"Es esmu Kimberlija Džūna - dziedātāja, komponiste un Dzīves universitātes studente (zinu, ka tas izklausās smieklīgi). Man ir 22 gadi. Man patīk ceļot, lasīt, rakstīt un mācīties, sevišķi vēsturi un mūziku. Esmu dzimusi Meinā [ASV] un uzaugusi vairākās nelielās lauku pilsētiņās gar 302.šoseju. Sešus savas dzīves gadus esmu pavadījusi Masačusetā un sešus Dominikānas Republikā. Apmeklēju dažas koledžas Bostonā, arī Bērklijas mūzikas koledžu un Belmontas Universitāti Nešvilā, Tenesijas štatā. Tagad esmu šeit Nešvilā, rakstu mūziku un mācos, kā ir būt pieaugušai." Šādi gluži kā ierakstā kādā klasesbiedra atmiņu kladē par sevi stāsta jaunā dziedātāja un komponiste Kimberlija Džūna, kas ir viena no tūkstošiem amerikāņu jaunajiem talantiem, kas cenšas izsisties uz mūzikas skatuvēm.
Viņas favorīts mūzikā ir Rendijs Travis, bet vienaldzīgu neatstāj arī vesela plejāde vecā kaluma mūzikas zvaigznes, tai skaitā, Gārts Brūks, Džordžs Streits un Džeims Teilors, kuru dziesmām bērnībā mazā Kimberlija dziedāja līdzi kopā ar savu tēvu. Pati spēlēt ģitāru un komponēt Džuna sāka sešpadsmit gadu vecumā. Pēc mūzikas koledžas absolvēšanas viņa iesaistījās dažādās lokālās grupiņās, kas sniedza koncertus pilsētas apkārtnē, bet vēlāk devās studēt uz Belmontas Universitāti, kur studē izmēģinājuma mācību programmā dziesmu komponistiem.
Debijas plati Džūna vēl gaida, bet tas neliedz jau tagad visiem ieskatīties jaunās komponistes daiļradē.
Trīsdesmit vienu gadu vecais dziedātājs un komponists Džeimijs Kallums no Apvienotās Karalistes šodien ir atzīts un mīlēts visā pasaulē - viņa ierakstu kopijas tiek pārdotas miljonos un uz viņa koncertiem nāk visu paaudžu klausītāji. Bet sākās viss ar 48 sterliņu mārciņām, ko 1999.gadā Kallums iztērēja, lai ierakstītu savu pirmo plati "Jamie Cullum Trio—Heard it All Before", kuras 500 kopijas viņš ātri vien pārdeva "eBay" izsoļu lapā, iegūstot 600 mārciņas. Iedvesmojoties no lielās atsaucības, Kallums ātri vien ķērās pie ierakstu kompānijas meklēšanas, lai savu darbību izplestu ne tikai Vecajā kontinentā.
2009.gadā klajā nākusī "The Pursuit" ir piektais Kalluma albums. Tā producēšanu uzņēmās Gregs Vells, kura klientu sarakstā netrūkst skaļu vārdu, piemēram, "Weezer", "OneRepublic", "Aerosmith" un vēl, un vēl. Vārdu sakot, albums jau saknē tika gatavots labiem pārdošanas rezultātiem. Pirmais singls no plates bija Kallumam raksturīgā manierē izpildītā "Don't Stop The Music", ar kuru pāris gadus iepriekš uz ceļiem pasaules topus nolika dziedātāja Rihanna.
Kallums varētu būt cienīgs Toma Džonsa pēctecis. Tajā nozīmē, ka koncerta laikā sajūsminātās klausītājas met uz skatuves savas bikšeles - viņš, domājams, ir pietiekami izskatīgs un balss viņam ir ļoti spēcīga, gluži kā zilonim riesta laikā (labā nozīmē). Viņš ir mūsdienu Džo Kokers vai Rods Stjuarts. Ar to atšķirību, ka lielāko daļu sevis izpildīto dziesmu viņš pats arī sacer. Bet, pārfrāzējot kādas latviešu kinoklasikas citātu, - izaugs un izplūdīs tādā pašā slinkumā kā abi pieminētie mūzikas opīši.
"Bija īstais laiks pamest savu komforta zonu un censties kļūt drosmīgākam," par savu albumu "The Pursuit" saka pats Kallums. "Es gribēju izveidot kaut ko no lietām, ko jau biju darījis, bet tajā pašā laikā atrast tajās pašam sevi no jauna." "Allmusic.com" kritiķi šo viņa "uzdrīkstēšanos" novērtējuši ar trīs ar pusi zvaigznītēm no piecām iespējamām. Tas laikam ir labi, jo iepriekšējo "In The Mind Of Jamie Cullum" (2007) šie paši vērtētāji nosmādēja.
"Wheels" bija otrais singls no plates. Un interesanti - tas neierindojās nevienas valsts topos. Laikam jau jāpiekrīt tiem vērtētājiem, jo arī "Please Don`t Stop The Music" augstāko kāpumu piedzīvoja Nīdelandē, ieņemot tikai 24.vietu. Interesanti, ka savās mājās Kallums visaugstāk topos uzkāpa ar dziesmām "These Are the Days" un "Frontin'" no albuma "Twentysomething" (2003), ieņemot vien 12.vietu, savukārt pēc pārdošanas apjomiem tas Apvienotajā Karalistē ieguvis trīskāršu Platīna diska statusu. Vēl divi albumi - "Pointless Nostalgic" (2002) un "Catching Tales" (2005) - , neskatoties uz vārgajiem sasniegumiem singlu topos, Karalistē ieguva Zelta disku. Tad jau laikam viss kārtībā!
"Man patīk, ka šis albums ir kā ceļojums no bigbenda līdz "house/dance" dziesmām, jo tāds es esmu," savu albumu raksturo Kallums. Un labi padarīta darba sajūta viņam būšot, ja arī klausītājiem viņa "ceļojums" šķitīs gana aizraujošs. Topu tabulas ko tādu nerāda. Bet jāatceras, ka ir viena skaitliski ļoti liela mūzikas klausītāju daļa, kam kāda māklsinieka izkrišana no topiem vai muļļāšanās pa to apakšgaliem ir īstais iemesls, lai iepazītu tā daiļradi un novērtētu par labu esam.
