""Cannibals with Cutlery" ir iepakojums ar indī [mūzikas] himnām," par britu "To Kill A King" debijas albumu teikts "absolutepunk.net" vietnē, kuras nosaukumam vajadzētu liecināt, ka šis resurss vairāk satur skarbu un nepieradinātu mūziku. Ralfs Pelejmonters ar savu komandu tam neatbilst nu nekādi. Ir tieši tā kā teikts apskatā - "Cannibals with Cutlery" ir himnu albums! Lai arī atsevišķi mūzikas izdevumi, piemēram, "Uncut", uzskata, ka Pelejmontera "vārdu stiepšana ir apnicīga" un "bagātīgā patiesības lirika" (kā piemērs tiek minēta rindiņa no tituldziesmas: "Šie ir tikai īslaicīgi mirkļi, paņem tos, kas tev patīk, un turi") ir teju apsmiešanas vērta, angļu čaļus tomēr gribētos aizstāvēt. Viņu albums ir spējis aizķerties prātiņā, atšķirībā no daudziem desmitiem citu, kam sava stāsta šeit nav.
"To Kill A King" ir kaut kas pa vidu mūsdienu britpopam, kura redzamākie pārstāvji ir "Kaiser Chiefs" un "Franz Ferdinand", no vienas puses un melodiskam pieaugušo popam ar "Travis" un "The National" no otras. Tieši dziesmas "Choices" stīgu instrumentālais iestarpinājums skaņdarba beigu daļā liek iemest aci, vai tā aprakstā kā līdzautors ir minēts Frens Hīlijs, jo ir skaidrs - šī ir "Travis" dziesmas "Closer" versija! Un, par cik "Closer" var uzskatīt par pēdējās desmitgades vienu no skaistākām dziesmām, sava "slavas putekļu" daļa nobirst arī pār "Choices".
"Uncut" albumu apskatniece Fiona Stērdža "To Kill A King" karjeru apraksta, izmantojot vārdu "agonija". Skarbs novērtējums pirms četriem gadiem dibinātai grupai, kas nupat izdevusi savu debijas albumu. Gribētos domāt, ka Stērdžas kundze ir apmaldījusies trīs priedēs vai arī maldina "klausītāju-parasto". "Cannibals with Cutlery" patiesībā ir iedvesmojošs albums. Ja arī piekasās pie lirikas (kaut gan kurš būs tas, kas pateiks, kurš pants ir "pareizs" un kurš "nepareizs"?), mūzikā Pelejmonters nav nekāds "āzis par dārznieku". Tieši pretēji - viņš ar septiņām notiņām izrīkojas tik pat prasmīgi kā Edvards Šķērrocis, veidojot košumkrūmu skulptūras ar saviem šķēru pirkstiņiem. Ja arī dažbrīd liekas, ka darbojas lempīgi, tad vajag iejusties situācijā - kā ir uzvilkt smalkus zīda stringus, ja roku vietā ir šķēres? Un galvenais nav stringi, galvenais, kas sirdī. Edvards bija labsirdīgs, un arī Ralfs Pelejmonters izklausās akurāt tāds pats.
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no www.manchesterconfidential.co.uk.
2013, www.musicstories.lv
Tweet to @MusicstoriesLV
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru