Halsey - "Badlands" (2015)

Septiņu gadu vecumā viņa sāka lasīt "Lolitu" un "Lielo Getsbiju". Četrpadsmit gadu vecumā viņa "YouTube" sāka ievietot savas akustiskās ģitāras pavadībā ieskaņotās dažādu dziesmu kaverversijas. Tagad viņai ir divdesmit, bet jūtoties kā četrdesmitgadīga. Ešlija Nikolete Frandžipeina, kura pieņēmusi skatuves vārdu Holsija (Halsey), pa dzīvi kārpoties kā pa nātrēm, jau šīs nedēļas nogalē sagaidīs savu debijas plati "Badlands".

Holsijas vecāki, kad viņa piedzima, bija jaunāki kā viņa ir tagad. Iztika samērā pieticīgi un dzīvoja dažādās vietās krustu šķērsu pa visu Ņūdžersiju, sekodami jel kādam darbam, ko varēja dabūt. Holsijai ir vēl divi brāļi, un tā viņi visi pārvietojās no vienas vietas uz otru, līdz desmit gadu vecumam meitai nomainot sešas skolas. Iespējams, mūzika bija vienīgā nemainīgā lieta viņas dzīvē, kuru turklāt visur varēja paņemt līdzi, jo tā bija Holsijas galvā un sirdī.

Holsija ir spuraina personība. Pa pusei baltā, pa pusei melnā, atklāti biseksuāla, turklāt cīnās ar bipolāriem traucējumiem, kas meitenes raksturiņu padara jo pikantāku. Taču tieši tāda viņa ir un tieši tādu pasaule viņu pieņem. Holsija uz skatuves nāk brīdī, kad popmūzikā valda sievietes, precīzāk - jaunas sievietes, tāpēc tas vien, kāda uzmaība viņai šobrīd ir pievērsta, jau ir zināma uzvara sīvajā konkurencē. Viņa tiek salīdzināta gan ar tumšo mākslinieci Lorde, gan popa bezkaunīti Mailiju Sairusu, gan flegmātisko Lanu Del Reju. Holsija ir paņēmusi pa druskai no visām, radot popmūziku, kurā gaišuma maz, bet vilkme ievērojama.

Nupat pabeigusi iesildīt divus mēnešus ilgušo "Imagine Dragons" stadionu tūri, Holsija atpūšas. Un "Holsija atpūšas" nenozīmē jogas nodarbības bezpersoniskas, nomierinošas fona mūzikas pavadībā. Viņai patīk uzdzīvot, un viņa to var atļauties. Jo Holsijai ir tikai divdesmit. Nokrāsojusi matus zilā krāsā, viņa sagaida savu debijas plati, kurā ietverti arī viņas līdzšinējie hiti - gan "Ghost" ar video, kas marķējams ar 18+ zīmi, gan marihuānu apdziedošā himna "New Americana". Bet vispār viņa apsverot matus nodzīt pavisam. Lai nu būtu... Savukārt mūzikas vērotājiem atklāts paliek prognožu konkursa jautājums: vai un kad Holsija beigs būt dumpiniece un pieaugs? Un no tā, savukārt, izriet otrs jautājums: vai tāda Holsija vairs kādam būs bajadzīga? Tā kā - kamēr raksta plates, lai skujās un trako! Par Bārbaru Streizandi jau var paspēt pārvērsties jebkurā laikā.

2015, www.musicstories.lv

Mūzikas izdevniecības pērk vietu dziesmu listēs

Ja kādai no tavām "Spotify" ("Deezer", "Apple Music" utt.) dziemu listēm sekotāju skaits tuvojas desmit tūkstošiem vai jau ir krietni lielāks, esi gatavs drīzumā saņemt vēsti no kādas ierakstu kompānijas algota pārstāvja. Jo viss ir pavisam vienkārši - cīņa par klausītāju tagad notiek arī straumēšanas servisos! Žurnāls "Billboard" atklāj dažas nianses no šī kaujas lauka.

PAT LĪDZ $10 000

Lai arī tiešā veidā ierakstu kompānijas šādu faktu neatzīst, nozares zinātāji apgalvo pretējo. Proti, šīs kompānijas caur starpniekiem sazinās ar lielāko dziesmu listu īpašniekiem un par to, ka viņu listēs parādās konkrētās ierakstu kompānijas mākslinieka dziesmas, tiek samaksātas zināmas naudas summas. Pēc "Billboard" datiem, maksa par iekļūšanu dziesmu listē ar vairākiem desmitiem tūkstošu sekotāju svārstās ap diviem tūkstošiem ASV dolāru, bet šī summa pieaug līdz ar sekotāju skaitu un var sasniegt pat desmit tūkstošus dolāru. 

Ierakstu kompānijām tas ir izdevīgi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, klausītājs no radio ētera viļņiem masveidā ir pārcēlies uz straumēšanas vidi. Otrkārt, "Billboard" resursi ir izrēķinājuši, ka, lai ASV valsts mērogā radiostacijās iedabūtu savu dziesmu, jāšķirās vismaz no 300 000 dolāru. Tātad par šādu naudas summu var "noalgot" aptuveni 60-100 dziesmu listes, caur kurām vajadzīgā dziesma tiek noraidīta līdz masām. 

PIRMS KLAUSIES, UZMET ACI SEKOTĀJU SKAITAM!

Atklāts paliek jautājums, cik tas ir godīgi pret klausītāju un vai tas ir... teiksi tā, ētiski? Izrādās, nekādu likumisku šķēršļu tam šorīd nav. Tiesa, ir gaidāmas izmaiņas. Kā žurnālam "Billborad" savā paziņojumā norādījis "Spotify" komunikācijas vadītājs Džonatans Prinss, jaunajos straumēšanas servisa noteikumos ASV teritorijai lietotājiem tiks aizliegts pārdot savus kontus vai dziesmu listes, vai "pieņemt jebkādas kompensācijas, finansiālas vai cita veida, lai ietekmētu (..) saturu, kas iekļauts kontā vai dziesmu listē." Atklāts gan paliek jautājums, cik lielas ir "Spotify" iespējas šādas vienošanās atklāt. 

Mūzikas izdevēji, protams, šo pirkšanas praksi tupinās - uz šo brīdi straumēšanas vide ir visstraujāk augošā, ja salīdzina ar tradicionālajiem mūzikas klausīšanās veidiem. Un tomēr šī slēptā reklāma nes līdzi zināmu bīstamību. Līdz šim dziesmu listes ar lielu sekotāju pulku uzturēja tā sauktie gaumes noteicēji jeb "taste makers". Šīs listes klausās un tām seko līdzi, jo tajās var uziet to, kas nekad nav bijis un nebūs lielo izdevēju interešu sfērā. Tātad varēja klausīties to, ko nespēlē radiostacijas. Domājams, ne pārāk uzkrītoši, bet ar laiku šis mainīsies. Vismaz, kas attiecas uz dziesmu listēm ar lielu sekotāju skaitu. Bet kopumā droši vien nemainīsies nekas - dziesmu listes tiks klausītas, emocionālais baudījums gūts, un vēl viens veids kā pavisam nemanot iebarot reklamētu saturu būs tapis noslīpets līdz niansēm. Un tomēr - pirms sākt sekot kādai dziesmu listei, nofiksēt tās jau esošo sekotāju skaitu nepavisam nebūtu lieki.

Foto raksta ievadā no wondershare.com.

2015, www.musicstories.lv

"Of Monsters and Men" - "Beneath the Skin" (2015)

Islandieši "Of Monsters and Men" ir pieauguši. Salīdzinot ar pirmsākumu draiskpilno daiļradi, ar savu otro plati "Beneath the Skin" mūsu priekšā stāv pilnībā pieaudzis un nobriedis kolektīvs. Savā ziņā šo kvintetu var salīdzināt ar "Mumford & Sons" maģiskajām pārvērtībām, jo "Of Monsters and Men" šobrīd pilnīgi noteikti spēlē stadionu koncertiem ļoti piedienošu mūziku. Daudz kompaktāku, jā, arī komerciālāku kā debijas platē "My Head Is an Animal" (2011), kas, pēc "Nielsen Music" datiem, tika pārdots pārsteidoši lielā - 1,1 miljonu kopiju - tirāžā. Stila maiņai, visticmāk, pie vainas ir "Of Monsters and Men" ļoti aktīvā koncertdarbība pēc debijas plates izdošanas. Saspēlējušies simtos koncertu, plecu pie pleca izbraukājuši pasauli, grupas dalībnieki ar tradicionāli islandiski grūti izrunājamiem uzvārdiem "pierīvējās" viens notram, aprada, saprata, ko no kura gaidīt, un rezultātā ierakstīja brīniškīgu albumu.

2015, www.musicstories.lv

Carly Rae Jepsen - "Emotion" (2015)

Pirms dažiem gadiem Kārlija Reja Džepsena (29), gluži kā no Nekurienes, ieradās ēteru viļņos ar dziesmu "Call Me Maybe", un iekaroja pasaules topus, tai skaitā deviņas nedēļas ieņemot "Billborad Hot 100" troni. Pēkšņi viņas balss skanēja radiostacijās visā pasaulē, un varētu padomāt, ka Džepsenas zvaigzne ir uzlēkusi. Taču viss, kā jau ierasts, nav tik vienkārši.

VISS BĪBERA DĒĻ?

Pirmkārt jau, Džepsena neuzradās no Nekurienes. Viņa ir Kanādas britu Kolumbijas apgabalā dzimusi meitene, kas 2007.gadā vietējā talantu šovā "Canadian Idol" no cīņas par titulu izstājās pašās beigās, paliekot trešajā vietā. Pēc neilgas viesmīles un ielu mūzikantes karjeras, Džepsena ierakstīja savu debijas plati "Tug of War" (2008). Tajā ir ļoti grūti, ja pat ne neiespējami, atpazīt "Call Me Maybe" Džepsenu - tas ir rāmu, folkmūzikas tradīcijās balstītu šūpuļdziesmu apkopojums. Pilnīgs pretstats ir dziedātājas nākamais albums "Kiss" (2012) - ir sajūta, ka šis albums tapis, izmantojot tikai programmējamus sintezatorus. Un tieši no šī albuma nāk "Call Me Maybe".

Kas to zina, kā viss būtu izvērties, ja lipīgo "Call Me Maybe" nebūtu piefiksējis popmūzikas zelta puisēns Džastins Bībers - viņš sajūsmu par dziesmu izrādīja tviterī. Jau pēc neilga laika Džepsena bija parastījusi līgumu ar ierakstu kompāniju "Interscope", bet "Call Me Maybe" kļuvis par pasaules līmeņa hītu. "Man personīgi bija apnicis dzirdēt savu balsi radio," iespējams, nedaudz koķetējot, žurnālam "Billboard" saka Džepsena. "Esmu pārliecināta, ka citiem arī." Par to gan varētu arī šaubīties, ņemot vērā, ka dziesma "Call Me Maybe" līdz šim ir lejupielādēta 7,6 miljons reižu, pēc "Nielsen Music" datiem. Šie paši dati gan parāda arī kādu negatīvāku tendenci - viss albums "Kiss" ir pārdots tikai 292 tūkstošos eksemplāru. Tātad - vai mūsu priekšā stāv kārtējā viena hīta zvaigzne?

DĀVANA, KURU OTRO REIZI SAŅEMT NEVĒLAS

Atbilde uz šo jautājumu Džepsenai aizvien biežāk jānoformulē intervijās pirms viņas gaidāmās jaunās plates "Emotion". Jautājums kļuvis vēl aktuālāks pēc tam, kad gaidāmās plates pirmais singls "I Really Like You", kuras videoversijā Džepsenu "tēlo" Toms Henks, "Billborad" Simtnieka tabulā spējis uzrāpties tikai līdz 39.vietai. Taču izskatās, ka tas vairāk uztrauc vaicātājus, ne pašu Džepsenu vai viņas komandu. ""Call Me Maybe" bija tāda dāvana, bet es nevēlos, lai tas notiek vēlreiz," atzīst pati dziedātāja. Līdzīgās domās ir arī viņas (un Džastina Bībera) producents Skūters Brauns, sakot, ka tādus augstumus, kādus sasniedza "Call Me Maybe", "nav pat plānots sasniegt."

Uz šāda fona pasaule tad nu arī sagaida Džepsenas trešo plati "Emotion", kura iznāks 21.augustā. "I Really Like You" skaidri definē virzienu, kurā turpina iet Džepsena - popmūzikas dievi savu artavu noteikti saņems! Taču vismaz otrais plates singls "Your Type" tāpat arī dod mājienus, ka Džepsenas meklējumi elektronikas virzienā turpinās, liekot saausīties pat, piemēram, skotu "Chvrches" cienītājiem. Šis ir albums emocionāliem cilvēkiem.

2015, www.musicstories.lv

"Gengahr" - "A Dream Outside" (2015)

"Šī ir gudra, inteliģenta mūzika," par Londonas kvarteta "Gengahr" debijas albumu "A Dream Outside" saka žurnāls "Clash Music". Plate tapusi aptuveni gada laikā, paralēli koncertējot tūrēs kopā ar pilsētas biedriem "Wolf Alice" un tautiešiem "alt-J". "Gengahr" panākumi ir acīmredzami - viņu debijas plate iznāca 15.jūnijā, un tajā pašā dienā britu "BBC Radio 6 Music" to kronēja par savu dienas albumu; uzstāšanās festivālos rit pilnā sparā, bet rudenī gaidāma "Gengahr" Eiropas tūre, kuras Latvijai ģeogrāfiski tuvākais koncerts nolikts uz 30.oktobri Stokholmā.

Kāpēc gan šie zēni - Fēlikss, Denijs, Džons un Hju - visiem ir tik mīļi? Nu, varbūt kaut vai tāpēc, ka viņu debijas plati var klausīties, šķiet, mūžīgi. Nopietni! "Gengahr" ģitārspēle ir aizraujoša, harmonijas tik meistarīgi sakārtotas, ka gandrīz vai jāšauj pa ausi, kura grib tās klausīties vēl un vēl, kad prāts saka, ka nedēļa nonstopā ar vienu albumu - tas jau ir par traku! Principā 2015.gads mūzikā ar "Gengahr" plati "A Dream Outside" varētu būt arī noslēdzies.

2015, www.musicstories.lv

"Crazy P" - "Walk Talk Dance Sing" (2015)

Kurš gan nepazīst Trako Krāniņu? Jauniem zēniem tas šūpojas augšup lejup teju sirdsritmā, vidēja vecuma kungiem pēc vajadzības, bet vīriem labākajos gados - pensijas dienās, kad sanācis atlicināt zilajai tabletei. Bet ko nu par anatomiju un fizioloģiju, labāk pāriet pie mūzikas. Un, skaties, arī šeit viņš ir priekšā - Trakais Krāniņš jeb "Crazy Penis", jeb "Crazy P" - disko/deephouse kvintets no Notingemas Lielbritānijā. Viņi laiduši klajā savu septīto plati "Walk Talk Dance Sing", un par to ir bilstami daži vārdi.

Šie daži vārdi, godīgi sakot, ir pat ne tik daudz par "Crazy P", cik par disko ēras renesansi vispār. Kā šī mūzikas stila ne īpašam pārzinātājam, uz labu laimi gribētos minēt, ka 2015.gadā disko atdzimis "Daft Punk" un Džordžio Morodera dēļ, kurš pēc trīsdesmit gadu pārtraukuma pavasarī atkal izdeva solo albumu. Protams, stilu visus šos gadus gādīgi kopuši arī citi, bet Morodera jaunās plates sakarā visi pasaules prožektori bija ieslēgti un notēmēti taisni uz viņu, kas sen neredzētos augstumos pacēla arī visu disko "nozari". "Crazy P" to (disko pacelšanu augstumos) arī dara lieliski. 

Nav mazsvarīgi, ka grupas vokāliste ir dāma. Danieles Mūras vokālā lavierēšana starp sintīpopa izliktajām skaņu cilpām zināmai daļai vīru atmiņā atsauc Morodera "veco, labo" laiku muzikālās partneres - Debiju Hariju no "Blondie" dziesmā "Call Me", Airīnu Karu dziesmā "What A Feelin'" vai Boniju Taileri dziesmā "Here She Comes". Nu labi, salīdzinājums ar Taileri nebūs korekts, jo viņa dzied kā saplīsis putekļsūcējs. Mūra nē. Dzied skaisti. Ļoti skaisti. Tik skaisti, ka pat kungiem labākajos gados mīlas metronoms pats no sevis šūpojas mūzikas ritmā. "Crazy P" mūzikas ritmā.

2015, www.musicstories.lv

Black - "Blind Faith" (2015)

Astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā vidusskolas pēdējo klašu džeki zināja - visu diskotēkas laiku var pa stūriem iedzert, uzraut dūmu vai darīt ko citu tikpat jēgpilnu, taču piecpadsmit minūtes pirms vienpadsmitiem, kad direktors ieslēgs aktu zālē lielās gaismas, ir jābūt deju placī. Jo kā pēdējo deju dīdžejs noteikti uzliks Bleka "Wonderful Life", kuras laikā tad nu varēs nospaidīt, kas nu tajā vakarā būs pieejams spaidīšanai. Kopš Bleka jeb Kolina Vērnkumba (Colin Vearnkombe) (53) debijas albuma "Wonderful Life" (1987) lielākā daļa spaidītāju par viņu, visticamāk, neko vairāk tā arī nav dzirdējuši. Vēl līdz 1991.gadam Bleks ierakstu kompānijas "A&M Records" paspārnē izdeva dažus albumus, taču tiem praktiski nebija nekādu komerciālu panākumu. Bleks kļuva par viena hīta zvaigzni.

2015.gadā viņš atkal ir atgriezies. Ieskaitot koncertu albumus, "Blind Faith" ir mākslinieka četrpadsmitais daiļrades apkopojums platē. Grūti teikt, vai Vērnkumba kungs pēc "Wonderful Life" panākumiem un tālāk sekojošās aizmirstības tapa grūtsirdīgs vai krita depresijā. Izskatās, ka nē. Jo pat gandrīz trīsdesmit gadu pēc savas slavas stundas viņš izklausās tikpat mierīgs un nosvērts, kādu viņu pazīstam no "Wonderful Life". Šķiet, pretenziju pret dzīvi Vērnkumbam nav vispār! Un kā tāds šis albums "Blind Faith" arī uztverams - bez pretenzijām, bet atmiņām par citiem laikiem. Labākiem, neapšaubāmi. Vai tādiem pašiem kā tagad. Sliktākiem noteikti nē.

2015, www.musicstories.lv

"Oh Wonder" - "Oh Wonder" (2015)

Ar regularitāti - vienu reizi mēnesī - notiek daudzas jaukas lietas. Saņemam algu, izdodam algu. Meitenēm vēl papildus bonusi... Elektriski noskaņotais Londonas duets "Oh Wonder" vesela gada garumā šo ikmēneša baudu sarakstu papildināja ar savu - proti, pagājušā gada septembrī Džozefīne Vandera Gača un Entonijs Vests nolēma katru mēnesi internetā publicēt pa vienai dziesmai, līdz sanāks kārtīgam albumam. Pirmā publicētā balāde "Body Gold" mūzikas straumēšanas vietnē "SoundCloud" tika atskaņota 1,4 miljonus reižu. Un tā katru mēnesi pa dziesmai.

Kopumā "Oh Wonder" visas līdz šim publicētās divpadsmit dziesmas visās platformās ir straumētas aptuveni 30 miljons reižu, un nu ir pienācis dueta visatbildīgākais brīdis - pēc 4.septembrī paredzētās debijas albuma iznākšanas Gačai un Vestam beidzot jāiznāk no tumsas gaismā, un jākļūst par publiskām personām. Jo notiks pats, pats pirmais "Oh Wonder" koncerts. Vismaz Gača ir mazliet uztraukusies. "Tas būs īpaši redzēt, ka cilvēki klausās mūsu mūziku," viņa atzīst žurnālam "Q". "Cerams, tie straumēšanas rezultāti nav tikai no manas mammas..." 

2015, www.musicstories.lv

Raury - "Indigo Child" (2014)

Reperiem, protams, jābūt savam imidžam. Ideāli, ja afroamerikānis, ar Betmena tetovējumu uz skausta, masīvu zelta ķēdi ap kaklu, šķībi sagrieztu keponu uz galvas. Pilnai laimei vēl zelta breketes uz zobiem. Un dibenā pīrsings. Nu labi, pīrsings var arī nebūt. Lūk, šāds ir ideāls reperis. Bija. Tad nāca Eminems. Repoja skaisti, bet... sasodīts, viņš ir baltais! Un tā tās lietas aizgāja galīgi šķērsām. Nupat jau ir tik tālu, ka tagad mums ir reperis... salmu cepurītē. Viņu sauc Rauri Aleksandrs Tulis jeb vienkārši Raury.

Taisnības labad gan jāsaka, ka deviņpadsmit gadus vecais Raury nav "īsts" reperis. Viņš gan ir melnīgsnējs, dzimis ASV, taču ir savādāks reperis. Raury ir mūzikas žanrus ignorējošs pusaudzis, kurš izplata iedvesmu caur sakarsētu hip-hop-folk-soula-elektronisko mūziku, raksta žurnāls "Q" savā jaunākajā numurā. Par to katrs var pārliecināties pats, noklausoties Raury debijas singlplatīti "Indigo Child". Šajā stilu mikslī trūkst varbūt vienīgi purkšķināšanas ar padusi. Albums ir paralizējoši labs!

Ja viss sanāks kā plānots, kaut kad pārskatāmā nākotnē iznāks Raury debijas plate, pie kuras viņš pamazām strādā. "[Manai paaudzei] ir bijs jātiek galā ar lielu apjomu negatavas izklaides. Tagad mēs gribam [radīt]  kaut ko, kas piedāvā pozitīvu iedvesmu," žurnālam "Q" saka Raury. "Tieši tāpēc es to arī daru. Izplatu iedvesmu." Un, lai arī vārdi skaļi, "Indigo Child" to arī dara - iedvesmo. Vismaz ticībai, ka pat ar salmu cepurīti galvā tu vari būt reperis, kurš aizrauj un saviļņo.

2015, www.musicstories.lv

Vai koncertu nākotne ir ausu aizbāžņi?

Starp visām ziņām no pēdējā "Positivus" izspraucās vēsts, ka festivāla teritorijā esošās aptiekas vispieprasītākā prece bijusi... ausu aizbāžņi. Tiesa, tika piebilsts, ka tos pārsvarā pirkuši telšu pilsētiņas iemītnieki, lai miegu varētu baudīt puslīdz klusumā. Taču, visticamāk, jau pavisam tuvā nākotnē mēs ausu aizbāžņus lietosim, ejot uz koncertiem. Un nevis tāpēc, lai neko nedzirdētu, bet gan tāpēc, lai baudītu uzlabotu skaņu.

Žurnāls "Newsweek Europe" jaunākajā numurā raksta, ka jaunuzņēmums (start-up) "Doppler Labs" plāno izlaist produktu ar nosaukumu "Here" ("Here Active Listening System"). Tās būs bezvadu austiņas-ausu aizbāžņi, kas to lietotājam ļaus sadzirdēt apkārtējo pasauli daudz kvalitatīvāk. Piemēram, "Here" lietotājs varēs ar savu sarunu biedru sarunāties skaļā telpā, nedzirdot apkārtnes trokšņus, tikai sarunas partnera balsi. Tāpat būs iespējams ierīci uzstādīt tā, lai tā "nobloķē", piemēram, bērnu raudāšanas troksni vai pilsētai raksturīgās ikdienas skaņas vai tikai kādu no tām.

Īpaša šī ierīce var izrādīties mūzikas koncertu apmeklētājiem. Patiesībā "Here" sākotnēji tika izstrādāts dzīvās mūzikas cienītājiem. "Doppler Labs" izpilddirektors Noa Krafts, kurš pats ir mūziķis un hi-fi mūzikas kvalitātes entuziasts, uzskata par netaisnību, ka koncertos skaņas kvalitāte dažādās vietās atšķiras. "Here" šo problēmu atrisinās, ar to būs iespējams regulēt mūzikas skaļumu un basus, vārdu sakot, katrs varēs pielāgot koncerta skaņu savai gaumei un patikšanai. "Doppler Labs" vīzija paredz, ka pēc desmit gadiem "dators, austiņas un mikrofons" katrā ausī cilvēkiem būs 24 stundas diennaktī, vēsta "Newsweek". 

