Ir divas lietas, ko, pēc maniem uzskatiem, ēd garā dīvaini ļaudis. Tās ir olīves un garneles. Šajā pašā kategorijā arī allaž esmu ieskaitījis cilvēkus, kas sajūsmā ģībst no hiphopa un smagā metāla. Tā, kurā kāds, parasti garmatains, vīriņš pie mikrofona vicina pa gaisu savas kuplās krēpes un izkliedz vemšanas skaņām līdzīgus pantus un piedziedājumus. Reiz jaunībā biju ieklīdis festivālā "Survival", kas notika Liepājas pamestajos spīķeros, kur šobrīd atrodas sporta klubs un mēbeļu veikals (spīķeri tika atjaunoti). Nu lūk, un tajā pasākumā bija daudz, par ko pasmieties. Pārsvarā par idiotiem, kas, izmantojot apreibušo publiku, varēja savas nerealizētās, guļamistabās sacerētās, bezcerīgās dziesmas, vai kaut ko tām līdzīgu, pasniegt kā koncertu. Izstaigājis trīs stāvus, kuros pasākums notika, nonācu pagrabā. Un te kūsāja īstā dzīve! Notikās kaut kāds trešeru festivāls. Uzmanību pievērsa ne tik daudz tā vemšana mikrofonā, cik publika. Ar zināmu baudu noskatījos uz kādu fanu, kurš ar pilnu alus krūzi piegāja pie skatuves un "ritmā" sāka mētāt savu mataino galvu. Protams, fizikas likumi darīja savu - no šādām ķermeņa kustības amplitūdām, alus trauks bija izšļakstījies tukšs jau pēc minūtes. Tad mans jauniegūtais draugs matainis devās pēc nākamās alus glāzes un viss atkārtojās no jauna, un tad atkal no jauna. Pēc trešā izlietā aliņa man apnika, un es aizgāju mājās, vēl vairāk nostiprinot sevī pārliecību, ka šādas mūzikas cienītājiem vajadzētu, kā minimums, būt vismaz kaut kādā uzskaitē.
Gadi gāja, un pienāca 2012., ka runā, pēdējais gads Pasaules vēsturē. Un kādās šā gada pirmajās dienās man šīs atmiņas par "koncerta" apmeklējumu atkal iešāvās prātā - atdzima kā bilde 3D kinolentē. Un tam par iemeslu bija amerikāņu trio (bildēs viņi ir četri, taču, pēc interneta resursu ziņām, viens no dalībniekiem, Gregs Fokss, grupu ir pametis) "Liturgy" pagājušā gadā iznākusī plate "Aesthethica". "Liturgy" ir melnā metāla grupa no Brūklinas. Izdzirdot vārdu savienojumu "melnais metāls", laikam nekavējoties vajadzētu pārmest krustus, ieziesties ar jaunavas siekalām un, ūdens vietā izmantojot gāzētu minerālūdeni ar citrona garšu, bet švammes vietā - melnu, nekastrētu kaķi, izberzt paduses, stāvot ar krūšu galiem pret rietumiem. Pieļauju, šis varētu būt labs rituāls kādā sektā, kas cīnās pret visu "melno un tumšo" un gaida 12.12.12.
Bet, neskatoties uz visiem tumšajiem apzīmējumiem un grupas stila nosaukumā iekodētajām gaidām pēc vemjoša vīra pie mikrofona, "Liturgy" mani atsēdināja. Un atsēdināja no sajūsmas! Vajadzēja jau nojaust, ka arī metālisti, vismaz daži, seko līdzi progresam un dažādām jaunām vēsmām. Šie trīs jaunekļi to ir darījuši, radot tādu melnā metāla mūziku, kas ir pat klausāma! Nekur nav zudis vemjošais vīrs, taču viņš ir otrajā plānā aiz instrumentālās mūzikas, viņš, Hanters Hants - Hendriks, dzirdams gandrīz tikai fonā kā tāds iepriekšējā rituālā minētais kastrētais kaķis, kam vēl diegi nav izņemti, tāpēc niez. Taču, klausoties "Liturgy" plati "Aesthethica", nācās piedzīvot atklāsmi - ja šo melnā metāla grupu garadarbos noņemtu vemjošā vīra vokālu, atstātu tikai melodiju un instrumentus, tie taču būtu vareni skaņdarbi! Kā "Liturgy"!
Katrā ziņā nedaudz nožēloju, ka pagājušā nedēļā biju pie friziera (starp citu, par to, ka esi kļuvis vecs, liecina fakts, ka tagad frizieris vairāk noņemas, lai sakoptu tavas Brežņeva stila uzacis, nevis matu rotu, no kuras jau tāpat daudz nekas nav palicis), tagad varētu savu ataugušo pūdeļa frizūru pakratīt "Liturgy" albuma ritmos. Bet, ja tu, mans mazais draudziņ, joprojām esi ar atlaistām baķenēm un bizēm, - pakraties gan!
Papildus resursi:
http://www.facebook.com/liturgynybm
http://www.myspace.com/liturgynybm
Foto raksta ievadā no www.todayszaman.com.
2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com
Tweet
Tweet to @VilnisKronbergs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru