastādīts, ņemot vērā konkrētās dziesmas pārdošanas un straumēšanas apmērus - tātad tā ir mūzika, par kuru klausītājs balso ar savu maciņu. Šī iemesla dēļ šā gada sākumā, kad mūžībā aizgāja Deivids Bovijs ap simtnieka vidu uz vienu nedēļu parādījās, piemēram, Bovija kopdarbs ar "Queen" dziesma "Under Pressure" (1981) un viņa slavenā "Space Oddity" (1969). Un gan Bovija, gan "The Sound of Silence" "izlēcieni" "Billborad" tabulās lieku reizi dod iemeslu atskatīties uz šo un citu mākslinieku atstāto mantojumu, lai saprastu, ka bez viņiem mūzika nebūtu tāda, kāda tā ir šodien.

2016, www.musicstories.lv.

Jeff Buckley - "You and I" (2016)

Džefs Baklijs ir pērnā gadsimta beigu gala tumšais stāsts mūzikā. Kad viņš 1997.gada 29.maijā līdz šim neizskaidrotu iemeslu dēļ noslīka Misisipī upē, viņam bija tikai 30. Viņš bija izdevis tikai vienu albumu "Grace" (1994), ar kuru pamanījās Leonardam Koenam "nozagt" viņa himnu "Hallelujah". Baklija talants un viņa vokāla izstarotā emociju gamma bija priekšvēstnesis lieliem notikumiem nākotnes mūzikā... Taču viss beidzās savādāk. Misisipī upē kā muļķīgs nelaimes gadījums.

Un nu, 19 gadus pēc Baklija bojāejas, klajā nāk jauns viņa albums "You and I". Tajā iekļautas desmit dziesmas, pārsvarā kaverversijas, kuras Baklijs iedziedāja skaņu ierakstu studijā Ņujorkā 1993.gada februārī. Tajā pavadot trīs dienas, tapa gan albums "Grace", gan "tāpat vien" iedziedātās dziesmas, kas nu pirmo reizi būs pieejamas plašākai publikai, ne tikai "Shelter Island Sound" studijas īpašniekam un ierakstu inženierim Stīvam Adabo. "Viņa balss bija neticams instruments," žurnālam "Billboard" atmiņās par Bakliju dalās Adabo. "'Viņš bez piepūles varēja pāriet no čuksta līdz kaucienam, turklāt saglabājot pilnīgu kontroli [pār savu balsi]." 

Koena "Hallelujah" iekļaušana "Grace" albumā bija tā spožums un arī posts. Baklijs šo dziesmu spēja interpretēt tā, ka to sadzirdēja pat tie, kurus Koena dziesmu izrunāšanas maniere īsti neuzrunā. Visticamāk, ir daudzi, kuri uzskata, ka "Hallelujah" ir Baklija paša sacerēta dziesma. Taču šī savādā slava savā ziņā aizēnoja visu pārējo albumu, varbūt par zemu novērtējot paša Baklija sacerējumus.  

"You and I" šo situāciju īpaši nemaina. Tajā ir gan Boba Dilana ("Just Like a Woman"), gan "Sly and the Family Stone" ("Everyday People"), gan Džoja Grīna ("Don't Let the Sun Catch You Cryin") dziesmu kaverversijas, bet paša Baklija sacerētas ir tikai divas dziesmas, viena no kurām ir "Grace" pirmais studijas ieraksts. Klausīties tā saucamos iepriekš nepublicētos skaņdarbus, kuri tapuši, ierakstot lielus albumus, gandrīz vienmēr ir neinteresanti. Reizēm tie ir tik nenozīmīgi un nekvalitatīvi, ka gandrīz liekas, kāds pie mikrofona purkšķina vai ierīvē ar to (mikrofonu) paduses. Bet šī Baklija plate ir kas pavisam cits! Tas ir uzskatāms un emocionāls vēstījums mums, palicējiem. Vēstījums, ka īsta mūzika agri vai vēlu atradīs ceļu uz klausītāju sirdīm, un ir vienalga, cik gadu būs pagājuši. Un Baklijs to zināja. Un tāpēc mums ir albums "You And I".

2016, www.musicstories.lv.

Vai kantrīmūzika iziet no modes?

Kantrīmūzika ir Amerikas DNA. Jeb tā spirālīte, kurā ierakstītas DNA īpašnieka pamatīpatnības un definētas novirzes no normas. Amerikā kantrīmūzika bijusi vienmēr, tur tā radusies un paaudzēm iesūkusies amerikāņu asinīs. Taču pēdējos desmit piecpadsmit gadus šis mūzikas stils, ja tā var teikt, sāka iziet no rāmjiem. Tas kļuva ļoti populārs. Radās "novirzes no normas".

NO BĀRIEM UZ ARĒNĀM

Pēkšņi kantrīmūzika pārcēlās no piedūmotiem bāriem uz plašiem stadioniem, pēkšņi kantrīmūzikas izpildītājs par vienu koncertu varēja saņemt pat miljona honorāru! Radās neskaitāmi kantrīmūzikas festivāli, un tie pēdējās desmitgadēs, īpaši Ziemeļamerikā, uzrādīja nemainīgu apmeklētāju un ieņēmumu pieaugumu. Kā raksta žurnāls "Billboard", šobrīd ASV ir ap trīsdesmit lielu pastāvīgu kantrīmūzikas festivālu ar vidējo apmeklētāju skaitu no 40 līdz 80 tūkstošiem un ieņēmumiem no 10 līdz 20 miljoniem ASV dolāru. Piemēram, Kalifornijā notiekošais "Stagecoach" kantrīmūzikas festivāls, kurš šogad aprīlī notiks desmito reizi, pērn, piedaloties tādām zvaigznēm kā Tims Makgrovs, Miranda Lamberta un Bleiks Šeltons, no 70 tūkstošiem apmeklētāju spēja iekasēt $21.8 miljonus.

Ekonomikas teorija māca, ka viss notiek viļņveidīgi, un, šķiet, kantrīmūzikas vilnis, sasniedzis savu maksimumu, nu krīt lejup. Februārī tika atcelts iepriekš izziņots grandiozs trīs dienu kantrīfestivāls šogad jūlijā Alabamas štata Taladegas superspīdveja trasē ar 80 tūkstošu ietilpību. Nesen "AEG Live" paziņoja, ka šogad netiks turpināts "Big Barrel" kantrīfestivāls Delaverā. "Atvaļinājumu" šajā 2016.gadā paņēmis arī tikai pērn aizsāktais "Shaky Boots" festivāls Atlantā. Kā ziņo "Billboard", uz jautājuma zīmes ir arī šā gada "Bonnaroo" festivāla, kurš notiek Tenesijas štata Mančesterā, kantrī skatuve. Kas notiek? Vai amerikāņiem vairs nepatīk kantrī?

IR PAR DAUDZ!

Skaidrs, ka patīk! Ja paskatās "Billboard HOT 100" tabulu, tajā gaudulīgu kantrī dziesmu par "drinking on Friday night" ir aptuveni 10-15% repertuāra, turklāt rets ir tāds žurnāla "People" numurs, kurā nav aprakstītas Šeltona un Gvenas Stefānijas mīlas gaitas vai Tomasa Reta stāsti par dziesmu radīšanu, iedvesmojoties no mīlestības pret sievu. Savu. Maikls Džkeksons un Elviss Preslijs mūsdienu kantrīzvaigznes varētu tikai apskaust. Tad kāpēc kantrīmūzikas koncertu industrija šobrīd piedzīvo kritumu? Atbilde: ir par daudz!

"Lielākais [kantrīfestivālu slēgšanas vai atcelšanas] iemesls ir pārsātinājums," sarunā ar "Billboard" atzīst Džils Kanigems, viņš ir "Neste Events Marketing" prezidents un angažē talantus 16 kantrīmūzikas festivāliem. "Vairums manu festivālu pagājušā gadā bija pa nullēm vai mazliet pelnīja, bet tie noteikti nav ar tik augšupejošiem rādītājiem kā pēdējos pāris gados." 

MILJONS PAR KONCERTU

"Tā ir mantkārība," pavisam atklāts ir kantrīmūziķa Kenija Česnija menedžeris Klints Haiems, kurš cenšas savu aizbilstāmo pasargāt no dalības šādos festivālos. "Menedžeri, aģenti un paši mākslinieki ir uzstājuši uz [lielākām finanšu] garantijām, un festivāli tagad par to maksā. Mēs visi esam vainīgi [pie šīs situācijas]." Kanigems atklāti atzīst - vairumam viņa organizēto festivālu izmaksas šobrīd tiks apcirstas. Viņš saskaitījis, ka "septiņi vai astoņi" kantrī mākslinieki vēl pērn par uzstāšanos saņēma vienu miljonu ASV dolāru, bet lielam skaitam dziedoņu atlīdzība sastādīja no 250 tūkstošiem līdz pusmiljonam ASV dolāru par koncertu. "Man šķiet, šeit ir jāizdara korekcijas," sarunā ar "Billboard" atzīst Kanigems.

Tomēr izmisumam nav pamata - bez kantrī neviens nepaliks. Festivālu būs, varbūt nedaudz mazāk, bet būs. Turklāt mūslaiku kantrī popularitātes iemesls daļēji ir tā saplūšana ar popmūziku. Var pat sanākt, ka viens kārtīgs roka fans, pašam to nezinot, kādu dienu pamostas kā kantrīmūzikas fans, jo viņa elks, pieskaņojoties pieprasījumam, nolēmis adaptēties kantrī lauciņā (lai "Aerosmith" Stīvens Teilors neļauj sameloties!). Un tas nozīmē, ka tikpat viegli lielās masas varēs "pārdislocēt" citos mūzikas stilos, kas atkal ļaus zvaigznēm dzīvoties pa lielām arēnām un stadioniem, bet faniem - maksāt ragā. Un visi atkal būs laimīgi!

Foto raksta ievadā no 7x7.com.

2016, www.musicstories.lv.

"Animal Collective" - "Painting With" (2016)

Amerikāņu avangardpopa (no "avant-pop") kolektīvs "Animal Collective" vienmēr ir izklausījies, atbilstoši nosaukumam, kā zvērudārza kopkoris. Kaut kāda loģiska dziesmu struktūra, prognozējams melodijas turpinājums vai temps - tas nav par "Animal Collective"! Un tomēr, kopš 2000.gada Baltimorā bāzētais kvartets ir izdevis jau desmit plates. Desmitā - "Painting With" - klajā nakusi pavisam nesen.

Zebra zviedz, vāvere čāpstina, lauvu tēviņš sol mažora toņkārtā kasa sēkliniekus, bet krokodils vienkārši stāv kaktā un grab. Jo nupat atnests no teksidermista. Tāda ir "Painting With" skaņa un fons. Atšķirībā no iepriekšējiem albumiem, šajā dziesmas kļuvušas ātrākas un īsākas, līdz ar to ceļojums pa būriem un akvārijiem ir samērā straujš. Bet kopumā ir patīkami. Jo, kad albums pagriezies reizes trīs, kaut kādos zemādas slāņos parādās arī it kā iepriekš neesošā loģiskā dziesmu struktūra. Un tad jau nav arī tālu līdz apjausmai, ka krokodils ne pie kāda taksidermista nemaz nav bijis...

2016, www.musicstories.lv.

Foxes - "All I Need" (2016)

Luīza Rouza Alana platu soli pretī Lielajai mūzikai spēra, 2013.gadā ar deju mūzikas producentu un dīdžeju Antonu Zaslavski ierakstot dziesmu "Clarity". Ak jā, abi gan labāk zināmi pēc pseidonīmiem - Alana savā radošajā darbībā parakstās kā Foxes, savukārt Zaslavskis ir Zedd. Sauthemptonā dzimusī 26 gadus vecā Alana zem Foxes pseidonīma nupat ir izdevusi savu otro albumu "All I Need".

Alana visai komfortabli ir iesēdusies šobrīd pa vējam laiski, bet pārliecinoši uz priekšu slīdošajam kuģītim, varbūt pat laiviņai, kurā pie airiem priekšā ir gan Kārlija Reja Džepsena, gan "CHVRCHES", gan citi, kas uzķēruši - astoņdesmito ritmi divdesmit pirmā gadsimta otrajā desmitā atkal ir modē! Tiesa Alanas "All I Need" ir ļoti advancēts diskoritmu krājums. Tādi radoši prāti kā Dens Vilsons, kurš Adelei reiz palīdzējis ar dziesmas "Someone Like You" tapšanu un "One Direction" producents Džese Šatkins kopā ar Alanu ir radījuši skaņdarbus, kuru vieta mūsdienu popmūzikā būtu liekama elites klasē. "If You Leave Me Now" un jo sevišķi "Devil Side" lai neļauj sameloties!

2016.gads popmūzikā pilnīgi nešaubīgi ir iesācies dāmu zvaigznājā. Foxes "All I Need" komplektā ar Sia pirms nedēļas klajā nākušo jauno albumu "This Is Acting" runā paši par sevi!

2016, www.musicstories.lv.

Adeles "Hello" versiju izpildītāji ignorē dziesmas autorus

Lai arī Džastins Bībers ar dziesmu "Sorry" pēc desmit nedēļu dominances no "Billboard HOT 100" troņa beidzot nocēlis Adeli ar viņas megahitu "Hello", šie vairāk kā divi mēneši, vēl ņemot vērā visu, kas saistīts ar Adeles albuma "25" pārsistajiem pārdošanas rekordiem, ir bijuši gana, lai visā pasauē rastos tāda kā "Hellomānija". Runa ir par neskaitāmajām "Hello" kaverversijām. Kaverversijas nav nekas slikts un nekas jauns, taču "Hello" gadījumā to ir tik daudz, ka to nekontrolēta radīšana Adelei un viņas tiesību turētājiem sāk radīt tūkstošos mērāmus neiegūtos ienākumus.

ADAPTĒTĀS VERSIJAS JĀSASKAŅO

Pats "Hello" oriģināls "YouTube" kanālā skatīts teju miljards reižu (983,8 miljoni uz 16.01.2015.). Taču nebūt ne sliktus rādītājus sasnieguši arī dziesmas pārdziedātāji. Piemēram, spāņu dziedātājas Lerojas Sančesas "Hello" versija skatīta aptuveni 22 miljonus reižu, bet Korejas tīņu zvaigznei Lidijai Lī šādi izdevies savākt 20 miljonus skatījumu. Un šie ir tikai daži no varbūt tūkstošiem citu gadījumu. Un šeit parādās jautājums - kā godīgi starp tiesību turētājiem sadalīt ieņēmumus no šīm dziesmām?

"Saistošā licence [kura pieļauj māksliniekiem veidot kaverversijas bez autoru nepārprotamas piekrišanas] neattiecas uz dziesmu tulkojumiem un adaptācijām [citās valodās]," sarunā ar žurnālu "Billboard" skaidro talantu šova "American Idol" bijušās dalībnieces Karenas Rodrigesas, kura arī radījusi "Hello" spāņu versiju, menedžeris Maksvels Kleimans. "Par katru dziesmu notiek atsevišķa vienošanās," viņam piekrīt producents Rudijs Perezs, kurš "spāniskojis" dziesmas gan Bejonsī, gan Kristīnai Agilerai. Tomēr, ticams, ir tikai neliela daļa to kaverētāju, kas savas darbības ar "Hello" autortiesību turētājiem - Adeli, Gregu Kurstinu, "EMI April Music", "Kurstin Music" un "Polygram" - saskaņo. Ko tad tiesību turētāji tādā veidā zaudē?

NESAMAKSĀ TŪKSTOŠUS

"Billboard" veicis vienkāršotu aprēķinu: ja "Hello" kaverversija "YouTube" vietnē ir skatīta 10 miljonus reižu, pieņemot, ka par vienu straumēšanas reizi "uzskaitās" $0,0032, kopējā saņemamā summa būtu $34 000. Dziesmas tiesību turētājiem no šīs summas pienāktos $8700, ko sadalot uz pusēm starp autoriem un ierakstu kompānijām, katra saņemtu $4350. Summas ir relatīvi mazas, bet "Hello" kaverversiju varbūt patiešām ir tūkstošiem!

Tomēr ne visi saskaņo un ne visi maksā. "YouTube" lieto speciālu dziesmu atpazīšanas programmu, kas skanē katru augšupielādēto video un nosaka, vai tas ir ar autortiesībām aizsargāts darbs vai nē. Šis programmas "skripts" salīdzina arī ielādēto dziesmu tekstus ar savā datubāzē esošajiem, tādējādi cenšoties identificēt arī kaverversijas, žurnālam "Billboard" stāsta uzņēmuma "Audiam", kurš par šo programmu ir atbildīgs, dibinātājs Džefs Praiss. Taču kolīdz dziesma ir iedziedāta citā valodā, arī šī programma ir bezspēcīga. "Ja tulkojums ir tuvu oriģinālam, to var atrast," par citās valodās iedziedāto kaverversiju izķeršanu saka Praiss. Pretējā gadījumā šādi video nemaz netiek atrasti un uzskaitīti.

ADELE - INDUSTRIJAS PLĀKSTERIS?

"Hello, tā esmu es," savu megadziesmu iesāk Adele. Un visa mūzikas industrija apklust, lai apjaustu, kādus vēl izaicinājumus tai nesīs šī Londonas meitene. Varbūt pat pateiks viņai paldies par dažu labu problēmu izgaismošanu un to risinājumu ātrāku radīšanu. Bet tas būs kaut kad vēlāk. Jo tagad visiem ir jāizķer "Hello" kaverversijas svahilu un zulu valodās.

Foto raksta ievadā no thetoc.gr.

2016, www.musicstories.lv.

Vai "Guns N' Roses" atgriešanās ir laba ideja?

Pagājušā gadsimta deviņdesmitie sākās smagi. "Billborad" tabulu, kuru vēl pirms dažiem gadiem aizpildīja saldie astoņdesmitie, nu sāka okupēt skarbāki vīri. "Nirvana", "Metallica" un, protams, "Guns N' Roses", kuru vēl joprojām pašu nepārspētie 1991.gada albumi "Use Your Illusion I" un "Use Your Illusion II" pilnīgi noteikti palīdzēja izveidot mūziķu paaudzi, kura uz skatuves ir šobrīd. Tomēr ar pašiem "Guns N' Roses" pēc šiem albumiem nav gājis diez ko labi. 1993.gadā amerikāņu rokeri izdeva vēl vienu plati "The Spaghetti Incident?", kurā gan vairs nebija ne miņas no iepriekšējās grupas auras. Tālāk kolektīvs pajuka, bet tā līderis Aksls Rouzs gadu gadiem faniem solījās izdot jaunu "Guns N' Roses" albumu, ko izdarīja vien 2008.gadā. "Chinese Democracy" par "Guns N' Roses" liecināja vien Rouza vokāls, viss pārējais vairāk atgādināja parodiju par vecajiem, labajiem laikiem, kuri vairs nekad neatgriezīsies. Tomēr - "Guns N' Roses" gadījumā gan izskatās, ka atgriezīsies gan. Vismaz mēģinās.

CĪŅA PAR TŪRI KALKULĒJOT

2016.gadā paiet akurāt 25 gadi, kopš albumu "Use Your Illusion" iznākšanas, un šo skaitli Rouzs kopā ar "Guns N' Roses" īstenajiem dalībniekiem Slešu un Dafu Makkaganu ir uzskatījuši par pietiekami nozīmīgu, lai kulta ansamblis atkal apvienotos.  Tūkstošiem biksiņu tika pieslapinātas brīdī pērn, kad "Guns N' Roses" oficiāli paziņoja: mēs spēlēsim! Kalifornijā notiekošais mūzikas un mākslas festivāls "Coachella" šā gada 16. un 23.aprīlī tika nosaukts kā pirmais pieturas punkts. Žurnālam "Billboard" no drošiem avotiem gan zināms, ka vēl ātrāk, 6.aprīlī, Rouzs ar vīriem atklās jauno "T-Mobile" arēnu Lasvegasā. Bet tas nav viss - grupa ir nolēmusi doties arī Amerikas stadionu koncerttūrē, un tagad notiek cīņa par to.

Cīņa notiek starp diviem koncertu organizatoriem - "AEG" un "Live Nation", raksta "Billboard". "Guns N' Roses" savu cenu ir nosaukuši - par vienu šovu viņi grib saņemt 3 miljonus ASV dolāru. Un organizatoriem tagad jārēķina - ja pie šiem miljoniem jāpieskaita vēl aptuveni $1,6 miljoni viena koncerta tehniskajām izmaksām, cik būtu jāmaksā ieejas biļetei katrā no 25 plānotajiem Ziemeļamerikas koncertiem, lai nosegtu visas izmakas un vēl kādus trīssimt četrsimt tūkstošus nopelnītu arī paši. Aprēķini liecina, ka stadionos ar 50 000 vietu biļete varētu maksāt $100, bet 60 000 ietilpības lielajās arēnās biļetes cena būtu $90. Jautājums paliek atklāts - vai "Guns N' Roses" arī mūsdienās ir šādas biļetes cenas vērts baudījums un vai tūri tiešām izdosies izpārdot? 

BŪS ZIEPES?

Organizēt kādreiz populāru grupu atkalapvienošanās tūres tagad ir ienesīgs bizness. 2007. un 2008.gadā "The Police" atkalapvienošānas tūre 151 koncertā ienesa $362 miljonus, ziņo "Billboard". Bet pagājušā gadā "The Grateful Dead" četri atkalapvienošanās un atvadu koncerti ienesa to organizatoriem $50 miljonus no ieejas biļetēm un vēl $5 miljonus no suvenīriem, raksta "The Guardian". Kāpēc gan lai arī "Guns N' Roses" neiekļautos šajos veiksmes stāstos? To grupai var novēlēt, taču ir pazīmes un ir mācības, kuras saka: var būt ziepes!

Pirmkārt, ja tā tiek izsludināta kā "Guns N' Roses" atkalapvienošanās tūre, tad joprojām nav skaidrs, vai jau trim pieminētajiem grupas oriģinālajiem dalībniekiem pievienosies arī divi atlikušie - ģitārists Izijs Stredlins un bundzinieks Stīvens Adlers. Otrkārt, "Guns N' Roses" dalībnieki jau kopš senām dienām ir zināmi ar savstarpējiem strīdiem un bieži nekontrolējamo uzvedību. "Viņi bija bīstama rokgrupa - nekad nevarēja zināt, kas notiks," par kādreizējo "Guns N' Roses" žurnālam "Billboard" saka viens no bijušajiem grupas koncertdzīves organizētājiem, kurš vēlējies palikt anonīms. "Rokenrolā zināmā daudzumā tā [neprognozējamā uzvedība]  ir laba. Bet starp būšanu bīstamam un būšanu "krānam" ("dick") ir ļoti smalka līnija."

Ir pagājuši 25 gadi. Mainījies ir rokenrols, mainījusies koncertu industrija, publika. Jautājums tikai, vai arī paši "Guns N' Roses" būs mainījušies? Šī gaidāmā tūre to parādīs. Pat, ja atbilde būs "nē", "Guns N' Roses" ša vai tā paliks deviņdesmito gadu elki. Bet tas arī būs viss.

Foto raksta ievadā no galleryhip.com.

2016, www.musicstories.lv.

Conrad Sewell - "All I Know" (EP, 2015)

Aizver acis un kaut ko iedomājies gribam ieraudzīt, tās atverot. Piemēram, pavasari ziemas vidū vai dienu ziņās bez jaunumiem par basketbolistu Porziņģi. Diezgan nereāli, bet pamēģini! Pamēģini, piemēram, aizvērt acis un iedomāties, ka, atverot tās, tavā priekšā stāvēs Maikls Džeksons. Pie labas veselības un ne hologrammās radīts. Un tad savu dziesmu virpināt sāk austrāļu zēns Konrāds Sivils (27). Dziesmas nosaukums ir "Shadow", un, ja vien tu nenocietīsies un neatvērsi acis, tava pārliecība, ka tev dzied Maikls Džeksons, būs nesatricināma.

Ķenguru kontinentā Sivils ir populārs mākslinieks. Viņa ceļš mūzikas Olimpā sākās 2014.gadā, sadarbojoties ar norvēģu dīdžeju Kygo. Viņu kopdarbs dziesma "Firestone" daudzviet Eiropā ieguva Zelta un Platīna statusus. Ar to pietika, lai lielie pasaules vārdi zēnu pamanītu un aicinātu viņu tos pasildīt. Pirms koncertiem. Uz skatuves. Eds Šīrans, "Maroon 5", Džess Glinne - šos popmūzikas milžus un milzīšus Sivils pērn ir pavadījis koncerttūrēs Austrālijā un Jaunzēlandē.

"All I Know" ir Sivila debijas singlplate. To, ka viņš ir lielisks Maikla Džeksona balss atdarinātājs, Sivils pierāda dziesmās "Who You Lovin" un "Shadow", savukārt "Start Again" liecina, ka jaunajam cilvēkam arī sirds ir savā vietā. Ja gribi šajā gadā izdzīvot īstu muzikālu piedzīvojumu, ver tās acis vaļā un uzmanīgi ar tām seko Konrādam Sivilam. Un, garantēti, tu nepalaidīsi garām mirkli, kad maza zvaigznīte uzplaiksnī spožā zvaigznē. 

2016, www.musicstories.lv

Eryn Allen Kane - "Aviary: Act 1" (EP, 2015)

Divdesmitgadniecei Erīnai Elenai Keinai pērnais gads, iespējams, bija līdz šim aizraujošākais viņas mūžā. Pavasarī pats Prinss uzaicināja Keinu pievienoties viņam dziesmas "Baltimore" ierakstā, kas veltīta 2015.gada Baltimoras protestiem, kuros tūkstošiem cilvēku iebilda pret policijas vardarbību. Tālāk sekoja Keinas debija uz ekrāniem - drāmā "Chi-Raq". Taču arī tur viņas ieguldījums bija lielā mērā muzikāls - dziesmas "Born In Chicago" ieskaņošana. Visbeidzot novembra pusē klajā nāca Keinas debijas singlplate "Aviary: Act 1", bet jau šajā gadā gaidāms viņas pilns debijas albums.

Ja bērniņi rastos, diviem cilvēkiem vienkārši sadodoties rokās, Keina būtu tāda rokās sadevušās pāra - Šadē un Alīšas Kīzas - bērniņš, mazliet atšķaidīts ar jau kādu laiku no skatuvēm pazudušās britu dziedātājas Korinas Beilijas Rejas siekalām. Pērnā gada nogalē Keina sniedza interviju žurnālam "Ebony", kurš orientēts uz afro-amerikāņu auditoriju, un tajā jaunā māksliniece stāsta par savu karjeru un dzīves izvēlēm. Piemēram, lai arī ļoti baidījusies ierakstīties kopā ar Prinsu, viņa piekritusi dalībai dziesmas "Baltimore" ierakstā, jo arī viņas brālis māsas un mammas priekšā reiz "bez iemesla" ticis piekauts un ieslodzīts cietumā. "Es centos cīnīties ar policistu, lai viņš atlaiž [brāli], bet viņi teica, ka iemetīs mani cietumā kopā ar viņu," atceras Keina. Vārdu sakot, "Baltimore" ir arī Keinas personisks vēstījums. Savukārt filmā "Chi-Raq" meitene nokļuva, jo viņas dziesmu "Have Mercy" (starp citu, no "Aviary: Act 1") kaut kur sadzirdēja filmas režisors Spaiks Lī un uzaicināja Keinu kuplināt skaņu celiņu arī plānotajai kinolentei, kas vēlāk papildus pārvērtās arī par nelielu lomiņu. 

Keina piedāvā mūziku, pie kuras, apzināti vai neapzināt, līdzi šūpojas viņas vecvecāku paaudze. Areta Frenklina, Stīvijs Vonders, Prinss, "Earth, Wind & Fire" ir dažas no viņas ietekmēm. Vai viņas paaudzes klausītāji par šādu mūziku vispār interesējas? "Iespējams," Keina saka. "Bet es gribētu domāt, ka cilvēki ir nepārtrauktos šo leģendāro mūziķu devumu meklējumos." Viņa uzskata, ka daudzu mūsdienu populāro mūziķu darbi ir pamatīgi balstīti pagātnes vērtībās, piemēram, hiphopa mākslinieka Kendrika Lamāra jaunākais albums "To Pimp a Butterfly". "Mode mainās, bet laba mūzika paliek. Tāpēc es ceru, ka mūzikai, kādu radu es, klusītāju būs vienmēr." Aleluja, tā teikt!

2016, www.musicstories.lv.