Albums "Rock of the Westies" ir viens no tiem, kas, skatoties mūsdienu acīm, nav nekāds nedz pagrieziena punkts vēsturē, nedz arī tajā būtu kādu nemirstošu grāvēju. Vienīgā šīs plates dziesma, kas vēlākajos gados iekļauta vai visos Eltona (man labpatīk seru saukt vārdā) labāko dziesmu apkopojumos, ir "Island Girl". Un pat tā nav viena no tām saldsērīgajām dziesmām, ko esam pieraduši dzirdēt minētajos apkopojumos. Starp citu, pats Eltons kā šīs plates pirmo singlu vēlējās izdot dziesmu "Dan Dare (Pilot of the Future)", jo saskatīja tajā lielāku komerciālo potenciālu. Taču tā nenotika, un "Dan Dare" nekad netika izdota kā atsevišķs singls.
Eltonam jau no laika gala izdevies tas, par ko sapņo daudzi viņa Anglijā dzīvojošie līdzgaitnieki mūzikā - Eltonu mīl Amerikā! Pat vairāk kā mājās. 1975.gads Eltonam bija īpaši ražīgs, šajā gadā viņš izdeva veselus divus albumus - "Captain Fantastic and the Brown Dirt Cowboy" un "Rock of the Westies". Un abas šīs plates savā iznākšanas nedēļā uzreiz iekaroja ASV "Billboard" mūzikas topa augstākās virsotnes. Tajā laikā šāds sprints "Billboard" topā bija novērots tikai šiem diviem albumiem.
Jau septiņdesmito gadu vidū Eltons, šķiet, bija viens no sadarbībai ar citiem māksliniekiem visatvērtākais. Neskaitāmi dueti, dalība citu grupu un dziedātāju koncertos - tā ir Eltona stihija joprojām. Toreiz, septiņdesmito vidū, Eltons sadarbojās un koncertos uzstājās ar dziedātāju Kiki Dī (īstajā vārdā Paulīne Metjū), slavenākais dueta kopdarbs, protams, ir "Don't Go Breaking My Heart", kurš, zinot sera Eltona Džona orientāciju, kā minimums, izraisa mazu smīnu. Bet ne ļaunu, vienkārši amizantu. Eltons taču ir profesionālis, un, ja vajadzētu, viņš uz skatuves, domājams, varētu notēlot arī daudzbērnu māti. Albumā "Rock of the Westies" ir arī šīs sadarbības ietekme - tajā iekļauta Dī dziesma "Hard Luck Story", ko māksliniece kā singlu izdeva gadu pirms šīs Eltona plates.
Septiņdesmitie gadi mūzikā ir īpaši. Bītli bija nogājuši no skatuves, pasaule dzīvoja ar rokenrolu, jaunatne (un sabiedrība kopumā) bija kļuvusi vaļīgāka attiecībā pret dažādām normām un noteikumiem. Un varbūt tāpēc dzimtenē Eltons neguva tik lielu tautas mīlestību kā Jaunajā kontinentā, jo savās dziesmās viņš ir tradicionāls - melodisks un tekstos korekts (tos gan viņam joprojām sacer Bērnijs Taupins). Viņš neaicina gāzt varas, mainīt pasauli ieročiem rokās vai ar dumpju palīdzību. Viņš to aicina darīt ar sirdi un mīlestību. Bez tam Eltons Džons nekad nav uzvedies kā "pienācīgai" rokzvaigznei pienāktos - vienīgās dīvainības bija tūkstošos skaitāmu briļļu un kurpju kolekcija un uzstāšanās dažādos atraktīvos kostīmos, piemēram, Donalda Daka maskā. Bet pret sabiedrībā pieņemtajām normām Eltons allaž bijis gana tolerants, izņemot, protams, viņa orientāciju, bet par to toreiz nerunāja - vēl 1984.gadā viņš apprecējās otro reizi un ar... sievieti.
Un, domājams, šī Eltona Džona attieksme pret lietām un kārtību bija tas, kādēļ viņš jau toreiz, septiņdesmitajos gados (!!!) varēja uzstāties Maskavā. Skatoties 1979.gadā izdoto video ierakstu "To Russia with Elton", šī pārliecība tikai nostiprinās. Eltons toreiz arī aiz Dzelzs priekškara līdzās Bītliem bija tik populārs, ka Padomju savienības amatvīri saprata - stingrā kontrolē, bet Padomju tautai Eltons Džons jāļauj klausīties un viņu apskatīt. Videoierakstā pirms koncerta sākuma dzirdams teksts mikrofonā: "Cienījamie biedri! Tūlīt jūs dzirdēsiet dziedātāja Eltona Džona koncertprogrammu. Koncerta laikā aizliegts celties kājās un aplaudēt drīkst tikai tam paredzētajās vietās. Patīkamu vakaru!"
Tāds, lūk, bija laiks septiņdesmitajos, tāds bija Eltons toreiz. Un tāds viņš ir arī tagad. Nedaudz varbūt kuplāks miesās, vairs nav precējies ar sievieti un ir adoptējis mazu zēnu, bet, kas attiecas uz mūziku, Eltons nav mainījies nemaz, sevišķi viņa balss. Tā šodienas ierakstos skan gluži kā pirms gadiem četrdesmit.
Albuma vērtējums: 7/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com
Tweet
Tweet to @VilnisKronbergs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru