"Case Studies" - "This Is Another Life" (2013)

Ir pirmdienas vakars. Krodziņš, kas atrodas kādas trīsstāvu ēkas pagrabstāvā ar ieeju uz ielas stūri, grimst pustumsā. Cilvēku nav daudz, kādi pieci, neskaitot bāra dāmu ar brangām bļodām. Katrā rokā, kad nes klientiem "Dienas zupu". Visi "Komplekso pusdienu" pa Ls 2,50 (likums jāievēro: Eur 3,56) ēdāji no apkārtējiem birojiem jau sen kā pabeiguši nedēļas pirmo darba dienu, nu nododas citām, privātākām rūpēm. Ir astoņi vakarā. Liktos, ka būtu īstais brīdis iestādi slēgt. Bet tad ieslēdzas pavisam vājš (kādi 60w varētu būt) gaismas stars, un caur drūmo pazemes tumsu tas cenšas kaut mazliet izgaismot to, ko krodziņa īpašnieks reklāmas bukletos sauc par skatuvi. Tā bija tikai kādus 15 cm virs pārējās grīdas līmeņa, bet gods, kam gods, uz tās atradās klavieres "Boricov", ko iestādījuma īpašnieks pa 20 latiem nopirka, cauršķirot sludinājuma portāla ss.lv annāles, bet pārējos instrumentus, ja tie mūziķiem bija nepieciešami, viņi nesa līdzi paši.

Un šajā pirmdienas vakarā minūti pēc astoņiem ieskanējās pirmie "Boricov" akordi. Vēl pēc brīža ierunājās noguruša vīrieša balss. Tieši ierunājās, lai gan vīrs skaitījās dziedam. Pēc pirmā panta viņa klavieru solo papildināja arī maigs bungu ritms, kā arī elektriskā ģitāra - par to zinātāji varēja pabrīnīties, jo krodziņa saimnieks bija iegādājies tikai vienu pagarinātāju uz visu iestādi, un it kā pie tā šobrīd bārā bija pieslēgta bārdas skujamā mašīna (bāra dāmai šajā jautājumā bija zināmas problēmas). Sākumā tie pieci viesi nelikās par notiekošo zinis. Vien pavecāks pāris nodomāja, ka klusā un mājīgā atmosfēra nu tiks sagandēta un steidzās ātrāk apēst savas soļankas. Kad pirmā dziesma bija izskanējusi, vīrs uz skatuves stādījās priekšā: "Dāmas un kungi, šovakar jūs izklaidēšu es, Džesse Lorcs, un grupa "Case Studies", un mēs jums nospēlēsim visas dziesmas no mūsu jaunā albuma "This Is Another Life"." Pat ja Lorcs šo savu sveiciena uzrunu teiktu kapsētā divos naktī, tai būtu vairāk dzirdīgu ausu. Bet - kā ir, tā jādzīvo, nodomāja Lorcs un turpināja uzstāšanos. 

Patiesībā Lorcs neko nenodomāja, viņš vienkārši dziedāja. Pēc trešās nodziedātās dziesmas "Everything" Lorcam škita izliekamies, ka kāds netālu šņukst. Nodziedājis nākamo - "Driving East, And Through Her" -, Lorcam nebija šaubu - bāra dāma bija vienās asarās. Un ne jau tāpēc, ka skujot spalvas ar bārdas dzenamo, būtu tajā ierāvusi krūšu galus. Bāra dāma raudāja, jo viņu aizkustināja Lorca dziedājums. Viņš pasmaidīja un nākamo dziesmu novēlēja viņai. To sauca "House of Silk, House of Stone" (dziesmu, ne bāra dāmu). Lorcs to dziedāja no sirds, tiešām no sirds. Viņš dziesmā iegrima tā, ka nodziedāja to aizvērtām acīm, bet kad tās, izskanot pēdējiem akordiem, atvēra, viņš redzēja uz sevi pavērstus vēl piecus slapju acu pārus. Soļankas, marinētās cūkgaļas ar frī, alus kausi - tas visiem šiem pieciem apmeklētājiem pēkšņi bija kļuvis svešs un lieks. Viņi bija kā piekalti tam, kas notika uz skatuves. Lorcs dziedāja aptuveni stundu, ne reizes ārpus dziesmu lirikas nepasakot nevienu vārdu. Apokalipsi krodziņa elektrizētā atmosfēra piedzīvoja, kad Lorcam uz skatuves piebiedrojās Marisa Medlere, un viņi abi duetā nodziedāja dziesmu "Villain". 

Deviņos vakarā viss jau bija beidzies. Kopā ar lietus lāsēm no debesīm krita pirmais šāgada sniegs - tāds trausls, pat ne īsti balts. Ļoti smalks un smags. Visai pasaulei bija parasts pirmdienas vakars. Bet ne tiem pieciem un bāra dāmai. Viņi visi šajā saulē jau labu laiku dzīvojuši - guvuši panākumus, kļūdījušies, priecājušies un skumuši. Viņiem šķita, ka dzīvē viss jau ir bijis, tagad tā tikai godīgi jānodzīvo līdz galam, un brīnumi jau notiek tikai pasakās. Šiem pieciem un bāra dāmai šis pirmdienas vakars bija viņu pasaka. Ja baidies, ka savā vecumā varētu pasakām arī noticēt, no "This Is Another Life" turies pa gabalu.

Ja patīk, noklausies arī šos:

"Razorlight" - "Razorlight" (2006)

Britu šobrīd tādā garākā atvaļinājumā esošā kvarteta skaļākā dziesma "America" ļoti atgādina "Case Studies" kompozīcijas "Passage / Me in the Dark" jestrāku versiju.

Nick Cave & "The Bad Seeds" - "The Boatman's Call" (1997)

Multfilmā par Šreku krogā klavieres spēlē pirāts ar dzels āķi plaukstas vietā. Viņš Nika Keiva balsī dzied dziesmu "People Ain't No Good" no šīs plates. Un Džesse Lorcs taču arī dzied krogā!

"The Doors" - "Strange Days" (1967)

Nu ir! Ir tajā Lorca vokālā dažbrīd kaut kas no Džima Morisona. Sevišķi dziesmā "House of Silk, House of Stone".

2013, www.musicstories.lv

Tweet

"Barbarossa" - "Bloodlines" (2013)

Kad saules gaismas kļūst aizvien mazāk, kad gaiss atdziest un paliek stindzinoši dzestrs, dabā automātiski iestājas savi likumi. Kad no zara atdalījusies sārti dzeltena kļavas lapa, sākas tās ceļš uz nezināmo - vai to vējš aiznesīs un iemetīs kādā netīrā renstelē, kur tā sapūs, vai to siltā, mazā plaukstā pie citām bēdumāsām vienā buntītē savāks kāds mazs bērns? Varbūt tā paliks sava koka tuvumā, satrūdēs un dos spēkus kokam nākamā gada lapu rotas diedzināšanā? Ja par šo lapu uzņemtu mākslas filmu, par tās domām, nākotnes fantāzijām, jā, droši vien tā būtu viena no neinteresantākajām filmām pasaulē. Bet tai būtu ideāls skaņu celiņš - Londonā mītošā Džeimsa Meta (vai kā nu izrunā James Mathé) projekta "Barbarossa" debijas albuma "Bloodlines" kāda no dziesmām, piemēram, "S.I.H.F.L.Y." vai "Butterfly Plague".

Ja filmā par kļavas lapu būs iekļauta epizode, kurā stārķi bariņā mīņājas, lai gatavotos doties tālajā ceļā uz siltajām zemēm, tās fonā skanēs "Battles", kuras laikā kadrā arī varēs redzēt, kā viens stārķis ar asarām acīs prom no citu skatieniem atvadās no savas slepenās mīlas - kāda vecā mētelī ietērpta putnubiedēkļa, kurš joprojām kaut ko atbaida no lauka, kas jau gadus desmit atmatā. Epizodē, kurā kurmītis no rīta pamostas un konstatē, ka pirmā rudens salna tam nosaldējusi vienu oliņu, toni noteiks dziesma "The Load" - albuma asākā. Visbeidzot, skanot "Saviour Self", pār rudens krāsās nošļakstīto mežu uzspīdēs spilgta saule, un visiem skatītājiem būs skaidrs, ka gan stārķi, gan putnubiedēklis, gan jo īpaši kļavas lapa ir tikai mazi, mazi krāsas punktiņi šajā dabas skaistajā gleznojumā, tie ir tikai palīglīdzekļi, kas palīdz saskatīt un nofiksēt gadskārtu laika ritumu. Kāpēc filmā ir kurmītis, nezina pat pats režisors.

Protams, filmu par kļavas lapu neviens neuzņems (kaut Spīlbergs jau varētu iespringt mazliet), taču pieminētais "soundtraks" ir pilnīgi reāls! "Bloodlines" ir reāls albums! Darīsim tā: noklausies šo plati, un ja pēc divām trim reizēm arī tev gara acīm parādās kurmītis ar atsaldētu sēklinieku, uzskatīsim, ka tā nav tikai sagadīšanās. Tikai ņem vērā - jo vairāk klausīsies, jo vīzijas attīstīsies. Brīdinu: pie aptuveni divdesmitās reizes pie apvāršņa parādās kurmītis, kam nosalušas jau abas bumbiņas!

Ja patīk, noklausies arī šos:

"Low Roar" - "Low Roar" (2011)

Īslandiešu trio, kura debijas un, laikam, šobrīd arī vienīgais "pilnmetrāžas" darbs savulaik apbūra gandrīz līdz paralīzei, ir tuvākais, kas noskaņu ziņā stāv klāt "Barbarossa" veikumam.

"Alive in Wild Paint" - "Ceilings" (2008)

Diemžēl vairs neeksistējoša kolektīva vienīgais albums. Kas par enerģijas lādiņu!

"Night Beds" - "Country Sleep" (2013)

Vinstons Jellens, būdams normāls, 23 gadus vecs jauneklis, starp vētrainās studentu dzīves baudīšanu pamanījies ierakstīt albumu, kurā brīžiem šķiet: tur dzied eņģelis!

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Dziesmas (42.nedēļa / 2013)

***

1. Brian Wright - "Weird Winter"
Albums: "Rattle Their Chains"
Izdošanas datums: 10.09.2013
Valsts: ASV
Klausoties Braiana Vraita nomierinošajā žūžošanā, tā vien liekas, ka nekas cits, kā šī muzikālā stāstnieka samtainās dziesmas, pasaulē nemaz vairs neeksistē. Pat ja tajās tiek stāstīts par "dīvainu ziemu" vai "labo, mirušo karalieni" ("The Good Dead Queen").


2. "Night Beds" - "Even If We Try"
Albums: "Country Sleep"
Izdošanas datums: 12.02.2013
Valsts: ASV
Ļoti labi skan naktīs! Tā par "Country Sleep" kā "vislabākais, kas tajā patika", pērn secināja "The Guardian" jauno grupu apskatnieks Pols Lesters. Vinstona Jellena dzidrais vokāls un gar zemi gāzošās albuma desmit dziesmas patiešām atgādina, ka mūzikai ne vienmēr ir tikai fona loma darba dienās birojos un lielveikalos.


3. "Ra Ra Riot" - "Dance With Me"
Albums: "Beta Love"
Izdošanas datums: 22.01.2013
Valsts: ASV
Dziesmas nosaukums jau izsaka visu. Un nosaka visa albuma toni. Kā redzams video, uzdejot pie "Dance With Me" pretī nespēj nostāvēt pat samērā veselīga izskata skeleti. Bet tempu uzņemt vajag uzmanīgi, jo dziesma 2:40 (albuma versijā 2:24) tiek nocirsta kā ar nazi! 


4. "Foxygen" - "Make It Known"
Albums: "Take The Kids Off Broadway"
Izdošanas datums: 2011
Valsts: ASV
Jāsaka, ka leģendām "The Rolling Stones" ir dzimusi maiņa - kvartets "Foxygen". Nu vismaz Mikam Džegeram noteikti - "Foxygen" dziesmu teicēja Sema Frānsa personā (pareizāk - balsī).


5. "Local Natives" - "Breakers"
Albums: "Hummingbird"
Izdošanas datums: 29.01.2013
Valsts: ASV
Ir labi, ja vecajie palīdz jaunajiem apgūt dzīves smalkumus. Tā arī "The National" ģitārists Ārons Desners palīdzējis šiem pieciem Losandželosas puikām spert pirmos soļus Lielajā mūzikā, producējot "Local Natives" otro albumu. Nu jā, tad sanāk, ka palīdzēja spert otros soļus. Ir labi, bet nav, protams, "The National".


6. Bill Callahan - "Small Plane" 
Albums: "Dream River"
Izdošanas datums: 17.09.2013
Valsts: ASV
"["Dream River"] varētu būt pēdējais ieraksts, ko jūs klausāties pirms gulētiešanas, aptuveni pusnaktī. [Es gribēju, lai tā ir] maiga un relaksējoša, perfekts dienas noslēgums katram," mūzikas žurnālam "Spin" atzinies pats Bils Kelahans. 


7. "Blood Orange" - "Chamakay"
Albums: EP
Izdošanas datums: 2013
Valsts: ASV
"Es nolēmu pirmo reizi apmeklēt Gajānas galvaspilsētu Džordžtaunu, no kurienes nāk mana mamma. Viņa pati tur nav bijusi 30 gadus, tas ir trīs gadus, pirms piedzimu es. Es apmeklēju savus ģimenes locekļus, ieskaitot 92 gadus veco opapu, kuru līdz šim nekad nebiju saticis. Šajā video jūs redzēsiet mūsu pašu pirmo tikšanos" (Devs Hains mūzikas portālam "Pitchfork").


8. Grey Reverend - "My Hands"
Albums: "A Heo's Lie"
Izdošanas datums: 30.08.2013
Valsts: ASV
"Moderns blūzmenis... Ja jums tā gribas" (greyreverend.com).


9. Jeremy Messersmith - "Tourniquet"
Albums: EP
Izdošanas datums: 2013
Valsts: ASV
"Sveiki! Es šajā nedēļā izdevu jaunu dziesmu, kas saucas "Tourniquet". Tā būs manā jaunajā albumā, kas [ierakstu kompānijas] "Glassnote Records" paspārnē iznāks nākamgad" (www.jeremymessersmith.com).


10. John Zorn - "The Dream Machine"
Albums: "Dreamachines"
Izdošanas datums: 30.07.2013
Valsts: ASV
"Kopš septiņdesmito gadu vidus Zorna kungs vāca kopā improvizētāju grupas, lai atskaņotu (..) neprognozējama segmenta skaņdarbus. Daudzas [grupas] tika organizētas kā spēles ar noteikumiem, signāliem un hronometriem, lai noteiktu, kurš spēlēja (..) un kā" (www.nytimes.com).

Foto raksta ievadā Džeremijs Mesersmits no www.stiehlover.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Booker T - "Sound the Alarm" (2013)

Sešdesmit astoņus gadus vecā amerikāņu soulmūzikas zvaigzne Būkers T. Džounss šā gada vasarā klajā laida savu desmito solo albumu "Sound the Alarm". Kas ir Būkers T. Džounss? Melnādains, talantīgs vīrs, kurš savu debijas albumu izdeva tālajā 1962.gadā, tātad desmit plates viņam prasījušas 51 gadu. Jā, solo albumu skaita ziņā viņš nav pats ražīgākais, patiesībā, iespējams, daudzi vispār tikai tagad uzzina viņa vārdu un ka viņš tāds pasaulē ir. Bet Būkers T. Džounss ir, un kā vēl ir!

Villijs Nelsons, Rejs Čārlzs, Nīls Jangs - tie ir tikai daži no lielajiem vārdiem mūzikas pasaulē, ar kuriem Džounss spēlējis kopā uz lielākām vai mazākām skatuvēm, ar ko kopā strādājis ierakstu studijās. 1992.gadā viņš tika uzņemts Rokenrola Slavas zālē, bet 2007.gadā soulmūzikas leģendai tika piešķirta "Grammy" balva par mūža ieguldījumu mūzikā. 

"Sound the Alarm" ir viens no tiem albumiem, kas ļauj kaut uz mirkli pārstāt šausmināties, kādā purvā dažbrīd ved mūsdienu populārā mūzika. "Sound the Alarm" ir albums, kas ļauj atgūt tādu mūzikas stilu kā "soul" un "R'n'B" klausītiesspēju. Jo šie stili, īpaši pēdējais, mūsdienās ir tā "uzlaboti" un "optimizēti", ka brīžiem atgādina kolbā radītu monstru, ar kuru galā netiek pat tā radītājs. "Sound the Alarm" ir gaišs, spēcīgs, tas kā uz paplātes pienes tikai pozitīvas emocijas un asociācijas.  Jā, ir vienkārši skaisti!

Ja patīk, noklausies arī šos:

Phil Collins - "Going Back" (2010)

Albums, kurā apvienotas 1960.to gadu amerikāņu soulmūzikas klasiskās dziesmas, kas no mazā Fila izveidoja to Filu Kolinsu, kura priekšā ceļos bija gatavi krist (un droši vien ir joprojām) tūkstošu tūkstoši. Platē joprojām dzīvo sešdesmitie, un to var pat sajust fiziski!

Herbie Hancock - "The Imagine Project" (2010)

Būkera T. Džounsa laikabiedrs, kas šajā konkrētajā projektā iesaistījis tādus vārdus kā Pinka, Džonu Ledžendu, Sīlu, un viss tas, protams, noris leģendārās Džona Lenona dziesmas "Imagine" zīmē. Vērojot Henkoku darbībā, rodas iespaids, ka brīnišķīgu dziesmu viņš varētu radīt arī, aranžējot, piemēram, kliba gaiļa palaista purkšķa skaņu.

"Fun Lovin' Criminals" - "Livin' in the City" (2005)

Amerikāņi "Fun Lovin' Criminals" sevis iezīmētajā teritorijā (mūzikā) jūtas kā zivs ūdenī. Gluži tāpat kā Būkers T. Džounss savā. Ir skaidrs, ka "krimināļi" savā agrībā ir bijuši lieli soula cienītāji, vismaz tā apliecina viņu plates. 

2013, www.musicstories.lv

Tweet

"Arp" - "More" (2013)

Nenoliedzami, šodienas kulta persona ir Stīvs Džobs, kurš, visai ticami, lai kurā debespusē vai pazemes gravā šobrīd atrastos, visus vairāk vai mazāk svēto vai velnišķīgo piedāvājumus noraida ar savu standarta frāzi: "Tas ir mēsls!". Viņš savus izgudrojumus radīja pēc formulas: vienkāršība ir izcilības augstākā pilotāža. Un patiesi - kas var būt vēl vienkāršāks, kā ripināt ar pirkstu iPod rimbulīti vai paijāt iPad spoguļgludo virsmu? Tas ir tik vienkārši, ka šīs augstās tehnoloģijas ikdienā lieto pat bērni! Bet kas slēpjas zem šiem karkasiem, kādās mokās šie produkti dzimuši, to var uzzināt gan no grāmatām un nu jau arī filmas par Džobsu. 

Iespējams un, visticamāk, Aleksis Džordžopuloss nav nedz apkārtējo tirāns, nedz izgudrotājs-ģēnijs, bet viņu tomēr saista kādas kopīgas iezīmes ar slaveno "Apple" priekšvīru. Džordžopuloss ir, tā teikt, "priekšsēdētājs" muzikālai apvienībai no Ņujorkas (ASV) ar askētisku (kas zīmīgi, ja kabinām klāt Džobsu) nosaukumu "Arp". Tas ir tāds eksperimentālas mūzikas kolektīvs. Pat nezinu, vai tas ir kolektīvs klasiskā izpratnē vai arī pats Džordžopuloss apkalpo visus instrumentus, bet to ir daudz - "džentlmeņa komplektu", kas piedien katrai grupai, "Arp" gadījumā papildina arī stīgu instrumenti, trompete, labi aprīkots dators un droši vien vēl vesels lērums tehnisku gadžetu. "Arp" trešā plate "More" sastāv no milzīga apjoma muzikālu slāņu - dziesmas patiesībā ir visai sarežģītas pēc savas struktūras. Dieva zīmes, ko Džordžopulosam nācās izdzīvot, sacerot un ierakstot šo albumu. Un tajā pašā laikā "More" skan tik vienkārši, kā virpināt iPod apaļo podziņu.

"Arp" jaunākais veikums lai turpina palikt strīdus ābols, kuram mūzikas stilam to var pierakstīt. Tur ir spēcīgs ģitārritms brīnišķīgā postroka manierē  ("Persuasion"), tur ir rotaļīgas spēles ar klavierēm ("High-Heeled Clouds), tur ir no "Arcade Fire" klonēts skanējums ("Judy Nylon"), šajā albumā patiesībā ir pilnīgi viss iespējamais! Nu gandrīz viss. "More" ir sarežģīts albums ar ļoti vienkāršu skaņu. "Tas ir mēsls," iespējams, par to teiktu pats Džobss. Un miljoniem visā pasaulē atkal būtu iespēja viņam nepiekrist.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Petra Haden - "Petra Goes to the Movies" (2013)

Jau vienā no mūzikas stāstiem galvenais varonis bija klauns. Ne tiešā veidā. Kā salīdzinošs personāžs. Jo nav cirkā profesionālāka triku un akrobātisko priekšnesumu meistara kā klauna - kā gan savādāk viņš tajās lielajās čībās spēj smaidot izdarīties tā kā trupas akrobāti un dresētāji var tikai, zobus sakoduši? Bet Petra Heidna nav klauns. Nē, nepavisam. Viņa ir amerikāņu džeza pianista Čārlija Heidna meita, profesionāla vijolniece un dziedātāja. Un viņas "klauniskā" puse uz skatuves izpaužas nevis lielās porolona čībās, bet spējā būt jaudīgākai par pārējiem uz skatuves un arēnā.

Savas karjeras laikā Heidna ir bijusi dalībniece tādās grupās kā "That Dog", "Tito & Tarantula", kā arī "The Decemberists", bet plecu pie pleca līdzdarbojusies ierakstos ar grupu "The Twilight Singers", "Foo Fighters" un "Green Day" dalībniekiem un vēl kompānijā ar Beku, Maiku Votu, Viktoriju Viljamsu un citiem. Un no šīm plašajām sadarbības robežām top skaidrs, ka Heidnā tā sauktās klauna profesionalitātes un talanta ir pārpārēm. Šajā, 2013.gadā, viņa izdeva albumu "Petra Goes to the Movies", kas ir filmu mūzikas izlase, ieskaņota lielākoties "a capella" (bet ne tikai) manierē. Šis stils var patikt, var nepatikt, bet ir skaidrs - lai ko tādu dabūtu gatavu (izdziedātu un ieskaņotu), ar dalību "Dziedošajās ģimenēs" būs par maz.

Albumā iekļautas versijas par filmu "Taxi Driver" (galvenajā lomā Roberts De Nīro, 1976), "Cool Hand Luke" (Pols Ņūmens, 1967), "Psycho" (Entonijs Hopkins, 1960), "The Social Network" (Džesijs Aizenbergs, 2010) un citu skaņu celiņiem. Protams, salīdzināt ar oriģinālu nav nepieciešams. Katrā no filmām dziesma raksturo kādu epizodi vai kopējo noskaņu, tās ilustratīvā nozīme, pilnīgi droši, ir spēcīgāka kā šādā kompilācijā. Heidnas sešpadsmit dziesmu virknējums uzskatāms vien kā savdabīga versija par oriģināliem. Interesanta versija. Bet ja vēl par tiem klauniem: "Petra Goes to the Movies" dziesmas brīžiem izklausās kā uzjautrinoši stāstiņi niķīgiem bērniem, un tāds taču ir viens no klaunu tiešajiem pienākumiem! Bet jābūt uzmanīgam. Savādāk, pavērtu muti klausoties albumu "Petra Goes to the Movies", var nepamanīt, ka tev no azotes kāds izvelk baltu trusi vai ar klauna burvju zizli piebur pilnas bikses olām. Un labi, ja tikai bikses...

Ja patīk, noklausies arī šos:

"The Decemberists" - "Picaresque" (2005)

Albuma ierakstā kā vijolniece un vokāliste piedalījusies arī Petra Heidna. Vispār "The Decemberists" albumus vajag klausīties - viņu versija par folkmūziku un Kolina Meloja mazliet spalgais vokāls dara ar klausītāju brīnumu lietas.

"Pink Martini" - "Get Happy" (2013)

Portlendas (ASV) miniorķestris nekad nesmādē klasiku un skaļus vārdus. Piemēram, šajā albumā klasisko "Smile" izpilda Filisa Dillere, bet tituldziesmu palīdz izdziedāt Rufus Veinraits.

Jeff Buckley - "Grace" (1994)

Šajā albumā iekļauta Džefa Baklija slavenākā izpildītā dziesma "Hallelujah", ko viņš, kā zināms, nozaga Leonardam Koenam. Savukārt Petrai Heidnai jaunajā platē ir savs "Hallelujah", un tā ir dziesma "It Might Be You".

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Dziesmas (40.nedēļa / 2013)

1. Foy Vance - “Regarding Your Lover”

Albums: "Joy Of Nothing"

Izdošanas datums: 26.08.2013

Valsts: Lielbritānija

Šī vīra rota ir ļoti spēcīgā balss. Un ūsas, protams. Bet balss, bez šaubām, skaistāka!

2. “Chvrches” - “We Sink”

Albums: "The Bones of What You Believe"

Izdošanas datums: 20.09.2013

Valsts: Lielbritānija

Jaunā skotu sensācija - sintīpopa trio ar šķietami sarežģīto nosaukumu. Starp citu, tiek dēvēts par "Depeche Mode" gara turpinātāju. Šovasar pat iesildīja četrus "DM" tūres koncertus. Ja vien nesaplīsīs bungu mašīnas, datorus un savstarpējās attiecības nesaēdīs vīrusi, šo nosaukumu "Chvrches" būs jāiemācās izrunāt un pareizi uzrakstīt.

3. “Los Campesinos!” - “What Death Leaves Behind”

Albums: "No Blues"

Izdošanas datums: 29.10.2013

Valsts: Lielbritānija

""Los Campesinos!" mūzika vienmēr bijusi uz robežas starp sirsnību un ironiju," apskatot Velsas seksteta iepriekšējo albumu "Hello Sadness", acīgs savulaik bija mūzikas medijs "Pitchfork". Arī mēneša beigās gaidāmā jaunā albuma publiskotās dziesmas nosaukums skan draudīgi ("Ko aiz sevis atstāj nāve"), un, interesanti, tajā patiešām iet runa par kapiem un kremāciju. Bet, gods kam gods, viss noslēdzas uz gaišas nots, jo "nāve aiz sevi atstāj mīlestību" un "mēs atkal būsim puķes". 

4. “The Internet” - “Dontcha”

Albums: "Feel Good"

Izdošanas datums: 24.09.2013

Valsts: ASV

Kas ir šī mazā meitenīte, kas tik izjusti izdzied mūzikas stilu "funk" un "hip hop soul" sajaukuma vistrauslākās skaņu nianses? Sids Ta Kids. Un tas ir puisītis ar dzidru meitenītes balsi. Ar Jamaikas saknēm gēnos, mammu dīdžeju un onkuli regeja producentu no šī puikas jau nevarēja prasīt, lai viņš top par proktologu ar specializāciju ausu, kakla un deguna kaitēs. 

5. “Arcade Fire” - “Reflector”

Albums: "Reflector"

Izdošanas datums: 28.10.2013

Valsts: Kanāda

Ir viena lieta uz pasaules, kas rada teju fiziski sajūtamu baudu, bet nav nekas jāstaipa vai jārīvē. Ir vienkārši jānoskatās kāds no kanādiešu "Arcade Fire" koncertiem. Tur nav specefektu, lāzera šovu un nenosakāma dzimuma fona dejotāju. Tur telpu fiziski un visādās citādās matērijās aizpilda septiņi grupas dalībnieki, patiesībā - tikai muzicējot. Izskatās, līdzīgu iespaidu uz žurnālu "Rolling Stone" atstājis arī oktobra beigās gaidāmais jaunais grupas albums "Reflector", jo tas esot labākais "75 minūšu un 13 dziesmu komplekts", ko "Arcade Fire" jebkad izdevusi.

6. Moby - “The Perfect Life” (feat. Wayne Coyne)

Albums: "Innocents"

Izdošanas datums: 01.10.2013

Valsts: ASV

Mobija jaunā plate "Innocents" ir kā plakans mākoņu jums - tā nes sev līdzi neparastu plašumu un brīvības sajūtu. Tāds pats ir arī mazā, plikgalvainā vīriņa kopdarbs ar "The Flaming Lips" līderi Veinu Koinu.  

7. “Free Energy” - “Girls Want Rock”

Albums: "Love Sign"

Izdošanas datums: 05.01.2013

Valsts: ASV

Neapskaužams uzdevums šiem jaunuļiem - ielauzties un noturēties tik plaši pārstāvētā nišā kā indīpops, turklāt nepiedāvājot neko jaunu, tikai vecās klišejas. Apgalvot, ka viņiem tas ir izdevies, būtu melot. Taču vienu reizi noskatīties jauku video mīļai dziesmai - nu kāpēc gan ne?

8. Erin McKeown - “Proof”

Albums: "MANIFESTRA"

Izdošanas datums: 15.01.2013

Valsts: ASV

Bija doma, ka dziesma "Proof" (nu tā kā "paraugs" vai "prove") būs visa Erīnas jaunā albuma vidējais aritmētiskais. Doma atmetama, jo "Proof" ir šīs plates esence. Lai arī albumam nav neārstējamu kaišu vai klaju defektu, mazliet tur kaut kā ir par daudz. Bet "Proof" - nu tā ir viena skaista dziesma!

9. “Eisenhauer Band” - “Feeling Good”

Albums: EP

Izdošanas datums: 2013

Valsts: ASV

Kas šeit ir mīļi? Kopā dzied vesela ģimene - mammucis Ronda, meituks Amēlija un dēlēns Endijs. Visi Eizenhaueri. Kas ir forši? Amēlijai ir laba balss, lai arī līdz Adelei, kuru viņa cenšas kopēt, vēl gana tālu (un tas skaidrs, jo Amēlijai ir tikai 13). Kas izklausās dīvaini? Dziesma "Feeling Good", taču tās versijas gadu laikā jau pieradinājušas pie dažādiem "staipījumiem". Kas ir pilnīgā pakaļā? "Eisenhauer Band" mājaslapa. Un tātad vidējais aritmētiskais ir akurāt vidējs.

10. Kayla Stockert - “What They Say”

Albums: "Castles in the Sand", EP

Izdošanas datums: 2012

Valsts: ASV

Vispirms paskaties šo video. Laikam jau vairāk jautājumu nav. Keila Stokerta savu debijas albumu "Castle in the Sand" izdeva 15 gadu vecumā. Tagad viņai ir 16, un labi, ka producenti laikus pārslēdzās no retro dziesmu repertuāra, ar ko Stokerta sāka savas skatuves gaitas, uz modernām.  Jau, šķiet, pietiek ar vienu Teiloru Sviftu un Dafiju, kura gan kaut kur pēdējā laikā noplaukusi. 

Foto raksta ievadā Erīna Makeovna no billingsgazette.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

20 ceļazīmes oktobrim

O jā, ceļazīmju rubrika pēc pusgada pārtraukuma atkal ir klāt...:) Kā jau rudenim pienākas arī dziesmas rudenīgas, miglainas pat varētu teikt. Bet tādas jau te pārsvarā visos stāstos un rubrikās. Un tātad uzmanībai "Kings of Leon" līdzinieki un tautieši "Moon Taxi" ar eleganto dziesmu "Mercury", Mičiganas indīpopa kvartets "Fawn" ar skaļo, bet tajā pašā laikā nedaudz iemidzinošo "Pixels" un citi. No īpašajiem viesiem jāizceļ briti "Travis" - šajā listē iekļauta viņu dziesma "Where You Stand" no tāda paša nosaukuma nupat iznākušās plates. Un, protams, klāt Ziemassvētku laiks - tos lai jau iežūžo norvēģu jaunā zvaigzne Maria Mena, kura arī, starp citu, nupat, 23.septembrī, laidusi klajā jaunu albumu "Weapon In Mind" ("Home for Christmas" gan nav no tā). Nu tādi tie pīrādziņi.

Dziesmu saraksts:

1. „Moon Taxi” – „Running Wild”
2. „Rah Rah” – „The Poet’s Dead”
3. „Fawn” – „Pixels”
4. „Hospital Bombers” – „Traditional Maori Fight Song #9”
5. Jay Nash – „Wander”
6. „The Fresh & Onlys” – „Presence of Mind”
7. „Why?” – „Sod in the Seed”
8. „Fleur De Lis” – „Hvid”
9. „Team Ghost” – „Dead Film Star”
10. „1, 2, 3” – „Work”
11. „Japandroids” – „The House That Heaven Built”
12. Maria Mena – „Home for Christmas”
13. „Cant” – „The Edge”
14. „A Banda Mais Bonita da Cidade” – „Mercadoramama”
15. Halina Larsson – „Fires and French Horns”
16. „Tom Tom Club” – „Downtown Rockers”
17. Karla Adolphe – „Flying Low”
18. „A Lion Named Roar” – „This Won’t Last for Long”
19. Laura Veirs - "Sun Song"
20. "Travis" - "Where You Stand"

Foto raksta ievadā "Moon Taxi" no www.npr.org.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

"Babyshambles" - "Sequel to the Prequel" (2013)

Kā rūdīts mietpilsonis pret Pītu Dohertiju allaž esmu izturējies rezervēti. Viņa uzvedība, atceļot koncertus, jo labākajā gadījumā aizkulisēs, sliktākajā - vispār citā valstī, pieļurbājies vai sašņaucies tā, ka nespēj uzkāpt uz skatuves, - tas vienmēr licies tā necienīgi kaut vai tikai pret tiem, kas riskējuši uz šo pasākumu nopirkt biļetes. Taču, šķiet, Dohertija fani pieņem šos spēles noteikumus un biļetes arī pērk kā sava veida loterijas kuponus. "Babyshambles" ir viens no Dohertija projektiem (vēl ir viņa "The Libertines" un solo padarīšanas). Ilgi nosodījis allaž pinkainā Pīta nelāgās izdarības, tomēr cenšoties ievibrēt vienā "vibrā" ar "The Libertines", bet to īsti nespējot, jau gadus biju atmetis šim mūzikas subjektam ar roku. Ar tādu kā pārākuma sajūtu, protams: nu tu tur, pļēgur, sēdi savā "līmenī" un nelien mūsu, pārsvarā jau sevis izdomātās "inteliģences" augstumos. Un ilgu laiku šajā jautājumā bija rasts tāds nosacīts miers. 

Pirms mēneša, 2.septembrī, dienasgaismu ieraudzīja "Babyshambles" trešais studijas albums "Sequel to the Prequel", un, ko tur liegties, iepriekš gaiši nopulētais inteliģences līmenis ir zaudējis savu orientāciju telpā. Jo tajā tagad lepni sēž arī Dohertijs, šķelmīgi smaidot un liekot līmeņa iemītniekiem minēt - viņi ir nolaidušies līdz Dohertijam vai Dohertijs pacēlies līdz viņiem? Atbilde, protams, ir kaut kur pa vidu. Jo, izskatās, viens otram pretī panākuši ir abi. Bet amizantāk, protams, uztverams Dohertija nāciens. "Sequel to the Prequel" nolaista publiku ar deviņdesmito gadu mūzikas sīrupu "Oasis" stilā (nu jā, abu grupu līderi jau arī ir tik līdzīgi - ninnesbrāļi un skandālu mīļotāji, ne kā mēs, mietpilsoņi). Ja plate būtu latviešu valodā, to, visticamāk, spēlētu arī Latvijas Radio 2, bet dziesma "Picture Me In a Hospital" droši vien cīnītos par labām vietām "Muzikālajā bankā". Bet ir pavisam citādi - labāk. Jā, daudz labāk. Jo Dohertijs mums, mietpilsoņiem, mazliet pamāca īsto dzīvi, bet mēs Dohertijam - pareizi sasiet kaklasaiti un prievīti. Kurš no šīs mijiedarbības ir lielāks ieguvējs? Par cik Dohertijam droši vien ir pilnīgi pie kājas, tad lai nu būtu - mēs, mietpilsoņi!

Ja patīk, noklausies arī šos albumus:

"The Wallflowers" - "Rebel, Sweetheart" (2005)

Šī Losandželosas kvinteta priekšvīra uzvārds ir Dilans. Jakobs Dilans. Un, sakritība, arī Dohertijs dzirdēts nosaukts par "savas paaudzes Dilanu". Bez tam arī "The Wallflowers" šajā platē spēlējas ar mietpilsoņu sirdsapziņu, kas apjukumā nespēj izdomāt: uztvert šo par augsto mākslu vai vienkārši šlāgeri?

"R.E.M." - "Out of Time" (1991)

Pirmais patiesi sekmīgais "R.E.M." albums. Šīs sekmes neapšaubāmi kaldināja albumā iekļautā dziesma "Losing My Religion", kam tik ļoti līdzinās "Babyshambles" izpildītā "Picture Me In a Hospital". 

"Prāta Vētra" - "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls" (2003)

Ak dieniņ tētiņ, šim albumam jau desmit gadu! Cik tad jau pašam Kauperam? Simts, vai?...:) "Babyshambles" savā jaunajā albumā ir muzikāli tikpat savākti kā "Prāta Vētra" šajā platē. Viņiem vajadzētu uzspēlēt kopā. Pēc tam, protams, iedzert.





2013, www.musicstories.lv

Tweet