Jaunajai ierīcei finansējums tiek vākts pūļa finansējuma vietnē "Kickstarter", līdz šim brīdim savācot vairāk kā 635 tūkstošus ASV dolārus. "Kas par mēnesi!" 1.jūlijā "Kickstarter" rakstīja "Doppler Labs" . "Divdesmit astoņas dienas atpakaļ mēs pasauli iepazīstinājām ar "Here Active Listening System". Šodien mēs jūtamies pacilāti, savācot 235% no plānotā finansējuma, kas mūs noved jau daudz tuvāk [ierīces] ražošanai un mūsu vīzijai par nākotnes klausīšanās [paradumiem]." Kā ziņo "Newsweek", ierīces cena būs zem 300 ASV dolāriem.

Foto raksta ievadā no gadgetsin.com.

2015, www.musicstories.lv

"Tame Impala" - "Currents" (2015)

Austrāļu kolektīvs "Tame Impala" - tas ir Kevins Pārkers (29). Ierakstu studijā, līdzīgi kā Beks vai Prinss, viņš viens pats ieraksta visus instrumentus - bungas, ģitāras, taustiņus. Viss ir Pārkera kontrolē, tāpēc droši var teikt, ka "Tame Impala" ir viņa "ģīmis un līdzība". "Viņš ir guļamistabas ģēnijs," žurnālam "Billboard" Pārkeru raksturo Marks Ronsons, pie kura albuma "Uptown Special" Pārkers ņēmis dalību kā ģitārists un bundzinieks. Un Ronsona sacītajā ir daudz patiesības.

Ietekmējoties no Maikla Džeksona, Pārkers dziesmas sāka sacerēt jau septiņu gadu vecumā, dzīvodams Austrālijas rietumkrasta pilsētā Pērtā. Vienpadsmit gadu vecumā viņš ieguva savu pirmo bungu komplektu, un sāka ierakstīties ģimenes divkasešu magnetofonā. "Konceptuāli kopš tā laika nekas nav mainījies," atzīst pats Pārkers. Par 2012.gadā izdotās plates "Lonerism" nopelnīto naudu (albums, pēc "Nielsen Music" datiem, ASV vien tika pārdots 208 tūkstošos eksemplāru) Pārkers nopirka diezgan bēdīga paskata mājiņu vien simt metru no okeāns. Kad līst lietus, uz grīdas zem kritiskajām jumta vietām tiek salikti spaiņi. Un tieši šādā vidē top "Tame Impala" mūzika.

Nupat iznākušais albums "Currents" ir "Tame Impala" trešais, un, kā atzīst kaut vai tas pats "Billboard", labākais. Grupas skaņas un noskaņas ir mazliet mainījušās. "Mūzika, ko es radu, ir manas dzīves skaņu celiņš," tā Pārkers, atzīstot, ka, piemēram, agrākais "saulaini estētiskais" "Tame Impala" skanējums atspoguļoja viņa tīņa dzīvi Pērtā. "Mēs [toreiz] dzērām, smēķējām zāli un gājām uz plaudmali." Albuma "Currents" skanējums ir "nopulētāks", popsīgāks, pat dejošanai piemērots, pazudisi daļa no iepriekšējo albumu psihedēliskā noskaņojuma. 

"Šajā reizē es izaicināju pats sevi," sarunā ar "Billboard" turpina Pārkers. "Es neaizēnoju melodiju. Mans iepriekšējais Es šo varētu uzskatīt par par daudz modernu, par daudz komerciālu, par daudz "top četrdesmīgu"." Laiki un Pārkers mainās. Tātad mainās arī "Tame Impala". "Es patiešām nezinu nevienu viņam līdzīgu," raksturojot Pārkeru un viņa darba stilu, saka Ronsons. "Es pazīstu daudzus multiinstrumentālistus, bet reti ir tie gadījumi, kad tas nāk apvienojumā ar viņa gaumi un dziesmu komponēšanas talantu. Ir tāda sajūta, ka šis ir "Tame Impala"laiks."   

2015, www.musicstories.lv

Pēkšņi miris viens no "Grooveshark" dibinātājiem

20.jūlijā, savās mājās Geinsvilā (ASV) 28.gadu vecumā miris viens no mūzikas straumēšanas servisa "Grooveshark" dibinātājiem Džošs Grīnbergs (Josh Greenberg), vēsta ārvalstu mediji. Vietējā policija, veicot pirmreizējo Grīnberga ķermeņa apskati, konstatēja, ka nav nedz vardarbīgas nāves, nedz pašnāvības pazīmes. Tāpat ir izslēgta toksiska saindēšanās vai kādu vielu pārdozēšana. "Izskatījās tā, it kā viņš būtu aizmidzis," vietējam laikrakstam "Gainesville Sun" atzinusi Grīnberga māte. 

"Grooveshark" tika dibināts aptuvebi desmit gadu atpakaļ un bija viens no pirmajiem mūzikas straumēšanas servisiem. 35 miljoni lietotāju varēja klausīties savu iemīļoto mūziku vai nu par velti kopā ar reklāmām, vai maksājot abonēšanas maksu, reklāmas apejot. Tiesa, "Grooveshark" jau no pašas sākotnes ne īpaši pievērsa uzmanību savas darbības juridiskajai pusei, kā dēļ pret kompāniju tiesvedības uzsākušas daudzas mūziķu intereses aizstāvošas organizācijas un personas, pieprasot daudzmiljonu kompensācijas. 

Mūzikas straumēšanas serviss "Grooveshark" savu darbību izbeidza šā gada aprīlī.

Foto raksta ievadā no hollywoodtake.com.

2015, www.musicstories.lv

Torres - "Sprinter" (2015)

Nešvila ir ASV Tenesijas štata galvaspilsēta. Iespējams, šobrīd ietekmīgākā mūzikas pilsēta pasaulē, jo tiek uzskatīta par mūsdienu kantrī mūzikas izcelsmes vietu. Ne velti daudzi jaunie mūziķi dodas tieši uz Nešvilu, lai baudītu tās radošo atmosfēru un izmantotu varbūt nejaušu gadījumu, piepildot savu kvēlo sapni - kļūt par nākamo Dolliju Pārtoni vai, ak tu kungs, Teilori Sviftu. 2012.gadā TV kompānija "ABC" pat sāka demonstrēt seriālu "Nashville", kurš atspoguļo Nešvilas kantrī mūzikas ikdienu, aizkulises, triumfa un neveiksmju stāstus. Seriāls turpinās joprojām, vismaz līdz 2016.gadam ieskaitot. Tāpat arī mūzikas žurnāls "Billboard" nupat pirmo reizi savu reitingu klāstam pievienojis Nešvilas piecdesmit spēcīgāko spēlētāju sarakstu (Nashville Top 50 Power Players (Billboard, 01.08.2015)). 

Tomēr Nešvilā ne visi staigā džinsos, kovboja cepurēs un līkām kājām, kādām staigā tie, kas daudz jāj uz zirgiem. Nešvilā dzīvo un sevi radoši izpauž arī muzikāli citādi orientēti ļaudis. Viena no tādām ir Makenzija Skota (24), kas zem skatuves vārda "Torres" pavasarī izdeva savu trešo plati "Sprinter". Atšķitībā no lielā vairuma kantrī mūziķu, Skota rūtainā kreklā, kas sasiets uz vēdera, nedzied par piedzīvojumiem bāros piektdienas vakaros. "[Albuma] "Sprinter" noskaņa ir starp depresiju un dusmām," raksta smalkais portāls "Pitchfork", piebilstot, ka plate savā skanējumā ir visai tuva agrīnajiem PJ Harvey darbiem. 

Albumā ir pārdomu pilnas norādes, kas balstītas gan dzīvē, gan, piemēram, reliģijā. "Sprinter" vienu no spēcīgākajām dziesmām "A Proper Polish Welcome" Toresa sarakstījusi, iedvesmojoties no Bībeles stāsta par Noasa šķirstu. "Es domāju, kā tas varētu būt - atrasties jūras vidū ar cilvēkiem no visas pasaules, kad visi ir vienlīdzīgi," dziesmas tapšanu māksliniece izskaidro laikrakstam "The Guardian". "Kad tu esi okeānā, tu patiesībā vairs neesi amerikānis." Savukārt plates garākā dziesma "The Exchange" (7:48) ir par Toresas attiecībām ar sevi, savu izcelsmi. Viņa ir adoptēta, un visi dokumenti par Toresas īstajiem vecākiem tika iznīcināti plūdu laikā. Tā kā atrast īstās saknes, šķiet, viņai vairs nav nekādu cerību. Taču tas Toresai nesa zināmu mieru - viņa pieņēma, ka notika tā kā bija jānotiek, un jāiet tālāk. "The Exchange" ir albuma "Sprinter" vissmagāk tapusī dziesma, turpat "The Guardian" atzīst Toresa.

Un tomēr, neskatoties uz pesimismu un bēdīgo noskaņu (bet varbūt tieši, pateicoties tam), albums "Sprinter" izklausās kā dzīva radība, kas lokās, dīdās, spārdās, dažreiz palaiž kādas gāzītes - katrā ziņā ne mirkli neliek mierā. Un, ja, platei griežoties, šī nemiera sajūta saglabājas, tā ir skaidra zīme, ka šis albums ir uz palikšanu galvās un sirdīs. Un šī Toresas plate patiešām arī dīdās. Un reizēm palaiž gāzītes.

2015, www.musicstories.lv

Neapmierinošas skaņas kvalitātes dēļ Jangs pārtrauc straumēt savu mūziku

"Man straumēšana ir beigusies. Ceru, ar maniem faniem viss būs kārtībā. Tas nav naudas dēļ, lai gan mana [autoratlīdzības] daļa (tāpat kā visiem pārējiem māksliniekiem) sliktas vienošanās dēļ tika krasi samazināta bez manas ziņas. Tas ir skaņas kvalitātes dēļ," 15.jūlijā savā "Facebook" profilā paziņoja kanādiešu mūziķis Nīls Jangs. "Man nav vajadzīga manas mūzikas kvalitātes devalvēšana līdz zemākajam līmenim apraides vēsturē vai jebkurā citā izplatīšanas formā." Jangs ir kārtējais mākslinieks, kurš paziņo par sava kataloga izņemšanu no straumēšanas. Kādu brīdi atpakaļ ar aizbildinājumu, ka straumēšana ir teju nelabā iemiesojums, piekļuvi visam savam radošajam mantojumam liedza arī Prinss. Tomēr Jangs ir pirmais, kurš kā iemeslu min it kā slikto skaņas kvalitāti (sūdzējušies gan ir vēl vairāki, tai skaitā Roberts Plānts par "Led Zeppelin" ierakstiem).

ATŠĶIRĪBU JŪT NE KATRS

Lielākie mūzikas straumēšanas servisi mūziku piedāvā klausīties 320 kilobaitos sekundē (kbps), kas ir mazliet zem kompaktdisku skaņas kvalitātes. Izņēmumi ir nupat atklātais "Apple Music", kas piedāvā nedaudz zemākas kvalitātes skaņu (256 kbps), kā arī "Xbox Music" ar 192 kbps. Un tikai viens straumētājs - "Tidal" - līdzās 320 kbps skanējumam par papildus samaksu mūziku piedāvā klausīties arī 1411 kbps skaņas kvalitātē. Viedokļi, protams, ir dažādi. Taču viens no tiem atkārtojas - bez speciāli trenētas auss, spējas saklausīt mūziku dziļākos slāņos vienkāršs klausītājs skaņas kvalitātes atšķirību var pat nepamanīt. 

Taču Jangs, kā reizi, nav vienkāršs klausītājs - iespējams, viņš pat var nenoslaktēt mušu, kura viņam apkārt dīc, toni paņēmusi pareizā minorā. Un Jangs jau vairākus gadus ir iesaistīts projektā ar nosaukumu "PonoMusic". Šis projekts, kurā zināmu lomu spēlē arī Janga draugs un radošais dubultnieks Džeks Vaits, paredz mūziku klausīties ekstra augstā kvalitātē - 9216 kbps. Lai šādas kvalitātes mūziku varētu klausīties, jāiegādājas "Pono" atskaņotājs, kurš maksā $399, savukārt attiecīgas kvalitātes albumus turpat var iegādāties par $9,99 - $24,99. 

IESPĒJAMS, ATGRIEZĪSIES

Nīls Jangs, protams, izdzīvos arī bez sava kataloga straumēšanas, par to šaubu nav. Un, protams, viņam ir visas tiesības rīkoties ar savu īpašumu pēc sava prāta un iegribām. Un tomēr - apzinoties, ka draudīgs vairākums klausītāju šīs skaņas kvalitātes atšķirības nemaz neatšķir vai arī tām nepievēŗš tik lielu uzmanību, vai tas nav kaut kādā mērā bezatbildīgi pret tiem klausītāju miljoniem, kam Janga mūzika ir himnu vietā? Vai, kļūstot pieejamam tikai mūzikas "fainšmekeriem", tukšo vietu neaizņems dažādas skaņu drazas? Klausītāju viedokļi zem šī Janga paziņojuma arī nebūt nav atbalstoši un mākslinieka cēlos mērķus saprotoši. 

"Visu savu mūziku, visu savu mūža darbu es gribu saglabāt tādu, kādu es to gribu," jau nākamajā paziņojumā pēc trauksmes sacelšanas feisbukā paziņoja Jangs. "Tas jau ir sācies - mana mūzika tiek izņemta no visiem straumēšanas servisiem. Tā [skaņas kvalitāte] nav pietiekami laba, lai to pārdotu vai izīrētu." Tomēr, iespējams, kaut kad nākotnē Jangs savu viedokli varētu mainīt. Vismaz viņš pats tā apgalvo: "Kad kvalitāte atgriezīsies, es nākšu ar citiem ieskatiem. Nekad nesaki nekad!"

P.S. 22.jūlija vakarā "Spotify" vēl ir pieejams viss Janga katalogs!

Foto raksta ievadā no www.theguardian.com.

2015, www.musicstories.lv

Drukātā mūzikas prese dzīvos!

Dramatisku tirāžas samazināšanos gada laikā piedzīvojis britu nedēļas mūzikas žurnāls "New Musical Express" (NME), pirms gada vēstīja portāls "TVNET". Kritums par 28,5% bija šīs tematikas žurnālu antirekords, bet aizvien lielāku drukātās tirāžas kritumu piedzīvoja arī citi nišas izdevumi - "Q Magazine" par 21,8%, savukārt "Uncut" un "Mojo" attiecīgi par 12% un 10,9%. Līdzīgas tendences vērojamas arī citviet pasaulē. Žurnāls "Billboard", atsaucoties uz "The New Single Copy" publiskoto pētījumu, raksta, ka ASV desmit gadu laikā, no 2004. līdz 2014.gadam, drukāto mediju tirdzniecības apjomi sarukuši par 56%. Viss top digitalizēts. Tagad tur ir lasītājs, un tur aizceļo arī reklāmdevēju nauda.

DALĪS BEZ MAKSAS

Tādi izdevui kā "Rolling Stone" vai jau pieminētais "Billboard" ar jaunajiem apstākļiem sadzīvo samērā labi. Gan spējot pelnīt, esot virtuālajā vidē, gan gūt ieņēmumus ar dažādiem blakus produktiem - "Rolling Stone" gadījumā tie ir dažādi tematiskie pielikumi par slaveniem mākliniekiem vai citām tēmām, "Billboard" gadījumā tās ir dažādas tematiskās konferences un, protams, "Billboard" Mūzikas gada balvas ceremonija, kas šogad pulcēja rekordlielu skatītāju pulciņu pie TV ekrāniem - pēc paša žurnāla datiem tie bijuši 11,1 miljons. Ar šādām papildus darbībām žurnāli izdzīvo un pat samērā labi pelna. Taču norakstīt drukāto formātu ir gana pāragri. Lūk, daži uzskatāmi piemēri.

6.jūlijā NME paziņoja, ka no šā gada septembra šis žurnāls drukātā versijā vairs netiks tirgots. Tieši tā - netiks tirgots, bet drukāts tiks. To vairāk kā 300 000 eksemplāros turpmāk katru nedēļu vilcienu, metro stacijās un citviet dalīs bez maksas. "Time Inc.", kas ir NME īpašnieks, uzskata, ka šādi žurnāls spēs piesaistīt vairāk reklāmas devējus, līdz ar to tas kļūs rentablāks, ziņo "Billboard". "Reklāmdevējiem ir milzīga vēlme sasniegt cilvēkus, izmantojot žurnālu," atzīst NME redaktors Maiks Viljams. "Kļūšana par bezmaksas [izdevumu] dod mums lielu svaru."

IZDOD KOLEKCIONĀRIEM

No drukas versijas atteikties negrasās arī alternatīvās mūzikas žurnāls "Alternative Press", kurš reizi mēnesī iznāk jau kopš 1985.gada. "Mēs nekad tā īsti arī nepieaugam," žurnāla izdevējs un dibinātājs Maiks Šejs atklāj sava izdevuma auditorijas specifiku. "Katru gadu mēs zaudējam daļu no vecākās klases un iegūstam [to vietā] atkal jaunus [lasītājus]," Šejs analizē savu auditoriju, kas ir vecāki tīņi un divdesmitgadnieki. "Alternative Press" pelna arī no suvenīru tirdzniecības, un jau otro gadu tas rīko arī savu mūzikas balvas pasniegšanas ceremoniju. Šogad tā notiks 22.jūlijā Klīvlendā (ASV), un tajā uzstāsies tādas grupas kā "Weezer" un "New Found Glory". Ieejas biļešu cena no $62,99 līdz $202,99.

Izmeklētas gaumes īpašniekiem labi pazīstams ir mūzikas portāls "Pitchfork". Jā, tas ir internetā un pieejams visiem un bez maksas, taču 2013.gada decembrī klajā nāca pirmais drukātais žurnāls "Pitchfork Review", kurā albumu recenzijas varēja lasīt, nodrukātas uz augstvērtīga papīra teicamā kvalitātē. Viena izdevuma cena ir mazliet zem $20, un tas iznāk reizi ceturksnī. Lai arī iesākumā žurnālam bija tikai viens reklāmas devējs - "Converse" -, vērojot tā popularitāti noteiktā auditorijā, reklāmā investēt ir sākuši vēl arī citi. "Šis [žurnāls] ir domāts cilvēkiem, kurus interesē kolekciju veida publikācijas, piemēram, mūzikas faniem, kas kolekcionē ierakstus," par "Pitchfork Review" misiju žurnālam "Billboard" stāsta "Pitchfork" viceprezidents Maikls Renouds. "Tas pilnīgi noteikti nemaina mūsu biznesu, bet tā ir jauka papildus lietiņa. Daudzi cilvēki man ir teikuši, ka šis ir pirmais žurnāls, kuru viņi jebkad ir abonējuši." Drukas mašīnas uz metāllūžņu savākšanas punktu stiept ir vēl stipri par agru.

Foto raksta ievadā no liliangoose.blogspot.com.

2015, www.musicstories.lv

Giorgio Moroder - "Déjà Vu" (2015)

Džordžio Moroders bija nolēmis baudīt vecumdienas. Kā nekā jau ar astīti virs septiņdesmit, un nopelnu jau arī pārpārēm: pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos tādi hīti kā Donnas Sammeres "I Feel Love", grupas "Berlin" vienīgā plaši zināmā dziesma "Take My Breath Away", "Blondie" mūžam jaunais disko plaču grāvējs "Call Me" - tie visi ir Morodera roku darbs. Turklāt plauktā viņam gozējās arī divas Oskara balvas statuetes - viena par jau pieminētās grupas "Berlin" pieminētās dziesmas producēšanu filmai "Top Gun", otra par tādām pašām manipulācijām ar kompozīciju "What A Feeling" kinolentei "Flashdance". 

ZVANS NO PARĪZES

Itālijā dzimušais skaņu meistars, darba gaitas aizvadījis daudzās zemēs un ierakstu studijās, atgriezās savā dzimtajā pusē un sāka nodarboties ar dažādām lietām, piemēram, palīdzēja kādam arhitektam uzprojektēt apdzīvojamu piramīdu, ko bija paredzēts uzbūvēt Dubajā, bet kas nekad nenotiks ("Iespējams, tur bija mazliet par daudz ambīciju," žurnālam "Rolling Stone" atzīst pats Moroders). Vēl Moroderu aizrauj sporta auto dizains un gleznošana ar eļļas krāsām. Vārdu sakot, pelnīti laiska dzīve. Līdz kādu dienu atskanēja telefona zvans.

Zvans pienāca no Francijas, no pašas Parīzes, un zvanītāji bija duets "Daft Punk". Viņi uzaicināja Moroderu uz savu ierakstu studiju, lai kopīgi radītu dziesmu "Giorgio by Moroder", kurā Moroderam būtu vienkārši jāstāsta par savu dzīvi. Maizliet vairāk kā deviņas minūtes garā dziesma tika iekļauta "Daft Punk" albumā "Random Access Memories" (2013), kurš guva galvu reibinošus panākumus visā pasaulē, kļūstot par dueta visu laiku populārāko plati. Džordžio Moroders atkal bija zirgā! Viņa telefons nepārstāja zvanīt. Festivālu producenti gribēja viņu nolīgt par dīdžeju, dīdžeji, savukārt, gribēja ar viņu sadarboties. "Man bija četri dažādi piedāvājumi [jauna] albuma izdošanai," atceras Moroders. Un tieši pēc trīsdesmit gadu pārtraukuma nu jau septiņdesmit piecus gadus vecais skaņu meistars izdod jaunu albumu.

ANALĪZES LABAS - ŠAUS VĒL!

"Déjà Vu" ir Morodera pirmais veikums pēc 1985.gada plates "Philip Oakey & Giorgio Moroder", un daļa tās sadarbības partneru tajā tālajā gadā nemaz nebija dzimuši, piemēram, Charli XCX (22) un Metjū Koma (28), savukārt Sia (39) un Britnija Spīrsa (33) staigāja katra savam vecumam atbilstoša garuma bizēs, bet Kailija Minoga (47) - nu tā gan jau ap to laiku pirmo reizi varētu būt bijusi izskujusi paduses. Trīsdesmit gados mainījies arī darba stils. Ja kādreiz Moroders vispirms radījis dziesmas muzikālo versiju un tad nolīdzis dziedātāju, kas iedzied vokālu, tad tagad kustība notiek abos virzienos. "Katram dziedātājam ir savs vokālais producents un inženieris," aroda nianses žurnālam "Rolling Stone" atklāj Moroders. Tagad viņš dziedātājam nosūta savu instrumentālo tēmu, un tieši vokālais partneris ar saviem palīgiem piedāvā savas tekstu versijas un harmonijas. Vismaz tā esot tapusi plates tituldziesma "Déjà Vu", kas ir kopdarbs ar dziedātāju Sia. 

Šī būs klasika - par to šaubu nav. "Déjà Vu" ir pierādījums, ka plinte, kas karājās pie sienas, noteikti izšaus. Kaut arī tā iepriekš šāvusi pirms trešdaļas gadsimta. "Biju pie daktera, viņš man uztaisīja analīzes, un viss ir lieiski," saka Moroders. "Es dzīvošu simt gadu!" Tātad plinte šaus vēl.

2015, www.musicstories.lv

Shawn Mendes - "Handwritten" (2015)

Pēc skata kanādietis Šovns Mendezs ir parasts, sešpadsmit gadus vecs puika. Ģērbjās neuzkrītoši, sarunās ir samērā atturīgs. Vārdu sakot, nezinātājs pat nenojaustu, ka viņa priekšā stāv unikāla personība un dažu labu rekordu īpašnieks. Bet viss sākās kādā pavisam parastā 2013.gada nedēļas nogalē, kad tolaik četrpadsmit gadus vecais Mendezs sociālajā videoklipu vietnē "Vine" ievietoja 6 sekundžu (tieši tikai tik garus klipus var ievietot "Vine") filmiņu, kurā viņš izpildīja Džastina Bībera dziesmu "As Long As You Love Me". "Man [tobrīd] bija garlaicīgi un nebija, ko darīt," savu "Vine" aktivitāšu aizsākšanu žurnālā "Billboard" atklāj Mendezs. Un dažādu dziesmu kaverversijas tika pievienotas viena pēc otras. Mendezs kļuva par "Vine" sensāciju. Šodien viņam šajā vietnē ir 3,9 miljoni sekotāju. 

Nesnauž arī mūzikas bizness. Apjautis, ka cilvēki šobrīd lielā mērā nedzīvo reālajā dzīvē, bet sociālajos tīklos, tas jaunus talantus meklē arī tur. "Island Records" Mendezā saskatīja ieguldījumus eventuāli atpelnošu perspektīvu, un 2014.gada jūnijā klajā nāca jaunā dziedātāja un komponista debijas singls "Life of the Party". Šovns Mendezs piecpadsmit gadu vecumā kļuva par jaunāko mūziķi, kurš "Billboard" topa simtniekā debitējot ielēcis uzreiz pirmajā divdesmit pieciniekā (augstākā pozīcija tai palika divdesmit ceturtā). Žurnāls "Time" Mendezu nominēja par vienu no 2014.gada pasaules ietekmīgākajiem tīņiem, savukārt Teilore Svifta noalgoja puisi par savas šīs vasaras stadionu tūres "1989" Ziemeļamerikas koncertu iesildītāju! Jāpatur prātā - tas viss sākās ar sešu sekundžu gariem videoklipiņiem...

"Handwritten" ir Mendeza debijas albums. Tas nenāca viegli, jo ierakstu kompānijas pret šādām internetā dzimušām zvaigznēm ir visai piesardzīgas, ja ne skeptiskas. "Ne vienmēr liels sekotāju daudzums nozīmē, ka tie visi arī pirks šo mūziku," saka kāds šo biznesa vidi pārzinošs avots. Un tomēr Mendeza albums ir tapis. Viņa Toma Odela stilā ieturētās popa balādes kādam patiks, kādam ne visai. Bet vislielākā intriga tagad būs šī - vai milzīgais Mendeza virtuālais sekotāju pulks pārvērtīsies arī par reālo, kas būtu gatavs arī kaut ko maksāt? Ja tā, ierakstu kompāniju spietošana sociālajos tīklos tikai pastiprināsies, un uzdrošināšanās riskēt tikai palielināsies. Klausītājiem dzīvi tas sola tikai interesantāku.

2015, www.musicstories.lv

"Mumford & Sons" - "Wilder Mind" (2015)

Labāk vēlāk nekā nekad. Teiciens, kurš pilnā mērā attiecināms uz angļu kvarteta "Mumford & Sons" trešo plati "Wilder Mind". Lai arī klajā tas nāks vēl tikai pēc pāris nedēļām, 4.maijā, pirmās divas publiskotās dziesmas ("The Wolf" un "Believe") secinājumos liek būt kategoriskiem - "Mumford & Sons" skanējums ir mainījies. Beidzot! Beidzot visi tie, kurus burtiski kretinēja grupas iepriekšējos albumos skanošās cimboles (laikam pareizāk - bandžo) strinkšķināšana, jo atgādināja lētu kantrī, var ievilkt elpu un sagatavoties piedzīvojumam, jo "Wilder Mind" solās būt viens no šā gada pārsteigumiem.

"Mums jau labu laiku niezēja nagi izdarīt kaut ko savādāk, un mēs izvēlējāmies tam pareizo brīdi," žurnāla "Billboard" jaunākajā numurā atklāj "Mumford & Sons" ciltstēvs Markus Mamfords (28). "Nu labi, varbūt tas bija mazliet par vēlu. Jo mēs kā grupa pastāvam jau tik pat ilgi, cik [savulaik] "The Beatles", un šis ir tikai mūsu trešais albums!" Un izmaiņas ir tik aizgrābjošas, ka šobrīd burtiski norit cīņa, kurš vislabāk spēs noformulēt "Mumford & Sons" jauno skaņu. "Tas nav folks vai folkroks, vai kaut kā-roks. Tas ir tīrs, uzkrītošs [īru grupas] "U2"-veida roks," savu verdiktu izsaka pats "Billboard". Tam sliecās piekrist arī citi. "Viņi ir rokeri," pārliecināts "Mumford & Sons" ierakstu kompānijas "Glassnote" prezidents Daniels Glass. Bet vēl ekstrēmāk - par pankrokeriem - puišus nosaucis grupas kopējais draugs Veins Koins no "The Flaming Lips". 

"Wilder Mind" ir īpašs vēl vienā ziņā - tas ir pirmais "Mumford & Sons" albums, kurā visas dziesmas un dziesmu tekstus grupas dalībnieki sarakstījuši kopā. Plates mūzikai ir dažāda emocionālā un ģeogrāfiskā izcelsme. Tāpat arī lirikai. "Stāsti ir vairāk raupji un aktīvi, nevis nostaļģiski un retrospektīvi," analizē Mamfords. Savukārt ģeogrāfiski lielākā ietekme ir divām pilsētām - Ņujorkai un Londonai, starp kurām pārvietojoties, tapušas šī trešā, tik ļoti atšķirīgā albuma "Wilder Mind" dziesmas. Uzpucēti ir arī pasaules lielākie stadioni, lai "Mumford & Sons" izbrauktu tiem visiem cauri, garām slīdot kasēm, ko rotā milzīgi uzraksti "Izpārdots!"

2015, www.musicstories.lv

Tobias Jesso Jr. - "Goon" (2015)

"Man atkārās žoklis," savas emocijas žurnālam "Billboard" atklāj kanādiešu mūziķis Tobiass Džesso Jaunākais (29). Emocijas izraisīja kāds ieraksts tviterī, kas par "fantastisku" nodēvēja viņa dziesmu "How Could You Babe?" Šī ieraksta autors bija neviens cits kā slavenā Adele. "Jau kopš savas pirmās intervijas esmu teicis, cik daudz man nozīmē Adeles mūzika," Džesso paskaidro žokļa atkāršanās iemeslu. 

"Goon" ir mākslinieka debijas albums, kas sastāv gandrīz tikai no balādēm. Patiesībā skumja plate, jo iemieso sevī Džesso pēdējo gadu pārdzīvojumus - visas tās mīlestību un tuvinieku padarīšanas, un viss pārējais tas bla bla bla, kas parastam klausītājam nemaz nav interesanti. Viņš klausās Džesso mūziku un ik pēc katras dziesmas steidz mainīt pamperus. Sev. Jo kanādiešu mūziķis savās dziesmās ir spējīgs likt klausītājā atslābt pat visdabiskākajiem instinktiem, pie kuriem, saprotams, pieder arī saturēšana. "Tobiass patiesi ir viens no talantīgākajiem [mūziķiem], ko pazīstu," saka Džesso ierakstu izdevniecības "Universal Music Publishing Group" vadītājs Džodijs Gersons, kurš savulaik slavas starmešos iznesis gan Lady Gaga, gan Alīšu Kīzu. 

Pats Džesso Jaunākais domā, ka gan klavieru spēlēšana, gan dziedāšana viņam nepadodas diezko labi un pie tā vēl būtu jāpiestrādā. Publika gan tam īsti nepiekrīt, jo Kanādā viņa koncerttūre ir pilnībā izpārdota, un ir skaidrs, ka arī lielie festivāli viens pēc otra centīsies viņu nolīgt. Un, godīgi, cilvēkiem viņš patiks. Un arī par Adeles mīlulīti viņu vēl droši vien sauks ilgi.

2015, www.musicstories.lv

Dziesmas parodija oriģinālam palīdz sasniegt rekordus

Seriāla "Will & Grace" kolorītais aktieris Šons Heizs, kurš atveidoja galveno varoņu kopīgo homoseksulālo draudziņu, reālajā dzīvē kopā ar vīru (tātad seriālā viņš netēloja) Skotu Aisnouglu nofilmēja mazu parodiju par Igijas Azeilijas un Dženiferes Hadsones dziesmu "Trouble". Heizs 26.martā to ievietoja savā "Facebook" profilā. Tālākais, savā ziņā, nav izskaidrojams ne ar ko. Ja nu vienīgi veco, labo patiesību, ka virtuālās telpas uzvedību prognozēt ir praktiski neiespējami.

Līdz 1.aprīlim (tātad septiņās dienās) šī parodija bija skatīta... 31 (trīsdesmit vienu!!!) miljonu reižu, ziņo "Billboard". Tajā pašā laikā "Nielsen Music" apkopotie dati rāda, ka oriģināls - dziesma "Trouble" - pēc parodijas publicēšanas uzstādījis savus visu laiku labākos lejupielāžu rādītājus - 41 tūkstoti uz 29.martu. Tas ir pieaugums par 534%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu!

Ko no tā būs mācīties? Laikam jau neko. Tikai kārtējo reizi novērtēt sociālo tīklu spēku un to lietotāju gaumes neprognozējamību.

Foto raksta ievadā no eonline.com.

2015, www.musicstories.lv

Brian Wilson - "No Pier Pressure" (2015)

"2015.gadā es esmu dzīvs, un sajūta ir laba," intervijā žurnālam "Billboard" saka grupas "The Beach Boys" līderis Braians Vilsons (72). "Esmu lepns, ka izdzīvoju. Sasodīti lepns. Lepns par to, ka pārdzīvoju ne tikai vienu vētru, bet veselu vētru mūžu." Tas, protams, sacīts par pārvarēto "galvas kaiti", par trakulībām, kas sadarītas jaunībā, arī par grupas biedriem un brāļiem Karlu un Denisu, kas jau aizgājuši mūžībā. Droši vien tas sacīts par visu Vilsona dzīvi, par kuru nupat uzņemta arī mākslas filma "Love & Mercy" (pasaules kinoteātros no 5.jūnija). Tomēr vairāk par jebkuriem vārdiem pasaka darbi, un arī šajā ziņā Vilsons nav sēdējis, rociņas klēpī salicis.

Pirms pāris dienām, 7.aprīlī, klajā nāca Vilsona vienpadsmitais solo albums "No Pier Pressure", kurā savu artavu, dziesmas iedziedot, devuši arī tādi mākslinieki kā Zoeja Dešanela ("She & Him"), Neits Ruess ("Fun.") un Keisija Masgreiva. "Šis ieraksts ir par mīlestību un sapratni", atklāj Vilsons, norādot, ka "No Pier Pressure" sākās un beidzās ar lūgšanām, attecīgi, dziesmām "This Beautiful Day" un "The Last Song". "Tas beidzās ar cerību," albuma noskaņu skaidro Vilsons, arī pašam cerot vēl realizēt kādu sen lolotu sapni - ierakstīt Čakam Berijam veltītu plati. "Tas bija Čaks [Berijs] un harmonijas, ko iemācījos no [kvarteta The Four] "Freshmen", kas palīdzēja mums ["The Beach Boys"] izveidot savu skaņu." "Braians ir izdzīvotājs," iepazīstot Vilsona dzīvi, spēlējot to filmā "Love & Mercy", saka aktieris Džons Kusaks. Savukārt, pats Vilsons neslēpj pazemību, sakot: "Paldies, Dievs, par vēl vienu dienu!" Tāds ir arī albums "No Pier Pressure" - izdzīvojuša cilvēka pateicība par iespēju radīt. Ar aizrautību uzklausāma.



2015, www.musicstories.lv

"Death Cab for Cutie" - "Kintsugi" (2015)

Sarežģījumi mīlas frontē radošām personībām nereti ir glābiņš no rutīnas, kas ir augsto mākslu galvenais kapracis. Šķiršanās procesa laikā, iespējams, savu labāko plati radīja un šā gada sākumā izdeva Raians Adamss, bet nu stafeti pārņēmis Bens Gibards (38), grupas "Death Cab for Cutie" līderis, kuras nupat iznākušais albums "Kintsugi" tapis Gibarda pārdzīvojumos pēc šķiršanās no seriāla "New Girl" galvenās varones Zoejas Dešaneles 2012.gadā (seriāla pirmo divu sezonu laikā Dešaneles varone ir pārgulējusi vismaz ar četriem vīriešiem, ieskaitot dzīvokļa biedru, bet īstenībā, pretēji aizdomām, "New Girl" nav maucīgs seriāls). 

Tomēr Gibarda gadījumā ir grūti nodalīt šķiršanās sāpju atspulgu jaunā albuma dziesmās, jo viņš savā lirikā allaž bijis tāds tumšais zēns. To sarunā ar žurnālu "Billboard" atzīst arī grupas basģitārists Niks Harmers. "Viņa dziesmās ir tāda grūtsirdība," saka Harmers. Gibards nevēlas atklāt, kuras no jaunā albuma dziesmām ir tiešs veltījums bijušajai sievai, nenoliedzot, ka tādu, protams, ir ("es vienmēr esmu rakstījis par savu dzīvi un cilvēkiem, kas man apkārt"). Viņš arī uzskata, ka mūsdienās, kad publikas uzmanība ir "saskaldīta", panākumus var gūt tādas grupas kā "Dead Cab for Cutie". "Mēs esam veiksmīgi, bet neesam slaveni," saka Gibards, un ar šādu lietu kārtību viņš ir gaužām apmierināts. 

2015, www.musicstories.lv

Mūziķi nodibina savu straumēšanas servisu "Tidal"

Sešpadsmit mūziķi un grupas, tai skaitā "Arcade Fire", Bejonsī, Kalvins Hariss, Kriss Mārtins ("Coldplay"), Madonna, Niki Mināža un citi nupat Ņujorkā prezentējuši jaunu mūzikas straumēšanas servisu "Tidal". Projekta aktīvākais virzītājs un veidotājs ir reperis Džeizī (Jay-Z), un viņš ir apsolījis, ka šis serviss būšot īpašs.

GALVENĀ ATŠĶIRĪBA - SKAŅAS KVALITĀTE

Ar ko tad "Tidal" atšķiras no citiem straumēšanas servisiem. Pirmkārt jau, protams, ar īpašniekiem - šā brīža pasaules popmūzikas grandiem, kas "Tidal" dod lielas priekšrocības cīņā ar konkurentiem, piemēram, piedāvājot līdzīpašnieku jauno dziesmu ātrākus pirmatskaņojumus un ekskluzīvus ierakstus. Otra atšķirība - "Tidal" ir pieejami arī videoklipi. Taču kā pārākā atšķirība no citiem servisiem tiek izcelta skaņas kvalitāte. Par staraumēšanas servisu skaņas kvalitāti sūdzējusies gan grupa "Led Zeppelin", gan Džeks Vaits (starp citu, arī viņš ir šajā "Tidal" kompānijā), gan citi, un viņi visi kā viens apgalvo - mp3 skaņas formāts atņem mūzikai īsto skaņu! 

"Tidal" piedāvā divu veidu abonēšanas servisu - ar standarta skaņas kvalitāti ($9,99 mēnesī) un HD skaņas kvalitāti gan mūzikai, gan video ($19,99 mēnesī). Mūzikas lejupielāžu veikalā "iTunes" dziesmas var nopirkt 256 kbps kompresijā, "Spotify"piedāvā straumēšanu 320 kbps formātā, taču "Tidal" saviem HD skaņas abonentiem mūziku ļauj klausiīties 1411 kbps kompresijā, kas tiek pielīdzināta tuvai CD skanējuma kvalitātei. 

KONKURENTI SKEPTISKI

Skaidrs, ka lēmums par šāda servisa dibināšanu tapis nolūkā pašiem pelnīt par savu darbu izmantošanu, nevis maksāt citiem. "Spotify" (15 miljoni maksas lietotaju) šajā sakarā no komentāriem pagaidām ir atturējies, savukārt "Rhapsody" (2,5 miljoni maksas lietotāju) dibinātājs Ītans Rudins vietnei "Mashable" atzinis, ka "mēs šajā industrijā esam jau 13 gadus, un esam piedzīvojuši daudzus jaunus spēlētājus, kuri [tirgu] pamet ātri vien pēc ienākšanas [tajā]." Viņš turpina būt skeptisks, sakot, ka "tas ir vienkārši - gribēt būt mūzikas straumēšanas biznesā. Bet kolīdz tu [šajā biznesā] nonāc, tu saproti, ka nav sarežģīti licenzēt vairāk kā 34 miljonus dziesmu, bet sarežģīti ir izveidot produktu, kuru cilvēki grib lietot un maksāt par to."

Skaidrs, ka "Tidal" gaisu pamaisīs. Skaidrs, ka daļa savus šā brīža straumēšanas servisus pametīs, jo gribēs taču maksāt "pa taisno" saviem elkiem. Taču samērā augstā abonēšanas maksa, visticamāk, vismaz "Tidal" HD versiju padarīs vairāk par mūzikas gardēžu atribūtu. Taču tik pat iespējams, ka, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas mūzikas straumēšanas globālajos noteikumos, ko šobrīd visaugstākajā līmenī apspriež industrijas starptautiskās organizācijas un kas paredz autoriem paaugstināt atlīdzibu par viņu darbu straumēšanu, citi servisi tāpat būs spiesti maksu paaugstināt, izlīdzinoties ar "Tidal"cenrādi. Viss ir klausītāju ziņā. Arī mūsu, starp citu. Jo to valstu vidū ārpus ASV, kurās pieejams "Tidal" serviss, ir arī Latvija.

Foto raksta ievadā no whathifi.com.

2015, www.musicstories.lv