Pavisam nesen apskatījām skotu dziedātājas Reverie jaunāko albumu "Melodies". Savā "Facebook" profilā, īstajā vārdā Luisa Konnela, raksta: "Beidzot esmu par vienu soli tuvāk sapnim par lielu koncertu Latvijā. [tālāk ir mana necilā bloga adrese] Vai ievērojāt, ka pirmie divi vārdi šajā linkā ir "Ādolfs Hitlers"? Bet kam tas interesē? Esmu pievienojusi Latviju savam [koncerttūres] sarakstam!"
Ādolfs Hitlers parādījās linkā, jo par to bija citāts no Nila Saksa raksta portālā Satori.lv. Bet visādi citādi gaidām Luisu ciemos. Ādolfa gan nebūs.
Papildus resursi: http://www.facebook.com/Reverieme
Foto raksta ievadā no "Reverie" profila portālā "MySpace".
Pieci somu alternatīvie rokeri apvienojušies grupā "Underdøgs", kas aktīvi izdod singlus jau no 2003.gada, startējot ar singlplati "Love Has Left The Building". Gadu vēlāk vēsie somi sāka aktīvu koncertdzīvi, apceļojot gan Japānu, gan uzstājoties dažādos festivālos, tai skaitā pašmāju "Helldone-festival" Helsinkos, kurā savus tautiešus priecējuši arī "HIM".
"Underdøgs" spēlē vārda tiešā nozīmē piepildītu rokmūziku - tajā netrūkst ne skarbāku ģitāras solo, ne vieglas taustiņinstrumentu solo partijas. Ja nepatīk izteikts roks vai indīpops, "Underdøgs" būs īstie, jo atrodas kaut kur pa vidu. Viņu dziesmas var skanēt fonā un radīt tiešām brīnišķīgas emocijas, pat neko nepīpējot.
Nekas aktuālāks par 2009.gada singlplati "Scarsigns" grupai "Underdøgs", šķiet, šobrīd, nav. Tomēr, par cik šī grupa nav tipisko radiostaciju "pleilistu" sastāvdaļa, domājams, arī gandrīz divus gadus veca plate daudziem būs jaunums. Plate sastāv no divām dziesmām, kas arī sastāda tās nosaukumu - "Scar" un "Signs". No viena audio, no otra video un vēl audio dziesmai "Dreams" no singlplates "Do You Hear My Voice?" (2007).
Papildus resursi: http://www.underdogsmusic.com http://www.myspace.com/finunderdogs
Foto raksta ievadā no grupas "Underdøgs" profila portālā "MySpace".
"Kad viņš dzied, kaut kas notrīsas jums krūtīs, un jūs brīnāties, kāpēc sirds tā reaģē uz to, ko dzirdat. Bet tā ir taisnība. Viņš ir komponists. Viņš sasaita vārdus stāstos, kas kaut kur ir bijuši noglabāti, lai nogatavinātos, bet nu ir tik saldi, ka tos var apēst." Šādi vārdi lasāmi komponista un dziedātāja Endrjū Ripa mājas lapā.
Čikāgā (ASV) dzimušais Rips savu ceļu mūzikā meklējis jau no bērnības. Savu tā laika pasaules skatījumu piecpadsmit gadīgais Endrjū izsacīja vienkāršās dziesmās ģitāras pavadībā, ko pats arī spēlēja. Gluži kā tagad! Pārcelšanās uz Losandželosu pavēra Ripam durvis uz ierakstu studijām - viņš satika producentu Bobu Marleti, kurš strādājis gan ar Elisu Kūperu, gan Treisiju Čepmenu, gan bijis daudzu filmu skaņu celiņu producents, un sākās viņu sadarbība.
"Fifty Miles to Chicago" - tā saucas Ripa debijas plate, kas saules gaismu ieraudzīja 2008.gadā, saņemot atzinīgus vārdus no kritiķiem. Divus gadus vēlāk klajā nāca viņa šobrīd aktuālākā plate "She Remains the Same", kas, droši, patiks visiem Tailera Džeimsa cienītājiem. Kāpēc tieši viņa? Varbūt tāpēc, ka acīs (ausīs) krīt ne tikai viņu ļoti līdzīgās balsis un komponēšanas stils, bet arī tas, ka abi šobrīd dzīvo Nešvilā. Un, lai arī šajā pilsētā dzīvo nepilni 650 tūkstoši iedzīvotāji, gan jau abi ir labi pazīstami un ir mērījušies gailīšiem uz skatuves ar ģitārām.
"Tā ir par patiesību. Tā ir par ticību. Tā ir par dzīvi un labu tās nodzīvošanu," par plati "She Remains the Same" sacīts Ripa mājas lapā. Patiesība jau katram sava, tāpat kā ticība. Bet dzīvot, protams, visiem gribas labi. Iespējams, kādam labai dzīvei pietrūka tieši Endrjū Ripa nomierinošās, dzīves jēgu meklējošās un, nenoliedzami, jaukās dziesmas. Tas tad nu ir labojams, noskatoties video Ripa dziesmai "Peace Like A River" no jaunās plates un, ja tā patīk, droši var klausīties visu plati "She Remains the Same" un lejupielādēt to bez maksas zem šī raksta.
Papildus resursi: http://www.andrewripp.com http://www.myspace.com/andrewripp
Foto raksta ievadā no Endrjū Ripa profila portālā "MySpace".
Ievadot meklētājos vārdu salikumu "My Little Pony", izlēks lērums lapu ar rozā zirdziņiem, kam no dibena nāk ārā tik pat koši rozā spalvas, kas labākajā gadījumā būs aste. Tomēr mazi poniji nav tikai zirdziņi sēdoša suņa augumā, tie ir arī iedvesmas avots grupu nosaukumu izvēlē pieciem jauniem, muzikāliem cilvēkiem no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo.
Grupa "My Little Pony" spēlē viegli uztveramu indie-pop stila mūziku un ir vieni no kārtējiem (labā nozīmē) skandināvu mūzikas tipiskajiem pārstāvjiem. 2009.gadā pēc pāris gadus pastāvēšanas mazie poniji izdeva savu debijas plati "Think Too Much", ko samērā augstu novērtēja vietējie mūzikas kritiķi, un albums tika izdots arī dažās valstīs ārpus Norvēģijas. "My Little Pony" dalībnieki dzīvo mūzikā ar sirdi un dvēseli - paši dziesmas sacer, paši izpilda un ļoti labprāt uzstājas koncertos. Grupas neilgās pastāvēšanas laikā tā uzstājusies jau vairākos simtos koncertu.
Šā gada 17.janvārī "My Little Pony" izdeva jaunu studijas plati "Making Marks". Turpinājumā singls no plates "Hard To Be Good" mīļā video versijā ar zīlonīšiem, kā arī dziesmas "Capital Of Norway" filmklips un labāko "My Little Pony" dziesmu izlasīte audioversijā.
Papildus resursi: http://www.myspace.com/mylittleponyoslo http://www.facebook.com/pages/My-Little-Pony-official
Foto raksta ievadā no grupas "My Little Pony" profila portālā "MySpace".
Šķiet, pa gabalu var atpazīt skandināvus, īpaši zviedrus. Nu tā - tīri vizuāli. Tāpat ar skandināvu mūziku - klausies, klausies un vienu brīdi saproti, ka šie ir no Skandināvijas. Dāņu "Tetris = Therapy" nav izņēmums - tas ir izcils Skandināvijas mūzikas paraugs. Melodiska dziesma indīpopa stilā ar elektriskās mūzikas sintēzi, bet pāri visam ģitārmūzika - tāda ir skandināvu mūzika un tādas dziesmas spēlē "Tetris = Therapy".
Grupas aizmetņi radās 2007.gada beigās, kad pēc iepriekšējās apvienības izjukšanas apvienojās divi tās dalībnieki - Kaspers Guldbergs Husteds un Rūne Rīsbjergs Tomsens. Pēc pusotra gada viņiem pievienojās trešais dalībieks Jepe Hois Justesens un "Tetris = Therapy" savā šā brīža sastāvā bija gatavs.
Dāņu trio spēlē mūziku, kurā apvienotas dažāda ietekmes, bet atmosfēru savā mūzikā viņi veido paši - to ir grūti ar kādu salīdzināt tieši. Dažbrīd tie ir klasiski indīpopa meldiņi, dažbrīd pavīd pat kaut kas no "The Prodigy" (dziesmā "Combat Beard"), citreiz kaut kas no "On Volcano" vai "Mogwai" ("Foofaraw").
Pagājušā gadā "Tetris = Therapy" laida klajā savu debijas plati "Acquaintances", ko tūlīt aiz šajā platē iekļautās dziesmas "Seasick" videoklipa iespējams noklausīties pilnībā zem šī raksta.
Papildus resursi: http://www.myspace.com/tetristherapy http://www.facebook.com/tetristherapy?v=info
Foto raksta ievadā no "Tetris = Therapy" profila portālā "MySpace".
Šajā nedēļā daudz labu singlu - mūsu draugs Netaniels Reitlifs, tad vēl jaunumi no "Elbow" un vecā, labā Edvina Kolinsa. Tā par nedēļas singlu kronētu "Noah & The Whale" – "LIFEGOESON", bet tomēr jānosvin Džona Fratelli atgriešanās ar "Santa Domingo" pēc "The Fratellis" izjukšanas pērnajā gadā.
"Brother" – "Darling Buds Of May" (bezmaksas lejupielāde)
Par zviedru "The Offspring" dēvētie "Royal Republic" ir 2007.gadā Zviedrijas pilsētā Malmē dibināts kvartets, kas gadu vēlāk ieguva galveno festivāla "Swedish Emergenza Festival" balvu, bet tikai vēl pēc gada izdeva savu debijas singlu "All Because Of You".
Grupas balssvīrs Adams Grāns stāsta, ka sevi kā grupu puiši sākuši uztvert jau pēc pāris mēģinājumiem. "Jau pēc otrā vai trešā mēģinājuma mums bija nākotnes plāni kā grupai "Royal Republic". Tas likās kas jauns un aizraujošs - gluži kā pirmo reizi pačamdīt savas draudzenes "pupeļus"," droši vien savās kuplajās ūsās smaidot Adams atzinies savas mājas lapas tekstu autoram.
Lai arī grupas debijas albums "We Are The Royal" Zviedrijā nāca klajā jau pagājušā gada februārī, citur Eiropā, piemēram, Vācijā un Francijā, tas gaidāms tikai šā gada 14.martā. Adams, Hannes, Jonas un Pērs nav baznīcas zēnu kora skolas absolventi, viņi savās dziesmās par visu runā ar ironiju. "Protams, mēs neņemam sevi pārāk nopietni," atklāts ir Adams. "Mēs ceram, ka klausoties, piemēram, dziesmas "Underwear" vai "Good To Be Bad", cilvēki saklausīs tajās savu daļu ironijas un nesāks mūs uzskatīt par kaut kādām baigām primadonnām. Mēs neesam rokzvaigznes (pagaidām)!"
Tad nu atliek vien iepazīt šos zviedru mazliet nekaunīgos rokerus darbībā. Video dziesmai "Underwear" un albums "We Are The Royal" (iepazīšanās versijā) pilnībā noklausāms šeit zemāk.
"Kaizers Orchestra" ir sešu, izskatās, jautru puišu kompānija no Norvēģijas, kas apvienojušies alternatīvā roka grupā, lai izklaidētu sevi un mazliet arī citus. Viņi esot ietekmējušies no visiem mūzikas stiliem un viņu dzīvās uzstāšanās esot vienreizējas, "tā runājot cilvēki, kas to redzējuši," teikts "Kaizers Orchestra" mājas lapā.
Gāzmaska, cik saprotams, ir viens no iecienītākajiem grupas atribūtiem - tajā videoklipos staigā gan paši jautrie zēni, gan līgavas kāzu kleitā, gan vientuļš pianists, kurš spēlē klavieres jūras krastā. Tāds norvēģu "Monty Python". Viņiem visiem uzvārds ir Kaizer, loģiski, ja reiz grupa ir "Kaizers Orchestra". Savukārt mans uzvārds ir Leens un Linda ir mana dvīņumāsa no manas māsīcas iepriekšējām laulībām ar manu Kanādas onkuli.
Šobrīd "Kaizers Orchestra" pilda nesen doto solījumu izdot albumu triloģiju "Violeta Violeta", kuras pirmais darbs "Violeta Violeta Volume 1" jau nācis klajā. Vispār šie puiši ir čakli - viņu kontā ir jau pieci studijas albumi, četras singlplates un viens koncerta ieraksts DVD.
"Violeta Violeta Volume 1" jautrie norvēģi paši uzskata par šedevru. "Dziesmas ir vienkārši brīnišķīgas! Tajās atgriezusies vecā enerģija un albuma elegances augstākā izpausme ir stīgu un ragu mūzikas pielietošana," mūzikas portālam All Scandinavian savu grupu slavē tās dalībnieki. Triloģijas "Violeta Violeta" vadmotīvs ir stāsts par kādu ģimeni: māti Beatrisi, kura atrodas gan Dieva, gan sātana varā, tēvu Kenetu, kurš nolaupa savu meitu, lai viņai netiktu mātes liktenis, un meitu Violetu, kura ir tik skaista, ka vecāki dod viņai vienu vārdu divas reizes. Pēc septiņu gadu sērām Beatrise beidzot nolemj uzmeklēt savu meitu, bet savam vīram sagādāt zināmas nepatikšanas. Divas no šīs triloģijas pirmās daļas dziesmām noklausāmas un apskatāmas šeit apakšā.
Džeza pasaulei Hērbijs Henkoks nav svešs. Viņu uzskata par dzīvu mūzikas ikonu, sadarboties ar viņu muzikālos projektos par godu uzskata tādas mūsdienu zvaigznes kā Pinka, Džeims Morisons, Tīna Tērnere, Leonards Koens un daudzi, daudzi citi.
Dzimis Čikāgā 1940.gadā, Henkoks mūzikas skolā ieguva klasiskās mūzikas izglītību, jau 11 gadu vecumā Čikāgas Simfoniskajā orķestrī uzstājoties Mocarta mūzikas koncertā kā klavieru solists. Gadiem ejot džezs bija tā mūzika, kura pārņēma Henkoka prātu un sirdi. 1963.gadā viņš sāka spēlēt slavenajā Mailza Deivisa kvintetā "Miles Davis Quintet", paša džeza meistara uzaicināts.
Kopš tā laika Henkoks ir pastāvīgā mūzikas apritē, aizvien vairāk pārkāpjot džeza robežas. Kā reiz sacīja mūsu Maestro Raimonds Pauls, viņa priekšrocība ir tā, ka vienu vakaru var klimperēt klavieres šlāgermūzikas festivālā, bet jau nākamajā emocionāli izpausties kādā klasiskās mūzikas koncertā. Henkokam ir līdzīgi - viņš ir hameleons mūzikā.
"The Imagine Project" ir pēdējo gadu Henkoka ierakstu sērijas turpinājums, kurā meistars kopā ar mūsdienu mūziķiem iespēlē roka un popa klasiku. Atšķirībā no plates "River: The Joni Letters" (2007), kurā iedziedātas tikai Džonijas Mičelas dziesmas, lielākajā daļā Henkoka pēdējo gadu albumi ir dažādu autoru garadarbu kompilācijas. Kā jau vēsta pats nosaukums, šim albumam pilnīgi noteikti jābūt saistībai ar Džonu Lenonu. Tā arī ir - ar Lenona "Imagine" Sīla un Pinkas izpildījumā tas sākas.
Henkokam, šķiet, piemīt daudziem mūziķiem varbūt ne tik raksturīga īpašība pārkāpt pāri savam "pamatstilam", integrēties mūsdienu mūzikā, ļaujot tai sasniegt daudz lielāku auditoriju. Džezs gan atkal ir modē, bet to parasti Pinka, Sīls vai Morisons nedzied, bet kopā ar Henkoku gan. Bet te nav tikai džeza, ir arī Rietumāfrikas etniskās mūzikas piešprice.
Pīters Gebriels pagājušā gadā izdeva plati "Scratch My Back", kuras doma esot bijusi, ka Gebriels iedziedās dažādu mūsdienās slavenu grupu dziesmas, bet tie, savukārt, viņa. Cik saprotams, gan "Radiohead", gan "Arcade Fire", gan vēl virkne citu, kuru dziesmas Gebriels iedziedāja, ar tādu pašu rīcību pretī viņu nepagodināja. Gebriels izskatījās par to noskumis. Bet, domājams, viņš nevar būt neapmierināts ar Henkoka veikumu - Gebriela laikam jau slavenākās dziesmas "Don`t Give Up" iespēlēšanu, ar savām balsīm ierakstu kuplinot tai pašai Pinkai un Džonam Ledžendam.
Tāpat arī Metjū Mūrs, kurš savas dzīves laikā sarakstījis tik daudz dziesmas, cik blaugznu kažokā ir normālam pieaugušam lācim, var ievērtēt Henkoka veikumu kopā ar Sūzanu Tedeši un Dereku Traku, ieskaņojot viņa "Space Captain".
Sava dziesma "The Imagine Project" albumā ir gan Bobam Dilanam ("The Times They Are A`Changin`"), Lenonam un Polam Makartnijam ("Tomorrow Never Knows") un citiem, kuru mūziku Henkoks izspēlē vieglā džeza improvizācijā.
Henkoks ir mūzikas hameleons. Domājams, viņš pilnīgi mierīgi spētu savā manierē iespēlēt arī kaut ko no "Metallica" repertuāra, un, visticamāk, arī tam cauri vītos Henkoka rokraksts - džeza ritmi viņa klavierspēles izpildījumā. Jo saknes jau nekur nepazūd. To apliecina arī viena no Henkoka populārākajām dziesmām "Cantaloupe Island" no viņa 1964.gada albuma "Empyrean Isles".
Starp par hiphopa pilsētu dēvētās Atlantas (ASV) radošajiem jauniešiem, kas, kā jau kārtīgam "hiphoperim" pienākas, staigā ar līdz pusei dibena rievā nolaistām biksēm un šķībā nāģenē, izrādās, ir arī kādi prātīgāki ļaudis. Divi no tiem ir Kriss Hermstats (Kris Hermstad) un Dereks Burdete (Derek Burdette), kas apvienojušies duetā "New Animal" un spēlē pilnīgi cita žanra mūziku.
Abi puikas ir bērnība draugi, kam ir kopīgas intereses un gaumes gan mūzikā, gan kino. Abi kopā spēlējuši dažādās skolas grupiņās. Vidusskolā Hermstats nopietni aizrāvās ar džezu, bet tad atpakaļ dzimtajā Atlantā pēc pavandīšanās pa pasauli atgriezās Burdete, un abi uzsāka kopīgu radošu sadarbību. Šīs kopīgās sadarbības debija bija dziesma "Looking For the Sun" (ko var šeit apakšā noklausīties un lejupielādēt), kas bija kā pirmais fiziskais rezultāts puišu domās kaldinātajiem sapņiem par savu grupu un albumu.
Uz mūzikas portāla "Crawdaddy! Magazine" jautājumu par ietekmēm, kas veidojušas "New Animal" mūzikas stilu, Hermstats viennozīmīgi min grupu "Radiohead", kuras spēju apvienot daudz un dažādus mūzikas stilus šie puiši apbrīno un jā - izmanto arī savās dziesmās. "Tā ir grupa, kura var izdot jebkuru dziesmu jebkurā stilā un viņu fani to pieņems. Man liekas, lielākā daļa grupu to vēlētos. Tev vienkārši ir jāizveido sava veida uzticība starp tevi un tavu klausītāju," "Radiohead" fenomenu turpina apbrīnot Hermstats.
Ja mūzikas stils grupai "New Animal" tiek veidots apzināti un rūpīgi, tad nosaukumu gan tā ieguva nejauši. "Es augšuplādēju mūsu dziesmas portālā "iTunes" un bija jānorāda albuma nosaukums. Albuma nosaukuma ailītē sāku rakstīt "New Album", bet, kad tiku līdz burtam "A", izmetās nosaukums "New Animal", kas ir grupas "The Pillows" dziesmas nosaukums. Mums tas izklausījās forši un mēs to tā atstājām," portālam stāsta Hermstats.
"New Animal" nav skopi. Viņi ļauj savu mūziku klausīties visiem, kas to vēlas, izmantojot arī šajā lapā nereti ekspluatēto mūzikas klausīšanās portālu "Bandcamp". ""Bandcamp" ir lielisks! Tā ir lieliska platforma mūziķiem un grupām parādīt sevi. Izskatās, digitālie albumi ir mūsu nākotne, un "Bandcamp" ir pirmie, kas šo prognozi ir ņēmuši nopietni," spriež Hermstats. "Ja tu pārdod albumu caur "Bandcamp", tu saņem 85% no darījuma." Un, domājams, grupām bez mūzikas izdevniecības, producentiem un menedžeriem tā ir ļoti laba iespēja.
Kā redzams, "Nem Animal" ir puiši ar reālu skatu uz dzīvi, mūsdienīgi domājoši un spēlē labu mūziku, kurā ir sintezēti stili no elektropopa līdz indie-rokam. Šā gada 5.janvārī "New Animal" izdeva savā vārdā nosauktu debijas plati, ko, izmantojot pieminēto "Bandcamp", iespējams noklausīties šeit apakšā.
Papildus resursi: http://newanimal.net/ http://soundcloud.com/newanimal
Vakar, 23.februārī, Londonā, dārdot "Foo Fighters" skarbajām ģitāru skaņām, tika pasniegtas mūzikas žurnāla "New Musical Express" 2011.gada balvas vairākos desmitos nomināciju. Mēnesi atpakaļ nedaudz centos kaut ko prognozēt šajā sakarībā. Nu pienācis laiks ieskatīties patiesībai acīs un savilkt galus, cik nošauts greizi, cik trāpīts.
Labākā britu grupa Prognoze: "Biffy Clyro" Uzvarētājs: "Muse"
Labākā ārzemju grupa Prognoze: "Arcade Fire" Uzvarētājs: "My Chemical Romance"
Labākais solomākslinieks Prognoze: Pols Vellers (Paul Weller) Uzvarētājs: Laura Morlinga (Laura Marling)
Labākā jaunā grupa Prognoze: "Hurts" Uzvarētājs: "Hurts"
Labākā koncertgrupa Prognoze: "Muse" Uzvarētājs: "Biffy Clyro"
Labākais albums Prognoze: "Arcade Fire" – "The Suburbs" Uzvarētājs: "Arcade Fire" – "The Suburbs"
Labākā dziesma Prognoze: Cee Lo Green – "Fuck You" Uzvarētājs: "Foals" – "Spanish Sahara"
Labākais video Prognoze: Brandon Flowers – "Crossfire" Uzvarētājs: "My Chemical Romance" – "Na Na Na (Na Na Na Na Na Na Na Na Na)"
Sliktākais albums Prognoze: Justin Bieber – "My World" Uzvarētājs: Justin Bieber – "My World"
Sliktākā grupa Prognoze: "Tokio Hotel" Uzvarētājs: "Jonas Brothers"
Tātad kopsavilkums - trīs no desmit! Sūdu! Sportloto spēlēt nedrīkstu. Bet īpašs prieks par Bībera uzminēšanu - man ir zināms talants sūdos atrast izcilu mēslus. Pat nezinu un negribu dzirdēt tādu Bīberu, tāpēc iekabināju parodiju par laikam viņa populāru dziesmu, kas, nešaubos, ir labāka par oriģinālu. Un īpašs prieks par "Muse"!
Tad nu līdz citam gadam!
Papildus resursi: http://www.nme.com/news/various-artists/55133
Neredzot bildi, bet tikai klausoties, liekas, tas ir Džeims Morisons ar iepriekš nedzirdētām dziesmām. Bet nekā! Tas ir divdesmit septiņus gadus vecais Tailers Džeims, kurš 2.martā laidīs klajā savu pirmo pilno studijas pati "It Took the Fire".
"Manas dziesmas ir par cīņu, esot savas patiesības meklējumos," saka pats Džeims, kura debijas albumā esot pa pusei no 70.to gadu klasikas, pa pusei no Memfisas soulmūzikas. "Ierakstot albumu ["House of David" studijā Nešvilā] es spēlēju uz tām pašām klavierēm, uz kurām spēlējis Elvis [Preslijs], tur joprojām ir arī tās pašas durvis, kuras vēris Elvis," par satraukumu, četru dienu laikā ierakstot debijas plati savā mājas lapā stāsta mūziķis.
Bērnībā Džeims, kā jau tas mēdz atgadīties ar zēniem, kam ne visai patīk beisbols vai citas "puiku izklaides", bija tāds kā vienaudžu izstumtais. "Un tad vienu dienas māsas pikapā atradu kaseti ar [Boba] Dilana dziesmām. Tas mainīja visu!" Pēc vidusskolas beigšanas Džeims pārcēlās uz Nešvilu un tur ātri iedzīvojās vietējā mūzikas sabiedrībā. Šī sabiedrība viņu iedrošināja, un Tailera Džeimsa talanta izpausmes jau bija neapturamas. 2005.gadā viņš izdeva savu pirmo singlplati "An", tai sekoja panākums ar dziesmu "Call My Name", kas, sadarbojoties ar DJ Morganu Peidžu (DJ Morgan Page), "Billboard" topā pacēlās līdz piektajai vietai.
Pēdējos četrus gadus Džeims pavadījis, apbraukājot valsti savā vecajā "Volkswagen" autiņā un uzstājoties dažādās vietās gan viens pats, gan kopā ar saviem draugiem dziedātājiem un komponistiem Benu Lī (Ben Lee), Metu Kīrneju (Mat Kearney), grupu "The Autumn Defense" un citiem.
Ja mūzika nāk no sirds, tā ir komponista dvēseles spogulis. Tailers Džeims raksta no sirds. Tā viņš stāsta un tā arī izklausās. Debija albums "I Took the Fire" ir veltījums Tailera Džeimsa "Nešvilas periodam" un cilvēkiem, kas tajā bija ar viņu. "Es joprojām ceru, ka ir cilvēki, kas sanāk kopā, atver pudeli vīna un vienkārši kopā klausās ierakstus," sentimentāls ir Džeims, un viņam tas piestāv.
Papildus resursi: http://tylerjames.com/ http://www.myspace.com/tylerjames
Foto raksta ievadā no Teilora Džeimsa profila portālā "MySpace".
Kaut kā nemaz to nebiju dzirdējis, bet, izrādās, slavenās kantrīpopa dziedones Teilores Sviftas videoklipā dziesmai "Back to December" filmējies latviešu puika vārdā Guntars Ašmanis. Žurnālā "Ir" viņš stāsta par savām modeļa gaitām Ķīnā un Korejas Republikā, kā arī par to, ka vienās trusenēs stāvējis Austrijas Alpu kalnu galotnē. Pats Guntars neesot Sviftas fans, tikai dzirdējis sakarā ar viņas incidentu ar vienu to melno klepotāju iepriekšējā gada balvu pasniegšanas ceremonijā.
Zināmu vilšanos gan nākas piedzīvot pēc klipa noskatīšanās - Guntars ne tiek pie Sviftas pabučošanas, ne klusā stūrī paspaidīšanas. Abi sēro viens pēc otra - viens tukša sporta laukuma tribīnēs, otra mājā, kur no griestiem snieg sniegs. Bet fakts kā tāds, ka latviešu džeks filmējas tādā klipā, ir iedvesmojošs. Pilnīgi pats sāku domāt par modeļa karjeru. Elton, mudīgi raksti dziesmu, kuras klipā būtu vajadzīgs resns, briļļains vecis no Latvijas!
Attēlā raksta sākumā - Guntars Ašmanis (attēls no http://www.okmagazine.com).
Izrādās, ļaudis Dienvidkorejā ne tikai slēpjas no naidīgā ziemeļu kaimiņa "netīšām" uzmestām raķetēm, bet arī komponē un rada labu mūziku. Pirmo reizi mūsu muzikālā ģeogrāfija, kura, man pašam par prieku, kļūst aizvien plašāka, skar šo Āzijas austrumu reģionu.
Dienvidkorejā dzīvo nepilni piecdesmit miljoni iedzīvotāju, viens no kuriem ir Jons Sang Hūns (Youn Sang Hoon), Dienvidkorejā labi zināmas grupas "Donawhale" ģitārists, kurš nolēmis izmēģināt arī solomākslinieka "drēbi", tāpēc radījis projektu "Auhm".
"Auhm" nozīmējot četru vārdu salikumu, kuru nozīmi Hūns neatklāj. "Tas ir tāds kā noslēpums. Tas varētu būt sava veida prieks, katram pašam atklāt to nozīmi vai iedomāties, kas tas varētu būt," intervijā "Indieful Rok" portālam atzinis jaunais dienvidkorejiešu talants. Savu muzicēšanas stilu Hūns pieskaita "post-roka" žanram, kaut neuzskata savi par tīru šīs mūzikas nišas spēlētāju. "Es domāju, ka tas, ko spēlēju, ir "post-roks" sajaukumā ar instrumentālo mūziku un dažādiem citiem elementiem," savā muzicēšanas stilā skaidrību ievieš Hūns.
Bez balss, tikai instrumentiem Hūns rada brīnišķīgu noskaņu mūziku. Atkal nevilšus prātā nāk "Mogwai", kad atskan "Auhm" dziesmas "Hamlet Without the Prince of Denmark", "Hide in the Fog" vai jebkura cita. Tas ir absolūts soloieraksts. Visus instrumentus, kas dzirdami "Auhm" ierakstos, iespēlējis Hūns viens pats.
Šajā vasarā "Auhm" plāno izdot savu pirmo singlplati, bet līdz tam iespējams novērtēt jaunā Dienvidkorejas talanta veikumu dažādos demo ierakstos.
"Reverie" ir skatuves vārds 21 gadus jaunai dziedātājai un komponistei Luisai Konnelai no Skotijas. Viņas balss un vieglās popdziesmas ieskārdina, uzskata mūzikas izdevums "The Pop Cop". Ietekmējusies no tādiem saviem elkiem kā Regīna Spektora, Devendra Bānhārta un grupām "Dresden Dolls" un "Radiohead", "Reverie" pagājušā gada jūnijā laida klajā savu debijas plati "Melodies". "Pārsteidzoši daudzveidīgs!" par to saka "The Pop Cop". Vai tā ir, ikviens var pārliecināties zem šī raksta, albumu noklausoties visā pilnībā.
Papildus resursi: http://www.myspace.com/reverieme
Foto raksta ievadā no Reverie profila portālā "MySpace".
Šonedēļ ļoti bagātīgs singlu birums Apvienotajā Karalistē - visām gaumēm un dvēseles noskaņojumiem, tā teikt. Atkalredzēšanās ar grandiem "Manic Street Preachers", "Take That" un Brendonu Floversu. Iepazīšanās ar indie spēlmaņiem "Alpines", elektrisko Austru, bet ne Pumpuri, kā arī daudziem, daudziem citiem. Īpaši izceļams dziesminieks Džošs Pīrsons un viņa kolēģe Kaitlina Rouza - šie dzied brīnišķīgi, tāpēc Pīrsona kungs ar savu "Country Dumb" šonedēļ ieņem Nedēļas singla vietu. Savukārt Britnijai Spīrsai ar "Hold It Against Me", tā teikt, vienkārši paldies!
Jonass Alaska ir 22 gadus jauns komponists un dziedātājs no Norvēģijas, kurš, izskatās, no rītiem neķemmē matus un kurš šobrīd dzīvo un studē Liverpūlē, kur spēlē grupā "Homestead". Norvēģijas mūzikas portāls "Birds Sometimes Dance" Alasku dēvē par "nešaubīgu Boba Dilana mūzikas tradīciju turpinātāju." Un piebilst: "Bet nekļūdieties - viņš nav pilnīga Dilana kopija, bet gan brīnišķīgs mūziķis, kurš spēlē tajā pašā stilā."
Šajā vasarā Alsaka plāno laist klajā savu debijas plati, savukārt jau līdz šim ir publiskotas vairākas viņa dziesmas un video, daļa no kuriem apskatāmi, noklausāmi un lejupielādējami zem šī raksta.
Meksikāņi no grupas "Marlento" gan ir vieni ziķeri - visur informāciju par sevi salikuši nu laikam jau spāņu valodā. Bet patiesībā jau nav arī svarīgi, galvenais ir dzirdēt, ko viņi pasaka dziesmās.
Dziesmas viņiem, savukārt, ir ieturētas amerikāņu "new wave" stilā, kas sajaucēts ar "post punk" un "melanholisku meksikāņu folkmūziku." Vismaz tā uzskata "Marlento" māju mūzikas kritiķi no izdevuma "Red Bull PanameriKa". Nu, savējiem jau labāk zināms! Runājot vienkāršiem vārdiem - "Marlento" spēlē labu rokmūziku!
Mēs zinām tikai to, ka "Marlento" pirmā songlplate saucās "Shae", kuras video redzams šeit apakšā, bet jaunākās plates, kura vēl tikai iznāks 26.februārī, nosaukums ir "Ludo", un arī tā pilnā apmērā ir noklausāma šeit zemāk.
Papildus resursi: http://www.myspace.com/marlento http://www.facebook.com/marlento
Foto raksta ievadā no "Marlento" profila portālā "MySpace".
Fils Kolins ir viens no tiem mūzikas grandiem, kurš varētu izdot savu ar padusi uztaisīto purkšķu skaņu plati, un tūkstošu tūkstošiem to pirktu un klausītos. Un droši vien censtos atdarināt kādā Kazdangas kultūras nama "Popielas" sarīkojumā. Kolins tā varētu, bet viņš nedara, jo viņam arī mūzikā ir pietiekami daudz ko teikt.
Šā gada 30.janvārī Kolins svinēja savu sešdesmito dzimšanas dienu. Laikam mūziķiem, kuri visu mūžu veltījuši šai nodarbei, tieši sešdesmit ir tāda pamatīga robežšķirtne, jo pārsvarā veselība vairs, acīmredzot, neļaus gāzt lielus kalnus un viss labākais jau ir sacerēts un izdziedāts. Vai lai prātā nāk vecais, labais Eltons Džons, kuram nu jau ir sešdesmit trīs, un, lai arī viņš nebūt nesēž uz veciem lauriem un turpina komponēt, nesen viņš atzina, ka "lielus pophītus no manis vairs negaidiet."
"Going Back" jeb pazīstama arī ar nosaukumu "18 Good Reasons" (jo plates oriģinālā ir iekļautas 18 dziesmas) ir Kolinsa astotā studijas plate, protams, kā solomāksliniekam. Salīdzinot ar viņa iepriekšējo plati "Testify" (2002), tie ir divi dažādi Fili Kolinsi. Un ir skaidrs, kāpēc.
Nesen intervijā žurnālam un radiostacijai "Q", Kolins atzinās, ka arī viņu ir panākusi šī robežšķirtne mūziķa karjerā. To veicinājuši jau minētie faktori, kas saistīti ar veselības problēmām. Jau pāris gadus atpakaļ parādījās ziņas, ka Kolins ir zaudējis daļu dzirdes, kas kā mūziķim ir tuvu traģēdijai. Taču šajā intervijā Kolins atklāja, ka viņam ir sākušās problēmas arī ar vienu roku - tai ir atrofējušies divi pirksti, tie ir nejūtīgi. Lai defektu mazinātu, viņam esot izgatavota īpaša ierīce, ko viņš uzmaucot rokā spēlēšanas laikā.
Ar šo likstu, domājams, Kolinsam nenācās viegli sadzīvot. Un tādos brīžos ir tikai loģiski, ka prātā nāk doma veikt ko simbolisku un personīgi ļoti iedvesmojošu. Un nāca doma par albumu "Going Back". Tas ir albums, kurā ieskaņotas astoņpadsmit (īpašajā izlaidumā divdesmit piecas) dziesmas no tālajiem sešdesmitajiem. "Es izaugu sešdesmitajos. Pat atmetot klišeju, "kad es augu, zāle bija zaļāka un debesis zilākas", varu atzīt, ka sešdesmitie bija mūzikas radīšanas un izpildīšanas virsotne. Paldies Dievam, ka man iekrita uzaugt tajos gados," albuma "Going Back" brošūriņā raksta Kolins. Un tas nepārprotami liek saprast, ka albumā atrodamās dziesmas - cita vairāk, cita mazāk - ar savu iedvesmas spēku ir atbildīgas par to, ka mums ir tāds Fils Kolins - bungu vīrs, komponists un dziedātājs.
"(Love Is Like a) Heat Wave", pirmais singls no plates, ir 1963.gadā meiteņu grupas "Martha and the Vandellas" izpildītās dziesmas ieskaņojums Kolinsa versijā. Gandrīz kā oriģināls!
Protams, sešdesmitajos tehniskās iespējas nebija tik augstā līmenī, kāds tas ir iespējams šodien, tāpēc plate "Going Back" sniedz mūsdienīgu ieskatu sešdesmito gadu mūzikā. Nav jābūt lielam to laiku mūzikas pazinējam vai cienītājam, lai iemīļotu šo plati. Atslēgas vārdi droši vien ir Fils Kolins un vesels izcilu mūziķu un dziedātāju saraksts, kuri piedalījušies albuma tapšanā. Albums pilnīgi noteikti noderēs gan noskaņas veidošanai, pie kamīna vai aukstā vannā malkojot viskiju un atceroties vecos, labos laikus, gan jestrai ballītei "vintage" stilā, jo kas gan ir sešdesmitie bez "The Temptations", Stīvija Vondera, Edija Holanda vai "Four Tops"?
Albuma tituldziesma ir Džerija Gofina un Kerolas Kingas 1966.gadā sacerētās dziesmas ieskaņojums jaunās skaņās. Pat ne jaunās, bet Kolinsa skaņās. Jo pirms viņa šo dziesmu savās versijās ieskaņojuši daudzi, kaut par piemēru minot Dastiju Springfildu, "The Byrds" vai "The Pretenders". Mūsu "vintage" ballītē šī varētu būt beigu dziesma, kuras laikā visi dejo un bučojas un kāds, kurš nav paspējis, uzlūdz kādu citu uz pēdējo deju un pagrābstās mazliet.
Fils Kolins ir paziņojis, ka ar šo "Going Back" gan godina savus bērnības un jaunības dienu elkus, gan atvadās no saviem klausītājiem visā pasaulē, jo nolēmis doties pensijā. Tāda ir viņa iekšējā izjūta un droši vien tā ir pareiza. Jo, lai arī savu fanu acīs viņš vienmēr būs zvaigzne, kuras ceļš iet tikai augšup, iespējams, pats Kolins ir izlēmis, ka nav nemaz tik slikti palikt visaugstākajā punktā. Tad gan viņš visu var pārskatīt, gan viņu var redzēt jebkurš, kurš kaut ar vienu aci ieskatās mūzikas zvaigžņu debesīs.
Vienmēr zaļi kā jūlijā ir dziedātājs un ģitārists Andrea Podžio, basģitārists Nikolā Krivelli un bungu vīrs Paulo Merlini. "Green Like July" sauc šo itāļu trio, kura devumā ir jau divas plates, jaunākā no kurām saucās "Four-Legged Fortune".
Jaunajā platē ir deviņas dziesmas, no kuram daļa ierakstīta kopā ar viesmāksliniekiem, piemēram, grupas "Bright Eyes" multiinstrumentālistu Maiku Mogis. Jā, ar "Bright Eyes" "Green Like July" laikam kārtīgi draudzējas, un to var sajust vienā otrā viņu dziesmā.
"Flying Scud" ir dziesma no jaunās plates, kurā itāļu mūzikas kritiķi pamanās saklausīt pat pašu Boba Dilanu. Savukārt sekojošā "Crippled Inside" ir Džona Lenona 1971.gada dziesmas kaverversija "Green Like July" interpretācijā.
Mīlestība uz Īslandes mūziku ne vien nepamet, bet pieaug ar katru dienu. Pirmkārt, skanējuma dēļ, otrkārt, grupu un dziesmu neizrunājamo nosaukumu dēļ. Nākamie vulkānu zemes dziesminieki, kas viesojas šajā necilajā vietnītē, ir "Rökkurró". Lai nevienam nenodarītu pāri, vārdi un nosaukumi atstāti oriģinālajā valodā. "Īslandiskās" balss īpašniece ir Hildur Kristín Stefánsdóttir, kas kopā ar vēl četriem kolēģiem rada šo īpašo ziemeļniecisko mūziku.
Grupas debijas albums "Það Kólnar Í Kvöld" (ja kādam vajag tulkojumu, tad tas būtu aptuveni "Šovakar kļūst vēsāks") nāca klajā 2007.gadā. Pirms trim gadiem gatavs bija otrais albums "Í Annan Heim" ("Citā pasaulē"), kā producēšanai roku pielika Alekss Somers, kurš ir viens no "Sigur Rós" dziesmu līdzautoriem. Kas top šobrīd, īstu ziņu nav, bet kamdēļ napabaudīt to, kas jau ir? Mūzikas skolu beidzējiem gan nevajadzētu klausīties - brīžiem Hildura laiž ne sliktāk šķībi kā "Dziesma manai paaudzei" vidējais statistiskais jodelētājs. Tas gan neattiecas uz grupas studijas ieraktiem.
Kanādas pilsētā Kemptvilā trīs jaunekļi - Endrjū, Deivids un Filips - ir nodibinājuši grupu "Fire and Neon", kuras mūzikas stils ir sajaukums no indie, roka, elektroniskās mūzikas, 80.to gadu mūzikas un disko.
2008.gada decembrī bērnības draugi Filips Konopka un Deivids Vīsmans sāka niekoties ar dziesmu komponēšanu. Ietekmējušies no, sākot ar "Depeche Mode" un beidzot ar DJ Tiesto, "Fire and Neon" radīja sev raksturīgo mūzikas sintēzi. Drīz jaunieši saprata, ka savu ideju realizācijai būs vajadzīgs arī bundzinieks, un par tādu kļuva viņu abu draugs Endrjū Hants.
Pirmā "Fire and Neon" uzstāšanās notika 2009.gada maijā. Kā atzīst paši mūziķi, publika bijusi sajūsmā! "Vai tiešām šī ir jūsu pirmā uzstāšanās? Jūs jokojat?" šādus jautājumus esot uzdevuši klausītāji pēc koncerta.
Un nav jau viņi slikti.
Papildus resursi: http://www.purevolume.com/fireandneon http://www.myspace.com/fireandneon http://www.facebook.com/pages/Fire-and-Neon/44314044247
Foto raksta ievadā no "Fire and Neon" profila portālā "Facebook".
