"Coldplay" izsludina atvadu albumu

Viena no nozīmīgākajām britu poproka apvienībām "Coldplay" paziņojusi, ka vēl šajā gadā izdos savu pagaidām pēdējo albumu "A Head Full od Dreams", ziņo žurnāls "Billboard". Grupa, kas ASV vien pārdevusi vairāk kā 18 miljonus albumu kopiju, punktu nolēmusi pielikt ar grandiozu stadionu tūri 2016.gada vasarā. Šī turneja sekos "Mylo Xyloto" tūrei, kas grupai 2011. un 2012.gadā 77 koncertos ienesa nepilnus 187 miljonus ASV dolāru, un ir skaidrs, ka atvadu tūres skaitļi būs vēl iespaidīgāki. 

"Viss, ko es daru, ir ["U2" līdera] Bono iekustināts - pēc piecpadsmit [grupā "Coldplay" pavadītiem] gadiem tas nepārprotami ir redzams," žurnālam "Billboard" atzīst "Coldplay" līderis Kriss Mārtins, absolūti neslēpjot, ar ko plānojis nodarboties nākamos piecpadsmit gadus: "kļūt par nākamo Bono." Jau šā gada septembrī Mārtins taps par "Global Citizen Festival" aizbildni, lai ar savu ietekmi palīdzētu realizēt tā nospraustos mērķus - vākt līdzekļus dažādu pasaulē sasāpējušu globālu problēmu risināšanai. Vārdu sakot, mērķi ir darīt pasauli labāku, un paldies, protams, par to.

"Mūsu grupa parādīsies un spēlēs gadījumā, ja neviens cits neteiks "jā"," par "Coldplay" iespējamo dalību kādā no "Global Citizen Festival" koncertiem nākotnē saka Mārtins. "Bet es ceru, ka mums to darīt nevajadzēs." Līdz ar to miljonos skaitāmā "Coldplay" fanu jūra savus elkus, visticamāk, pēdējo reizi vaigā varēs skatīt nākamā gada vasarā. Vai pasaule bez "Coldplay" kļūs labāka? Atbilde uz šo jautājumu daudziem ir zināma jau tagad.

Foto raksta ievadā no popdust.com.

2015, www.musicstories.lv

Teilore Svifta panāk Aretu Frenklinu

Amerikas mūzikas tirgus šā brīža apsēstība vārdā Teilore Svifta (25) nupat papildinājusi nākamo ailīti savas statistikas tabuliņā - viņas trešais singls "Style" no aktuālākā albuma "1989" iekļuvis jaunākajā (28.februāra) "Billboard" TOP 10, kas diez vai kādam ir liels pārsteigums, ņemot vērā Sviftas neizskaidrojamo popularitātes fenomenu un tendences, ko šī dziesma topa tabulā uzrādīja pēdējās nedēļās (trīs nedēļu laikā tā pakāpusies no 29. uz 10.vietu, bet dziesmas videoklips "Youtube" vietnē nedēļas laikā kopš publicēšanas apskatīts aptuveni 22 miljonus reižu). Līdz ar to Svifta nu ir panākusi leģendāru dziedātāju Aretu Frenklinu (72), jo nu abām meitenēm ir jau katrai pa 17 "Billboard" TOP 10 dziesmām, un abas šajā rādītājā nu ieņem dalīto sesto vietu sieviešu konkurencē. 

Tiesa, Sviftai vēl ir kur tiekties, jo viņas kolēģei Madonnai kontā ir jau trīsdesmit astoņas TOP 10 dziesmas (viņa, starp citu, ir līdere absolūtajā vērtējumā, ne tikai, dalot puisīšos un meitenītēs), un skaidrs, ka Madonnas jau pēc pāris nedēļām (6.martā) iznākošais jaunais albums "Rebel Heart" šo statistiku tikai uzlabos. Sviftai ir vēl arī mazliet brīvas telpas līdz pārējām priekšā esošajām dāmām - Meraijai Kerijai un Dženetai Džeksonei (abām pa divdesmit septiņām TOP 10 dziesmām), Riannai (26 dziesmas) un Vitnijai Hjūstonei (23 dziesmas). 

Foto raksta ievadā no "Billboard" 2014.gada 12.decembra konferences "Women in Music", kuras laikā Frenklina nodziedāja Sviftai "Happy Birthday" dziesmiņu par godu viņas nākamajā dienā gaidāmajai 25.dzimšanas dienai.

2015, www.musicstories.lv

Roddy Frame - "Seven Dials" (2014)

Laikos, kad mūzikā viss tiek izskaitļots labākai pārdošanai - ritma sitienu skaits, optimālais dziesmas garums radio ēteram, izdevīgākais albuma izdošanas laiks, komerciāli velkošākā singla izvēle utt. utjpr. - savā ziņā ir sirreāli uziet albumu, kurš radīts, apvienojot vienkāršības un sirsnības formulu. Skotu mūzikas meistars Rodijs Freims (51) sava jaunā albuma "Seven Dials" noskaņu ir veidojis, izmantojot tieši šādu ķīmiju. Var jau būt, ka pasaule, kopumā ņemot, jūk prātā. Visticamāk, tā arī ir. Bet tikpat skaidrs ir tas, ka tādai mūzikai, kādu rada Freims, ir visas iespējas šo vājprātu atkal pārvērst saprātā.



2015, www.musicstories.lv

Rokmūzika kļūst klusāka

Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados rokenrols sāka iekarot pasauli, mūzikas industrija ir mainījusies līdz nepazīšanai. Mainījušās gan stilu modes, gan ierakstu kompāniju peļņas gūšanas ceļi, un pats galvenais, dramatiski pieaugusi konkurence. Šos un dažus citus rokmūzikas vēstures aspektus rokmūzikas fani (domājams) no vietnēm cracked.com un viruscomix.com vizualizējuši vienā infografikā (sk.zemāk). Interesanti, ka nosakot rokmūzikas vidējo skaļumu sešdesmit gadu šķērsgriezumā, pēc absolūtā skaļuma rekorda gadsimtu mijā, mūsdienās tas atkal sāk kristies. Lūk, ko nozīmē šitā indie invāzija. Tā kā īstenajiem rokeriem ir laiks saņemties un atgriezt savu skaļo slavu!

Foto raksta ievadā no quietmusicensemble.com.

Grafiks no dailyinfographic.com

2015, www.musicstories.lv

Makartnijs atgriežas topā un labo rekordu

Liktos - kas tad viņiem kopīgs? Bet, acīmredzot, vajadzīgā ķīmija ir, un tās rezultāts ir dziesma "FourFiveSeconds", kas popmūzikas pasaulē šobrīd ir karstākais jaunums. Tie trīs, protams, ir Pols Makartnijs, Rianna un Kenja Vests. Neskatoties uz lielajiem vārdiem, "FourFiveSeconds" "Billboard" topā pirms trim nedēļām kā jaunums startēja "tikai" 54.vietā, taču jau nedēļu vēlāk tā atradās augstajā 15.vietā, bet jaunākajā "Billboard" topā (2015.gada 8.nedēļai) dziesma jau iespiedusies pirmajā desmitniekā. Taču viss notiek kā pēc plāna - "FourFiveSeconds" kāpums sekoja gan dziesmas oficiālā video iznākšanai 3.februārī, gan trio uzstāšanās "Grammy" balvu pasniegšanas ceremonijā 8.februārī (neizprotamu kavēšanos publicēt šo dziesmu gan turpina "Spotify", bet gan jau tur onkuļi atkal plēšas par naudas lietām).

Taču, iekļūstot "Billboard" pirmajā desmitniekā, sers Pols Makartnijs ir uzstādījis arī jaunu rekordu. Proti, starp viņa iepriekšējo "Billboard" TOP 10 dziesmu 1986.gada februārī ("Spies Like Us" bija tāda paša nosaukuma filmas skaņu celiņš, kas ņemts no Makartnija un grupas "Wings" 1985.gada "B-puses" albuma "My Carnival", "Billboard" topā tā uzkāpa līdz 7.vietai) un šīsnedēļas "FourFiveSeconds" 6.vietu ir pagājuši 29 gadi un divas nedēļas, un tas ir ilgākais periods starp viena mākslinieka atgriešanos "Billboard" pirmajā desmitniekā 56 gadu laikā, kopā šāda uzskaite tiek veikta. Makartnijam uz pēdām gan min Karloss Santana, starp kura 1971.gada "Black Magic Woman" un 1999.gada kopdarbu ar Robu Tomasu "Smooth" aizritēja 28 gadi, septiņi mēneši un divas nedēļas. Intriga paliek - vai Pols Makartnijs bez savas "sirdsgrupas" "Wings" atkal spēs iekarot pasaules nozīmīgākā topa virsotni, jo kā solo māksliniekam viņa augstākais sasniegums bija 1971.gadā 5.vieta ar dziesmu "Another Day/Oh Woman, Oh Why".

Foto raksta ievadā no rollingstone.com.

2015, www.musicstories.lv

Cik vērts ir "FKA twigs" skatuves vārds?

"FKA twigs", īstajā vārdā Tālija Barneta (27), nenoliedzami, ir viena no pēdējā laikā britu zemē visvairāk aprunātajām māksliniecēm. Pirmkārt, viņas debijas albuma "LP1" sakarā, kas Vecā kontinenta topu mūzikā ienesis patīkami jaunas vēsmas. Otrkārt, Barneta jau kādu laiku tiekas ar aktieri Robertu Patisonu. Taču, kā izrādās, tās nav vienīgās dzeltenās preses cienīgas kaislības, kuras Barnetai dzīve piespēlējusi pēdējā laikā. Un aktuālākā no tām ir tiesāšanās par skatuves vārda "FKA twigs" lietošanu.

"Mēs [tiesas] lēmumam nepiekrītam," žurnālam "Billboard" paziņojusi Lora Guda, kas kopā ar māsu Lindu pērnā gada aprīlī tiesā apstrīdēja toreizējā Barnetas skatuves pseidonīma "Twigs" leģitimitāti, jo pašas māsas jau divdesmit gadus uzstājas kolektīvā ar nosaukumu "The Twigs" (tulkojumā no angļu valodas - "zari"). Barneta māsām piesolījusi mierizlīgumu - piecpadsmit tūkstošus dolāru un tiesības pseidonīmu paturēt, taču darījums nenotika. Lai izvairītos no turpmākās tiesāšanās, Barneta pārveidoja savu pseidonīmu uz "FKA twigs", kur "FKA" nozīmē "formerly known as" ("iepriekš zināms kā"). Māsām Gudām arī tas nelikās pieņemami, un savu vārdu bija jāsaka tiesai.

Tiesa lēma par labu Barnetai, pamatojot savu lēmumu ar to, ka prasība nākusi novēloti, kaut arī Lora Guda žurnālā "Billboard" iebilst, ka Barneta jau "kopš 2013.gada septembra bija informēta par viņas apzināto preču zīmes pārkāpšanu." Spriedums gan atļauj māsām Gudām atkārtoti vērsties tiesā, kas nav izslēdzams, jo ļoti iespējams, ka lielākā problēma šajā gadījumā ir nevis "zaru" aizskārums, bet gan mierizlīgumā piedāvātās summas lielums. Gudu advokāte Liza Borodkina tam pašam "Billboard" atklāti pasaka - jauni prasījumi tiesā iespējami, līdz kamēr Barneta nesolīs vairāk par reiz piedāvātajiem piecpadsmit tūkstošiem dolāru. Noprotams, ka tirgus ir sācies.

Foto raksta ievadā no mbass.com.

2015, www.musicstories.lv

"fun." varētu atkal sanākt kopā par miljonu

Pēc 2013.gadā iegūtās "Grammy" balvas nominācijā "Labākais mākslinieks" (šajā gadījumā vairāk tā kā "Labākā grupa") no amerikāņu trio "fun." pasaule gaidīja lielas lietas. Viņu 2012.gada plate "Some Nights" tika pārdota 1,6 miljonos kopiju, un publika puišus dievināja. Bet kas notika tālāk? Burtiski, nekas. Mūzikas žurnālam "Billborad" kāda "iekšēja persona" apliecinājusi, ka, pēc visa spriežot, ar "fun." ir cauri grupas dalībnieku "ego sadursmju" dēļ. Jaunieši savā starpā vairs pat nekomunicējot. Pirmās aizdomas jau pērn vasarā sēja "fun." ģitārists Džeks Antonofs, zem nosaukuma "Bleachers" izdodot kritikas labi uzņemto solo albumu "Strange Desire". Zinātāji ir informēti, ka darbu pie savas solo plates uzsācis arī "fun." solists Neits Ruess. "Viņš ir sarakstījis daudz dziesmu," žurnālu "Billboard" apgaismojis tā informācijas avots, turklāt, atšķirībā no Antonofa, pie Ruesa debijas plates strādā "fun." producents Džefs Baskers, un tas tikšot izdots "fun." ierakstu kompānijas "Atlantic" paspārnē. Laiku lieki nešķiež arī trešais grupas dalībnieks Endrjū Dosts, sakomponējot mūziku filmai "The D Train" ar Džeku Bleku un Džeimsu Marsdenu galvenajās lomās.

"Esmu dzirdējis dažas jaunas dziesmas, ko sarakstījis Neits [Ruess], un tās ir muzikāli lieliskas," atzīst "Grammy" balvu pasniegšanas ceremoniju izpildproducents Kens Ērliks, sakot, ka vienalga, vai kā solo māksliniekus vai kā grupu "fun.", puišus viņš vienmēr paturēšot prātā, jo tiem esot liela nākotne. "Es mīlu "Bleachers" disku ["Strange Desire"]," piebilst Ērliks. Vienīgais, kas trio atkal varētu apvienot, ir nauda, žurnālam "Billboard" atzīst kāds mūzikas industriju pārzinošs avots, sakot, ka ierastā tendence ir acīmredzama - veiksmīgu grupu dalībnieku solo projekti vairumā gadījumu ir lemti neveiksmei (piemēram, "Fall Out Boy" pārtraukuma laikā tās dalībnieka Patrika Stampa solo plate "Soul Punk" tika pārdota tikai deviņos tūkstošos kopiju). Tieši tāpēc, teiksim, viens miljons dolāru varētu būt labs kārdinājums uz kādas no lielo festivālu skatuvēm šiem bijušajiem draugiem atkal sanākt kopā. 

Foto raksta ievadā no sarahscoop.com.

2015, www.musicstories.lv

Marilyn Manson - "The Pale Emperor" (2014)

Droši vien ne bez paša ziņas, viena no leģendām apvītākajām personām mūzikā ir Merilins Mensons (46), īstajā vārdā Braians Hjū Vorners. Viena no šīm leģendām vēsta, ka viņš licis sev izoperēt vienu ribu, lai varētu pats sevi orāli apmierināt, otra leģenda ir nostāsti par to, ka priekšnesuma laikā Mensons uz skatuves bez kompleksiem apčurājis savu šovu skatuves partneres. Nu labi, šī otrā nemaz nav leģenda, bet patiesība. Visbeidzot žurnālam "Rolling Stone" Mensons vaļsirdīgi atzinies, ka nekad nemazgā rokas pēc čurāšanas, bet vienmēr pirms, jo "es zinu, kur ir bijis mans loceklis, bet es nezinu, kur ir bijušas manas rokas." Mensons allaž tiecies pēc skandalozas slavas, un vienmēr to arī saņēmis.

Pārdomāts, solīds apģērbs, no leksikas maksimāli izskausti lamu vārdi, personīgās higiēnas ievērošana - tādu Merilinu Mensonu pērnā gada nogalē, intervējot jaunā albuma "The Pale Emperor" iznākšanas sakarā, viņa paša mājā satika "Rolling Stone" žurnālists Ēriks Hedegārds. Viņa Holivudā spāņu gotiskajā stilā iekārtotajā mājā, neskaitot gandrīz visur valdošo tumsu, nav nekādu skandalozu interjera priekšmetu vai zārka, kurā Mensons pavadītu dienas gaišo laiku. Vienīgais dīvainais elements, ko Hedegārds pamanījis, ir hermētiski noslēgts trauks ar gāzi, kuru "it kā" Hitlers izmantojis ebreju nonāvēšanai savās nāves nometnēs. Un jā, vēl pistole uz žurnālu galdiņa.

Mensons ir mainījies. Arī mūzikā. Viņa jaunais albums "The Pale Emperor", izņemot varbūt dažas dziesmas (piemēram, "Deep Six"), izklausās mazliet saguruša autora radītas. Lai arī, kā apgalvo Mensona draudzene fotogrāfe Lindsija Usiča, arī savā vecumā "viņš vēl var četras reizes naktī kā divdesmitgadīgs", visādi citādi dīvainais vīrs, izskatās, skandālus nolēmis mest pie malas un sākt dzīvot salīdzinoši mierīgu dzīvi. Un tajā, starp citu, ļoti palīdz viņa labākais draugs aktieris Džonijs Deps. "Viņš ir vienīgais cilvēks, ar kuru es varu parunāties," žurnālam "Rolling Stone" atzīstas Mensons, turpat piebilstot, ka viņi abi pēc dabas ir visai nerunīgi, un viņu sarunas tāda "murmināšana vien ir."

2015, www.musicstories.lv

Toms Petijs un Džefs Linne oficiāli kļūst par "Stay With Me" līdzautoriem

Sems Smits (22), iespējams, šobrīd ir pasaulē populārākais geju puika. Viņa dziesma "Stay With Me" "Billboard" topa augšgala dažādās pozīcijās mētājās jau 42 nedēļas, turklāt tā ir izvirzīta vairākās nominācijās "Grammy" balvai, kuras pasniegšanas ceremonija gaidāma šonedēļ. Taču - nupat atklājies, ka dziesmas motīvs ir sasodīti līdzīgs Toma Petija un Džefa Linnes slavenajam meistardarbam dziesmai "I Won't Back Down" no Petija 1989.gada albuma "Full Moon Fever". Kā ziņo "Billboard", Smita komanda šo "nejaušo līdzību" ir atzinusi, un Petijs kopā ar Linni nu oficiāli ievietoti dziesmu katalogā kā "Stay With Me" līdzautori. Vēl vairāk - baumo, ka 8.februārī "Grammy" balvu pasniegšanas ceremonijā Smits un Petijs abi duetā izpildīs, visticamāk, abu šo dziesmu kopīgu versiju.

Foto raksta ievadā no billboard.com.

2015, www.musicstories.lv

Cik tagad maksā Meraija Kerija?

Kurš gan nezina Meraiju Keriju?! Tagad 44 gadus veco samtainās balss īpašnieci, kas liek apklust jebkura izmēra auditorijai, bet viņas dabas un, iespējams, plastisko ķirurgu dotie labumi daļai vīru lika izšķirties par platekrāna televizoru iegādi. 2000.gadā mūzikas pasauli pārsteidza ziņa, ka izdevniecība "EMI" Kerijai piedāvā mūslaikiem neticami dāsnu darījumu - 80 miljonus ASV dolāru par četriem nākamajiem albumiem. Saprotams, šis ir piedāvājums, no kura atteikties grūti, turklāt Keriju vadīja arī vēlme būt iespējami tālu no sava bijušā "leibla" "Sony Music", kura bijušais vadītājs Tomijs Motola kā reizi bija kļuvis arī par Kerijas bijušo vīru.

Ņemot vērā mūzikas tirgus tendences, nevarētu teikt, ka šis četru albumu posms Kerijas karjerā būtu katastrofāls. Viņas 2005.gada albums "The Emancipation of Mimi" kopumā tika pārdots pat 12 miljonos eksemplāru, kas, protams, salīdzinot ar Kerijas 1993.gada plates "Music Box" 32 miljoniem, izskatās pablāvi. Un pavisam bēdīgs mūsu Meraijai bija pērnais gads - viņas albums "Me. I Am Mariah... The Elusive Chanteuse" ASV tika pārdots vien 117 tūkstošos kopiju, kas ir vissliktākais rādītājs dziedātājas četrpadsmit albumu karjerā. Vai Meraijas Kerijas laiks ir beidzies? Vai tiešām no ekrāniem pazudīs viņas žilbinošais smaids un lielās acis?

2015.gads sācies ar (laikam jau) labām ziņām: Meraija Kerija ir atgriezusies pie "Sony Music"! Tam par iemeslu bijuši vairāki faktori, ziņo "Billboard". Pirmkārt, vainojams Kerijas albuma "The Emancipation of Mimi" producents Antonio "L.A." Reids, kurš tagad ir "Sony Music" partnera "Epic Records" vadītājs. Otrkārt, Kerijai atkal ir jauns bijušais vīrs Niks Kenons, un tādos dzīves brīžos jau pārmaiņas gribas. Un visbeidzot naudiņa -  tā jau vajadzīga ikvienam. Jā, cik tad tagad maksā Kerija? Tas pats "Billboard" ziņo, ka dziedātāja prasījusi 3 miljonu ASV dolāru avansu, ko, cik noprotams, nav saņēmusi, kā jau šādos gadījumos ierasts to izdevumam pačukstējusi kāda "tuvu stāvoša persona". Nojaušams, ka summa ir krietni mazāka. ""Sony" darījums bija [Kerijai] vienīgais pieejamais, un tas bija [naudas izteiksmē] daudz mazāks kā viņa gaidīja," apgalvo šis pats avots. Cerams gan, mazliet gaišāku skatu uz dzīvi Kerijai darīja piecu Ziemassvētku koncertu pilnīga izpārdošana 2014.gada nogalē Ņujorkā, kas meitenei ienesa 1,5 miljonus dolāru, ziņo tas pats "Billboard". Tā kā rokas nav ko nolaist pat veterāniem...

Foto raksta ievadā no idolator.com.

2015, www.musicstories.lv  

"TLC" atvadu albumam naudu savāc "Kickstarter"

Deviņdesmito gadu viena no populārākajām meiteņu grupām "TLC", ejot laikam līdzi, savam ceturtajam studijas albumam naudu nolēma savākt, izmantojot tā saukto pūļa finansēšanas vienu no vietnēm "Kickstarter". Īsumā - tajā katrs var ievietot savu ideju, grāmatas manuskriptu, filmas scenāriju, un lūgt jebkuru interesentu finansiāli piedalīties idejas pārvēršanā par realitāti. Plānotos 150 000 ASV dolārus "TLC" šādā veidā savāca trīs dienās ($5000 ziedoja arī Keitija Perija), bet kopā projektam tika saziedoti aptuveni 235 tūkstoši dolāru.

""TLC" atgriešanos ieskauj neticams pozitīvisms," žurnālam "Billboard" atzīst topošā albuma producents Rons Feirs. Tieši viņš bija tas, kuru pirmām kārtām sadarbībai uzrunāja "TLC" dalībnieces Rozanda "Chilli" Tomasa un Tionne "T-Boz" Votkina. Feirs kā producents strādājis pie Kristinas Agileras, "The Black Eyed Peas", Mary J.Blige albumiem, bet ir plānots, ka radošajai komandai, atsaucoties uz Tomasas teikto žurnālam "Billboard", vēl pievienosies grupas ilggadējais līdzstrādnieks Dallas Ostins (strādājis pie "TLC" slavenākajiem hītiem "Creep" un "Unpretty), kā arī hiphopa zvaigzne "Ne-Yo", kurš piedalījās "TLC" atgriešanās dziesmas "Meant to Be" ierakstā 2013.gadā.

Pacilātību un sajūtu, ka "ir gandrīz kā vecos, labos laikos" piezemē vien tas, ka no kvarteta "TLC" 2002.gadā tapa par trio, jo togad autoavārijā bojā gāja viena no grupas dalībniecēm Lisa "Left Eye" Lopesa. 2002.gada albumu "3D" grupa izdeva jau pēc Lopesas nāves, kas, protams, to padarīja par morāli smagu procesu. Acīmredzot meitenēm, kam šobrīd jau mazliet virs četrdesmit, punktu gribējās pielikt uz pacilājošas nots, un šajā 2015.gadā to piedzīvot būs lemts visiem.

Foto raksta ievadā no facebook.com.

"The Rua" - "Essence" (2014)

Pensionējošos īrus "The Corrs" nomaina Vindzoras (Lielbritānija) Braunu ģimenes trio - divas māsas un brālis "ar Īrijas ietekmi un tieksmi uz ātrām mašīnām", kā arī interesi par vēsturiskām un "lielāko daļu Harija Potera filmām," teikts grupas mājaslapā. "Palieciet kopā ar mums, lai noskaidrotu, kuri no šiem trim faktiem visvairāk atbilst patiesībai," bērnišķīgi intriģējoši turpina trio mājaslapas spalvasvīrs, palaižot garām pašu galveno - albuma "Essence" muzikālo piedzīvojumu. Un, lai arī jauniešiem vēl ir kur tiekties, cerams, šis trio debijas albums kalpos par labu kompostu "The Rua" nākamo desmit gadu lielajiem panākumiem. Vai vismaz līdz brīdim, kad kāds no viņiem apbērnosies vai solokarjera ņems virsroku pār vīterošanu ģimenes ansamblī.

2015, www.musicstories.lv

  

No arhīviem: John Lennon - "Imagine" (1971)

Tūlīt aiz jautājuma, vai Latvijas televīzijas raidījumu "Šlāgeraptauja" patiesībā slepeni neorganizē citplanētieši, lai noteiktu, cik zemu var krist cilvēce, nākamais strīdus izraisošākais ir, vai Džona Lenona mūza Joko Ono ir vainojama pie "The Beatles" izjukšanas. Pāris gadus atpakaļ Pols Makartnijs intervijā mūzikas žurnālam "Uncut" gan apgalvoja, ka tā gluži nav patiesība. Jā, Ono uzradās pēkšņi un masīvi, un pārējiem bītliem mērs bija pilns, kad Lenons savu favorīti atveda uz ierakstu studiju un, kas vēl trakāk, prasīja viņas viedokli par tajā brīdī ierakstīto dziesmu, un, kas vēl trakāk, ņēma to arī vērā! Tomēr Makartnijs intervijā atzīst, ka agrāk esošā "ķīmija" starp grupas biedriem jau tāpat kādu laiku nav bijusi pareizās formulas rāmjos, tāpēc Ono, visticamāk, apstākļu sakritības pēc bija pēdējais grūdiens, lai vēl aizvien mūsdienās visu laiku ietekmīgākā rokenrola grupa beigtu savas dienas.

Taču Bītlu fani Ono nepiedeva vēl ilgi (gan jau kāds sirms rokenrola fans par viņu griež zobus vēl joprojām), arī Lenonam nē. Jo, kad tajā pašā gadā (1970) viņš izdeva savu pirmo pēcbītlu albumu "John Lennon/Plastic Ono Band", neskatoties uz kritiķu visnotaļ labajām atsauksmēm, komerciāli tam veicās ne pārāk spīdoši. Taču Lenonam bija pilnīgi vienalga, ka Ono vārds albuma nosaukumā Bītlu faniem kā bullim sarkana lupata gar acīm maisās. Jau pēc gada viņš izdeva nākamo plati "Imagine", kas kļuva par Lenona komerciāli veiksmīgāko solo albumu, un arī tā patiesībā ir slavas dziesma Joko Ono. Pirmkārt, sacerot savu slavenāko dziesmu "Imagine", Lenons ietekmējās no Ono 1964.gadā iznākušā dzejoļu krājuma "Grapefruit", kurā katrs dzejolis sākās ar lūgumu iedomāties (imagine). Otrkārt, uz albuma vāciņa ir Ono fotografēts Lenona portrets. Un, treškārt, plate noslēdzas ar dziesmu "Oh Yoko!", kura "iespējams, ir priecīgākais skaņdarbs, ko Lenons jebkad ir ierakstījis," vēstīts mūsdienās pārizdotā albuma "Imagine" grāmatiņā atrodamā informācija. Tātad - mītiem būs dzīvot mūžam! Gan par Joko Ono, gan citplanētiešiem. 

2015, www.musicstories.lv

Mark Ronson - "Uptown Special" (2015)

"Neviens neaizturēja elpu, kad iznāca Marka Ronsona 2015.gada ieraksts. Esmu pārliecināts, ka nebiju nekādos [mūzikas izdevniecības] pārdošanas plānos," žurnālam "Billboard" saka Londonas mūziķis, dīdžejs un producents Marks Ronsons. Viņš ar dziesmu "Uptown Funk!" kļuvis par pēdējo divu nedēļu Amerikas varoni ne tikai tāpēc, ka savu pirmo ASV singlu Nr.1 sasniedzis vien 39 gadu vecumā, bet arī tāpēc, ka viņam no šīs iesildītās vietiņas izdevies izstumt pašu Teilori Sviftu (ar dziesmu "Blank Space"), kuras, nupat jau šķiet, arī Amerikā sāk palikt par daudz.

Savā dzimtenē Marks Ronsons ir visai pazīstama persona. Viņa tēvs Lorenss bija savulaik populārās grupas "Bucks Fizz" menedžeris, viena no viņa māsām-dvīnēm Samanta arī ir dīdžejs, bet otra - modes māksliniece Šarlote - ir precējusies ar grupas "Foreigner" ģitāristu un dziesmu autoru Miku Džonsu. Un tomēr pat šajā dzimtenē Ronsons līdz šim vairāk ticis uztverts kā "slavenību ballīšu dīdžejs" un prasmīgs producents - viņa kontā ir kaut vai "Fatboy Slim" albums "You've Come A Long Way, Baby" (1998), Mobija "Play" (1999), bet vissvarīgākais nenoliedzami ir Emijas Vainhousas "Back To Black" (2006), par kura tapšanu turpat "Bollboard" Ronsons azīst, ka "tas bija iedvesmojoši, jo, ja tu strādā kopā ar ko tik lielisku, tu pēkšņi pats gribi kļūt labāks." Un tomēr - šoreiz stāsts ir par paša Ronsona mūziku.

Iespējams, atslēgas figūras Ronsona ceturtā albuma "Uptown Special" ceļam uz klausītāju sirdīm Amerikā bija ierakstā piesaistītās personālijas, viena no kurām ir Stīvijs Vonders, kurš plates divās dziesmās iespēlējis mutes ermoņikas. "Iespējams, [Vondera piekrišana sadarboties] ir manas muzikālās karjeras augstākais punkts," žurnālam "Rolling Stone" vēl pērnā gada nogalē atzina Ronsons. "Un tas nekas, ja es to nekad vairs nepārspēšu." Otra personība ir Bruno Marss, kurš Amerikā diez vai pielūgsmes ziņā daudz atpaliek no Vondera. Un visbeidzot kāda 23 gadus veca mācītāja meita Kejona Stāra, kuras balss tā apbūrusi Ronsonu, ka viņš ne tikai ļāvis tai iedziedāt savā albumā dziesmu ("I Can't Loose"), bet, cik noprotams, arī apņēmies producēt viņas pašas debijas albumu.

"Viņam matos bija želeja un viņš valkāja foršas žaketes," laiku pirms tīņa gadiem žurnālā "Billboard" atminas Ronsona bērnības un joprojām tuvs draugs Šons Lenons. Ronsonam "jau toreiz bija brīnišķīgs stils" un "viņš bija asprātīgāks par jebkuru citu," atzīst Lenons. Viņa kāzās Ronsons bija līgavaiņa, kā nu viņus tur sauc, kučieris vai kas tāds. Bet kādu citu dienu viņam telefonā uzrādījās neatbildēts Pola Makartnija zvans. Atzvanīts Makartnijs palūdza Ronsonu uzspēlēt viņa kāzu ballīti (šķiet, tās bija Makartnija trešās kāzas ar Nensiju Ševelu). Tāda ir dzīve Markam Ronsonam - kā viena vienīga ballīte! Un patiesībā tāds ir arī albums "Uptown Special".    

2015, www.musicstories.lv

Vairums mūziku grib par velti

Savus datus par 2014.gadu nesen publiskojusi mūzikas straumēšanas kompānija "Spotify". Tie liecina, ka Zviedrijā dibinātais uzņēmums uzņem apgriezienus - no pērnā gada maija līdz decembra beigām "Spotify" reģistrēto lietotāju skaits pieaudzis par 20 miljoniem, kopā sasniedzot 60 miljonus. Tas ir būtisks uzrāviens, ņemot vērā, ka 2012.gadu šis mūzikas straumēšanas servisa nodrošinātājs pabeidza ar 20 miljoniem abonentu. Grafikā zemāk redzama "Spotify" lietotāju dinamika gadu gaitā. Tā gan drīzāk ir konsekventa tiekšanās mākoņos. Taču nevar nepamanīt vēl kādu tendenci - par mūzikas klausīšanos maksā tikai katrs ceturtais "Spotify" lietotājs, un šī proporcija ir bijusi konsekventa kopš 2013.gada sākuma. 

Ne viens vien mākslinieks ar zināmām nievām ir komentējis šo mūzikas straumēšanas "padarīšanu", Teilora Svifta savu mūziku no "Spotify" ir izņēmusi, cik noprotams, tielējās arī "U2" un "Coldplay", un visi kā viens saka - "Spotify" mums maksā pārāk maz! Iepriekš tika ziņots, ka par viena albuma vienreizēju noklausīšanos tā autori no "Spotify" saņem pusi ASV dolāra centa. Savukārt kompānijas vadība ir publiski apgalvojusi, un to apstiprina šis zīmējums, ņemts no "Spotify" mājaslapas, ka autoratlīdzībās tā izmaksā 70% no saviem ieņēmumiem.

Zinot visu šo informāciju, aptuveni iespējams izrēķināt, cik tad mākslinieki par savu darbu no "Spotify" saņems par 2014.gada decembri. "Statista" grafikā maksas jeb "Premium" klientu skaits norādīts 15 miljoni ("Spotify" mājaslapā teikts, ka 2014.gada novembrī "Premium" kontu skaits bijis "vien" 12,5 miljoni). Paņemot vidējo, teiksim, 14 miljonus lietotāju, un zinot, ka "Spotify" abonēšanas maksa vidēji ir EUR 9,99 (Latvijā tie ir EUR 6,99, bet vispār šiem zviedru jauniešiem tīk visur ņemt 9,99 - dolārus, mārciņas, eiro...), sanāk, ka 2014.gada decembrī tika iekasēti nepilni 150 miljoni eiro. 70 procenti no šīs summas ir nepilni 105 miljoni. Daudz vai maz, to spriest Bono vai Eltonam Džonam, kam reizēm jāsakasa nauda jaunai kleitai, taču, ņemot vērā mūzikas biznesa ne vairs stagnējošo, bet teju brīvā kritienā lidojošo ātrumu, šī ir summa, kas vismaz tiek samaksāta. Šī nauda "iezīmējas", pretēji vēl gadus piecus atpakaļ līdz vājprātam izplatītajai nelegālajai mūzikas lejupielādei. 

Ierakstu kompānijas "Republic Records" izpilddirektors Čārlijs Volks žurnāla "Billboard" rīkotajā diskusijā par mūzikas industrijas (paradumu) nākotni atzīst, ka "Skandināvijas piemērs" nepārprotami norāda - mūzikas straumēšana var būt ienesīgs bizness abām iesaistītajām pusēm. Var pieņemt, ka 25%, kuri tomēr izlemj par mūzikas klausīšanos maksāt, kaut varētu to nedarīt, ir samērā iespaidīgs cipars. Tajā pašā laikā sūkstīties par atlikušo 75% negodprātu arī nav iemesla. Pirmkārt, "Spotify" viņiem šādu iespēju piedāvā. Un, otrkārt, cilvēka dabā jau instinktu līmenī ir tiekties paņemt, nemaksājot neko vai maksājot iespējami maz. Bumba nu ir industrijas darboņu rokās.

Foto raksta ievadā no performing-musician.com

2015, www.musicstories.lv

"The Czars" - "Best Of" (2014)

Desmit gadu laikā, kuros savā darbībā aktīvs bija Denveras (ASV) kolektīvs "The Czars", tās līderis Džons Grānts vīta kā ūdens aizmirsts istabas augs. Dzīvojot kompleksos savas netradicionālās orientācijas dēļ, viņš savu dzīvi palaida ganīties atkarību laukos. "The Czars" bija dota tikai dekāde, bet tās zemsvītras atlikums ir septiņi albumi, kuri tagad koncentrēti vienā labāko dziesmu izlasē. Kā zināms, Grānts savai melnajai joslai tika pāri - saņēmās un reabilitējās savam liktenim ar uzviju. Viņa solo albumi "Queen of Denmark" un "Pale Green Ghosts" ļaudis joprojām aizkustina līdz asarām, un šķiet, ka par Grānta kunga nākotni uztraukties nav nekāda pamata. Tieši tāpēc jo interesantāk ir ieklausīties mūzikā, kura tapusi "grimstot". "The Czars" mūzika vienmēr bijusi sirsnīga, tas pilnā mērā apjaušams arī jaunajā izlasē, saklausīt tur depresīvas gaudas neizdosies. Bet tas ir ļoti dziļš un aizkustinošs albums. Tieši tāds, kāds Džons Grānts palicis joprojām.

2015, www.musicstories.lv

Mūzikas straumēšana 2014.gadā glābj industriju

"Straumēšana izglābj gadu," ar šādu secinājumu 2014.gada mūzikas ierakstu tirgus apskatu uzsāk žurnāls "Billboard". Balstoties uz mūzikas statistiku apkopojošās kompānijas "Nielsen Music" datiem, secinājums ir diezgan dramatisks - 2014.gads mūzikas tirdzniecībai bijis sliktākais kopš 1991.gada jeb kopš gada, kad "Nielsen Music" tika dibināts un uzsāka apkopot šāda veida statistiku. Salīdzinot ar 2013.gadu, albumu pārdošanas apjomi ir samazinājušies par 11,2% (kopā pārdotas 257 miljoni vienību). Cietusi arī pieminētā industrijas glābēja - mūzikas straumēšana. Pēc "Nielsen Music" datiem 2014.gadā vienu albumu vidēji "nostraumēja" 1500 reižu, kad tajā pašā laikā 2013.gadā šis rādītājs bija 2000 reižu. 

Vai mūzikas straumēšanas popularitāte krītas? Lai arī skaitļi rāda pretējo, gribētos apgalvot, ka šobrīd nav otra tik demokrātiska mūzikas resursa, kas pieejams praktiski katram un bieži pilnīgi par baltu velti. Iespējams, šī tad arī ir atbilde - visu izšķir nauda. Šā gada rudenī, kad iznāca Teilores Sviftas jaunais albums "1989", viņa nolēma to neievietot "Spotify" straumēšanas katalogā. Vēl vairāk - viņa no tā izņēma arī visus savus iepriekšējos albumus. Lai arī "Spotify" pārstāvji publiski aicināja Sviftu atgriezties, pat norādot, kādu autoratlīdzību viņa varētu saņemt, ja ļautu faniem straumēt savu daiļradi, viņa atteicās, sakot, ka nevienam negrib dāvināt "sava mūža darba augļus". Sviftas gadījumā tika piesaukti miljoni, bet, kā aprēķinājusi tā pati statistiķu brigāde "Nielsen Music", 2014.gadā vidēji par viena albuma vienreizēju nostraumēšanu autori saņēma... pusi ASV dolāra centu.

Pētot 2014.gada pirktāko albumu topa pirmo piecinieku, jāsecina vēl viena lieta - uzskats, ka lielākā daļa mūzikas tiek notirgota lejupielādējot, ir mīts. Pirmās četrās topa vietās esošās plates fiziskā formātā ir pārdotas vairāk kā digitālā (skatīt infografiku)! Pirmajā vietā 2014.gada pirktāko albumu topā ir jau pieminētā Svifta ar plati "1989". Apgalvot, ka tik labi rādītāji tai bijuši, pateicoties "Spotify" iedotajam kurvītim, domājams, būtu aplami. "Spotify" ir tikai viens no simtiem straumēšanas servisu, un liela daļa no tiem pat īpaši necenšas darboties, ievērojot visas likumu normas - tā kā gribētājiem iespējas tikt pie "jaunradītās disko zvaigznes" Sviftas daiļrades ir samērā plašas. Bet noliegt nevar - pelnīt ar albumu tirdzniecību kļūst aizvien grūtāk. Piemēram, ierakstu kompānijai "Capitol", kuras paspārnē pērn iznāca topa 3.vietas ieguvēja Sema Smita debijas plate "In the Lonely Hour", 2014.gadā tā bija tikai viena no četrām, ko izdevās pārdot vismaz miljons kopijās. Tajā pašā laikā 2013.gadā "Capitol" katalogos miljons eksemplāru albumu bija pat trīspadsmit...

Foto raksta ievadā no makeuseof.com.

2015, www.musicstories.lv

Madonnas jaunais albums "Rebel Heart" - precedents mūzikas industrijā

"Stīv, es uztraucos par savu mūziku. Man nevar būt dziesmas, kas skan nepareizi," savas izdevniecības "Interscope" vadītāja vietniekam Stīvam Bermanam satraukti teica Madonna. Un bija jau arī par ko uztraukties - pērnā gada nogalē, 16.decembrī, popmūzikas karalieni sasniedza ziņa, ka internetā nopludinātas vairākas viņas jaunā albuma "Rebel Heart" dziesmu demo versijas (plati paredzēts laist klajā tikai šā gada aprīlī ("iTunes" gan minēts 10.marts)). Savā "Instagram" kontā Madonna šo nepatīkamo faktu nosauca par "māksliniecisku izvarošanu". Kājās tika saceltas visas jaunā albuma tapšanā iesaistītās puses, un tika pieņemts lēmums defektu padarīt par efektu - sešas noplūdušās dziesmas tiks piedāvātas kā albuma "Rebel Heart" iepriekšējā pasūtījuma (pre-order) piedāvājums.

Madonna, kas slavena ar savu māksliniecisko perfekcionismu, ātri ķērās pie darba studijā, lai tautā nesankcionēti palaistās dziesmas noslīpētu līdz iespējami labākajam līmenim ("Nebija laika sazināties ne ar vienu producentu," žurnālam "Billboard" ārkārtas situāciju komentē Madonnas menedžeris Gajs Ozerijs.). Kādas ir šī lēmuma sekas? 48 stundu laikā, kopš "Rebel Heart" ievietots "pre-order" statusā, tas vairāk kā 40 valstīs nokļuva pārdotāko albumu topa virsotnē, ieskaitot ASV, ziņo "Billboard". Turklāt trīs no šīm sešām dziesmām ir iekļautas "Billboard Hot Dance/Eectronic Song" nedēļas, kas sākās 3.janvārī, topā. Saskaņā ar "Nielsen Music" datiem, veikts 131 tūkstotis šo sešu dziesmu lejupielāžu, bet viss albums "Rebel Heart" priekšpasūtināts aptuveni 60 000 reižu. "Mēs zinām, ka mūsdienās sasniegt albumu Top 10 bez promocijas ir patiesi grūti," žurnālam "Billboard" saka Ozerijs. 

Vai Madonna ar saviem sabiedrotajiem būs radījusi precedentu mūzikas biznesā? Šādi noplūdes gadījumi bijuši jau iepriekš, un arī pašai Madonnai. Taču diez vai visiem ir piemērojama šī viena recepte. Madonnai daļēji paveicās, jo izdevās tik ātri noreaģēt, daļēji veiksmē "vainojams" viņas statuss - viņas vārds, lai piedod ticīgie, popmūzikas pasaulē ir reliģija. Lai vai kā tur arī būtu, visticamāk, viņas lēmums ir pareizs, jo jau 24.decembrī interneta annālēs parādījās vēl 14 dziesmas no gaidāmā albuma... Nojaušams, ka kādu no ierakstu studijas personāla vai fona dziedātājiem drīzumā gaida rūtaina saule, jo 2011.gadā pēc dziesmas "Give Me All Your Luvin'" nelegālas nopludināšanas kāds vārdā nenosaukts Madonnas fans tika apcietināts, un arī šoreiz Madonnas menedžments un juridiskais korpuss ir noskaņoti kareivīgi.

2015, www.musicstories.lv

Adrian Crowley - "Some Blue Morning" (2014)

Ir izpalicis tas gods un privilēģija personīgi pazīt īru dziesminieku Adrianu Krovliju (46). Bet, ja būtu citādi, pasēdēt viņam klēpī (bez zemtekstiem) un paklausīties viņa dziesmu stāstos, domājams, būtu izcils baudījums. Jo Krovlijs prot tā mierīgi un pamatīgi. Kaut kur viņš dzirdēts nosaukts par "īru Leonardu Koenu tā karjeras sākumā." Bet tas tikai tā - virziena, kurā Krovliju meklēt, norādīšanai. Savā septītajā studijas platē "Some Blue Morning" viņš turpina ar spoku stāstiem pievilināt domās noklīdušus, vientuļus ceļiniekus, lai tie, gluži kā mītos sirēnas, tīklos ievilktos ar skoču pielīmētu sev pie vēdera, un nēsātu tur, līdz pienāks pasaules gals. Vai arī vienkārši apniks. 

2015, www.musicstories.lv

"The Budos Band" - "Burnt Offering" (2014)

Kādreiz, kad klaunus gāja skatīties uz cirku, nevis vēlēt Saeimā, tas (cirks) bija vesels piedzīvojums. Lāči brauc ar divriteņiem, cūkas staigā balerīnu tērpos, lauva gandrīz nokož dresētājam galvu un visam pa vidu klauni. Un neviens cirks neiztika bez zirgu priekšnesumiem. Zirgi vienmēr skrēja pa apli, nelabi oda, bet uz tiem visādās pozās iznesās vīri un sievas triko. Un visam pāri - orķestris, kurš dzīvajā kuplināja visu šo kalambūru! Par cik, mazam esot, no bailēm cirkā acis gandrīz visu laiku bija ciet, tad galvenais, kas iespiedies prātā, ir tieši šī orķestra mūzika. Un nu tā ir atgriezusies! Amerikāņu daudzžanru orķestris "The Budos Band" spēlē mūziku, kuras pavadībā trikus varētu rādīt ikviens. Bez neviena iedziedāta vārda grupas jaunākais albums "Burnt Offering" pasaka vairāk kā jebkura repera piepļerkstēts repertuārs. Vēl vairāk - iespējams, kaut kas līdzīgs "The Budos Band" mūzikai ausīs skan arī dresētājam brīdī, kad tam numura "Dresētāja galva lauvas rīklē" laikā lauva tiešām ņem un to galvu nokož.

2015, www.musicstories.lv

No arhīviem: Ray Charles - "The Genius of Ray Charles" (1959)

Pavisam drīz, 8.februārī, Losandželosā (ASV) tiks pasniegtas gadskārtējās (57.) "Grammy" balvas, par kurām šogad sacenšas praktiski visi lielie mūzikas vārdi. Amerikas Savienotajās valstīs šī balva, kas ir klausītāju balsojums, tiek uztverta ļoti nopietni. Mūzikas ierakstu kompānijas pērk lielus reklāmas laukumus, piemēram, mūzikas žurnālā "Billboard", par sevi balsot aicina arī mākslinieki savos sociālo tīklu kontos. Bet toreiz, kad tas viss sākās, 1959.gadā, viss bija daudz vienkāršāk. Pirmās divas "Grammy" balvu pasniegšanas ceremonijas notika ar sešu mēnešu starpību - 1959.gada 4.maijā un 29.novembrī, pirmo no kurām pat vēl nerādīja televīzijā. Trešā ceremonija, kas notika 1961.gada 13.aprīlī, jau bija ar zināmu rutīnu, tātad kaut kādai sistēmai jau bija jābūt un nejaušībām vietas vairs nebija.

Un tieši šajā ceremonijā, kurā gramofona statuetītes tika dalītas par paveikto iepriekšējos divos gados, par vakara varoni kļuva tolaik 31 gadu vecais Rejs Čārlzs (1930-2004), kuram slimība jau bija laupījusi acu gaismu. Uz skatuves pēc balvām tovakar viņam vajadzēja kāpt četras reizes. "Grammy" par labāko vīrieša vokālu Čārlzs saņēma par dziesmu "Georgia on My Mind" (no albuma "The Genius Hits the Road", 1960). Šī pati dziesma Čārlzam atnesa "taurīti" arī par labāko vīriešu popa singla izpildīšanu. Taču abas pārējās balvas neredzīgais vīrs saņēma par albumu "The Genius of Ray Charles" - labākais popa albums vīriešu konkurencē un labākā R'n'B performance par dziesmu "Let the Good Times Roll". 

Rejs Čārlzs ir viens no pionieriem melnādaino mākslinieku saimē, kurš apzināti centās padarīt savu mūziku arī "balto" ausīm tīkamu. Viņa kolēģis Nets Kings Kols, šķiet, bija pirmais, kuram bija jāaizstāv savas tiesības parādīties TV ekrānos savas ādas krāsas dēļ, tāpēc šajā jautājumā jau precedents bija. Taču Čārlzs pilnveidoja savu mūzikas stilu, izteiktu R'n'B un tradicionālo Amerikas gospeļu dziedāšanas stilu piejaucējot ar maigu džezu, fonu ļaujot aizņemt pūšamajiem mūzikas instrumentiem. "The Genius of Ray Charles" ir pirmais Čārlza albums, kur šī tendence ir saklausāma jo īpaši. Vai pie tā vainojams tikai Čārlzs? Nekā nebija! Plati aranžēja Kvinsijs Džonss (81), ja tā var teikt, kulta persona Amerikas popkultūrā joprojām.

2015, www.musicstories.lv   

"Bell Gardens" - "Slow Dawns for Lost Conclusions" (2014)

Pamosties 2.janvāra pēcpusdienā ar seju rasola bļodā, kurā iegrimts vēl pirms Vecgada vakara pusnakts kurantu dārdoņas, nav nekas nosodāms. Šie pamošanās brīži ir psiholoģiski un fiziski smagi. Kāpēc nāsī iesprūdis marinētā gurķa gabals, bet doktordesas kripatas izkaisītas pa visu ģīmi kā tādi vasarraibumi Pepijai Garzeķei? Un tā majonēze! Trešajā dienā istabas temperatūrā tā vienmēr sāk smakot pēc veciem cilvēkiem! Vai šāds brīdis nebūtu gana piemērots, lai sāktu jaunu dzīvi? Nu vismaz apņemtos. Gudrs un atbalstošs plecs smagi īstenojamu lēmumu pieņemšanas momentos ir neatsverams. Un nav pat vajadzīgi vārdi, fiziska iedunkāšana vai papliķēšana uz pleca. Ja vien pie rokas ir projekta "Bell Gardens" jaunā plate "Slow Dawns for Lost Conclusions". Lēni par zaudēto un uzticību, kas te vienu brīdi ir, otru nav, tad atkal ir - gluži kā zīlējot mīlestību margrietiņas ziedlapiņās. Liela! "Bell Gardens" mūzika ir LIELA! Un iedvesmo lieliem darbiem.

2015, www.musicstories.lv

20 albumi, kas bija jānoklausās 2014.gadā

Divdesmit albumu saraksts, kas bija jānoklausās šajā aizejošajā 2014.gadā. Kā vienmēr, numerācijai nav nozīmes. Visu izsaka patikšana kopumā. Ja tomēr kaut kādi ekstrēmi ir jāizceļ, tad par gada, nosacīti, neveiksmi jāatzīst "U2" jaunā plate "Songs of Innocence" (un ne tik daudz muzikāli, cik tā mērkaķošanās ar "iTunes" bezmaksas promociju, kas kaut kā iekšēji uzreiz lika platei devalvēties), savukārt laikam jau neviens vairs negaidīja, ka padsmit gadus pie sienas karājusies bise ņems un atkal izšaus. Un izšaus kā lielgabals! Tas par Deimienu Reisu. "U2" tautieti, starp citu. 

1. Leonard Cohen - "Popular Problems" (2014)

Kanādiešu mūzikas leģendai bija plāns, un viņš to īstenoja. Nosvinējis savu astoņdesmito dzimšanas dienu, Leonards Koens devās pie miera, lai jau nākamajā dienā pamostos pasaulē, kura skandē viņa jaunāko, lielā slepenībā ierakstīto albumu "Popular Problems". Atšķirībā no Koena iepriekšējās plates "Old Ideas" (2012), šo pat var nosaukt par dzīvespriecīgu.

2. "Real Estate" - "Atlas" (2014)

Pārblīvētas ar nostaļģiju un ilgām. Tā Ņūdžersijas (ASV) kvinteta "Real Estate" trešā albuma dziesmas aprakstījis žurnāls "Clash Music". Drīzāk gan jāsecina, ka Martins Kortnijs ar kolēģiem ir izauguši no bērnu bikšelēm, radot albumu, kas pat skarbiem vīriem liek noraust pa asariņai. Citiem neredzot, protams. Jo kārtīgs vecis jau nemazgājas un neraud.

3. Beck - "Morning Phase" (2014)

Beka Hansena atgriešanās pēc piecu gadu pārtraukuma nesusi sev līdzi daudzas pārmaiņas un lūzuma punktus. "Morning Phase" ir tik netipisks Bekam, ka tagad tā publika, kam viņš iepriekš ne visai patika, to teju dievina, savukārt vecajiem Beka faniem no degunu raucīšanas ap tiem jau izveidojušās papildus krunkas.

4. "Elbow" - "The Take off And Landing of Everything" (2014)

Var mainīties gadalaiki, valstu robežas, valdības un Eirovīzijas dalībnieku dzimumi, bet ir tikai viena patiesība, kas pastāvēs mūžīgi kā akmenī iekalta: ""Elbow" ir dievu mūzika!"

5. "Wild Beasts" - "Present Tense" (2014)

"Es domāju, ir neiespējami radīt ko labāku par ["Wild Beasts" iepriekšējo albumu] "Smother", bet es kļūdījos," daloties iespaidos par angļu kvarteta jauno albumu "Metacritic" vietnē sajūsmu izrāda kāds grupas fans. Viss ir relatīvs, reiz atklāja Einšteins. Un "Present Tense" tiešām ir "Wild Beast" labākais albums. Relatīvi, protams.

6. "The Gloaming" - "The Gloaming" (2014)
Ķeltu un īru tautu mūzikas kodēts albums. Noskaņai un pārdomām. Klausāms vienatnē. Palīdz atrast sevī laimes robežu. Un, ja šī robeža ir iezīmēta, "X" stundā ir vieglāk izšķirties, uz kuru pusi sperams solis. Maģisks albums.

7. Damien Rice - "My Favourite Faded Fantasy" (2014)

"Kas var būt labāks par šo?!" teica Mārtiņš Rītiņš un izcepa kotletēs vārnu. Tāpat var izsaukties arī par īru zēna Deimiena Reisa trešo albumu "My Favourite Faded Fantasy". Pēc loģikas Reisam karjera būtu jābeidz, jo radīt ko labāku par šo - vai tas maz ir iespējams? 

8. Damon Albarn - "Everyday Robots" (2014)

Lai ko darītu Deimons Albarns, tas strādā! Bija "Blur", bija "Gorillaz", abi teju ikonu statusā. Nu, pēc 25 mūzikā pavadītajiem gadiem, Albarns nāk ar savu pirmo solo albumu "Everyday Robots". Ja tu lasi "Rīgas Laiku" un neskuj vāverīti, šī plate ir domāta tev! (Pēdējais teikums ir pārfrāzēts kāda pazīstama latviešu režisora izteikums).

9. Ben Watt - "Hendra" (2014)
Dueta "Everything but the Girl" viena no pusītēm Bens Vots pēc 31 gada pārtraukuma izdevis savu otro solo albumu. Kā saka mūzikas žurnāls "Q Magazine", "Hendra" ir "nobriedušas pārdomas par atmiņām un zaudējumiem." Uzskatāms piemērs viena konkrēta mūziķa evolūcijai.

10. Lykke Li - "I Never Learn" (2014)
Teju visā pasaulē dzīvojusī zviedru meitene Li ar salauztu sirdi krūtīs radījusi smeldzīgu popdziesmu kolekciju. Iespējams, personīgākais 2014.gada albums.

11. Paul Heaton & Jacqui Abbott - "What Have We Become?" (2014)
Britu "The Beautiful South" deviņdesmito gadu balsis Pols Hītons un Džakija Abota atgriežas jaunā kopdarbā. Kurš teicis, ka nevar divreiz iekāpt vienā upē un nevar divreiz piečurāt vienas zeķbikses. Var! Un kā vēl var! 

12. "The Horrors" - "Luminous" (2014)
Evolucionējot no spurainiem panciņiem līdz stadionu grupai, briti "The Horrors" laiduši klajā, iespējams, savu liktenīgāko albumu, pēc kura daļa fanu šo uzskata nevis par evolūciju, bet kapitulāciju komercijas priekšā, bet cita daļa, domājams, skaitliski daudz lielāka, pateicoties "Luminous", ir piedzīvojuši savu 2014.gada lielāko atklājumu.

13. "LIGHTS" - "Little Machines" (2014)
Kādreiz viņas vārds bija Valērija Poksleitnere, tagad "LIGHTS". Savu skatuves vārdu Valērija pieņēmusi pavisam oficiāli, ar visiem papīriem. Viņas trešais albums "Little Machines" ir neuzbāzīgas popmūzikas labs paraugs, kādu patiešām nav milzum daudz. 

14. "Coldplay" - "Ghost Stories" (2014)
Krisa Mārtina pēcšķiršanās rētu aplaizāmais albums. Šķiet, pirmais tik izteiktais "Coldplay" konceptalbums. Šoreiz par pagātnes rēgiem, kas nekur nepazudīs arī nākotnē. Ierasti jau tā emocionāli atklātais Mārtins platē "Ghost Stories" izģērbj sevi pilnīgi un galīgi. 

15. "Swans" - "To Be Kind" (2014)
Ļaudīm, kam garšo visas putras, ir vienalga, kādu ēst - vai tā auzu pārslu, vai mannā, vai varbūt vārīta no cirvja kā tajā pasakā. "Swans" cienītājiem ir vienalga, kuru grupas albumu klausīties - tie visi noved nirvānai līdzīgā stāvoklī. Bet, ja ir kaut kas jauns, protams, padod šurp arī to! 2014.gadā šie nirvānisti no saviem "Swans" sagaidīja ko jaunu.

16. "Broken Records" - "Weights & Pulleys" (2014)
Līdz sešu vīru orķestrim izaugušais skotu "Broken Records" savā trešajā albumā demonstrē meistarību, kas liek kapitulēt pat vislielākajiem skeptiķiem. Par skotu "Arcade Fire" dēvētie puikas ir radījuši emocionāli trauslu, bet instrumentāli ļoti bagātu plati.

17. Joe Henry - "Invisible Hour" (2014)
Tas ir tikai laika jautājums, kad katrs "Invisible Hour" klausītājs aizdomāsies: "Kas es esmu? Ko es te daru? Un cik, galu galā, ir pulkstenis?". Jo Džo Henrijs savā platē ir iekodējis teju visus pasaules neatbildamos jautājumus. Un tieši tāpēc plate "Invisible Hour" ir klausāma atkal un atkal, pēc beidzamās reizes saprotot, ka saprotams nav nekas, un atkal jāsāk viss no gala. Šo albumu ir jāēd kā maizi. 

18. "Spoon" - They Want My Soul" (2014)
Brits Daniels, grupas "Spoon" līderis, pusaudžu gados ļoti baidījās kļūt vecs, jo uzskatīja, ka "cilvēki virs 30 vienkārši neeksistē." Tagad, kad viņam pašam jau 43, Daniels savas bailes sasit lupatās, pierādot, ka ar katru jaunu "Spoon" albumu viņš sasniedz virsotnes, kuras iepriekš šķita, "vienkārši neeksistē."

19. Luke Sital-Singh - "The Fire Inside" (2014)
Šis jauneklis ir viens no "BBC" konkursa "Sound of 2014" finālistiem, kas galveno balvu gan neieguva. Tomēr viņš ieguva ierakstu līgumu un tika pie debijas plates "The Fire Inside". Tas ir dīvains ieraksts. Jo Luks Sitals-Sings savā raudoša suņa balsī spēj pat iedvesmot. Neizskaidrojami, bet spēj.

20. "Pink Floyd" - "The Endless River" (2014)
Angļu mūzikas grandu atvadu albums, veltījums pirms sešiem gadiem mūžībā aizgājušajam "Pink Floyd" taustiņinstrumentālistam Ričardam Raitam, kurš platē dzirdams grupas pēdējās koncerttūres 1994.gadā veiktajos ierakstos un vienā ierakstā no 1969.gada. Pagātne savijas ar šodienu. Palikušie palīdz aizgājušiem, kopā radot pilnīgi jaunu plati. "Šī ir pēdējā iespēja dzirdēt viņu [Raitu] spēlējam kopā ar mums," saka viens no palikušajiem Deivids Gilmours.

2014, www.musicstories.lv