"Lotta Continua" jeb tulkojumā no spāņu valodas "Nepārtrauktā cīņa" - tā sauc nu jau angļu vecmeistara, bet toreiz 28 gadus vecā mūziķa Vini Reilija otro albumu, kas klajā nāca 1981.gadā. Viņa daiļrades pazinēji saka, ka tieši "LC" ir Reilija tāda kā kārtīga un pamatīga debija, jo pirmā plate "The Return Of The Durutti Column" bijusi... nu ne šāda, ne tāda. Dies' ar to pirmo, šis ir stāsts par otro. Stāsts varbūt arī ne visai interesants un aizraujošs, ko nevarētu sacīt par pašu plati.
Kosmiskā skaņa, kas laužas no "LC" dziesmām, uzvēdī uz sen nepiepildītu vēlmi - paklausīties vēl vienu vecmeistaru Braienu Īno, jo, lai arī pēdējam nav nekāda sakara ar šo plati, asociācijas ar viņa "ne Zemes" mūziku ir nepārprotamas. Savukārt albuma otrā dziesma "Portrait For Frazer" atsauc atmiņā nemaz ne tik senus laikus - pagājuša gada rudeni, kad aktuāls bija mūsu pašu grupas "Vētras saites" albums "Teātra krustojums". "The Durutti Column" gadījumā kokli aizstāj ģitāra, bet sajūtas, klausoties abus šo albumus, ir līdzīgas - kā ganiņam, kas aukstā rītā silda nosalušās kājas āža kakās. Tās nav tik siltas kā govs pļekas, bet āža "guāno" izmantošana ķermeņa termodinamisko procesu vadīšanai dod to daudzsološo sajūtu, ka drīz, pavisam drīz iestāsies labāki laiki, būs vieglāk. Un, kurš norūdījies ar āzi, tam gotiņas devums vēlāk vispār liksies kā dieva dāvana.
"LC" gadījumā "āža kāja" ir tās ne visai biežās reizes, kad aizraujošo instrumentālo sēriju pārtrauc paša Reilija vokālie izlēcieni, pat gaudas. Tās šķiet gandrīz liekas. Visu, ko Reilijs grib pateikt, viņam vislabāk izdodas ar ģitāras un pavadošās grupas palīdzību. Savos 59 gados Reilijs joprojām ir uz strīpas. Aktuālākais "The Durutti Column" albums "Chronicle" iznāca aizpērn. No vienas puses - vajadzētu to noklausīties, no otras - bail pazaudēt to sajūtu, kas tapusi uzburta ar "LC". Bet pie tā jau vienmēr varēs atgriezties.
Papildus resursi:
2013, www.musicstories.lv
Tweet to @MusicstoriesLV
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru