Iespējams, no visiem trim pieminētajiem tieši "The Who" daiļrade ir mazāk zināma, populāra, jo gan Bītli, gan "Led Zeppelin" darīja savu. Bez tam bija taču vesela armāda mūziķu no Amerikas, kas, atšķirībā no aiz Dzelzs priekškara mītošajiem, pārējai pasaulei bija labi zināmi. Tāpēc, kad dzirdi ko četrdesmit gadus "jaunu", par ko līdz šim bijis visnotaļ miglains priekšstats, un šis "jaunais" izrādās kas sasodīti labs, teiciena "Labāk vēlāk nekā nekad" autoru gribas apskaut un palaizīt viņam kaklu.
"Who's Next" kā viens no labākajiem pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu albumiem tiek minēts ne vienā vien šī laika mūzikai veltītā vietnē, piemēram, "Wolfgang's Vault", kura nesen aizsāka tēmu "Mans pirmais nopirktais albums", un šīs tēmas forumā "Who's Next" it bieži figurē starp "Beach Boys", "The Rolling Stones" un Ērika Kleptona agrīnā projekta "Cream" pirmajiem albumiem. Šī bija jau piektā "The Who" plate, un pats Taunšends par to ir izteicies: ""Who's Next" ir brīnišķīgs albums, taču tas ir kompromiss. Tas būtu vēl brīnišķīgāks, ja cilvēku uzmanība tam būtu ilgāka un vinila platēm būtu ticis dots ilgāks laiks."
Vinila platēm, protams, mūsdienās ir īpašs šarms - tās atdzimst, un īsteni mūzikas gardēži par savu pienākumu uzskata pirkt albumus tieši šādā formātā. Bet vispār tehnoloģiskais progress ir absolūti uzteicama lieta, jo, pateicoties tam, tādi neapgaismoti cilvēki kā es var iepazīt senāko "vinila pasauli" un atrast tajā daudz kā vēl neatrasta, kaut gan neviens jau neko īpaši nav slēpis. Vairāk tas atkarīgs no interesēm un gaumes. Un šajā ziņā var tikai ieteikt kuplināt savu gaumes IQ ar "The Who" albumiem. Un kāpēc gan nesākt ar "Who's Next" (zem raksta albuma versija ar 1995.gada pārizdevuma papildus dziesmām) un pēc tam nepāriet pie pārējām? Bez tam "Who's Next" noteikti sev ko atradīs "Limp Bizkit" fani, jo vienu no viņu lielākajiem hītiem "Behind Blue Eyes" ir sarakstījsi neviens cits kā Pīts Taunšends.
Papildus resursi:
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru