"Americana" ir sava veida audiogrāmata Amerikas vēsturē - mazāk gan valsts politiski ekonomiskā ziņā, vairāk mūzikas. Katrai plates dziesmai Jangs ir devis klāt arī nelielu stāstiņu. Piemēram, par "Oh Susannah" teikts: "Šo dziesmu, ko sarakstījis Stīvens Fosters, pirmo reizi izpildīja 1847.gada 11.septembrī. "Americana" versijā tā ir aranžēta ar Tima Rouza jauno melodiju, kuru viņš kopā ar grupu "The Big Three" izpildīja 1963.gadā, bet atjaunotā versijā ar "Tim Rose and the Thorns" - 1964.gadā. Šī grupa aranžēja daudzas folka dziesmas, padarot tās par rokenrola dziesmām, un nosauca to par folkroku. Tims Rouzs bija folkroka pionieris. Liela daļa "Americana" ir balstīta uz šo ideju." Tādā veidā iespējams uzzināt nevienu vien interesantu mūzikas vēstures faktu. Vai arī to, kādos apstākļos radusies viena vai otra katram amerikānim labi zināma dziesma. Piemēram, par "Get A Job" varam izlasīt sekojošu stāstu: "Dziesma par vīru, kurš nav spējis atrast darbu un kuru viņa sieva uzskata par sliņķi un meli. "Get A Job" ir iekļauta [albumā] "Americana", jo tā ir ģeniāla folka dziesma ar patiesu raksturojumu. Šo dziesmu sarakstījis Ričards Luiss no "The Silhouettes", kaut arī atorība tiek dalīta uz visu grupu, jo pārējie [grupas "The Silhouettes"] dalībnieki veica vokālo aranžēšanu. Dziesma "The Silhouettes" izpildījumā tika ierakstīta 1957.gadā. "Americana" versija seko oriģinālajam aranžējumam."
Kas jaunajā Nīla Janga platē patīk cilvēkam, kurš nav tuvos draugos ar tradicionālo amerikāņu kantrī un salkano emocionālo piesitienu it visās lietās, kurās parādās amerikāņu zvaigžņotais karogs un vārdi "brīvība", "vienlīdzība" un "makdonalds"? Tieši "Crazy Horse" muzikālās interpretācijas dziesmām, kuras pierasts dzirdēt kā gaudas kāda baptistu saieta nama veco sievu kora izpildījumā. Nu, piemēram, dziesma "God Save The Queen" - no garlaicīgas, miegu uzdzenošas, daudz par garu sakomponētas balādes Jangs ar "ķertajiem zirgiem" ir radījis ko līdzīgu svinīgam Ziemassvētku korālim, ko var spēlēt bērnudārzā uzveduma "Riekstkodis" laikā, kad pa zāli vienotā ierindā soļo ļaunā peļu ķēniņa (nē, tur laikam bija žurkas) tikpat nelietīgie kareivji sārtās uniformās.
Skaidrs, ka Nīla Janga fani šī albuma dēļ jau ir paspējuši vairākas reizes sajūsmā noģībt, tad atģisties un atkal noģībt (tiesa, baigi aizrauties nevajag, jo pavisam drīz, oktobrī, gaidāms Janga un "Crazy Horse" oriģinālo dziesmu jauns albums "Psychedelic Pill"), taču arī parastam, vidusmēra rokenrola cienītājam šī plate sagādās ne mazumu patīkamu brīžu. Īpašs solās būt atklāsmes moments, kad top skaidrs, ka veco jeņķu mūziku ir iespējams "iepakot" tā, lai tā ir patiesi baudāma (mazliet jau šajā žanrā gan paspējis padarboties arī Brūss Springstīns). Ņemot vērā patīkamo pārsteigumu, kā arī faktu, ka ar Nīlu Jangu tā intīmāk (klausoties viņa plates) esmu pazīstams tikai neilgu laiku (bet jau varētu būt Janga lokālā fanu kluba vismaz preses sekretāra trešais vietnieks), es šo plati novērtēju ar augstāko atzīmi - patiesībā vairs nav daudz tādu vecā kaluma mūziķu, kuru mūsdienās ierakstītos albumus klausoties, prātā ienāk doma: "Vo, šis beidzot ir kārtīgs vecais, labais roks!" Jangs ar saviem "trakajiem zirgiem" tāds ir.
Albuma vērtējums: 10/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 2/5
Rolling Stone: 3,5/5
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru