pirmdiena, 2012. gada 10. septembris

"The Airborne Toxic Event" - "Numb" (video), "All at Once" (2011, pilns albums)

Viena no 2006.gada marta dienām kādam Losandželosas (ASV) puisim Mikelam Džouletam izvērtās pavisam traģiska - viņš salūza no morālās nastas, ko veidoja sliktas vēstis par viņa mātes veselību (viņai tika diagnosticēts vēzis) un arī savējo. Džouletam tika diagnosticētas divas ģenētiskas autoimūnas saslimšanas - no vienas pamazām krīt ārā mati, savukārt otras simptoms ir ādas pigmentācijas izmaiņas uz ķermeņa (tas veseliem laukumiem paliek tumši brūns). Nonākot šādā situācijā, dažādi ļaudis nolemtu rīkoties dažādi - kāds sāktu dzert, cits varbūt sadarītu lielas muļķības, vēl kāds nedarītu vienkārši neko. Džoulets izvēlējās savu ceļu - viņš sāka komponēt. Ap šo pašu laiku liktenis tomēr viņam piespēlēja vienu pilno lozi - bungu vīru Dārenu Teiloru, un abi pa druskai sāka klinkšķināt Džouleta radītās dziesmas. Vēl pēc pāris mēnešiem krustojās Džouleta un Annas Balbrūkas ceļi. Šī orķestra un kamermūzikas pianistes iemaņas ieguvusī vijolniece Losandželosā nesen bija ieradusies no Ņujorkas un drīz vien padevās Džouleta aicinājumam piebiedroties kādā no viņu mēģinājumiem. Nākamais "upuris" bija Kalifornijas mākslas institūta absolvents Noa Hārmons, kurš Džouletam dažos vietējos pasākumos bija iekritis acīs kā virtuozs roka un džeza basģitārists. Un, visbeidzot, kā piekto grupas dalībnieku Džoulets pieaicināja savu paziņu Stīvenu Čenu, kurš pēc padzīvošanās pa Ņujorku bija nolēmis atgriezties mājās Losandželosā. Un tā grupa "The Airborne Toxic Event" bija tapusi.

Pirmos koncertus kvintets sāka sniegt 2006.gada rudens pusē, drīz vien izpelnoties atzinīgus vārdus gan no vietējās preses, gan jau nopietnākiem spēlētājiem mūzikas mediju vidē, piemēram, žurnāla "Rolling Stone", kas šī 2006.gada nogalē "The Airborne Toxic Event" ierindoja 25 labāko portāla "MySpace" grupu sarakstā. 2008.gada augustā Džoulets ar kolēģiem rokās turēja savu debijas plati - tā tika nodēvēta grupas vārdā. Albums saņēma viduvējas atsauksmes un vērtējumus. Kaprīzais "Pitchfork" tam pat deva tikai 1,6 no desmit ballēm... Bet, gājis dzīvē cauri ne tam vien, Džoulets nenobijās, nemeta plinti krūmos un turpināja iesākto, 2011.gadā izdodot otro albumu "All at Once". Un presei tas atkal nepatika. "Pitchfork" to nemaz nevērtēja, bet "NME" iešķieba vien 3 no desmit ballēm.

Vai tiešām "The Airborne Toxic Event" visu acīs ir tik vien tādi frīki? Grūti pateikt, ar ko šie pieci ir izpelnījušies šādu neieredzētību. Viņi nav nedz labāki, nedz sliktāki par daudzām indīpopa grupām, turklāt, ņemot vērā Balbrūkas akadēmiskās zināšanas stīgu instrumentu pārvaldīšanā, tā ir patīkama un atšķirīga piedeva, salīdzinot ar citām šīs nišas grupām. Ņēmuši vērā piezīmes, ka debijas platē bija apkopotas "bēdīgas dziesmas par meitenēm", otrajā albumā "The Airborne Toxic Event" apzināti kļuvuši ātrāki un jestrāki. "Tajā ir tikai trīs bēdīgas dziesmas par meitenēm," šķelmīgi komentē Džoulets. Tad nu, par šausmām mūzikas presei un kritikai, visa plate "All at Once" turpinājumā. Jo būtiskākais šajā stāstā ir viena cilvēka spīts, cenšoties sadzīvot ar vissmagākajiem dzīves līkločiem, ko nereti dāsni dāļā tas, ko saucam par likteni.






Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no "The Airborne Toxic Event" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Nav komentāru: