"Lenny Kravitz" - "Black And White America" (2011, albuma apskats)

"Viņš ir savaldzinājis tādas zvaigznes kā Kailiju Minogu un pat Madonnu!" tā vai līdzīgi teikts pavisam drīz gaidāmā Lenija Kravica Rīgas koncerta reklāmā, neaizmirstot viņu nosaukt par tādu kā sieviešu mīluli, kāds viņš, neapšaubāmi, arī ir. Četrdesmit septiņus gadus vecais Leonerds Alberts "Lenijs" Kravics tiešām joprojām tiek apjūsmots, tiesa, to dara abu dzimumu fani. Kravica devītā studijas plate "Black And White America", kas klajā nāca šā gada 30.augustā, savā ziņā ir kā atgriešanās - šī plate burtiski staro savas mūzikas radītajā gaismā!



Nosaukt vienu stilu, kurā spēlē Kravics, nav iespējams. Viņš spēlē mūziku, kurā apvienoti dažādu stilu elementi - roks, souls, R'n'B, regejs, hārdroks, folks un psihedēlija. Kravica rokraksts ir izteikts bungu ritms un vislielākā loma tieši ģitārspēlei dziesmās. Droši vien tieši tāpēc, klausoties viņa albumus vai uzstāšanos koncetos, publika kā vienā, tā otrā gadījumā pati no sevis sāk kustēties dziesmas ritmā. Pamēģiniet pabraukt pie stūres pa Rīgas centru, skanot jebkam no Kravica.

Jaunā plate nav izņēmums, bet tā tomēr ir mazliet savādāka. Pēdējais Kravica albums, kurš tiešām aizķēra dvēseli, bija 2001.gada "Lenny". Pēc trim gadiem sekojošais "Baptism", godīgi, - nepatika, aiz kā iemesla 2008.gada "It Is Time for a Love Revolution" vispār ignorēju. Risks vilties vēlreiz, atgriežoties pie Kravica jaunākā plates, attaisnojās. Pie kam ar uzviju. Jaunā plate tiešām ir laba! Un pie sevis pamanīju vienu jaunu lietu - allaž noraidoši esmu izturējies pret tiem visiem klepotājiem-repotājiem, bet Kravics platē "Black And White America" ļoti labi pratis savienot savas patīkami skarbās ģitāru stīgas ar runātāju "Jay Z" un "Drake" iestarpinājumiem.



Šveice un Vācija "Black And White America" priekšā kapitulēja, otro vietu pārdotāko albumu topā tas sasniedza Nīdelandē; kā ierasts, neko labi Kravicam nesekmējas mājās ASV. Tomēr visumā kritika par šo albumu ir bijusi pozitīva. Vietne "Allmusic" pievienojas viedoklim, ka šis ir Kravica "pēdējo gadu labākais ieraksts", bet "Rolling Stones" atzīmē, ka šis ir albums, kurā Kravics ar laika nobīdi atskatās uz savām bērnu dienām, emocijām, ko viņš sešdesmitajos, būdams mazs puika, piedzīvojis savas rasu izcelsmes dēļ. Ne velti uz albuma vāciņa ir pats mazais Lenijs ar miera zīmi uz pieres un plates nosaukums arī zīmīgs...

Lenny Kravitz "Stand" from Machine Head on Vimeo.

Pats Kravics par savu izcelsmi saka: "Esmu pa pusei ebrejs, pa pusei melnais, esmu kaut kas pa vidu". Tāpat viņš atzīst, ka garīgums ieņem svarīgu vietu viņa izaugsmē, un par to viņš ir pateicīgs saviem vecākiem. Un, klausoties albuma "Black And White" dziesmas, nākas secināt, ka tā bērnība Lenijam pavisam melna jau bijusi nav. Galu galā viņa mamma Roksija Rokere bija aktrise tolaik populārā TV seriālā "The Jeffersons", bet tētis Sajs Kravics kanālā NBC bija ziņu producents. Tā kā prožektoru gaismas, spiedzoši fani, ģīmī iebrauktas TV kameras - tas viss Lenijam Kravicam diez vai bijis jāapgūst no nulles. Domājams, jaunā plates sakarā šī uzmanība tikai pieaugs. Tomēr, šķiet, pats Kravics jau iegājis vecumā, kad dzīvē rodas citas prioritātes, un te es nedomāju biežākas prostatas pārbaudes vai vienmēr siltas kājas. Kā reiz žurnālam "Christianity Today" atzinis pats Kravics, "mana sirds pieder Jēzum Kristum". Tā kā, cienītās dāmas, 11.11.11. arēnā "Rīga" varat lēkāt, cik augstu vien vēlaties, Lenijs vairāk skatīsies uz augšu.



Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4,5/5
Paste Magazine: 6,5/10
Rolling Stone: 3,5/5
Ultimate Guitar: 8/10


2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Issa - "I'm Alive", "Looking For Love" (video), "The Storm" (pilns albums, audio)

Mūsdienās visa labā vīriešu iekārtotā pasaule aizgājusi nebūtībā - nu arī sievietes var vēlēt parlamentu, vadīt auto, lidot kosmosā un jā, - arī dziedāt ko smagāku par reliģiskiem psalmiem puskurla ērģelnieka pavadījumā. Septiņdesmitajos roka dīvu, šķiet, nebija; astoņdesmitajos vienu otru roķeri frizūru un smiņķu dēļ varēja sajaukt ar pretējo dzimumu, bet mūsdienās jau pavisam pierasta lieta, ja uz skatuves skarbu ģitāru pavadībā dzied kāds sievišķis, kuram apnicis visu laiku cept vīram pankūkas un mazgāt zeķes.

Un, lūk, Izabella Oversvīna, viņa arī Issa, pavisam oficiāli tiek dēvēta par "roka dīvu". Viņas 2010.gada debijas plate "Sign of Angels" ierindoja norvēģu dziedātāju vienā kategorijā ar Selīnu Dioniu, Avrilu Laviņu un "Evanescence" līderi Emiju Lī. Loģisks jautājums - kāds Dionai sakars ar roka dīvas titulu? Nekāds. Gluži vienkārši arī Issa jau patiesībā nav nekāda roka dīva, viņa izmanto savu spēcīgo vokālu melodisku, nedaudz pasmagāku popa dziesmu iedziedāšanai. Ja kāds ir Ričija Blekmora un Kendisas Naitas projekta "Blackmore's Night" cienītājs, tad, lūk, tieši viņiem Issa būs labākā dāvana šim rudenim.

Šonedēļ klajā nākusi Oversvīnas otrā studijas plate "The Storm". Pati autore uzskata, kā šī plate ir daudz emocionālāka un patiesāka par pirmo, tajā esot atklāti viņas dzīves notikumi pēdējos gados. Tiesa, klausoties šo plati, sit nost, bet acu priekšā stāv astoņdesmito gadu roķeri ar mikrofonu un pūdeļu frizūrām - Bon Džovi, "Europe", Def Leppard"... "Too Late For Love", jāatzīst, riktīgi atsit atmiņā laikus, kad tirgū par rubli piecdesmit varēja nopirkt "Donalda Daka" kožļenes ar komiksiem iekšā. Tāds riktīgs "The Pretenders" "I'll Stand By You" 21.gadsimta variants...

Turpinājumā lai grimstam nostaļģijā, noskatoties Issa debijas albuma dziesmas "I'm Alive" un jaunās plates ievaddziesmas "Looking For Love" videoversijas un noklausoties visu plati "The Storm". Un, ja kāds uzskata, ka šajā rakstā parādās dzimumdiskriminācijas pazīmes, tad tā nav! Vienkārši katram jādara savs darbs - vīrietim jādzer alus, jāatraugājās un jāstūrē visas iespējamās ierīces, bet sievietēm jākrāso lūpas, jādejo ap stieni un jādzemdē. Un nav ko skriet pretī pasaules kārtībai...







Papildus resursi:
http://www.issasite.com
http://www.myspace.com/isabelloversveen

Foto raksta ievadā no Izabellas Oversvīnas profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"MacGyver Knife" - "Why You Mean" (video), "Sewing Legend" (pilns albums, audio)

Kas ir zināms par Keiptaunu? 1488.gadā to atklāja portugāļu jūrasbraucējs Bartolomejs Diašs; 1795.gadā to apsēda angļi, 1990.gada 11.februārī no Keiptaunas pašvaldības ēkas balkona savu uzrunu pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma teica bijušais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela. Tik raiba vēsture ir šai trīs miljonu iedzīvotāju pilsētai, kas atrodas Atlantijas okeāna krastā Dienvidāfrikas dienvidrietumos.

Kāpēc īss ieskats tieši šīs pilsētas vēsturē? Tāpēc, ka savā muzikālajā ģeogrāfijā beidzot esam aizceļojuši līdz Āfrikai. Tas gan nenozīmē, ka šis būs stāsts par nēģeriem, kas, lēkājot ap ugunskuru, dauza bungas un gan ciema vecajiem vīriem, gan sievām ir vienāda izmēra līdz nabai nokarājušies pupi. Mūsdienu Āfrika jau sen ir citāda!

"MacGyver Knife" ir četru puišu kolektīvs no nu jau mums pazīstamās Keiptaunas. Daļa no grupas sākusi muzicēt kopā jau vidusskolā, to pēc tam turpināja jau nopietnākā līmenī. Par grupas tādu kā īsto dzimšanas gadu tiek uzskatīts 2008.gads, un šobrīd viņi, vismaz savās mājās, ir zināma lieluma zvaigznes. Iespējams, 1795.gada vēstures pagrieziens Keiptaunai nemaz nebija tik slikts, jo pateicoties grupas dziedāšanai angļu valodā, tās mūzika ceļo un to sadzird ausis visā plašajā pasaulē.

Pagājušā gadā "MacGyver Knife" izdeva savu debijas plati "Sewing Legend". Viņu "indie-roka" mūzikas maniere ir gluži tāda pati kā līdzīgām grupām no jebkuras citas valsts pasaulē - eleganta ģitārmūzika, papildināta ar, laikam jau brāļu, Māhira un Mišala Pandlu vīterojošiem vokāliem. Tiesa, dažās dziesmās jūtama zināma eksotika, piemēram, dziesmā "Sounds I've Found" puiši, šķiet, ir atraduši skaņas, kas vairāk nāk pat tā kā no Austrumu zemēm. Tomēr visā visumā "MacGyver Knife" ir labi, domāju, savā zemē vieni no labākajiem. Un, ja viņi ar savu talantu rīkosies tikpat meistarīgi kā Makgaivers ar savu nazi, gan jau Mandelas 100 gadu jubilejā arī viņus aicinās uzdziedāt nācijas vadonim.

Grupas pirmais videoklips "Why You Mean" un visa "MacGyver Knife" debijas plate "Sewing Legend" še turpinājumā.



Sewing Legend by macgyverknife

Papildus resursi:
http://www.macgyverknife.com
http://www.myspace.com/macgyverknife
http://www.facebook.com/macgyverknifeband

Foto raksta ievadā no "MacGyver Knife" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Arches" - "Like Fireworks" (video)

Četri Skotijas mūzikas dzīvē pazīstami puikas ir apvienojušies jaunā grupā "Arches" un pavasara pusē laiduši klajā savu debijas videoklipu dziesmai "Like Firework". Vokālists Maikls Raiss (iepriekš bijis dalībnieks skotu grupā "Yashin"), ģitārists Berijs Morelli ("Young States"), bundzinieks Naials Makgārvijs ("Jocasta Sleeps") un basists Endrjū Džonstons ir radījuši spēcīgu "indie-popa" kolektīvu, kas pilnīgi noteikti par sevi vēl liks runāt.

"Arches" mūzikā ir viss. Viņu "Facebook" profilā publiskotās dziesmas rada apcerīgumu, nedaudz smeldzi, nedaudz prieka. Tās ir skumjas pārdomu dziesmas. Pat filozofiskas. Arī video stāsts "Like Firework" ir par trīs paaudžu sievietēm. Vārdu sakot, šos skotus ir jāpatur acu priekšā. Domājams, viņi paši nekur nepazudīs, jo "Arches" nākotnes ambīcijās ir kļūt par "stadionu izmēra" grupu. Lai nu būtu. Uz stadionu klausīties šos droši vien neietu, bet, kā "Kings of Leon" cienītājs, visādos citādos veidos - ļoti labprāt.



Papildus resursi:
http://www.facebook.com/ArchesUK

Foto raksta ievadā no "Arches" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Motorama" - "One Moment" (video), "Alps" (pilns albums, audio)

"Sveiks, mazais draudziņ, mēs esam [grupa] "Motorama"!" tā draudzīgi ikvienu savā mājaslapā uzrunā kvintets no Krievijas pilsētas Rostovas. Simboliski, ka šajā mūsu kolosālās valsts tikpat kolosālajā pēcvēlēšanu gaisotnē, kad etniskā spriedze sabiedrībā ir nokaitēta kā nekad, ar neviltotu prieku varam konstatēt, ka mūzika stāv pāri visām politikām - šmolitikām, reformām - šmeformām, jo tā runā valodā, kuru nevar iemācīties, tikai sajust.

Jau kādu laiciņu atpakaļ atklājām krievu grupu "The Patience"; "Motorama" ir nākamais patīkamais mūsu lielās kaimiņzemes pārsteigums. Ietekmējušies no skandināvu mūzikas un astoņdesmito gadu romantikas, "Motorama" piedāvā īstenu "vintage" produktu, kuram cauri spīd gan "The Cure" savas karjeras pirmssākumos, gan mūsdienās aktuālie amerikāņi "Interpol". 2009.gadā "Motorama" laida klajā savu pirmo singlplati "Bear", bet savu lielo debijas albumu grupa piedzīvoja pagājušā gadā. "Alps" ir albums, kurš pēc pāris noklausīšanās reizēm pašam liek sākt runāt un domāt augstās toņkārtās. Vokāla "dreamy" atbalsis pēc pārdesmit minūšu klausīšanās kļūst par tādu kā normu un ja nevilšus kāds blakusesošs jāuzrunā, iesākumā gribās to darīt tik augstu kā to dara Vladislavs Paršins un Airīna Marčenko. Vai vismaz tikpat sapņainā balsī.

Šogad "Motorama" ir izdevusi vēl vienu singliņu "One Moment", tā video šeit turpinājumā, savukār tūlīt pēc tam visa debijas plate "Alps". Un grupas mājaslapā visu "Motorama" daiļradi iespējams lejupielādēt pilnīgi bez maksas. Šie krievi tiešām rullē!





Papildus resursi:
http://wearemotorama.com
http://www.myspace.com/motoramapage
http://www.facebook.com/wearemotorama

Zīmējums raksta ievadā no grupas "Motorama" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Lana Del Ray - "Video Games" (jaunākie singli un albumi - 17.10.2011)

Šķita jau, ka šajā nedēļā jauno singlu sarakstā triumfēs briti "Bombay Bicycle Club" ar otro singlu "Lights Out, Words Gone" no savas trešās studijas plates "A Different Kind of Fix", bet še tev - atnāk vienkāršs meitietis no Brūklinas un vienā rāvienā pārsit visus! Lana Del Reja ar savas debijas singlplates "Video Games" tituldziesmu šonedēl izvirzās neapšaubāmā vadībā un iegūst virtuli ar uzrakstu "Nedēļas singls". Bet bez Bombejiem tālu no panākuma jau arī nebija angļi "Metronomy" ar "Everything Goes My Way" no viņu trešās plates "The English Riviera". Pie šiem noteikti atgriezīsimies. Popa cienītājus droši vienaldzīgus neatstās Kellijas Klerksones un Riannas jaunie dziedājumi.

Ēriks Francis Šrodijs 2008.gadā izdeva kolosālu plati "Love, War and the Ghost of Whitey Ford", nu viņš ir atgriezies ar jaunumu - albumu "Song For The Ungrateful Living". Ērika skatuves vārds ir "Everlast", ja kas. Tāpat deviņdesmito gadu beigās it populāra bija īru alternatīvā roka grupa "Ash"; viņu dziesmu "Oh Yeah" no 1996.gada plates "1977" pa radio drillēja mazāk, jo tā neatbilda radio formātiem, bet mājās kompaktdisku ar to dažs labs nodrillēja gludu. Šonedēļ klajā nāk "Ash" labāko dziesmu izlase "The Best Of Ash", kurā, protams, atrodams arī leģendārais skaņdarbs. Un, visbeidzot, Noels Galahers, pārslimojis "pēc Oasis" mazvērtības kompleksus, visiem saviem cienītājiem dāvā sava jaunā projekta "Noel Gallagher's High Flying Birds" tāda pašā nosaukuma plati. Tā kā klausīties šonedēļ ir ko!

NEDĒĻAS SINGLS! Lana Del Ray - "Video Games"


"ASA" - "Why Can't We"


"Bombay Bicycle Club" - "Lights Out, Words Gone"


Kelly Clarkson - "Mr Know It All"


"Fanfarlo" - "Deconstruction"


"The Japanese Popstars" - "Take Forever" (feat. Robert Smith)


"The Joy Formidable" - "Cradle"


"Metronomy" - "Everything Goes My Way"


"Nero" - "Crush On You"


Nicki Minaj feat. Rihanna - "Fly"


"Niki & The Dove" - "The Drummer"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Alter Bridge" - "AB 3.5"
"Ash" - "The Best Of Ash"
"Boyz 2 Men" - "Twenty"
Darren Hayes - "Secret Codes & Battleships"
"Everlast" - "Song For The Ungrateful Living"
"Flashguns" - "Passion Of A Different Kind"
"Goldie Lookin' Chain" - "Blue Waffle"
"Iced Earth" - "Dystophia"
"Insomnium" - "One For Sorrow"
"Issa" - "The Storm"
"Jane's Addiction" - "The Great Escape Artist"
"Loney Dear" - "Hall Music"
"M83" - "Hurry Up, We're Dreaming"
Matt Cardle - "Letters"
Matthew Herbert - "One Pig"
"Noel Gallagher's High Flying Birds" - "Noel Gallagher's High Flying Birds"
Patrick Stump - "Soul Punk"
"Real Estate" - "Days"
"Spectrals" - "Bad Penny"
"Veronica Falls" - "Veronica Falls"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Givers" - "In Light"

Šī "indiepopa" kolektīva no Luiziānas štata ASV skanējums ir gana bagātīgs, jo to veido piecu jaunu cilvēku aizraušanās ar dažādiem mūzikas instrumentiem, ieskaitot flautu un saksafonu; tie nav nekādu divu ģitāru raustītāji un bungu klabinātāji. "Givers" debijas plate "In Light" ir teicams "indie" fons, tomēr pēc pāris noklausīšanās reizēm nākas atzīt, ka ir neeeedaudz tā kā par garlaicīgu. Bet vienalga to klausīšos vēlreiz.

Lisa Hannigan - "Passenger"

Trīsdesmit gadus vecā īru dziedātāja un komponiste Līza Henigana savā otrajā platē "Passenger" ir ielikusi ko tādu, kam top vara pār klausītāju. Iespējams, tā skolu viņa apguva, vairākus gadus esot Deimiena Raisa grupas dalībniecei. Lai tur vai kā, Heniganas "indie-folka" rokraksts jauno plati ierindo šā gada spēcīgāko šī stila albumu sarakstā.

James Blake - "Enough Thunder"

"Tur kaut kam ir jābūt!", šķiet, saucās joprojām pēdējā "Prāta Vētras" plate, un šo teicienu var attiecināt arī uz Džeimsu Bleiku; visi par viņu runā, visi slavē, bet dzirdējis vēl nebiju. Paklausījos. Lielisks albums. No "Anthony & The Johnsons" stilā ieturētām liriskām balādēm līdz skaņu jūklim, kurš varētu būt radies, zilonim ar snuķi tīrot aizdambējušos kanalizācijas aku. To nu vajadzētu noklausīties ikvienam.

Foto raksta ievadā no Lanas Del Rejas profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

10 dziesmas: visu laiku sliktākās kaverversijas

Var piekrist tiem, kas saka - sastādīt sliktāko lietu topus nav nedz lietderīgi, nedz korekti. Tomēr pēc šāda principa sarindotas lietas dažreiz mums norāda uz kļūdām, no kurām nākotnē izvairīties, bet dažreiz ļauj mums vienkārši pasmieties par sevi vai par tiem, kas šādos topos atrodas un par tiem, kas tos veido. Šoreiz desmit visu laiku sliktākās kavervesijas apkopojis mūzikas izdevums "NME". Taisnības labad jāatzīst, ka tops ir sastādīts pat trīsdesmit sliktāko kaverversiju tabulā, bet šeit - tikai pirmais desmitnieks. Un šoreiz gan "10 dziesmu" rubrikā kompozīcijas būs sarindotas pēc to vietas minētajā topā. Tātad noteiktā secībā - nobeidzot ar topa virsotni. Bet nu septītā un pirmā vieta ir pabriesmīgas...:)

10.Girls Aloud & Sugababes - "Walk This Way" (oriģinālā izpilda "Aerosmith", 1975)


9. Ronan Keating - "Fairytale Of New York" ("Pogues", 1987)


8. Madonna - "American Pie" (Don McLean, 1971)


7. Celine Dion & Anastacia- "You Shook Me All Night Long" ("AC/DC", 1980)


6. Joss Stone - "Fell In Love With A Boy" ("The White Stripes", 2001)


5. Emma Bunton - "What I Am" (Edie Brickell & "New Bohemians", 1988)


4. Hilary Duff - "My Generation" ("The Who", 1965)


3. "Duran Duran" - "911 Is A Joke" ("Public Enemy", 1990)


2. "Counting Crows" - "Big Yellow Taxi" (Joni Mitchell, 1970)


1. Mel B - "Word Up" ("Cameo", 1986)


Turpinājumā iespējams ievērtēt šo versiju oriģinālus un salīdzināt:


Papildus resursi:
http://www.nme.com/photos/30-worst-cover-versions-of-all-time

Foto raksta ievadā no en.wikipedia.org.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Red Hot Chili Peppers" - "I'm with You" (2011, albuma apskats)

"Kā tev patīk jaunais "Pepperu" albums?" viendien pats ar zināmu sajūsmu jautāju vienam savam draudziņam? "Nepatīk!" šis saka. Nošokējos: "Kā tā?" "Daudz labāk patika albums "Stadium Arcadium", tas bija tāds riktīgi traks un jestrs. Jaunajā kaut kas nav." Un, lai arī šī cilvēka viedoklis nebūtu īsti ņemams vērā, jo viņš pērk Intara Busuļa diskus un ir viens no, šķiet, 12 cilvēkiem Latvijā, kura īpašumā ir arī Baibas Kranātes balāžu albums (un lai netaisnojas, ka tas viņam uzdāvināts!), savā viedoklī viņš nav gluži viens.



No leišu saknēm cēlušais Entonijs Kiedis desmitajā RHCP platē "I'm with You" palicis tāds kā "pieradinātāks". Nezinu, varbūt vecums tāds... Kaut savos 48 viņš izskatās labāks kā septiņpadsmitgadīgs zirgs; nometis gan savas kuplās matu cirtas un uzaudzējis ūsas... Nu jā, laikam tomēr vecums nav bez vainas. Vien cerams, ka šamējie neuzstāsies līdz simt gadiem, bet ja tomēr to izdomās darīt, uz skatuves valkās kreklus. Tagad joprojām ar plikiem, bet glīti aptetovētiem pupiem. Labi, pupiem nē, bet rokām.



Savu darbību RHCP sāka 1983.gadā, bet pirmās trīs, pat četras, plates neguva pilnīgi nekādu atzinību, tās klausījās viņi paši, viņu omes, krustmātes un sanbernāru šķirnes suņi dārza pikniku laikā pa atvērto mājas logu. Tikai 1991.gada "Blood Sugar Sex Magik" ar grāvējiem "Under the Bridge", "Give It Away" un "Suck My Kiss" pasauli nospieda uz ceļiem RHCP priekšā. Bet jau pieminētais 2006.gada dubultalbums "Stadium Arcadium" visos lielajos mūzikas tirgos 100% (!!!) uzkāpa līdz pārdoto albumu topu virsotnēm! Un te nu loģisks izskaidrojums "I'm with You" plates iesākuma vērtējumam - pēc tik spilgtas komētas, kāda bija "Stadium Arcadium", nākamā zvaigzne nekad neliksies tik spoža.



Teikt, ka kritika plati uzņēma ar sajūsmu, arī nevar. Protams, nekas neliecina par mediju histēriju pirms iepriekšējā albuma; tādā ziņā "I'm with You" ir atnācis nosacīti klusi un nemanāmi. Bet teikt, ka plate ir "sūds, mesls un kaka", nav ne mazākā iemesla. Tie ir tie paši "Pepperi", tikai nedaudz prātīgāki, nedaudz pieslīpētāki, bet joprojām ne ar vienu nesajaucami un, kas nav mazsvarīgi, ar plikiem vēderiem uz skatuves. "I'm with You" ir lieliska plate. Kaut vai daļēji tāpēc vien, ka nav histērijas, pārliekas uzmanības un RHCP dziesmu pārsātinātības radiostacijās un mūzikas televīzijās. Kaut gan, ko es varu zināt - neskatos takš ne mūzikas televīzijas un neklausos radio. Bet vienalga - "I'm with You" ir lieliska plate!



Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
AbsolutePunk: 8/10
Allmusic: 3,5/5
The Los Angeles Times: neapmierinoši
Q: 3/5
Rolling Stone: 3,5/5
Pitchfork Media: 4/10
Uncut: 3/5

2011, www.vilniskronbergs.blogpspot.com

Tweet

Damien Rice - "One" (audio)

1991.gada 19.novembrī klajā nāca īru supergrupas "U2" septītais albums "Achtung Baby", kura divdesmitajai jubilejai tagad aktīvi gatavojas gan paši "U2", gan citi, kam šī plate devusi iedvesmu vai pavērusi jaunus vīziju apvāršņus. Deimiens Raiss ir viens no viņiem. "Achtung Baby" dziesmu sarakstā bija arī viena no populārākajām "U2" dziesmām "One", kas ir arī viena no šīs grupas vairāk "pārdziedātajām" jeb "kaverētajām". Raiss nu devis savu "One" skatījumu, kas, cik noprotams, tiks iekļauts "Achtung Baby" veltītajam kaverversiju albumam.

One by u2mexico

Foto raksta ievadā no zakka.egloos.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Indigo Girls" - "Closer To Fine" (video), "Beauty Queen Sister" (pilns albums, audio)

Diezgan neinteresanti. Divas lezbietes, kuras atzīst, ka nav pāris. Tas nozīmē, ka Emija Reja un Emīlija Salīrsa mēģinājumos un pirms koncertiem aizkulisēs tiešām tikai spēlē ģitāras un dzied. Duets, kurš ar savu pirmo plati "Strange Fire" debitēja 1987.gadā, nu ir laidis klajā četrpadsmito albumu "Beauty Queen Sister".

Pārītis "Indigo Girls" savas karjeras laikā pārdevis divpadsmit miljonus savu ierakstu kopiju, bijis septiņas reizes nominēts "Grammy" balvai un vienu reizi to dabūjis - 1990.gadā nominācijā "Labākais mūsdienu folkmūzikas albums". Tajā gadā viņas biju tuvu arī otrai balvai "Gada labākais jaunais mākslinieks", bet to "nocēla" toreiz ļoti populārie "Miili Vanilli", kam balvu vēlāk galu galā atņēma, šķiet, dēļ šmucēm ar fonogrammām un melīgi sev pierakstītiem citu dziedoņu vokāliem.

"Indogo Girls" nāk no Džordžijas štata ASV, līdz ar to viņu "tautas" mūzika, kas atvasināta no muzicēšanas stila nosaukuma "folk", ir vecais, labais amerikāņu kantrī. Tomēr Reja un Salīrsa šo pabriesmīgo stilu ir vairāk tomēr iegriezušas popa sliedēs. Lai arī ir dziesmas, kam cauri gaudo griezīgās kantrī stilā kaucošās ģitāras, visā visumā tas ir otrajā plānā. Arī jaunā plate "Beauty Queen Sister" ir vairāk mūsdienu izpratnes folkmūzikas stilā ieturēta - tas sasodītais kantrī tur nav dzirdams gandrīz nemaz. Tikai mazliet. Katrā ziņā ne pāri tai robežai, kad gribētos mīļās lezbietes izslēgt.

Jaunā plate noteikti jānoklausās visiem - gan tiem, kas jau 25 gadus seko "Indigo Girls" karjerai, gan tiem, kas par šīm dzird pirmo reizi. Vieglas, melodiskas, uztveramas - tādas ir "Indigo Girls" jaunā albuma "Beauty Queen Sister" dziesmas. Turpinājumā video "Closer To Fine" no dueta pirmssākumiem 1989.gadā un arī, protams, visa jaunā 2011.gada plate "Beauty Queen Sister".





Papildus resursi:
http://www.indigogirls.com
http://www.myspace.com/indigogirlsmusic
http://www.facebook.com/IndigoGirls

Foto raksta ievadā no coverlaydown.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"The MOOoD" - "Stay Right" (video), "Back in the Shop", "Hey" u.c. (dziesmu liste, audio)

Ja viņi būtu divi - vīrs un sieva vai brālis un māsa -, šos varētu dēvēt par Rumāņu "The White Stripes". Bet viņi ir četri, pie kam visi puikas. Kolektīvs "The MOOoD", kas dibinājies jau 2006.gadā, savās mājās ir spices grupa - spēlē lielākajos valsts festivālos, iesilda Lenija Krevica koncertu Bukarestē, bet viņu pirmais starptautiskais uznāciens bija koncerts 2008.gadā Moldovā... Tagad puiši, šķiet, ir gatavi lielākam lēcienam, jo pēc piecu gadu darbošanās savā dzimtenē viņi laiduši klajā savu pārgaidījušos fanu tikpat gaidīto debijas albumu "OOo".

Plate ir dzīvīgi skaļa, tumši optimistiska un nav nekādu šaubu, ka "The MOOoD" skan "starptautiski" bez jebkādām aizdomām par viņu izcelsmes zemi. Dzied viņi angliski, viņu video veido profesionāli režisori, un, šķiet, tagad tikai no pašu puišu centības būs atkarīgs, vai pasaules mūzikas skatuves kapitulēs viņu priekšā. Tiem, kam jau pieminētie "The White Stripes" savā muzikālajā minimālismā varbūt īsti nebija pieņemami, "The MOOoD", iespējams, šķitīs "problēmas" atrisinājums - viņu tomēr grupā ir vairāk, ko var dzirdēt kaut vai piesātinātākās otrā plāna vokāla partijās, jo grupas līderis Mariuss Moise dzied, bet visi trīs pārējie piedzied. Katrā ziņā, pat ja nav šādas mūzikas izteikts fans, pie "The MOOoD" debijas plates mazliet gribās uzkavēties - tajā ir zināms mežonīgums, nepieradinātība, un, iespējams, tas ir šīs rumāņu grupas pašreizējā brīža trumpis - nebūt tapušiem samaitātiem ar ierakstu kompāniju perfektuma prasībām.

Nobeidzot video dziesmai "Stay Right" un dažas dziesmas no "The MOOoD" plates "OOo".





Papildus resursi:
http://www.themoood.ro
http://www.myspace.com/themoodofficial
http://www.facebook.com/themooodofficial

Foto raksta ievadā no "The MOOoD" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Dear Telephone" - "Providence" (video), "Birth of A Robot" (pilns albums, audio)

Ja ārsts ir izrakstījis antidepresantus, bet tos dzert negribas, jo tie "saķīmiķo" smadzenes, tad pastāv citas alternatīvas mentālo kaišu ārstēšanai. Var, protams, sākt ostīt līmi un iet uz teātri nosmieties par kādu jautru izrādi, var arī abus kopā, ja tas palīdz aizdzīt skarbās domas. Un var izmantot arī mūzikas terapiju. Tā ir pat nedaudz labāka par līmes ostīšanu. Atliek tikai izvēlēties, ko klausīties. Ideāls, protams, ir Ričards Klaidermans, bet kad pēc otrās noklausītās dziesmas ir izvemtas visas brokastis, aicinu ievērtēt šos - portugāļus "Dear Telephone".

Šis Dienvideiropas kvartets šā gada pavasarī izdeva savu debijas singlplati "Birth of A Robot"; tās ir sešas "elektroakustiskā" stilā ieturētas dziesmas, kuras nebūt nav lēnas un gaudulīgas, tās ir pat brīžiem diezgan skarbas, taču, klausoties plati vēl un vēlreiz, pārņem sajūta, ka tieši šajās sešās dziesmās rodama īstā mierīgā dzīve. Greiselas Koello un Andrē Simao vokālu saspēle, mijoties ar kompozīciju instrumentālo minimālismu, gluži kā iezīmē tādu kā apli, aiz kura iziet ir aizliegts. Un, ja cilvēkam nav visu laiku jādomā, kur tālāk aiziet, kur vairāk nopelnīt vai ko vēl grandiozāku dzīvē izdarīt, pārņem tāds kā miers. Tieši to arī panāk "Dear Telephone".

Ļoti gribētos cerēt, ka portugāļi pie šīm sešām dziesmām neapstāsies un jau drīzumā sagaidīsim viņu debijas lielo albumu. Bet līdz tam "Birth of A Robot" pilnā skanējumā. Tūlīt aiz dziesmas "Providence" video.





Papildus resursi:
http://www.deartelephone.com/
http://www.myspace.com/deartelephone
http://www.facebook.com/pages/Dear-Telephone

Foto raksta ievadā no www.deartelephone.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Klezmerson" - "Der Heyser Bulgar", "Jarochn Tantz" (dziesmu liste, audio)

Tālajā Meksikā dzīvo kāds vīrs vārdā Bendžamins Švarcs. Viņš spēlē vijoli, ir pianists un komponists. Un komponē viņš interesanti, sintezējot vienviet dažādu tautu etniskās mūzikas nianses. Viņa "firmas sintēze" ir Eiropas ebreju, čigānu, Tuvo Austrumu un Latīņamerikas mūzikas ritmu kokteilis. Švarcam viņa kaislē uz šādu mūziku pievienojušies vēl septiņi tādi paši entuziasti, un kopā viņus dēvē par "Klezmerson".

2005.gadā meksikāņi izdeva debijas albumu, nosauktu savā vārdā, un tas pievērsa viņiem lielu uzmanību no mūzikas kritiķu puses. "Klezmerson" spēja apvienot šo dažādo tautu etnisko mūziku dziesmās, kas uzrunā pat tos, kam nav pat nojausmas, kas raksturo, piemēram, ebreju tradicionālo mūziku. Viņu dziesmām piemīt tas Austrumu šarms, kuram padoties mūsdienās ir katra sevi cienoša "Rietumnieciski moderna" cilvēka pienākums. Tomēr "Klezmerson" gadījumā tā nav tikai izpatikšana modei - viņi šo zemju mūziku spēlē iespējami autentiski, neaizmirstot arī par moderno. Viņu dziesmās negaidīti pavērsieni ir sagaidāmi ik pārsekundi.

Ar savu otro plati "Klezmersol" Švarcs & Co ļoti riskēja - etniskā mūzika tika vairāk piemērota lielpilsētas urbānajam skanējumam. Klausoties albumu, neatstāj doma, ka šis albums tapis, ierakstu studijā ļoti slīpējot. Atšķirībā no debijas plates, kur viss šķita vairāk dabisks. Šajā arī vairs nav tik daudz vokāla. Bet saklausīt vilšanos šajā platē noteikti nevar.

Nupat klajā nākusi arī "Siete" - grupas "Klezmerson" trešā plate. Singls "Zuntik", kas tulkojumā no ebreju valodas nozīmē "svētdiena" dod priekšstatu, ka Švarcs ir atkal nedaudz pamainījis koncepciju, pareizāk sakot - atgriezies debijas plates ieslidinātajās sliedēs. Katrā ziņā mūsu radiostacijās neko šādu nedzirdēt, tāpēc še zem raksta neliels ieskats "Klezmerson" pirmajās divās platēs četru dziesmu kompilācijā, taču, sekojot resursu norādēm, grupas "Facebook" profilā ir klausāmas vēl virkne "Klezmerson" dziesmu. Pirms tam neliela grupas video vizītkarte.





Papildus resursi:
http://www.klezmerson.com
http://www.myspace.com/klezmerson
http://www.facebook.com/pages/Klezmerson

Foto raksta ievadā no "Klezmerson" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Girls" – "Honey Bunny" (jaunākie singli un albumi - 10.10.2011)

Pagājušā nedēļā sākās oktobris - dzeltenas un sārtas lapas, spoža saule, īsti vasarīgs laiks. Ar to mūs lutināja daba vēl vakar. Bet šodien jau ir auksts, nobirušās lapas mirkst ielu renstelēs un kādam no apkures neesamības, rītos gultā pamostoties, ir zili pupi. Un vēl kas - jau pārdošanā izlikti Ziemassvētku dziesmu albumi! Un tas nozīmē to, ka daļa mākslinieku taupa savus garadarbus neprātīgajam Ziemassvētku iepirkšanās laikam, daļa met ārā tagad, kamēr vēl viņu dziesmiņas nav iejukušas visā tajā gūzmā. Sanfrancisko (ASV) duets Kristofers Ouvens un Čets Juniors Vaits jeb "Girls" savu otro plati "Father, Son, Holy Ghost" izdeva jau pāris nedēļas atpakaļ (to var noklausīties šeit). Viņu jaunais singls "Honey Bunny" praktiski bez konkurences iegūst šīs nedēļas vimpeli "Nedēļas singls".

Un vēl viena atziņa. Nevajag, nu nevajag, atzīmējo "Nirvanas" leģendārā albuma "Nevermind" divdesmito jubileju, visiem, kam nav slinkums, sadziedāt viņu dziesmas pa savam. Tas šonedēļ attiecas uz Jamaikas regeja vīriņa Ērla Lova jeb "Little Roy" mērkaķošanos ar "Nirvanas" "Come As You Are".

Albumu birums gan pamatīgs. Trīs, kuri noteikti jānoklausās: brita Džeimsa Bleika "Enough Thunder" - visi par viņu runā, bet neesmu pat lāga noklausījies ne reizes; Raiena Ādamsa "Ashes & Fire" - pirmajam singlam no šīs plates "Lucky Now" nebija ne vainas; Pītera Gebriela "New Blood" - dikti jau vīlies vecis vīrs izskatījās pēc savas iepriekšējās plates "Scratch My Back", kurā viņam viss nesanāca kā cerēts, šī plate esot turpinājums iepriekšējai, kaut tās ir veco Gebriela dziesmu ieraksts orķestra pavadījumā. Nu jāpaklausās. O, un vēl jau arī Bjorka! Kaut gribošo kaķu laiks jau it kā garām...

NEDĒĻAS SINGLS! "Girls" – "Honey Bunny"


"All The Young" – "Quiet Night In"


Matt Cardle – "Run For Your Life"


"DZ Deathrays" – "Gebbie Street"


"Little Roy" – "Come As You Are"


Joe Jonas – "Just In Love"


"Owl City" – "Dreams Don't Turn To Dust"


Veronica Falls – "Bad Feeling"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Awolnation" – "Megalithic Symphony"
Bjork – "Biophalia"
"Evanescence" – "Evanescence"
"Exit Ten" – "Give Me Infinity"
"The Field" – "The Looping State Of Mind"
"Five Finger Death Punch" – "American Capitalist"
"Givers" – "In Light"
"Indigo Girls" – "Beauty Queen Sister"
Lisa Hannigan – "Passenger"
James Blake – "Enough Thunder"
Jason Derulo – "Future History"
Jeffrey Lewis – "A Turn In The Dream-Songs"
Katherine Jenkins – "Daydream"
Mayer Hawthorne – "How Do You Do"
"Mutemath" – "Odd Soul"
"My Brightest Diamond" – "All Things Will Unwind"
Peter Gabriel – "New Blood"
Radiohead – "TKOL 1234567"
Ryan Adams – "Ashes & Fire"
"Steps" – "The Ultimate Collection"
"Touchstone" – "The City Sleeps"
"Transit" – "Listen & Forgive"
"Tubelord" – "Romance"
"Wednesday 13" – "Calling All Corpses"
"Wild Flag" – "Wild Flag"
Will Haven – "Voir Dear"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Aqua" – "Megalomania"

Cilvēks ir unikāla būtne. Tas var nodzīvot mūžu, daudz ko par sevi neuzzinot. Gluži tāpat, kā dzīvot ar pārliecību, ka daudzas lietas vai cilvēki, ar ko dzīvē nācies saskarties, vairs vienkārši nav... Lūk, ar tādu pārliecību dzīvoju līdz pagājušai nedēļai, kad ieraudzīju, ka joprojām pastāv tāda "grupa" kā "Aqua". Jā, tā ir tā pati, kas gadus padsmit atpakaļ skandēja dziesmu "Barbie Girl". Nu šamējiem jauns albums. Tik pat kolosāls kā pieminētā dziesma!

"La Dispute" – "Wildlife"

Pieci jaunekļi no Mičigānas (ASV) apvienojoties grupā "La Dispute", laiduši klajā savu otro studijas plati. Nav ne jausmas, kāda bija pirmā, bet šajā grupas līderis Džordans Dreijers no visas sirds cer, ka bļaustīšanās "The Cure" priekšniekam Robertam Smitam pielīdzinātā balsī, viņiem nesīs veiksmi. Nu, lai tad veicās!

"Feist" – "Metals"

Kanādietes Leslijas Feistas piektajam albumam "Metals" nav ne vainas. Nedaudz uzdzen miegu, nedaudz pārdomas, nedaudz garlaicīgi, bet izslēgt negribas. Gluži kā ar "Panorāma" pa pirmo Rīgu.

Foto raksta ievadā no grupas "Girls" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

10 dziesmas: sagaidot Rīgā "Kaiser Chiefs"

Angļu "indie" roķeri "Kaiser Chiefs" nodibinājās 1997.gadā, bet pirmo plati "Employment" izdeva vien astoņus gadus vēlāk. Viņi parādījās pēkšņi, jo daudzi par "Kaiser Chiefs" agrīno daiļradi neko nezināja. "Employment" uzspridzināja pasauli! Vairāk kā trīs miljoni albuma kopiju un 2005.gada ceturtā pārdotākā plate Apvienotajā Karalistē - tādi bija "Kaiser Chiefs" pirmie panākumi. "Everyday I Love You Less and Less", "I Predict a Riot", "Modern Way" - tās bija dziesmas, kas dažu labu atsvieda atpakaļ septiņdesmito pankroka gaisotnē. Mēdza uzskatīt, ka tolaik "Kaiser Chiefs" "mērījās ar gailīšiem" ar skotu kvartetu "Franz Ferdinand". Šobrīd, šķiet, "Kaiser Chief" "gailītis" izrādījies makanāks.

2007.gadā "Yours Truly, Angry Mob", 2008. - "Off with Their Heads", šogad "The Future Is Medieval". Tāda ir "Kaiser Chiefs" radošā aktivitāte. Un nu viņus varēs apskatīt un paklausīt Rīgā - 12.oktobrī jaunajā "Palladium" koncertzālē. Tad nu iesildīšanās, kādam varbūt arī informatīvos nolūkos, turpinājumā desmit "Kaiser Chiefs" dziesmas, kuras vajadzētu zināt, dodoties uz koncertu. Un jā - arī koncertu ziņā "Kaiser Chiefs" "ieliek" "Franz Ferdinand", jo pēdējie, reiz izsludinājuši Rīgā koncertu, tā arī neatbrauca. Paši vainīgi, tā teikt.

1. "Modern Way" ("Employment", 2005)


2. "Little Shocks" ("The Future Is Medieval", 2011)


3. "Ruby" ("Yours Truly, Angry Mob", 2007)


4. "Tomato In The Rain" ("Off with Their Heads", 2008)


5. "I Predict A Riot" ("Employment", 2005)


6. "Heat Dies Down" ("Yours Truly, Angry Mob", 2007)


7. "You Can Have It All" ("Employment", 2005)


8. "Good Days Bad Days" ("Off with Their Heads", 2008)


9. "Man On Mars" ("The Future Is Medieval", 2011)


10. "Everything Is Average Nowadays" ("Yours Truly, Angry Mob", 2007)




Papildus resursi:
http://www.kaiserchiefs.com/
http://www.positivus.com/news/index.php?id=23364

Saistītie raksti:
"Guillemots" – "I Must Be A Lover" (jaunākie singli un albumi - 04.07.2011)

Foto raksta ievadā no www.thebrief.info.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Bruce Springsteen - "The Promise" (2010, albuma apskats)

1975.gadā Brūss Springstīns izdeva savu pirmo komerciāli veiksmīgo plati "Born to Run", kas šobrīd jau leģendārā mūziķa mājās ASV pārdotāko albumu topā uzkāpa līdz trešajai vietai. Esot uz tik liela panākuma un atzinības viļņa, Springstīns gatavoja savu jauno plati "Darkness on the Edge of Town", kas iznāca 1978.gadā. Šiem diviem albumiem pa vidu radās dziesmas, kurām bija jāiznāk albumā pirms gandrīz trīsdesmit gadiem, bet neiznāca. "The Promise" jeb "The Lost Sessions: Darkness on the Edge of Town" ir šo neiznākušo dziesmu apkopojums jaunās skaņās.



"Tas, ko jūs turat savās rokās, ir jauns/vecs ieraksts, pazudusī mūzikas [ierakstu] sesija, kura varētu būt/vajadzētu būt iznākušai pēc albuma "Born to Run" un pirms dziesmu kolekcijas "Darkness on the Edge of Town"," albuma brošūriņā stāsta Springstīns. "Pagājušā vasarā, kad veidoju šo izlasi, es atgriezos pie mūzikas, ko biju pametis trīsdesmit gadus atpakaļ. Tas bija kā apciemot vecu draugu, kurš tevi gaida, lai piepildītu sapni, kurš reiz ir ticis pārtraukts."



"The Promise" ir Springstīna septiņpadsmitais studijas albums, kurus viņš kopš 1973.gada izdod ar apbrīnojamu regulatitāti - vienu divos līdz četros gados! Pēc "Born to Run" Springstīns joprojām bija savas jaunības dienu popmūzikas elku varā - Elviss Preslijs, Bobs Dilans, Rojs Orbisons - šie visi ietekmēja to, ko darīja un rakstīja jaunais Springstīns. Viņš jau nekad nav komponējis operas, bet piecdesmito un sešdesmito gadu popmūzikas vēsmas "The Promise" dziesmās ir acīmredzamas.



Sākot ar 1980.gada plati "The River", Springstīns vienmēr ir bijis Nr.1 kādā no mūzikas lielvalstīm. Absolūts rekords ir 2009.gada "Working on a Dream" - visur Nr.1, izņemot Austrāliju, kur plate uzkāpa tikai līdz trešajai vietai. Kāpēc daudz un plaši runāt par citām platēm, ja apskata šo "The Promise"? Tāpēc, ka Springstīna mūzika ir kā kvalitātes zīmogs un būtu lieki analizēt katra viņa albuma pienesumu. Nedaudz viņš paeksperimentēja ar 2006.gada plati "We Shall Overcome: The Seeger Sessions", kuru, sadarbībā ar Pītu Sīdžeru, pilnībā veltīja folmūzikai. Tomēr jau ar pēc gada sekojošo "Magic" Springstīns ir atpakaļ savā plauktiņā. "The Promise" ir tikai vēl viens apliecinājums Springstīna nezūdošajai enerģijai (viņam ir jau 62!) un, protams, viņš papildina to leģendāro mūziķu pulciņu, kas pēdējā gada laikā izdevuši "atmiņu albumus". Šīs ir Springstīna atmiņas, kurās tagad var ielūkoties katrs.





Albuma vērtējums: 6/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4,5/5
The Guardian: 5/5
Los Angeles Times: 4/4
Mojo: 5/5
Q: 4/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tim Neuhaus - "As Life Found You" (video), "The Cabinet" (pilns albums, audio)

Vācietis Tims Noihauss ir diplomēts perkusionists, kurš savulaik bijis daļa no zilgaivaino vīru projekta "Blue Man Group", bet nu jau gadiem raksta pats savas dziesmas un izdevis jau sešas plates, aktuālākā no kurām ir šā gada lolojums albums "The Cabinet".

Neskatoties uz savu visnotaļ ražīgo darbošanos, Noihauss nav zaudējis svaigumu nedz savā mūzikā, nedz balsī. Tā joprojām ir nomierinoša, organiski saplūst ar paša komponēto mūziku, kas, neapšaubāmi, noved pie melanholiska noskaņojuma. Rutīna nav sastopama arī viņa dziesmās - no lēnām, veselīgu miegu uzdzenošām dziesmām līdz deju grīdām piemērotiem skaņdarbiem; tāds ir Noihauss. Novitātes šajā mūzikā meklēt nevajag, bet izbaudīt labu "indie" - kāpēc ne?

Turpinājumā video aktuālākā albuma "The Cabinet" dziesmai "As Life Found You", kā arī viss albums pilnībā.





Papildus resursi:
http://www.tim-neuhaus.de/
http://www.myspace.com/timneuhausmusic

Foto raksta ievadā no Tima Noihausa profila portālā "MySpace" (Noihauss ir pirmais no kreisās).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

John Grant - "I Wanna Go To Marz" (video), "Queen Of Denmark" (pilns albums, audio)

Apcerīgais rudens laiks ir klāt. Šajā laikā ik katrai nokritušajai kļavas lapai ir savs sakāmais pasaulei, izstāstāms stāsts, ko tā piedzīvojusi sava mūža vienīgajā vasarā. Arī cilvēks rudeņos pēc visiem lielajiem vasaras darbiem apcer iepriekšējos laikus, dzīvi vispār. Rudens tāds filozofisks laiks. Un šādām apcerēm allaž noder labs muzikālais fons; varbūt pat ne fons, varbūt ierosme apcerei rodas tieši no dziesmas?

Džons Grānts šim nolūkam laipni piedāvā savu debijas albumu "Queen Of Denmark". Bijušais grupas "The Czars" līderis atgriežas ar īstenu pārdomu mūziku. Piedaloties amerikāņu folkroka grupai "Midlake", Grānts ir radījis plati, pie kuras skudriņas pār muguru skries britu "The Divine Comedy" faniem; varbūt arī Deivida Bovija cienītāji piesēdīs iepriekšējiem blakus skudru pūznī.

"Queen Of Denmark" ir dziļi personīga plate. Grānts tajā stāsta par savu dzīvi; pagātni, kurā bijis jāspēkojas ar alkohola un narkotiku atkarībām, arī jāsadzīvo ar domu, ka ir gejs. Šī atklātība, papildināta ar brīnišķīgu mūziku labākajās "adult contemporary" tradīcijās nesa platei atzinību - britu mūzikas izdevums "Mojo" to nodēvēja par 2010.gada labāko albumu. Un, lai pirmais met ar cauru zeķi tas, kurš ir pretējās domās!





Papildus resursi:
http://www.johngrantmusic.com/
http://www.myspace.com/johnwilliamgrant

Foto raksta ievadā no musicassociation.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Elephant Stone" - "I Am Blind" (video), "Love The Sinner, Hate The Sin" (audio)

1988.gadā angļu alternatīvā roka vienība "The Stone Roses" laida klājā savu trešo singlu "Elephant Stone". Šis nosaukums, acīmredzot, iepatikās daudziem, jo tagad ir gan tāda paša nosaukuma ierakstu kompānija, gan arī grupa no Kanādas, un tieši par viņiem būs šis stāsts.

Riši Dīrs savulaik dibināja Monreālas "pop/psyche" muzikālo kolektīvu "High Dials"; viņš pieprot gana daudzu instrumentu spēli un "Elephant Stone" ir tieši viņa prāta, domu un iedvesmas auglis. Vēlāk viņam pievienojās vēl četri dalībnieki.

2009.gadā grupa laida klajā savu debijas singlplati "The Seven Seas" (ko var noklausīties zem šī raksta), gadu vēlāk tam sekoja otrs mini albums "The Glass Box". "Elephant Stone" mūzika ir interesanta sintēze no britpopa, "indie", psihedēlijas un dažu tautu etniskās mūzikas komponentiem. Lai arī grupa nāk no Kanādas; lai arī tā pārsvarā spēlē Vecajam kontinentam labi uztveramu mūziku, piemēram, debijas singlplates skaņdarbs "The Straight Line" aiznes klausītāju sazin kur, tikai ne uz Eiropu vai Kanādu; uz Indiju gan! Šo britu popa un Indijas tautas mūzikas kokteili savā recenzijā par "Elephant Stone" debijas plati pamanījis arī "Montreal Gazette" žurnālists Džordans Zivits, iepriekš teikto papildinot arī ar domu, ka no Dīra kolektīva daiļrades pārpārēm plūst "miera, cerību un mīlestības vēstījumi".

Šā gada vasarā "Elephant Stone" izlaida pāris jaunus singlus - "Love The Sinner, Hate The Sin" un "The Sea of Your Mind", pirmais no kuriem tiek nodēvēts par "12-stīgu ģitāru simfoniju", bet otrais par "psiholoģisku opusu". Šie singli arī turpinājumā. Tūlīt aiz video dziesmai "I Am Blind" no kanādiešu debijas singlplates "The Seven Seas", un arī pati šī plate visā pilnībā.







Papildus resursi:
http://www.elephantstonemusic.com/
http://www.myspace.com/elephantstoneonline

Foto raksta ievadā no "Elephant Stone" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jens Lekman - "You Are The Light" (video), "An Argument with Myself" (pilns albums, audio)

Zviedrs Jens Mārtins Lekmans savu debijas plati "When I Said I Wanted to Be Your Dog" izdeva 2004.gadā, pēc tam 2007. gadā sekoja "Night Falls Over Kortedala", un vēl viņam ir vesels lērums singlplašu, jaunākā no kurām "An Argument with Myself" klajā nāca šā gada pavasarī.

Lekmanam patīk grupa "Belle & Sebastian", viņš ir septiņdesmitajos gados dibinātās un joprojām spēlējošās amerikāņu grupas "The Modern Lovers" līdera Džonatana Ričmana fans. Pats saka, ka tieši šie viņu iedvesmo darīt mūzikā to, ko viņš pašreiz dara. Lekmans komponē un izpilda izteikti vitālu un aizraujošu mūziku. Viņš rada ne tikai dzīvespriecīgus skaņdarbus, bet papildina tos arī ar stīgu instrumentu partijām, kas Lekmana mūziku brīžiem padara arī gaisīgu. Bet, piemēram, dziesma "Friday Night at the Drive-In Bingo" no Lekmana otrās plates pilnīgi droši varētu būt rīta rosmes dziesma kādā vecu ļaužu namā, kuru jaunība pagāja dejojot tvistu. Savukārt tituldziesma no pēdējās singlpates "An Argument with Myself" ir pa pusei pops, pa pusei regejs. Latviešiem bija tāda grupa "Hospitāļu iela". Lūk, pēc šiem izklausās plate. Labi, ka ne visa.

Bet nav jau tā, ka visi vai ģībst no Lekmana mūzikas. Komentējot jaunāko singlpati "An Argument with Myself", mūzikas portāls "Tiny Mix Tapes" to nodēvējis par "pārlieku samākslotu". Vai tā ir, katrs pats var pārliecināties, zem šī raksta noklausoties šo plati pilnībā. Pirms tam video dziesmai "You Are The Light" no tāda paša nosaukuma 2004.gadā iznākušas singlplates.





Papildus resursi:
http://www.jenslekman.com
http://www.myspace.com/jenslekmanmusic

Foto raksta ievadā no Jensa Lekmana profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Marina And The Diamonds" – "Radioactive" (jaunākie singli un albumi - 03.10.2011)

Pirms aptuveni gada pasauli pāršalca toreiz 24 gadus vecās britu dziedātājas Marinas Daimandis īpašā gotiskā balss, kas netraucēja viņai aizpildīt pasaules popmūzikas dziesmu topu virsotnes. Viņas grupas "Marina and the Diamonds" debijas plate "The Family Jewels" dzimtajās britu salās uzskāpa līdz pārdotāko albumu topa 5.vietai. Bet mūzikas kritiķiem beidzot pēc ilgāka laika bija radies iemesls paslavēt popmūziku. Nu viņa atgriežas. Nākamgad gaidāma otrā plate "Electra Heart", pirmais singls no kuras saucās "Radioactive". Tas tad šonedēļ goda vietā.

Jauno albumu sadaļā, domājams, ausi nebūtu par skādi uzmest jaunajam Pola Makartnija simfoniskās mūzikas albumam "Oceans Kingdom". Turpinot "bītlisko" noskaņu, savu aktuālāko plati "Everything Changes" piedāvā arī Džona Lenona pirmais puika Džulians. Un, visbeidzot, Bens Hovards, pilnīgi droši, dāvās lieliskus brīžus savā platē "Every Kingdom".

NEDĒĻAS SINGLS! "Marina And The Diamonds" – "Radioactive"


"Delilah" – "Go"


"Evanescence" – "What You Want"


Imelda May – "Road Runner"


"LMFAO" – "Sexy And I Know It"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"The Answer" – "Revival"
"Aqua" – "Megalomania"
Ben Howard - "Every Kingdom"
"Blessthefall" – "Awakening"
Bonnie Prince Billy – "Wolfboy Goes To Town"
"Deus" – "Keep You Close"
"DJ Shadow" – "The Less You Know The Better"
Eminem – "Double Take"
"Erasure" – "Tomorrow's World"
"Feist" – "Metals"
"Jack's Mannequin" – "People & Things"
Katherine Jenkins – "One Fine Day"
"La Dispute" – "Wildlife"
"Lady Antelbellum" – "Own The Night"
Julian Lennon – "Everything Changes"
"Mayday Parade" – "Mayday Parade"
"Modeselektor" – "Monkey Town"
"New Found Glory" – "Radiosurgery"
Paul McCartney – "Oceans Kingdom"
"Phonte" - "Charity Starts At Home"
"Puddle Of Mudd" – "Re:discovered"
Roots Manuva – "4everevolution"
"The Union" – "Siren's Song"
"We Were Promised Jetpacks" – "In The Pit Of The Stomach"
"You Me At Six" – "Sinners Never Sleep"
"Zun Zun Egui" – "Katang"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Nirvana" – "Nevermind" (pārizdota versija)

Pavisam godīgi - no pagājušās nedēļas jaunajām platēm tikai šī "Nirvanas" leģendārā plate spēja noturēt uzmanību ilgāk kā pāris dziesmas. "Nevermind" atsauca atmiņā laikus, kad skolā literatūras stundas laikā spēlējām klases pēdējā solā zolīti, neliekoties ne zinis par skolotājas aizrādījumiem; par vecu "Sony" kaseti, ko pārrakstīja viens no otra, līdz pēc kādas divdesmitās kopēšanas reizes vairāk bija dzirdami lentes fona troksnis, nevis Kobeina izbļautais "Smells Like Teen Spirit" piedziedājums. Šis ir pierādījums tam, ka pastāv tomēr dažas mūžīgas lietas. Nosacīti mūžīgas, protams.

Foto raksta ievadā Marina Daimandis no www.quintessentially.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

10 dziesmas: atceroties grupu "R.E.M." (1980 - 2011)

Pēc trīsdesmit viena gada pastāvēšanas šā gada 21.septembrī amerikāņi "R.E.M." paziņoja par savas darbības beigām. Piecpadsmit studijas plates, neskaitāmi Zelta un Platīna diski neskaitāmās valstīs, koncerti, no kuriem publika devās prom uzlādēta kā kādā spiritisma seansā pabijuši. Divas reizes viesojušies arī Latvijā, pēdējo reizi 2008.gadā, jāatzīst, diezgan pašķidri apmeklētā koncertā arēnā "Rīga". Bet tieši šis "šķidrums" ļāva piekļūt Maiklam Staipam tik tuvu, ka pilnīgi mierīgi varēja viņu papliķēt pa pliko paurīti.

Vai "R.E.M." izjukšana bija negaidīta? Nē, jo jau pēc 2004.gada plates "Around The Sun" grupas dalībnieki bija vīlušies savā varēšanā un nolēma, ka ja arī nākamā plate būs, viņuprāt, tik neizteiksmīga, bodīti ar nosaukumu "R.E.M." taisīs ciet. 2008.gada "Accelerate" puišiem šķita labāks un, kā izrādās - uz laiku, lēmums par "izklīšanu" tika atlikts. Kas notika tālāk? Šogad, 7.martā "R.E.M." izdeva savu nu jau pēdējo albumu "Collapse into Now", un tas, šķiet, ir arī viss. Lai arī ne negaidīts pavērsiens, cerības, ka nepiepildīsies vissliktākais scenārijs, bija daudziem. Tās šoreiz pievīla. "Tas nebija viegls lēmums," paziņojumā presei sacīja Staips. Kāds bija patiesais grupas izjukšanas iemesls, var tikai minēt. Un, starp citu, "Around The Sun", ir lielisks albums! Kaut kādā ziņā pat labāks par "Accelerate".

Bet "R.E.M" nav tikai divi albumi, tas ir vesels laikmets mūzikā. Turpinājumā desmit zīmīgas dziesmas, kas nekad neļaus norietēt atmiņām par to, ko paveica šie vīri - Maikls Staips, Bils Berijs, Pīters Baks un Maiks Mills.

1. "(Don't Go Back To) Rockville" ("Reckoning", 1984)


2. "Everybody Hurts" ("Automatic for the People", 1992)


3. "It's the End of the World as We Know It (And I Feel Fine)" ("Document", 1987)


4. "Losing My Religion" ("Out of Time", 1991)


5. "Imitation of Life" ("Reveal", 2001)


6. "Stand" ("Green", 1988)


7. "Supernatural Superserious" ("Accelerate", 2008)


8. "Bad Day" ("In Time: The Best of R.E.M. 1988–2003", 2003)


9. "Leaving New York" ("Around the Sun", 2004)


10. "Man on the Moon" ("Automatic for the People", 1992)




Saistītie raksti:
Mana 2008.gada vasara mūzikā (1.sērija)

Foto raksta ievadā no www.zgshop.net.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Brian Eno - "Drums Between The Bells" (2011, albuma apskats)

Ne visiem ir lemts lidot kosmosā. Tas prasa daudz pūļu, izturības un vēlmi ēst belašus no tūbiņām, tāpēc skatīt klātienē Zemi no visuma puses ir vien reto privilēģija. Tomēr vieglu bezsvara un pat transa stāvokli var iemantot vai ik katrs arī šeit uz zemes dzīvojošais. Atliek vienīgi izvēlēties no diviem to panākšanas veidiem - iebāzt rozetē slapjus pirkstus vai noklausīties Braina Īno jauno plati "Drums Between The Bells".



Brains Īno savu mūziķa karjeru uzsāka 1971.gadā grupā "Roxy Music" kopā ar tās līderi Braienu Feriju, taču pēc otrās plates iznākšanas abi vīri vairs nevarēja rast kopīgu valodu un šķirās. Tālākais ceļš Īno veda solo karjerā, kuras laikā viņš spēlēja nozīmīgu lomu arī citu grupu un mākslinieku daiļradē - viņu aicināja līdzproducēt plates tādas grupas kā "U2", "Talking Heads", "Ultravox", Deivids Bovijs un daudzi citi. Starp citu, tieši Īno, šķiet, ienesa īru supergrupas "U2" skanējumā to neatkārtojamo kosmisko ģitārskaņu, kas dzirdama vai visās viņu platēs - augstākstāvošā dziesma "Glitch" brīžiem taču atgādina slavenos īrus kaut vai viņu 1993.gada platē "Zooropa"? Bet tagad lidojam kosmosā!



"Drums Between The Bells" ir Īno kopdarbs ar dzejdari Riku Holandu. Uzskaitīt, kura plate pēc kārtas šī ir, britu talanta devumā ir grūti. Neskaitāmas izlases, solo albumi un ambientās mūzikas apkopojumi kā sārtas rudens lapas no kokiem sabirst lielajā Braina Īno diskogrāfijas maisā.

Aprakstīt Īno mūziku ir neiespējami. Tas būtu tāpat kā noskaidrot, kā garšo migla! Tā vienkārši ir, aizmiglo acis, liek justies pavisam savādi, bet tai nav ne garšas, ne smakas. Arī "Drums Between The Bells" ir migla, kas apņem un aizrauj varbūt tieši tāpēc, ka zinām - jebkurā brīdī varēsim no tās iziet un atkal nostāties uz abām kājām. Ja šādas pārliecības nav, labāk Īno plati nemaz nesākt klausīties.



Albuma vērtējums: 7/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4/5
The Guardian: 3/5
Pitchfork Media: 6,6/10
Rolling Stone: 3/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet