Dažam sestdienas rītu skaistākā himna ir skābu kāpostu sulas gurkšķi, notekot tai pa iepriekšējā naktī alkohola izārdīto barības vadu. Cits meditē, jau piecos no rīta sēžot ar makšķeri krūmos (ja nekādu ūdenstilpņu tuvumā nav, prātīgāks risinājums būtu bijis makšķeres vietā turēt bisi). Vēl kāds jau septiņos sestdienas rītā ir noskrējis pusmaratonu, izčurinājis sunīti, un, izmantojot kaimiņu vēlmi ilgāk pagulēt, savā pastkastītē samestās reklāmas avīzes brālīgi sadalījis pa daļām, un katram no kāpņutelpas iemītniekiem dāvājis lielisku papildus iespēju uzzināt, kur var nopirkt zeķbikses par puscenu, kur, pērkot stiklu vienai acij, otrs brillēm nāk līdzi bez maksas un kuri būs tie politiskie darbinieki, kas tuvojošās pašvaldību vēlēšanās izvedīs ciemu no tumsas un mikluma.
Bet ir ļaudis, kas sestdienās, gluži tāpat kā darbdienās, mostas ar kādu muzikālu himnu. Kas sešos no rīta pošas darbam "kopā ar Pirmo Rīgu", tā ir mūsu "Dievs, svētī Latviju!". Kas izvēlas "Eiropas pirstāko dziesmu radio", tam himna droši vien ir kāds jauns žagu gabals, kas topos augstās vietās. Bet, ja mošanās notiek jau gluži pēcpusdienā, tajā pašā "Pirmajā Rīgā" ap to laiku ir raidījums par dabu, kurā reiz sīki un smalki tika analizēti zaķa izkārnījumi - un to darīja tik garšīgi, ka karbonādes vietā sagribējās brūnās pupiņas... Tiesa, tam vairs nav nekāda sakara ar himnām. Kaut kā sanāca aizrunāties, pārāk aizrauties ar "sarunas uzturēšanu".
Vārdu sakot, šodienas sestdienas himnas piedāvājumā brīnišķīgs albums "Fort Atlantic", ko piedāvā tāda paša nosaukuma kolektīvs ar Džonu Bleku (attēlā) un Džošu Kenonu sastāvā. Šī ir viņu debijas plate. Par himnām, to klausoties, liek aizdomāties dziesma "Let Your Heart Hold Fast". Tās vietai vajadzētu būt katra savu ķermeni mīloša indivīda rīta rosmes skaņu celiņā. Ko maita Sprīdītis lika darīt nabaga vecajam Lutausim, pūšot stabulītē (šausmīgi divdomīgi teikts mūsu samaitātajā laikmetā), to "Fort Atlantic" dara ar šo dzīvespriecīgo un iedvesmojošo dziesmu. Taisnības labad jāsaka, ka albumā "Fort Atlantic", kas ieturēts maigi neuzbāzīgas melodiskās popmūzikas stilā, vairums citu dziesmu ir apcerīgākas. Arī nav slikti sestdienas rītam. Bet oriģinālu šo plati padara ne mūzika, bet izdošanas veids. Limitētā tirāžā tas iznāca "Nintendo" spēļu konsolē... "Mēs nolēmām, ka cilvēkiem varētu būt interese iegādāties šādu savdabīgu lietu," kādā intervijā atzinis Bleks. Par to tirdzniecības apjomiem gan ziņu nav, bet ļoti ceram, ka drīzumā RIMI veikalos varēs nopirkt arī tualetes papīru, kuram ejot uz beigām, pati no sevis sāks skanēt dziesma "Sirds sadeg neparasti". Gluži kā atverot muzikālo apsveikuma kartīti!
Foto raksta ievadā no www.americansongwriter.com.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru