"Es domāju, ka man ir iereibuša, veca vīra dvēsele," mazliet nopietni, mazliet pa jokam saka divdesmit sešus gadus vecā Keitlina Rouza, ar to domājot savu aizraušanos ar lietām, kas tuvas vīriem ap sešdesmit - Rouzai patīk mazliet "iefollāt" un smēķus nesmādē, bet, pats galvenais, viņa dievina vecos kantrī gabalus kā Villija Nelsona "Blue Eyes Crying In The Rain" ("Šī vienmēr būs mana mīļākā kantrī dziesma" (Rouzas komentāri par dziesmām šeit un turpmāk no mūzikas žurnāla "Uncut")), "I Just Walkin' Out The Door" ("Šai dziesmai ir iespaidīga āriene"), Loretas Linnas "After The Fire Is Gone" ("Visu laiku labākais Loretas vokālais izpildījums"), nemaz nerunājot par Rouzas "varones" mūzikā Petsijas Klainas "Leavin' On Your Mind" ("Melodija, kas vienmēr rada vēderā to nogrimšanas sajūtu").
To laikam sauc par mēslojumu. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dzeltenais ķirbis, kas ceļu uz savu lielo vēderu gandrīz metru apkārtmērā uzsācis kā maza, krēmkrāsas sēkliņa, varenumu guvis, tupēdams uz komposta kaudzes, vai labi mēslots govs kakiem. Abās versijās šī barojošā substance nav nedz vizuāli, nedz parfimēriski pievilcīgākās lietas uz pasaules, tās vienkārši izdara savu svētīgo darbu. Klasiskais kantrī, sadzērušies vīri ap sešdesmit un mūzika, kas sarakstīta līdz 1979.gadam, ir trīs Rouzu spēcinošās substances. Otrā un trešā, protams, ir gaumes jautājums, atkarībā no eksemplāra, kas vērtējams, bet klasiskais kantrī - šī amerikāņu tautas mūzika vidusmēra eiropieti jau pēc otrās dziesmas var novest lielākā depresijā kā Baraku Obamu, kurš cenšas saprast, ko viņam tikšanās laikā no lapiņas lasa gados brangākais kolēģis no vidējās Baltijas valsts.
Pie velna ķirbi! Arī roze (labi saskan - Caitlin Rose) savus krāšņos ziedus dāvā pasaulei, lielā mērā pateicoties mēslojumam. Un nevienu neinteresē, kas pa kakām paliktas apakšā. Ziedošs rožu pušķis ir tā rezultāts! "Rouzas rezultāts", varbūt īpašā prasme, ir no vecām lietām radīt jaunas, no briesmīgām - skaistas. No sešdesmit gadīgiem vīriem septiņgadīgu Pinokio varbūt arī neiztēsīsi, bet radīt mūsdienīgu versiju par klasisko kantrī - to, izrādās, var! Gēni? (Rouzas mamma, starp citu, ir komponiste, līdzautore Teiloras Sviftas hītiem "You Belong To Me" un "White Horse") Talants? Kas ir Rouzas īpašo spēju noslēpums? Droši vien, abi. Taču, kas sajūsmina, tā ir Rouzas patiesi neviltotā mīlestība pret mūziku. Viņas aizrautība iedvesmo. Pat ja tas ir kantrī... "The Stand-In" ar klausītāju izrīkojas identiski.
Foto raksta ievadā no www.behance.net.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru