"Ja godīgi, es ceru, ka šis ir ieraksts, kas cilvēkus dziedē," ar trio "The Lone Bellow" dalībnieces Keinas Pipkinas mūzikas žurnālam "Paste" pausto atziņu būtu jāsāk stāsts par tāda paša nosaukuma plati "The Lone Bellow", jo šajā cerību teikumā ir ietverta visa tās sāls. Šis apgalvojums tika izteikts pērn, kad plate vēl nebija iznākusi. Tagad, kad tas ir noticis, top skaidrs - šaubu nav, tā ir patiesība!
KOPĪGS TIKAI PĒRTIĶA DNS
Zeks Viljamss kādā jaukā dienā ienāca kafejnīcā, kurā strādāja viņa sens draugs Braians Elmkvists. Viljamss, kurš līdz tam darbojās savas solo karjeras tapināšanā, meklēja vietu, kur izmēģināt dažas savas jaunās dziesmas. Sanāca tā, ka šajā kafejnīcā tas arī notika. Viljamss aicināja pievienoties arī Elmkvistu, par viņa mūziķa talantiem Viljamsam nebija šaubu jau no vidusskolas laikiem, ko abi pavadīja, mācoties vienā koledžā. Un tad vēl viņš pieaicināja mandolīnas meistari Pipkinu - viņa akurāt kā bija atgriezusies Ņujorkā pēc vairāku gadu dzīvošanas Pekinā. Doma bija - vienkārši "padžemot", tad jau redzēs, kas tur galā sanāks. "Trīs dziesmas, un es sapratu, ka man jāatmet viss, ar ko esmu nodarbojies līdz šim un jāmuzicē ar šiem cilvēkiem," trio mājaslapā "The Lone Bellow" dzimšanas mirkli ļoti labi atceras Viljamss.
"Kantrī, "bluegrass" un tautas dziesmu attīstībā būtiska nozīme allaž bijusi ģimenes tradīcijām," apskatot šo amerikāņu tautas mūzikas virzienu vēsturiskos aspektus, pērnā gada rudenī vienā no saviem izdevumiem rakstīja "Paste". "Lai gan šajos radurakstos dažas paaudzes var būt izlaistas, tādu grupu kā "The Carter Family", "The Partridge Family", "The Stamples Singers" un citu DNS izspraucas arī no "The Lone Bellow", jaunas Bruklinas grupas, kurā mūzika un ģimene arī, šķiet, ir cieši savijušās." Vai viņi visi trīs ir saistīti kādām tiešām ģimeniskām saitēm? "Kā būtu, ja es no augšējā loga pabļautu, bet Braians no apakšas atbļautu man pretī, lai jūs zinātu, ka dzīvojam vienā mājā," smejoties uz šo jautājumu "Paste" žurnālistei atbild Viljamss. Taču, lai arī kopējs ģenētiskais DNS visiem trim izpaliek (protams, izņemot tā viena pērtiķa DNS, no kura radusies visa cilvēce), muzikālais DNS viņiem sakrīt par visiem 100%.
CAUR BĒDĀM UZ PRIEKU
"Šajā materiālā mēs esam dziļi gājuši mūsu bēdās," filozofē Pipkina. "Un rezultātā, man šķiet, mēs esam spējīgi ieiet dziļāk mūsu priekā. Es gribu, lai [arī] citi to piedzīvo. Es ceru, ka cilvēki piepildīs savas cerības, liktas uz attiecībām, ka viņi saskatīs atpestīšanas skaistumu un sāpju vērtību caur dziesmām, kurās esam ielikuši savus stāstus." Kas tad šiem trim tā sāpējis? Nu droši vien katram kaut kas savs, ko ne vienmēr stāsta visiem un apkārt, bet zināmākā ir Viljamsa sievas nelaime, kad septiņus gadus atpakaļ pēc neveiksmīga kritiena no zirga viņa lauza kaklu un tapa paralizēta. Lai arī viss beidzies nosacīti laimīgi, šādi notikumi nevar nekļūt par zināmu atskaites punktu turpmākai dzīvei.
"The Lone Bellow" nav albums, kurā raud, sūdzas vai sevi žēlo. Tas ir albums, kurš tiek izdzīvots - kā dzīve. Tajā ir gan skumīgu ("You Never Need Nobody"), gan jautru ("Green Eyes And A Heart Of Gold") dienu. Ir gan pārdomas ("Tree To Grow"), gan vieglprātība ("The One You Should've Let Go"). Un vēl - tajā ir šedevrs! "Bleeding Out" saucās.
Foto raksta ievadā no www.neontommy.com.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru