Nesen, šķiet misters Grēviņš, vienā no brīvdienu žurnāliem rakstīja, aptuveni, ka - nu jā, tā "Depeche Mode" mums ir, kaut ko spēlē, kaut ko dara, savu augstāko radošo latiņu pārlecot ar 1997.gada plati "Ultra", bet tagad mēs katru viņu albumu sagaidām, un, lai arī mūsu valstī, kurā "Depeche Mode" ir mūzikas dievu vietā, to atzīt ir grēcīgi, gurdi nopūšamies, uzsitam vecajam Gānam uz pleca un sakām: "Nu forši, vecīt, tā turpini", un, Gānam aizgriežoties, izslēdzam viņa jauno plati pavisam. Ir skaidrs, ka Gāns, Flečers un Gors nu jau var atļauties eksperimentus, muzikālus sānsoļus, pilnīgi nerēķinoties ar publikas reakciju.
Bet "Delta Machine" nav eksperiments. Tas ir reāls "Depeche Mode" albums labākajās grupas tradīcijās, ko angļu trio aizsāka ar 2005.gada "Playing the Angel". Tomēr tas, salīdzinot ar "Delta Machine", bija vien tāds Krisa De Burga balādīšu albums. "Delta Machine" ir skarbs. Kā atzinis pats Gāns, katra šī albuma dziesma ir "sauciens pēc palīdzības." No otras puses, diez vai jelkad no "Depeche Mode" būs sagaidāmas dziesmas par rozā ponijiem un princesēm zeltītām matu pīnēm. Tieši tas, ko fani sagaida no "Depeche Mode", arī atrodams jaunākajā grupas veikumā. Ja pirmās noklausīšanās reizēs liekas, ka "Delta Machine" dažbrīd grēko ar pārforsētu ritma mašīnu izmantošanu (ir momenti, kad jāpārliecinās, vai kļūdas pēc nav gadījies uzlikt kādu no "Depeche Mode" remiksu albumiem), tad "iedzīvojoties" jaunā plate sniedz savādas sajūtas. Kad pie tā, kas iesākumā šķitis par daudz, pierod, šis "daudz" pamazām pārvēršas normā. Un vēl pēc brīža šī "norma" atklāj tos emociju slāņus, ko mūzikas autors gribējis nodot klausītājam. "Delta Machine" ir kā ass ezis - tas nejaušu garāmgājēju, kurš izdomājis adataini paglaudīt pa spalvai, var arī sadzelt, bet tiem, kas ar ezi parunās vai vienkārši pabūs brīdi kopā, drosmīgais čūsku mednieks ne tikai parādīs mīkstu puncīti, bet arī vēl pacienās ar pienu no sava šķīvīša.
Latvieši, protams, uz "Depeche Mode" ir uzmetuši lūpu. Iepriekšējās tūres laikā Rīgas koncerts tika atcelts, tad solīts, ka būs nākamreiz "maršrutam garāmskrienot", bet tā arī cirksnī pīrsingoto Gānu mūsu galvaspilsētā nesastapām. Otrs pliķis saņemts šogad, kad "Delta Machine" tūres ietvaros "Depeche Mode" koncertēs vien Lietuvā... Tas žēl, jo "Depeche Mode" koncerts pats par sevi vienmēr ir aizraujošs piedzīvojums. Bet "Delta Machine" plate ir pieejama katram, arī tiem, kam Viļņas apmeklējums 27.jūlijā nav plānos. Tikai brīdinājums - nevajag ķerties pie "Delta Machine", ja tam nav laika. Nav, protams, jāgaida brīdis, kad visi darbi apdarīti un, rokas klēpī saliekot, var nodoties "Depeche Mode" mūzikas baudīšanai. Bet ir jārēķinās, ka "Delta Machine" prasa klausītāja domu līdzdarbošanos. Tā domas iedarbina, palaiž no stāva kalna, un nekādas bremzes to ritējumu lejā nespēj apturēt. Ilgi. Daudz ilgāk, kā var iedomāties.
Papildus resursi:
2013, www.musicstories.lv
Tweet to @MusicstoriesLV
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru