Elton John - "Rock of the Westies" (1975, albuma apskats)

1975.gada 4.aprīlī Bils Geitss nodibināja savu "Microsoft" impērijas iedīgli. Tas bija sen, 37 gadus atpakaļ. Un šajā jau tāpat tik ļoti senajā gadā sers Eltons Džons izdeva savu jau desmito albumu "Rock of the Westies". Tas salīdzinājumam, lai varētu apjaust, cik ilgi Eltons jau silda šo pasauli ar savu daili, vairāk domājot, protams, muzikālo.

Albums "Rock of the Westies" ir viens no tiem, kas, skatoties mūsdienu acīm, nav nekāds nedz pagrieziena punkts vēsturē, nedz arī tajā būtu kādu nemirstošu grāvēju. Vienīgā šīs plates dziesma, kas vēlākajos gados iekļauta vai visos Eltona (man labpatīk seru saukt vārdā) labāko dziesmu apkopojumos, ir "Island Girl". Un pat tā nav viena no tām saldsērīgajām dziesmām, ko esam pieraduši dzirdēt minētajos apkopojumos. Starp citu, pats Eltons kā šīs plates pirmo singlu vēlējās izdot dziesmu "Dan Dare (Pilot of the Future)", jo saskatīja tajā lielāku komerciālo potenciālu. Taču tā nenotika, un "Dan Dare" nekad netika izdota kā atsevišķs singls.



Eltonam jau no laika gala izdevies tas, par ko sapņo daudzi viņa Anglijā dzīvojošie līdzgaitnieki mūzikā - Eltonu mīl Amerikā! Pat vairāk kā mājās. 1975.gads Eltonam bija īpaši ražīgs, šajā gadā viņš izdeva veselus divus albumus - "Captain Fantastic and the Brown Dirt Cowboy" un "Rock of the Westies". Un abas šīs plates savā iznākšanas nedēļā uzreiz iekaroja ASV "Billboard" mūzikas topa augstākās virsotnes. Tajā laikā šāds sprints "Billboard" topā bija novērots tikai šiem diviem albumiem.

Jau septiņdesmito gadu vidū Eltons, šķiet, bija viens no sadarbībai ar citiem māksliniekiem visatvērtākais. Neskaitāmi dueti, dalība citu grupu un dziedātāju koncertos - tā ir Eltona stihija joprojām. Toreiz, septiņdesmito vidū, Eltons sadarbojās un koncertos uzstājās ar dziedātāju Kiki Dī (īstajā vārdā Paulīne Metjū), slavenākais dueta kopdarbs, protams, ir "Don't Go Breaking My Heart", kurš, zinot sera Eltona Džona orientāciju, kā minimums, izraisa mazu smīnu. Bet ne ļaunu, vienkārši amizantu. Eltons taču ir profesionālis, un, ja vajadzētu, viņš uz skatuves, domājams, varētu notēlot arī daudzbērnu māti. Albumā "Rock of the Westies" ir arī šīs sadarbības ietekme - tajā iekļauta Dī dziesma "Hard Luck Story", ko māksliniece kā singlu izdeva gadu pirms šīs Eltona plates.



Septiņdesmitie gadi mūzikā ir īpaši. Bītli bija nogājuši no skatuves, pasaule dzīvoja ar rokenrolu, jaunatne (un sabiedrība kopumā) bija kļuvusi vaļīgāka attiecībā pret dažādām normām un noteikumiem. Un varbūt tāpēc dzimtenē Eltons neguva tik lielu tautas mīlestību kā Jaunajā kontinentā, jo savās dziesmās viņš ir tradicionāls - melodisks un tekstos korekts (tos gan viņam joprojām sacer Bērnijs Taupins). Viņš neaicina gāzt varas, mainīt pasauli ieročiem rokās vai ar dumpju palīdzību. Viņš to aicina darīt ar sirdi un mīlestību. Bez tam Eltons Džons nekad nav uzvedies kā "pienācīgai" rokzvaigznei pienāktos - vienīgās dīvainības bija tūkstošos skaitāmu briļļu un kurpju kolekcija un uzstāšanās dažādos atraktīvos kostīmos, piemēram, Donalda Daka maskā. Bet pret sabiedrībā pieņemtajām normām Eltons allaž bijis gana tolerants, izņemot, protams, viņa orientāciju, bet par to toreiz nerunāja - vēl 1984.gadā viņš apprecējās otro reizi un ar... sievieti.

Un, domājams, šī Eltona Džona attieksme pret lietām un kārtību bija tas, kādēļ viņš jau toreiz, septiņdesmitajos gados (!!!) varēja uzstāties Maskavā. Skatoties 1979.gadā izdoto video ierakstu "To Russia with Elton", šī pārliecība tikai nostiprinās. Eltons toreiz arī aiz Dzelzs priekškara līdzās Bītliem bija tik populārs, ka Padomju savienības amatvīri saprata - stingrā kontrolē, bet Padomju tautai Eltons Džons jāļauj klausīties un viņu apskatīt. Videoierakstā pirms koncerta sākuma dzirdams teksts mikrofonā: "Cienījamie biedri! Tūlīt jūs dzirdēsiet dziedātāja Eltona Džona koncertprogrammu. Koncerta laikā aizliegts celties kājās un aplaudēt drīkst tikai tam paredzētajās vietās. Patīkamu vakaru!"

Tāds, lūk, bija laiks septiņdesmitajos, tāds bija Eltons toreiz. Un tāds viņš ir arī tagad. Nedaudz varbūt kuplāks miesās, vairs nav precējies ar sievieti un ir adoptējis mazu zēnu, bet, kas attiecas uz mūziku, Eltons nav mainījies nemaz, sevišķi viņa balss. Tā šodienas ierakstos skan gluži kā pirms gadiem četrdesmit.





Albuma vērtējums: 7/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Kathleen Edwards - "Change The Sheets" (video), "Voyageur" (albuma dziesmu izlase)

Ar Ketlīnu Edvardu pazīstams neesmu. Vispār par tādu dzirdu pirmo reizi. Bet, palasot viņas pašraksturojumu portālā "Facebook", šķiet, nekļūdīšos, ja mans iespaids par jauno dāmu būs šāds: Ketlīna Edvarda skolas laikā labi mācījās, bija tuvu teicamnieces statusam, skolotāju ieredzēta, centīga, bet viss mainījās aptuveni priekšpēdējā vidusskolas klasē. Tad, reiz, kad viena no skolotājām uzkrita uz nerviem vairāk kā citas reizes, Edvarda viņai pateica: "Es piedrāžu to, ko jūs sakāt!" Un teicamnieces, kārtīgās un pieklājīgās skolnieces burbulis pārsprāga, atstājot slapju skolotājas lillā adīto džemperi, kas tāds kļuva pēc tam, kad šis mācībspēks, gados būdams, to dzirdot, iesvīda un aizskrēja sūdzēties direktoram. Asociācijas no personīgās pieredzes...

Iespējams, šis stāsts i ne tuvu neatbilst patiesībai. Ja tā, ļoti žēl. Bet patiesībai atbilst tas, ka Edvarda nāk no Kanādas, komponē un spēlē "folk-country" manierē, un dara to skaisti un estētiski. Vārdi "fuck" un "fucking" parādās tikai viņas runā sociālajos portālos, dziesmās viņa ir romantiska un jūtīga līdz vēmienam. Tas arī augstāk ļāva izteikt aizdomas par Edvardas iespējamo raksturu. Savā "Facebook" profilā viņa arī raksta, ka vairs neapmeklē džina cienītāju komūnas un Minesotā ražotās vodkas cienītāju sapulces, bet daži no Edvardas dzīves sapņiem esot kādu dienu iesildīt Toma Petija koncertu, uzstāties ar K.D.Langu, atvaļinājumu pavadīt kopā ar vecākiem, vairāk pievērsties labdarībai un iemācīties labāk spēlēt ģitāru.

To gan viņa pieprot gana labi tāpat. 17.janvārī, tas ir dažas dienas atpakaļ, oficiāli iznāk Edvardas jau ceturtā plate "Voyageur". Viņas debija bija 2003.gadā ar albumu "Failer". Šī plate ātri vien atnesa viņai gaidīto atzinību - dziesmas "Six O’Clock News" un "Hockey Skates" kļuva par augsti novērtētām dzimtenē Kanādā. 2005.gada plate "Back To Me" guva pirmos starptautisko panākumus, lielā mērā pateicoties dziesmas "Summerlong" izmantošanai filmas "Elizabethtown" skaņu celiņā. Filmā galvenās lomas atveidoja Orlando Blūms un Kirstena Dansta.



"Es rakstu dažas dziesmas, spēlēju tās koncertos, ierakstu tās. Dažas nav īpaši labas, bet dažas man joprojām patiešām patīk," savā manierē saka Edvarda, nobeidzot ar informāciju, ka viņa šobrīd cenšas ierakstīt savu ceturto plati un cer, kā tā būs "faking" aizraujoša! Vai kaut kā aptuveni tā. Šis ieraksts profilā acīmredzot tapis kādu laiku atpakaļ, jo ceturtā plate "Voyageur" jau ir, tā teikt, galdā. Dažas dziesmas no tās var noklausīties še apakšā. Pirms tām video dziesmai "Change The Sheets", arī no jaunās plates.





Papildus resursi:
http://www.kathleenedwards.com
http://www.facebook.com/kathleenedwardsmusic
http://www.myspace.com/kathleenedwards

Foto raksta ievadā no Ketlīnas Edvardas profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"The Little Willies" - "Jolene" (video), "For the Good Times" (pilns albums)

Savas saknes jau laikam noliegt nav iespējams. Tāpat kā ikviens cilvēks savos pirmssākumos ir bijis ar garu, baltu asti, ikviens vishiperaktīvākais kūts gailis ir bijis ola vai ik katrs deputāts reiz bijis normāls cilvēks, tā arī visi amerikāņu mākslinieki savā sirdī nes tradicionālo savu senču zemes mūziku - "country". Tur nu neko nepadarīsi. Tas var patikt, nepatikt, bet ar to jāsamierinās. Pārsvarā viņiem tas patīk, un tie to ne tikai neslēpj, bet pat īpaši izceļ.

Kurš gan nezina Noru Džounsu? Viņas miega dziesmas ieaijā jau vismaz pusotru paaudzi. Džounsas albumi, vismaz pirmie, gāja uz "urrā!" vai ikvienas valsts mūzikas topos, un viņa tika uzkatīta par tādu kā "adult contemporary" listu pastāvīgu dalībnieci. Pēdējos gados viņas daiļrade vairs nesniedz agrākās virsotnes; varbūt tieši tāpēc tagad Džounsai ir vairāk laika pievērsties blakus projektiem? Tā nav tiesa - apvienība "The Little Willies" radās Noras Džounsas solokarjeras ziedu laikos - 2003.gadā. Tajā viņai piepulcējās Ričards Džulians, Džims Kampilongo, Lī Aleksandrs un Dans Rīzers. Visi viņi mūzikā nav, tā teikt, pirmo reizi ar pīpi uz jumta, un visus viņus saista mīlestība uz savu amerikāņu kantrī.

2006.gadā "The Little Willies" laida klajā debijas plati, nosauktu pašu vārdā. Tā ir ļoti jūtīgu dziesmu kompilācija, tā līdzinās Džounsas pašas sākuma daiļradei, vien ar to atšķirību, ka šajā projektā dziesmas ir daudzveidīgākas un vokāli bagātīgākas. Interesanti, ka "The Little Willies" aizsākās tikai gadu pēc Džounsas debijas plates "Come Away with Me" (2002) un tās grandiozajiem panākumiem visā pasaulē. Iespējams, paši "The Little Willies" dalībnieki bija cerējuši, ka šis apstāklis - Džounsas lielie sasniegumi - uzraus debesīs arī šo projektu? Bet tā nenotika - albums kaut cik vērā ņemamo desmito pozīciju ieņēma tikai specializētajā ASV kantrī mūzikas topā.

"For the Good Times" turpina pirmā albuma tradīcijas, taču jāatzīst - tas vairs nav tik emocijām bagāts kā debija. No otras puses tas nav tik gaudulīgs kā priekšgājējs. Kas pozitīvi abās platēs - tajās nav tikai kaverversijas vien. Blakus Džonija Keša "Wide Open Road", Dollijas Pārtones "Jolene" un Villija Nelsona "Permanently Lonely", albumos rodamas arī Kampilongo un pašas Džounsas sacerējumi.

Pasaules mūzikas prese, protams, šo "The Little Willies" jauno albumu "For the Good Times" gar ausīm nelaiž, sevišķi Amerikā. To skaļi reklamē gan ASV radiosabiedrība "NPR", gan britu mūzikas izdevums "Uncut", gan neskaitāmi citi ar mūziku saistīti resursi. Katrā ziņā kantrī stila cienītājiem patiks, sevišķi tiem, kas nav "hardcore" kantrī piekritēji, - tik tādiem mēreniem, kam tīk tas, ko allaž darījusi Džounsa. Dollijas Pārtones dziesmas "Jolene" video no jaunās plates šeit turpinājumā, tūlīt aiz tā - pilns jaunais albums.





Papildus resursi:
http://www.thelittlewillies.net
http://www.myspace.com/thelittlewillies
http://www.facebook.com/thelittlewillies

Foto raksta ievadā "The Little Willies" albuma "For the Good Times" vāciņš no grupas profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"First Aid Kit" - "Emmylou" (video), "The Lion’s Roar" (pilns albums)

2012.gads oficiāli sācies arī šeit. Šodien, kad janvāris tikai knapi pāri pusei, ir tas gods un laime stādīt priekšā plati, kuras iznākšanas gads datējams ar skaitli "2012". Tās ir divas māšeles no Zviedrijas - Džoanna un Klāra Zoderbergas jeb duets "First Aid Kit". Viņas pirms gada bija vienas no pirmajām, ar ko uzsākās šīs vietnes daudz maz aktīvā muzikālā dzīve. Viņu mežā uz celma iedziedātā "Fleet Foxes" dziesma "Tiger Mountain Peasant Song" šobrīd vietnē "Youtube" noskatīta jau 2,6 miljons reižu, un tieši tā abām māsām pavēra ceļu uz skatuvēm, kurās tās gozējas tagad.

Krietni virs vidējā svārstījās "First Aid Kit" debijas albuma "The Big Black & The Blue" (2010) novērtējums starptautiskajos mūzikas izdevumos. Vai jaunā plate "The Lion's Roar" būs tikpat skaļš lauvas rūciens, rādīs laiks - tā oficiāli iznāks tikai 24.janvārī. Ko var pateikt "uz ausi" - lai arī tas duetam tieši muzikāli ir manāms solis uz priekšu, cauri visam albumam vijas tā vienkāršība, ar kādu māsas Zoderbergas asociējas daudziem faniem - vienkāršas meitenes ar ģitāri meža vidū, uz celma ar kājām, iespējams, skudru pūznī, kura iemītnieces dusmīgi ložņā pa dziedošā pārīša plikajām ciskām un dažviet profilaksei arī uzčurā, radot Džoannas un Klāras skanīgajās balsīs papildus dramatismu un paplašinot to emocionālo gammu.

Šī ir ļoti laba plate. To var noklausīties zem šī raksta, pirms tam pavērojot arī video dziesmai "Emmylou" no tās.





Papildus resursi:
http://thisisfirstaidkit.com
http://www.myspace.com/thisisfirstaidkit
http://www.facebook.com/firstaidkitofficial

Saistītie raksti:
"First Aid Kit" - "Tiger Mountain Peasant Song", "Ghost Town" (video, audio)
10 dziesmas, kuras vajadzēja noklausīties 2011.gadā

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"The Shins" – "Simple Song" (jaunākie singli un albumi - 16.01.2012)

Pagājis mēnesis, kopš pēc Ziemassvētku trakumiem atkal atlabusi jauno singlu un albumu industrija. Vēl jau nekā īpaša, bet šis tas tomēr ir. Piemēram, amerikāņu indie roķeri "The Shins". Tās līderis multiinstrumentālists Džeims Mersers kopā ar kolēģiem (tie gan gadu gaitā mainījušies) ir aktīvi jau kopš 1997.gada; viņu ceturtā studijas plate "Port of Morrow" ir sagaidāma šā gada 20.martā. Pirmais singla no tās "Simple Song", jāatzīst, šajā nedēļā ir ārpus jelkādas konkurences.

Ko lietas labā darīt cenšas arī Emija Lī un kolēģi no apvienības "Evanescence". Tomēr viņu trešā, grupas vārdā nosauktā plate, neraisa tādas emocijas kā pirmās divas, sevišķi pirmā. Laikam jau pārāk pierasts, toreiz šādā stilā, šķiet, viņi vienīgie darbojās daudz maz plašākā mērogā. To nevar teikt par Florenci Velču un viņas kompāniju "Florence And The Machine" - dziesma "No Light, No Light" no trešā albuma "Ceremonials" ir pat ļoti vērā ņemams jaunums.

NEDĒĻAS SINGLS! "The Shins" – "Simple Song"


"Evanescence" – "My Heart Is Broken"


"Florence And The Machine" – "No Light No Light"


"Oberhofer" – "Gotta Go"


"The Ting Tings" – "Hang It Up"


Šeit jauno singlu liste:


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Attack! Attack!" – "This Means War"
"The Big Pink" – "Future This"
"Diagrams" – "Black Light"
Ani DiFranco – "Which Side Are You On?"
"Enter Shikari" – "A Flash Flood Of Colour"
"Foe" – "Bad Dream Hotline"
Frank Turner – "The Second Three Years"
Anthony Green – "Beautiful Things"
"Guided By Voices" – "Let's Go Eat The Factory"
"Howler" – "America Give Up"
"King Krule" – "King Krule"
"One Sonic Society" - "Forever Reign"
"The Red Inspectors" – "Are We The Red Inspectors? Are We?"
"Tribes" – "Baby"

Ko nevajadzētu palaist garām un kāpēc?

"The Big Pink" – "Future This"

Angļu "elektro-roka" duets "The Big Pink" nav ļoti zināms kolektīvs, tam ir savs specifisks sekotāju pulciņš. Taču puišu Robija Furzes un Milo Kordela otrā plate "Future This", šķiet, varētu šo to mainīt. Tikai tas, kurš nekad nav dzirdējis "The Big Pink", var kaut ko fantazēt par tēmu, ka mūzika ar elektronikas piesitienu ir zemē metama.

"Diagrams" – "Black Light"

Sems Dženders ir labāk zināms kā bijušais elektrofolka grupas "Tunng" līderis. Neesmu dzirdējis visu jauno plati, bet pirmais viņa singlalbums "Diagrams" sastāvā bija aizraujošs. Britu "The Independent" "Balck Light" nodēvējis par "indie-funk" meistardarbu, kas ietver sevī tādas dziļi emocionālas dziesmas kā "Tall Buildings" un "Mills". Un tāpēc tā noteikti ierindojas tuvākajā laikā noklausāmo plašu sarakstā.

Ani DiFranco – "Which Side Are You On?"

Cilvēki ir dažādi. Citi paslēpjas mūzikā, lai rastu mieru no visām politikām-šmolitikām, visiem kariem, konfliktiem, krīzēm un šmīzēm. Taču Enija Difranko, gluži otrādi, - viņa ar mūzikas palīdzību par kaut ko visu laiku cīnās. Vai pret kaut ko. "¿Which Side Are You On?" ir viņas septiņpadsmitā studijas plate, un tā cīņassparā, šķiet, nav izņēmums, par ko liecina nosaukums. Taču, lai arī dziesmās Difranko cīnās par lezbiežu, suņu, kaķu vai jebkādām citām tiesībām un brīvībām, tās melodiski aktīvajai kundzei padodas labi. Bet vispār viņa šķiet tāda pusķerta, un arī tāpēc plate noteikti jānoklausās.

Foto raksta ievadā grupa "The Shins" no www.earections.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Jill Andrews - "Worth Keeping" (video), "The Mirror" (pilns albums)

Tiem, kas cerēja šogad tikt cauri sveikā bez sniega un sala, nepaveicās - zemi klāj šoziem pirmais kārtīgais sniegs, un sals, lai arī nav tik liels, ka pupi paliek zili, tomēr nedaudz kniebj. Un, kad tam visam pāri uzspīd saulīte ar zobiem, liekas, - nu kas var būt vēl skaistāks? Protams, Eltons ir skaistāks par visu šajā pasaulē, bet šoreiz ne par viņu. Balti saulainos ziemas skatus pavadīju ar kādu amerikāņu dziesminieci fonā. Viņas vārds ir Džila Endrjū, un tas, ko viņa dzied un kā, ir gauži piemērots šim gadalaikam un laika apstākļiem - viss sasalis, viss balts un gaišs un tik apcerīgs!

"Tas sākas ar balsi. Pirms jūs novērtējat vārdus, pirms atklājat vieglo melodiju, kas tos satur kopā, tā [balss] skar pirmā," savā "Facebook" profilā raksta vai nu pati Endrjū vai kāds, kurš to dara viņas vietā. Apraksts par jaunās dziedātājas balss īpašībām gan ir tik cildens, ka brīžiem paliek neērti viņas vietā (sevišķi, ja rakstītāja ir viņa pati), taču, jāatzīst, melots tur nav - Džilas Endrjū balss ir tiešām laba. Domāju, ideāli piemērota kantrī dziesminiecei, uz ko viņa nedaudz pavelk, bet labi, ka laikus no tā atkal attālinās, dāvājot klausītājam tādu vairāk eiropeiskāku folkmūziku.

Endrjū bijis viens no tiem talantiem, kas ar mūziku galvā dzīvojis jau kopš mazām bērnu dienām. Dziedājusi viņa vienmēr - gan, mazai meitenei esot, zem priedes mežā kopā ar vasaras nometnes vadītāju, kurš iemācīja viņai pirmos trīs akordus uz ģitāras, gan projektā "The Everybodyfields" (tas bija folka - kantrī projekts ar viņas draugu Semu Kvinnu), gan tagad, savas solokarjeras laikā. Pēc 2009.gada debijas singlplates, nosauktas pašas vārdā, pagājušā gadā beidzot tapa izdots Endrjū debijas albums "The Mirror". Tās ir dziesmas ar intīmu pieskaņu, šķiet, iedziedātās un spēlētas tieši katram, kurš klausās - bez liekiem instrumentāliem izskaistinājumiem un novitātēm. Vienkārši dziesmas pārdomām. Pat ne izklaidei, bet tieši pārdomām un apcerei.

Turpinājumā video dziesmai "Worth Keeping" no Endrjū debijas singlplates "Jill Andrews" un visa debijas plate "The Mirror". Kā vienojāmies - vienkārši pārdomām un apcerei.





Papildus resursi:
http://www.jillandrews.com
http://www.facebook.com/jillandrewsmusic
http://www.myspace.com/jillandrewsmusic

Foto raksta ievadā no Džilas Endrjū profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

10 dziesmas, suminot Deividu Boviju 65 gadu jubilejā

"Labāk vēlāk, nekā nekad," pēc seksa ar Čapājevu teica Petjka un uzvilka prezervatīvu ar lubrikantiem un zemeņu garšu, kuru nēsāja līdz Staļins pavēlēja viņu nogalināt, jo bija aizdomas, ka tas ir gruzīnu spiegs. Lūk, šādas aplamas vēstures zināšanas, acīmredzot, liecina arī par to, ka gan seni notikumi, gan zīmīgi datumi uz vecumu vairs nestāv prātā.

8.janvārī savu 65 gadu jubileju atzīmēja mūzikas hameleons, viena no mūsdienu dzīvajām leģendām - dziedātājs, komponists un aktieris Deivids Roberts Džons jeb Deivids Bovijs. 25 studijas albumi, 9 koncertieraksti, neskaitāmi projekti kopā ar citiem māksliniekiem un lomas filmās. Daudzi no galvas zina desmitiem Bovija populārāko dziesmu - "Starman", "Life on Mars?", "Heroes" un citas, bet šeit turpinājumā būs desmit mazāk zināmas, ko tur slēpt - ģēnija, kompozīcijas no garā diskogrāfijas saraksta. Bet visus, kas vēl nav ievērtējuši Boviju kā aktieri, aicinu noskatīties režisora Kristofera Noulana 2006.gada mistisko trilleri "The Prestige".

1. "Holy Holy" (singls, 1971)


2. "Magic Dance" ("Labyrinth", 1986)


3. "Pallas Athena" (singls, 1997)


4. "Prisoner of Love" ("Tin Machine", 1989)


5. "Be My Wife" ("Low", 1977)


6. "Rubber Band" ("David Bowie", 1966)


7. "Suffragette City" ("Changesonebowie", 1976)


8. "Crystal Japan" (singls, 1980)


9. "Never Get Old" ("Reality", 2003)


10. "Time" ("Aladdin Sane", 1973)


Šeit visu rakstā minēto dziesmu kompilācija:


Foto raksta ievadā no www.listal.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Sebastian Lind - "I Will Follow" (audio), "Sebastian Lind" (pilns albums)

24 gadus vecais dāņu puisis pirmo reizi ausīs nāca aptuveni gadu atpakaļ - 2010.gada maijā viņš patīkami pārsteidza pasauli (nezinu, varbūt arī pats sevi) ar debijas plati, kas nosaukta paša vārdā, un viņu sauc Sebastians Linds. Video dziesmai "Stay" bija aizkustinošs - protams, par mīlestību. Un par meiteni, kam viss krīt ārā no rokām. Un, skaidrs, ja kādam uz ielas padod viņa netīšām nomestās atslēgas, viss turpinās pie vīna glāzes un baltos palagos. Ja tā padomā, labi, ka vakar RIMI neko nepateicu kundzei gados, kad, aiz viņas ejot, pamanīju, ka no kabatas tai izkrīt palietota šņupdrāna...

Bet Sebastians ir malacis. Viņa debijas plate ir pārsteidzoši nobrieduša. Pārsteidzoši, jo tās ieraksta un izdošanas laikā viņam bija tikai knapi pāri divdesmit. Linds spēlē un dzied to, ko sauc par labu popmūziku. Ņemot vērā viņa izcelsmes zemi, šis pops ir ar patīkamo ziemeļniecisko pieskaņu. Ir amizanti klausīties, kā vēsie skandināvi runā un atzīstās mīlestībā. Aptuveni kā nosalis pingvīns piebaksta otram un saka: "Ei, nu zini, es tevi mīlu, ja!", un tad abi turpina drebināties tālāk. Tik pat neuzbāzīga ir Linda debijas plate. Runā, šajā gadā uz strīpas ir jau otrais albums, bet pirmais "gulbītis" no tās ir jau palaists - singls "I Will Follow". To un debijas plati, gaidot jaunumus no Sebastiana Linda, tad arī aicinu še ievērtēt.





Papildus resursi:
http://www.facebook.com/sebastianlindmusik
http://www.myspace.com/sebastianlind

Foto raksta ievadā no www.flickr.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Oddur - "Seven Second Echo", "Call You Up" (audio)

Viendien pavecākā žurnāla "GEO" numurā palasījos rakstu par laimīgas dzīves formulu. Vai laimi var ieprogrammēt, vadīt, paredzēt? Vai ir lietas, kuras jādara vai nav jādara, lai cilvēks, nodzīvojot mūžu, varētu teikt: "Sasodītā vecuma podagra un rahīts, bet es tomēr esmu tik laimīgs!"? Cik liela loma cilvēka mūža gājumā ir bērnībai? Vai tad, ja, sīks būdams, esi bijis huligāns, tāds būsi arī mūža nogalē? Vai otrādi - ja esi bijis kārtīgs un akurāts, vai arī sirmā vecumā tāds būsi? Aprakstītā pētījuma rezultāti uzrādīja - lai arī bērnības pārdzīvojumi atstāj iespaidu uz visu tālāko dzīvi, tie nav noteicoši tajā, vai cilvēks mūža tālākajās gaitās sevi sajutīs kā laimīgu.

Šis garais ievads tiek virzīts uz to, ka, neskatoties uz visiem pētījumiem, katrs zina, ka ļoti daudz kas dzīves uztverē un tālākajos panākumos ir saistīts ar bērnību - sapņiem, pārdzīvojumiem, pāridarījumiem, it visām emocijām. Mūsu pašu slavenais režisors Oļģerts Kroders par teātri un aktieru bīdīšanu tajā sāka interesēties pēc tam, kad, šķiet, krustmāte viņam uzdāvināja nelielu skatuves maketu ar koka figūriņām aktieru vietā. Arī šī raksta varonis Odūrs Mārs Runarsons jeb vienkārši Odūrs, audzis nelielā Īslandes ciematiņā, bērnībā vērojis dabas procesus, skaistās dzimtenes ainavas, un domas par tām aizvedināja mazo puiku līdz mūzikai. 11 gadu vecumā viņš jau spēlēja sintezatoru kādā vietējā grupā, bet 17 gados dzimtās āres nomainīja pret dzīvi Anglijā.

Tur viņš sastapa divus vīrus - Endiju Bārlovu un Lū Rodu jeb elektroniskās mūzikas duetu "Lamb", kam Odūrs kādu brīdi piespēlēja ģitārīti. Bet šī stāsta ievadā minētās bērnības ietekmes iztirzāšana nebija bez iepriekšēja nodoma. Jo tieši tas notika ar jauno īslandieti. Viņš atgriezās pie saknēm. Ne fiziski, bet emocionāli - caur mūziku. Daži avoti norāda, ka pagājušā gadā iznākusī Odūra plate "Our Place In This?" ir viņa debijas soloalbums, paša mākslinieka mājaslapā uzrādās vēl viens albums, kurš iznācis 2006.gadā - "Early Daze". Bet tas nebūtu galvenais. Odūrs ir īslandietis, un tas ir zīmogs. Sevišķi mūziķim. Viņa dziesmas skatās uz pasauli ar bērnības acīm, es vismaz tā pieļauju, jo, piemēram, kompozīcija "Seven Second Echo" man klausoties asociējās ar notikumiem, kad man bija kādi 6 gadi - uzrāpos kokā un netiku no tā lejā, visu dienu pavadīju kokā, vērojot dabas norises un lūdzoties, lai manu neapskaužamo, viegli izmantojamo stāvokli nepamana blakus kokā esošā lapseņu pūžņa iemītnieki.

Diemžēl nav pilna albuma, ko šeit ievietot, vien dažas dziesmas un plati prezentējošu materiālu. Bet ar to pietiek, lai uzķertos uz šī īslandieša izliktā bērnības atmiņu āķa.

08 Seven Second Echo by oddurmusic
03 Call You Up by oddurmusic

Download

Papildus resursi:
http://www.oddurmusic.com
http://www.facebook.com/oddurmusicmanagement
http://www.myspace.com/oddurmusic

Foto raksta ievadā no Oddur profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Singli bez albumiem - 2 ("Siamese Fighting Fish", "Dig Deeper" u.c.)

Kāds laiciņš pagājis un atkal uzradušās dažas dziesmas, kuras vai nu ir vienīgās sakarīgās kādā albumā vai arī dzīvo pilnvērtīgu dzīvi bez albuma.

"Siamese Fighting Fish" - "A Liar Cried Wolf"
Seši vīri spēka gados no Kopenhāgenas Dānijā izvēlējušies iet savu ceļu mūzikā, sajaucot smago mūziku ar nopietno, ja par nopietno var saukt vienu vijolnieku starp elektrisko, akustisko un basģitāru pavēlniekiem un ārkārtīgi mundru bundzinieku. Pagājušā gadā šīs Siāmas cīņu zivis izdeva, laikam jau, debijas albumu "We Are the Sound", dziesma "A Liar Cried Wolf" no tās še apakšā. Nebūtu skumīgā vijoļu puikas, diez vai tā pavilktos. Bet par gaumi jau nestrīdas - vai nu tā ir vai nav. Tāpēc šeit var noklausīties visu dāņu plati.
A Liar Cried Wolf by SIFIFI

"Dig Deeper" - "Memphis"
Norvēģu kvintets "Dig Deeper" sauc sevi par "rokkantrī" ansambli. Pazīstot savas īpašās attiecības ar kantrī mūziku, neko uzrunājošo no Eināra Kaupanga un viņa kolēģiem negaidīju. Tomēr laikam Norvēģijā kantrī ir pavisam kas cits, salīdzinot ar Ameriku. Un tā "Dig Deeper" izrādījās vienkārši labas popmūzikas izpildītāji. Šie sola, ka šajā gadā varēsim klausīties viņu jauno plati, bet, kamēr to gaidām, dažas dziesmas varam klausīties grupas profilā portālā "Facebook" un vienu - "Memphis" - arī šeit.
Memphis by Dig Deeper

"Bengtsarvet" - "Slutet"
Pagājušā gadā singlplati "Slutet/Monarken" izdeva noslēpumains zviedru postroka veidojums "Bengtsarvet". Noslēpumains, jo nekas par to nav lāga zināms. Tik, ka zviedri un ka ir sasodīti labi. Vienai no albuma divām dziesmām ir tapis arī oficiāls video. Tad nu, ieklausoties skaņdarbā "Slutet", varam piezīmēt savā 2012.gada plānotājā: "Kaut kad, 2012.gada vasarā, mūzikas ierakstu katalogos meklēt zviedru "Bengtsarvet" debijas albumu! Ja neatrodas, jādara jebkas cits, ko dara skarbā skandināvu tauta, - piemēram, jānodibina zviedru ģimene."


"The New Tigers" - "Chocolate"
Par somu alternatīvās popgrupas muzikālajām kvalitātēm galva vēl mazliet jāpalauž. It kā ir debijas albums, koncerti, taču - nepaņem! Bet mūzika jau nav slikta! Tāpēc izdomāju - jāsāk ar mazumiņu. "Chocolate" šajā sakarā labi noderēs. To tad tagad klausīšos vismaz desmit reizes pēc kārtas, līdz bez griezīgajām, sirēnu skaņām līdzīgajām ģitāras solopartijām vairs nevarēšu iedomāties savu dzīvi.
The New Tigers : Chocolate by Soliti

"Raised Among Wolves" - "Boys Will Be Kings"
"Viņu dziesmas balansē uz virves, kas savieno svētlaimi ar vistumšākajiem un nomocītajiem sirds nostūriem," kaut kā aptuveni tā teikts 2011.gada "SPOT" festivāla, kas norisinās Dānijā, reklāmas brošūrā. Man šķiet, pārāk skaļi teikts. Bet skaidrs - reklāmai jābūt iedarbīgai, tāpēc jārunā skaļām frāzēm. Patiesībā šis septiņu dāņu kolektīvs spēlē mazliet izsmalcinātu popmūziku, un, ja kāds tajā redz virvi, kas kaut ko savieno, lai nu būtu. Plates jau laikam viņiem vēl pa īstam nav, bet dažas dziesmiņas noklausāmas grupas "Facebook" profilā. Viena, cik noprotams, svaigākā, - arī šeit.


Foto raksta ievadā grupa "Raised Among Wolves" no tās profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Liturgy" - "Aesthethica" (pilns albums)

Ir divas lietas, ko, pēc maniem uzskatiem, ēd garā dīvaini ļaudis. Tās ir olīves un garneles. Šajā pašā kategorijā arī allaž esmu ieskaitījis cilvēkus, kas sajūsmā ģībst no hiphopa un smagā metāla. Tā, kurā kāds, parasti garmatains, vīriņš pie mikrofona vicina pa gaisu savas kuplās krēpes un izkliedz vemšanas skaņām līdzīgus pantus un piedziedājumus. Reiz jaunībā biju ieklīdis festivālā "Survival", kas notika Liepājas pamestajos spīķeros, kur šobrīd atrodas sporta klubs un mēbeļu veikals (spīķeri tika atjaunoti). Nu lūk, un tajā pasākumā bija daudz, par ko pasmieties. Pārsvarā par idiotiem, kas, izmantojot apreibušo publiku, varēja savas nerealizētās, guļamistabās sacerētās, bezcerīgās dziesmas, vai kaut ko tām līdzīgu, pasniegt kā koncertu. Izstaigājis trīs stāvus, kuros pasākums notika, nonācu pagrabā. Un te kūsāja īstā dzīve! Notikās kaut kāds trešeru festivāls. Uzmanību pievērsa ne tik daudz tā vemšana mikrofonā, cik publika. Ar zināmu baudu noskatījos uz kādu fanu, kurš ar pilnu alus krūzi piegāja pie skatuves un "ritmā" sāka mētāt savu mataino galvu. Protams, fizikas likumi darīja savu - no šādām ķermeņa kustības amplitūdām, alus trauks bija izšļakstījies tukšs jau pēc minūtes. Tad mans jauniegūtais draugs matainis devās pēc nākamās alus glāzes un viss atkārtojās no jauna, un tad atkal no jauna. Pēc trešā izlietā aliņa man apnika, un es aizgāju mājās, vēl vairāk nostiprinot sevī pārliecību, ka šādas mūzikas cienītājiem vajadzētu, kā minimums, būt vismaz kaut kādā uzskaitē.

Gadi gāja, un pienāca 2012., ka runā, pēdējais gads Pasaules vēsturē. Un kādās šā gada pirmajās dienās man šīs atmiņas par "koncerta" apmeklējumu atkal iešāvās prātā - atdzima kā bilde 3D kinolentē. Un tam par iemeslu bija amerikāņu trio (bildēs viņi ir četri, taču, pēc interneta resursu ziņām, viens no dalībniekiem, Gregs Fokss, grupu ir pametis) "Liturgy" pagājušā gadā iznākusī plate "Aesthethica". "Liturgy" ir melnā metāla grupa no Brūklinas. Izdzirdot vārdu savienojumu "melnais metāls", laikam nekavējoties vajadzētu pārmest krustus, ieziesties ar jaunavas siekalām un, ūdens vietā izmantojot gāzētu minerālūdeni ar citrona garšu, bet švammes vietā - melnu, nekastrētu kaķi, izberzt paduses, stāvot ar krūšu galiem pret rietumiem. Pieļauju, šis varētu būt labs rituāls kādā sektā, kas cīnās pret visu "melno un tumšo" un gaida 12.12.12.

Bet, neskatoties uz visiem tumšajiem apzīmējumiem un grupas stila nosaukumā iekodētajām gaidām pēc vemjoša vīra pie mikrofona, "Liturgy" mani atsēdināja. Un atsēdināja no sajūsmas! Vajadzēja jau nojaust, ka arī metālisti, vismaz daži, seko līdzi progresam un dažādām jaunām vēsmām. Šie trīs jaunekļi to ir darījuši, radot tādu melnā metāla mūziku, kas ir pat klausāma! Nekur nav zudis vemjošais vīrs, taču viņš ir otrajā plānā aiz instrumentālās mūzikas, viņš, Hanters Hants - Hendriks, dzirdams gandrīz tikai fonā kā tāds iepriekšējā rituālā minētais kastrētais kaķis, kam vēl diegi nav izņemti, tāpēc niez. Taču, klausoties "Liturgy" plati "Aesthethica", nācās piedzīvot atklāsmi - ja šo melnā metāla grupu garadarbos noņemtu vemjošā vīra vokālu, atstātu tikai melodiju un instrumentus, tie taču būtu vareni skaņdarbi! Kā "Liturgy"!

Katrā ziņā nedaudz nožēloju, ka pagājušā nedēļā biju pie friziera (starp citu, par to, ka esi kļuvis vecs, liecina fakts, ka tagad frizieris vairāk noņemas, lai sakoptu tavas Brežņeva stila uzacis, nevis matu rotu, no kuras jau tāpat daudz nekas nav palicis), tagad varētu savu ataugušo pūdeļa frizūru pakratīt "Liturgy" albuma ritmos. Bet, ja tu, mans mazais draudziņ, joprojām esi ar atlaistām baķenēm un bizēm, - pakraties gan!



Papildus resursi:
http://www.facebook.com/liturgynybm
http://www.myspace.com/liturgynybm

Foto raksta ievadā no www.todayszaman.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Pearl and the Puppets" - "Make Me Smile" (video), "Little Diamonds" u.c. (dziesmu liste)

Līdz 19 gadu vecumam Keitija Saderlenda ģitāru pat īsti nebija turējusi rokā. Vien kaut kad agrāk bērnībā bija mācījusies klavierspēli. Taču, nopirkusi jau kādu laiku kāroto stīgu instrumentu, Saderlenda to apguva ļoti ātri un tikpat ātri sakomponēja savas pirmās pāris dziesmiņas. Un kur gan mūsdienu jaunatne atrāda savus garadarbus? Ne jau svētdienās baznīcā pirms dievkalpojuma. Protams, ieliek portālā "MySpace". Un ko domājies? Jau pēc nedēļas piedāvājumi no ierakstu kompānijām bija aizceļojuši līdz Saderlendas e-pasta kastītei.

Studijām augstskolā, kurā topošā popzvaigzne apguva sākumskolas skolotājas aroda gudrības un kuras pēkšņi bija kļuvušas par traucēkli, nu pienāca gals. Droši vien lielākais Saderlendas upuris, cerībā sasniegt mūzikas mākslas virsotnes. "Tas mani pamatīgi pārsteidza - te bija pedagogu pedagogi, un viņi atbalstīja manu lēmumu pārtraukt izglītoties," atceroties saprotošo attieksmi no saviem pasniedzējiem, pārsteigta ir Saderlenda. Un tas atmaksājās! Protams, ja visu mēra mērvienībās "Eltons Džons". Es varētu ziedot suņu patversmes iemītnieku barošanai savas aknas, ja man to palūgtu Eltons. Bet Saderlendai paveicās - viņa ar Eltonu devās vakariņās. Tas notika tāpēc, ka viņa parakstīja līgumus par sava menedžmenta pārvaldību ar kompāniju "Twenty-First Artists", kuras īpašnieka ir pats sers Eltons Džons. Laikam šovakar arī nopirkšu ģitāru, pa nakti sakomponēšu dažus gabalus, rīt ielikšu tos "MySpace" un tad sēdēšu un gaidīšu Eltona zvanu...

Kaut kad drīzumā gaidāms "Pearl and the Puppets" debijas albums. Vispār grupā ir vēl arī četri citi dalībnieki, bet, par cik viņi nav vakariņojuši kopā ar Eltonu, viņus pieminēt nav vērts. Bet, gaidot šīs jaunās skotu popmeitenes debijas rimbuli, turpinājumā dažas no jau publicētajām dziesmām - gan video, gan audio, sevišķi izceļot "Little Diamonds": pārsteidzoši labi tik jaunizceptai zvaigznītei.







Papildus resursi:
http://www.pearlandthepuppets.com
http://www.facebook.com/pearlandthepuppets
http://www.myspace.com/pearlandthepuppets

Foto raksta ievadā no "Pearl and the Puppets" profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"SBTRKT" - "SBTRKT" (pilns albums, audio)

Kā reiz izteicās (vai līdzīgi) Maestro Raimonds Pauls, "visiem aktieriem ar laiku parādās viens netikums - tie grib ne tikai spēlēt teātri, bet arī sākt dziedāt, un tad es viņiem komponēju." Līdzīgi, šķiet, ir ar dīdžejiem. Es zinu, ka visu atlikušo mūžu sarkšu un bālēšu no kauna vien par to, ka tādu zinu, bet jā - viens piemērs ir arī mums, latviešiem. DJ Aivis no "Latvijas Radio 2"...:)))))

Iespējams, tieši no viņa šādu formulu nošpikoja anglis Ārons Džeroms. Tsjāā!...:) Kādu brītiņu uzstājies Londonas klubā "Plastic People" kā dīdžejs, kam patika ķimerēties ap "Radiohead", "Basement Jaxx", "M.I.A" un citu mākslinieku dziesmu remiksiem, Džeroms nolēma sākt veidot savu mūziku. "SBTRKT", kā sauc viņa projektu (saīsinājumā no angļu vārda "subtract" ("atņemt")) uzstāj, ka viņu mūzika ir britu "funky" un "dubstep", kā arī amerikāņu "R'n'B" un Čikāgas "house" mūzikas kokteilis. Baigi sarežģīti. Bet skan tas viss aizraujoši. To novērtēja arī britu "BBC", iekļaujot Džeroma dziesmas savu programmu rotācijās.

Tiesa, kāds izskatās Ārons, zina vien retais, jo uz skatuves viņš allaž darbojas maskā, kas redzama arī uz "SBTRKT" debijas plates vāka. Jo Ārons ir diezgan kautrīgs un pieticīgs. "Es neesmu īpaši sociāla personība, mēģināt pierunāt kādu dīdžeju spēlēt manas dziesmas - to es neprotu. Labāk savus ierakstus dot viņiem anonīmi un tad skatīties, vai tie tos spēlē. Jā spēlē, tad spēlē," bez acīmredzama patosa saka Džeroms. Domājams gan, ja ierakstus dīdžejiem viņš piedāvā tērpies savā maskā, diez vai būs kāds, kurš viņu aizmirsīs. Drīzāk, satiekot aizkulišu pustumsā, kāds var pārbīties līdz pilnām biksēm (džekiem) vai piebaidītiem bērniņiem (meitenēm). Nu labi, meitenēm var būt abi.

Ir pirmdienas pēcpusdiena. Kāpēc gan ar vieglu rokas vēzienu nenoslaucīt visu no darbagalda virsmas un nenodoties "SBTRKT" debijas plates vilinošajiem ritmiem? Iesilt var ātri. Un nav jau ar ko atdzesēties - turpināt var pa ceļam uz mājām autobusā pie stieņa.



Papildus resursi:
http://www.sbtrkt.com
http://www.facebook.com/SBTRKT

Foto raksta ievadā no "SBTRKT" profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Mūzikas ierakstu tirgus turpina stagnēt

2011.gads bija rekordu gads singlu un digitālo albumu pārdošanā, ziņo portāls „Music Week”. Taču arī tas nespējot noslēpt acīmredzamo – mūzikas ierakstu pārdošanas tirgus Apvienotajā Karalistē turpina samazināties. Domājams, šāda tendence ir arī citviet pasaulē, arī Latvijā, ja vien šeit to vispār var nosaukt par tirgu.

Kompaktdiski pamazām aiziet nebūtībā

„New Official Charts Company”, kas veido oficiālo Apvienotās Karaliststes TOP 40, skaitļi rāda, ka, apvienojot gan fizisko, gan digitālo formātu, albumu pārdošanas apjomi 2011.gadā samazinājušies par 5,6%, kopā veidojot 113,2 miljonus albumu kopiju. Tai skaitā digitālo albumu pārdošanas rādītāji pieauga par 26,6% jeb 26,6 miljoniem digitāo kopiju laikā, kad albumu tirdzniecība CD formātā piedzīvoja kritumu 12,6% jeb 86,2 miljonu kopiju apmērā.

Tomēr albumi CD formātā britu salās joprojām ir vispieprasītākie mūzikas tirgū – tie sastāda 76,1% īpatsvaru, aiz sevis atstājot gan digitālo (23,5%), gan vinila plašu (0,3%) formātu. Bet digitālo albumu Krusta karš tikai sākas – 2011.gadā bija jau 15 albumi, kuru digitālās kopijas tika nopirktas vairāk kā miljons eksemplāros. Tāpat gluži kā Fēnikss no pelniem atdzimst vinila plašu formāts – tā pārdošanas apjoms pagājušā gadā Apvienotajā Karalistē pieauga par 43,7% jeb 337 tūkstošiem vienību.

Pieaugot mūzikas pieejamībai un pat pārprodukcijai, klausītāji aizvien biežāk izvēlas pirkt atsevišķu singlu, nevis visu albumu. Arī to parāda statistika – 2011.gads bija ceturtais pēc kārtas, kurā pārdoto singlu skaits pieauga. Pagājušogad tie bija 10%, sasniedzot 177,9 miljonus kopiju, no kuriem 99,3% tika iegādāti digitālā formātā.

Graujoši tirgu zaudē singli CD formātā. 2011.gadā Apvienotajā Karalistē šādi tika pārdoti 1,1 miljons singlu kopiju, kas ir 0,6% no to pārdošanas kopskaita. Ņemot vērā, ka visi pagājušā gada TOP 20 singli tika pārdoti vairāk kā 500 tūkstošos eksemplāru, CD formāta lomu tajā katrs var nojaust pats.

Jauns rekords

Nav arī tā, ka legāli pirkt mūziku nevēlas neviens. Tieši otrādi - spītējot iespējām jebko "nopumpāt" bez maksas, 2011.gada pēdējā nedēļa bija visu laiku veiksmīgākā nedēļa mūzikas industrijai pārdoto albumu un singlu ziņā - septiņu dienu laikā Apvienotajā Karalistē tika pārdots 1 miljons albumu un 5,7 miljoni singli (visos formātos).

Komentējot šos skaitļus, Britu Ierakstītās mūzikas industrijas asociācijas izpilddirektors Džeofs Teilors asi kritizējis Karalistes valdību, apsūdzot to nepietiekamā cīņā pret mūzikas pirātisma izplatību. "Britu mākslinieki turpina radīt neatkārtojamu mūziku, kas rezonē gan pašmājās, gan citur pasaulē," atzinis Teilors. "Bet, kamēr citas valstis sper pozitīvus soļus savu radošo industriju aizsardzībai, mūsu valdība ir pārāk lēna cīņā pret pirātismu, tādējādi vājinot autortiesības par labu ASV tehnoloģiju gigantiem. Apvienotās Karalistes mūzikas tirgus jau ir noslīdējis zem Vācijas līmeņa," pikts un noskaities turpina būt Teilors. Un piebilst: "Ja vien 2012.gadā netiks pieņemti nopietni mēri, investīcijas mūzikas biznesā atkal varētu turpināt samazināties. Un tas nozīmē, ka kāda nākamā Adele var arī nesaņemt iespēju spīdēt uz pasaules mūzikas skatuves."

Apvienotās Karalistes mūzikas industrijas 2011.gads skaitļos (pēc “Official Charts Company” datiem):

ALBUMI
Kopā pārdoti:
2010 - 119,9 miljoni
2011 - 113,2 miljoni (-5,6%),
no tiem CD formātā:
2010 - 98,5 miljoni
2011 - 86,2 miljoni (-12,6%),
digitālā formātā:
2010 - 21 miljons
2011 - 26,6 miljoni (+26,6%)

SINGLI
Kopā pārdoti:
2010 - 161,8 miljoni
2011 - 177,9 miljoni (+10%),
no tiem CD formātā:
2010 - 1,9 miljoni
2011 - 1,1 miljons (-40,5%),
digitālā formātā:
2010 - 158,6 miljoni
2011 - 175,1 miljons (+10,4%)

Kas notiek Latvijā?

Laikam, ņemot vērā mūsu tirgus izmēru un pārdzīvotās krīzes, Latvijā šī tendence samazināties pārdoto mūzikas ierakstu skaitam atspoguļojas jau vismaz no 2008.gada. Kā vēsta Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības jeb AKKA/LAA informatīvā izdevuma “AKKA/LAA Ziņas” 2011.gada augusta numurs, 2010.gadā par autoru darbu ieraksta jeb mehaniskās reproducēšanas tiesībām aģentūra iekasējusi 56 tūkstošus latus, kas ir par deviņiem tūkstošiem mazāk kā 2009.gadā. “Lielākā daļa atlīdzības jeb 77% iekasēts par darbu reproducēšanu kompaktdiskos un DVD. Aktīvākie producenti bija “Prāta Vētras ierakstu kompānija”, “Platforma Records” (kam šobrīd ir izsludināta maksātnespēja) un “Upe TT”,” vēsta informācija izdevumā.

Skaitļi, jāatzīst, visnotaļ smieklīgi. Bet, šaubu nav, ka atbilstoši reālajai situācijai. Ja paskatās apkārt - savos līdzcilvēkos, darbabiedros, draugos - būs grūti atrast kādu, kurš pēdējā laikā (1-2 gadi) būtu nopircis kaut vienu legālu CD. Ja ir, tas noteikti būs kāds Bočelli Ziemassvētku dziesmu albums vai “Knīpas un Knauķu” disks, ko iznīdējis mazais dēlēns, vai kaut kas tik pat lielam murgam līdzīgs. Ārzemju mākslinieki vispār var ieskrieties! Piemēram, vēlme Liepājā legāli nopirkt jauno “Coldplay” albumu CD formātā tā iznākšanas (vismaz) mēnesī līdzinās fantastikas trillera sižeta līnijai. Un tikai šobrīd, pateicoties “iTunes” dāvātajai iespējai, ir kaut cik reāla iespēja iegādāties to, ko vēlies un legāli, tiesa, tikai digitālā formātā.

Kas notiks tālāk?

Scenāriji ir dažādi. Taču ir skaidrs, ka kompaktiski kā mūzikas datu nesēji turpinās izmirt. Domājams, arī mp3 (vai analogu) failu dienas (gadi) ir skaitīti. Savukārt bumu piedzīvos “straumēšanas” jeb “strīmošanas” (no “stream”) pakalpojumu sniedzēji. Jau šobrīd dažviet pasaulē pieejams “Spotify” - vietne, kurā par nelielu samaksu iespējams klausīties miljoniem dziesmu un albumu. Latvijā gan tas nav pieejams un, kā pirms pusgada ziņoja prese, “Spotify” interese par Latviju “ir nekāda”. Tomēr pieejams ir līdzīgs serviss - “Grooveshark”. Arī šeit iespējams klausīties ļoti plašu mūzikas klāstu, veidot savas izlases, radiostacijas un ievietot dziesmas un albumus citās vietnēs, un darīt to var gan par velti (nedaudz bremzē, rādās kaitinošas reklāmas, ik pēc 60 minūtēm serviss atslēdzas - vismaz tā bija agrāk), gan nelielu samaksu. Un klausīties savu iecienīto mūziku var no jebkuras vietas, kur vien pieejams interneta pieslēgums. Un tad nav jāveido mājās sienu sienas ar disku kolekcijām - visu sev interesējošo var saglabāt ar pāris peles klikšķiem un pieslēgties neredzamajiem serveriem, kad vien uznāk iekāriens. Tiesa, saistībā ar "Grooveshark" nākotne nav tik sārtām rozēm kaisīta. Kā ziņo tas pats "Music Week", četras lielās ierakstu kompānijas - "UMG", "Sony", "Warner" un nu jau arī "EMI"- ir apvienojušās tiesas procesā pret "Grooveshark", vainojot to autortiesību pārkāpumos. Šis nu ir gadījums, kad tiešām gribētos cerēt, ka lielie onkoļi vienosies, un tas nebūs pārāk sāpīgi klausītājiem.

Nešaubos, ka piedzīvosim šādu situāciju: Liepājā ar koncertu viesosies Bobs Dilans un nedēļu pirms šī lielā notikuma visi pilsētas iedzīvotāji pastkastītē saņems jauno Dilana albumu bez maksas kā reklāmu. Ar ko Bobs pelnīs? Ar koncertu, protams. Biļetes uz kuru visi sāks pirkt, noklausoties bezmaksas dāvanu. Nu, tīri teorētiski, protams. Nu labi, ar Dilanu pāršāvu pār strīpu. Bet Dīters Bolens jau nu točna.



Rakstā izmantoti fakti un citāti no portāla "Music Week".

Foto raksta ievadā - dziedātāja Adele, kuras albums "21" pēc "Billboard" datiem ir bijis 2011.gada pasaulē pārdotākais (2 517 000 kopijas). Foto no popdust.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Tom Waits - "Bad as Me" (2011, albuma apskats)

Aktieris, dziedātājs, komponists, vienkārši šovmenis, vārdu sakot, ģēnijs! Šķiet, šādās domās par savu elku ir vairums Toma Veita fanu, un to viņam, bez šaubām, ir daudz. Bet vēl vairāk ir ļaudis, kas, izdzirdot Veita griezīgo balsi, sāk skatīties apkārt, kur pālī dzied kāds dzērājs. Šis raksts tomēr būs vairāk no pirmās grupas viedokļa, jo 62 gadus vecais ģēnijs Toms Veits 2011.gada rudenī laida klajā savu septiņpadsmito studijas plati "Bad as Me", kura, aizsteidzoties notikumiem priekšā, ir līdz šim vienīgā šeit ķidātā, kas iegūs visaugstāko iespējamo novērtējumu.



Veits ir dzimis Kalifornijā (ASV) skolotāju ģimenē, viņa tēvs bija skotu/īru, bet māte norvēģu/amerikāņu izcelsmes. 1973.gadā klajā nāca Veita debijas plate "Closing Time" - tas ir albums, ko, šķiet, pats Veits nekad nav pārspējis. Pieļauju, viņš būtu leģenda, izdodot kaut vai tikai šo plati. Bet tā nenotika. Taču tai ļaužu grupai, kam Veita šā brīža "dziedāšana" liekas kā svepstošas polārpūces mēģinājumi sakliegt pārošanās partneri, mākslinieka iepazīšana būtu jāsāk tieši ar "Closing Time" - tur viņš tiešām dzied un nav "samaitājies" ar sev tagad raksturīgo meldiņu vilkšanas manieri.

Vēlāk, 1976.gadā, Veits izdeva vēl vienu leģendāru plati - "Small Change", ko ievada, šaubu nav, viņa vispopulārākā dziesma "Tom Traubert's Blues (Four Sheets to the Wind in Copenhagen)", kas zināma arī ar nosaukumu "Waltzing Matilda". Šajā platē Veits jau ir savā elementā - "The Piano Has Been Drinking (Not Me) (an Evening with Pete King)" saraudinās pat visciniskāko dzērāju, bet "Pasties and a G-String (At the Two O'Clock Club)" šim pašam dzērājam liks aizdomāties, kā varētu izrunāties viņa aknas, ja tām uz brīdi dāvātu runas spējas. Šīm divām platēm noteikti jau būtu jābūt katra melomāna kolekcijā sadaļā "Tom Waits". Nu tām piebiedrojas trešā - "Bad as Me".



Toma Veita mūziku nedrīkst iemīlēt uzreiz. Ja tā notiek, tas nav pa īstam. Iepatikties uzreiz, jā - tā var notikt, bet iemīlēt Veitu var tikai lēni un pamatīgi mēģinot uztvert vietu, stāvokli, dimensiju (nez, kā to vēl nosaukt?), kurā mājo viņa radošais gars. Sekojot līdzi mākslinieka daiļradei jau teju 15 gadus, "Bad as Me" ir pirmais albums pēc "Small Change", no kura burtiski nevar atrauties. Un, ja jāpasaka, kur tieši ir šis pievilkšanas spēks, to nemaz nevar - tas ir Veits un viss! Viņš visā iekļaujas tik organiski, ka nerodas nekādas šaubas - šis ir meistardarbs! Un šajā platē ir viens skaņdarbs, kam būtu vieta uz visu laiku labāko dziesmu pjedestāla - "Pay Me". Šīs dziesmas dēļ bija vērts nodzīvot līdz 2011.gada 21.oktobrim, kad "Bad as Me" nāca klajā.



"Bad as Me" ir pirmais Veita albums septiņu gadu laikā. Kādreiz plates viņam bira ik gadu vai, vēlākais, ik pa pāris gadiem. Un varbūt tieši tāpēc šī ir tik sasodīti laba! Vīrs jau ar vairs nav nekāds jaunais, un briedums dara savu. Platē "Bad as Me" Veits izklausās gluži kā noilgojies pēc sava klausītāja. Varbūt tāpēc viņš tam gribējis iztapt, dāvājot albumu ar dziesmām, ko reāli var nosaukt par hitiem?... Nē, Toms Veits ir un paliek Toms Veits, un lai viņš tikai pamēģina sākt dziedāt taisnāk, skanīgāk un ar labāku dikciju! Norausies!

Kritika plati uzņēma uz "urrā!". "The Daily Telegraph" un "The Independent" ar savu visaugstāko vērtējumu norāda uz plates pilnību. Arī man nav ko piebilst. Kādu brīdi atpakaļ domāju, nu kad beidzot priekšā nāks plate, kam arī es varētu ielikt maksimālo punktu skaitu? Un šeku klāt ir - Toma Veida albums "Bad as Me" saņem desmit balles no tikpat iespējamām. Tātad - tā tiešām ir pati pilnība! Labs sākums 2012.gadam.



Albuma vērtējums: 10/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4/5
The Daily Telegraph: 5/5
The Guardian: 4/5
The Independent: 5/5
Pitchfork Media: 8,1/10
Rolling Stone: 4/5

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Synecdoche Montauk" - "БМПЧ" (video), "Чемоданъ", "Встречные" (audio)

Tas nu ir noticis! Neskatoties uz visādu pajoļu aktivitātēm valsts valodas jautājumā (un no abām pusēm), mana atbilde ir šī - krievu mūzikas projekts "Synecdoche Montauk". Informācijas par to ir pamaz. Droši vien, rokoties dziļi interneta annālēs, kaut ko uzrakt varētu, taču man liekas, šeit galvenais nav vārdi un uzvārdi, bet gan pati mūzika. Šis jauneklis, kura vārds man nav zināms, ir kas līdzīgs mūsu Kārlim Kazākam, varbūt nedaudz jestrāks un daudzveidīgāks tieši stilu ziņā. Tas gan nav uzbrauciens mūsu Kazākam, jo, ja godīgi, projekts "Synecdoche Montauk" brīžiem ir nedaudz pāršāvis pār strīpu, eksperimentējot, piemēram, ar reperu piesaisti atsevišķu rindu iebļaušanai dažās dziesmās.

Tiek vēstīts, ka "Synecdoche Montauk" pagājuša gada nogalē plānoja izdot jaunu albumu. Vai tas noticis, nav zināms - grupas profili sociālajos tīklos nav diez ko pilnvērtīgi. Tomēr dziesmu "БМПЧ" jeb "бесконечное множество простых чисел" (bezgalīgs daudzums vienkāršu skaitļu) varam noskatīties un vēl pāris noklausīties caur "MySpace" portālu. Bet - Krievija ir Krievija! Un, pačukstēšu, šeit var noklausīties daudz vairāk "Synecdoche Montauk" dziesmu.



Synecdoche Montauk - Чемоданъ
Synecdoche Montauk - Встречные

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/synecdochemontauk

Foto raksta ievadā no dedica.la.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

Jon Lemmon - "The Last Supper Club" (pilns albums, audio)

Pazudis tulkojumā, nodomāju, trīs reizes noklausoties Džona Lemmona sešu singlu apkopojumā "Singles (2010)". Tur ir gan "dreamy" balsis, gan "dubstep" ritmi, gan džeza interpretācijas. Katru no šīm sešām dziesmām varētu spēlēt kādā saviesīgā pasākumā vai dzīves brīdī - netrūkst nedz darba rutīnai piemērotu ritmu, nedz, piemēram, bēru ceremonijai noderīgs "soundtraks", mierīgi aizvietojot ierastos čīgātājus un klimperētājus, kas cenšas, cik var, lai ar savu spēli saraudinātu tuviniekus, bet jau pēc stundas ar to pašu sintezatoru kādā krogā trallina "Gaidu tevi dienas saulainajā pusē".

Džons Lemmons ir dzimis ASV, bet šobrīd mitinās Jaunzēlandē. Neesmu liels visādu miksēšanas vīru fans, pārsvarā gadījumu tie ir gaumē aprobežoti ļaudis, kam svarīgi noturēt vienotu ritmu, nemaz nedomājot par to, kas tam apakšā - paskricelē savas plates, dažreiz kaut ko iebļauj mikrofonā, un māksla, tā teikt, gatava! Bet Lemmons man patīk. Viņa remiksu plate "The Last Supper Club" tiešām IR māksla! Varu vēlreiz vērsties pie "Swedbankas" vadības un piedāvāt nomainīt to bankas filiālēs allaž skanošo fona murgu ar šo - i darba ražība celsies, i klientiem labāks noskaņojums.

Atceroties mākslas filmu "Kapteiņa Granta bērni", Jaunzēlande vienmēr asociējusies ar cilvēkēdājiem un vulkāniem. Esmu vairāk kā drošs, ka Lemmons nav redzējis šo kolosālo krievu laiku filmu, bet noskaņa, ko viņš rada savā singlu albumā, gan ir līdzīga - ja pie šīs mūzikas nedaudz aizdomājas, tad var satrūkties no sajūtas, ka jau esi uzsprausts uz iesma un grillējies kādā ciematā, kurā vietējie ēd tikai tūristus ar holesterīna līmeni normas robežās un asinsspiedienu ne augstāku kā 140/90. Bravo, Lemmon!



Papildus resursi:
http://jonlemmonmusic.tumblr.com
http://www.facebook.com/jonlemmonmusic
http://www.myspace.com/jonlemmonmusic

Foto raksta ievadā no Džona Lemmona profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs

"Three In One Gentleman Suit" - "Hi-Fi Burnout" (video), "Pure" (pilns albums, audio)

Sākuši kā klasiska postroka pārstāvji, itāļu trio "Three In One Gentleman Suit" ar savu ceturto plati "Pure" ir nosprauduši savu pašu stilu, tā uzskata Itālijas mūzikas prese. Džordžio, Federiko un Paulu savu pirmo singplati "Battlefields in an Autumn Scenario" izdeva jau tālajā 2003.gadā, divus gadus vēlāk gatavs bija arī pirmais lielais debijas albums "Some New Strategies".

Izsekot grupas daiļrades un mūzikas stilu maiņas līkločiem var viņu mājaslapā, kurā ne tikai noklausāmi visi "Three In One Gentleman Suit" albumi, bet jaunākais - "Pure" - pat bez maksas lejupielādējams. Teikt, ka trio ir izgudrojis jaunu riteni, laikam gan teikt nevarēs. Ko nu vispār vairs jaunu izgudrosi? Viss jau ir tapis! Ja nu vienīgi kāds izgudrotu hiphopu, ko būtu iespējams klausīties... Tāpat arī ar "Three In One Gentleman Suit" - viņi drīzāk ir nevis novatori, bet tāds itāļu "Interpol", ar to domājot amerikāņu grupu, nevis tiesībsargājošo iestādi. Bet viņi ir "neslikti".

"Pure" lai skan turpinājumā. Pirms tam salīdzināšanai video dziesmai "Hi-Fi Burnout" no grupas pirmā albuma "Some New Strategies". Jāatzīst, izaugsme ir acīmredzama.





Papildus resursi:
http://threeinonegentlemansuit.blogspot.com
http://www.myspace.com/threeinonegentlemansuit
http://www.facebook.com/pages/Three-In-One-Gentleman-Suit

Foto raksta ievdā no threeinonegentlemansuit.blogspot.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs