Protams, nav tā, ka neviens uz šīs grēcīgās Zemes nekad par tādu Feju nebūtu dzirdējis - viņa dziesmu "Be Not So Fearful" savulaik iedziedājis pat slavenais "Wilco" -, bet vispār Fejs, neskatoties uz to, ka ir jau vīrs krietni gados, lielai daļai ir atklājums. Kad pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Fejs noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju "Deram label", viņš droši vien cerēja uz lieliem panākumiem, taču pēc divu albumu izdošanas septiņdesmito gadu sākumā slikto to pārdošanas rādītāju dēļ šī sadarbība izira.
Pārspīlējot (viņš pa vidu ir piedalījies dažādos muzikālos projektos) var teikt, ka Fejs kā labs vīns ir sēdējis tumšā pagrabā 40 gadus, sagaidījis savu labāko briedinājumu un nu parādās visā savā krāšņumā platē "Life Is People". Tas ir albums, ko nekurnot var likt blakus Leonarda Koena vai Toma Veita platēm - apcerīgs, brīžiem bīstami pesimistisks, bet tajā pašā laikā, ja būtu jānosauc kāds albums, par kuru varētu teikt, ka tas ir perfekts, "Life Is People" būtu vistuvākais šim apzīmējumam. Feja balss, stīgu instrumentu un "aizmugures kora" saskanīgais skanējums padara šī albuma klausīšanos vienkārši par baudu.
Papildus resursi;
Foto raksta ievadā no Bila Feja profila portālā "Facebook".
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru