Pagājušā gadsimta deviņdesmitie Eiropā pagāja britpopa zīmē. "Blur" un "Oasis" burtiski atvēra jaunu lappusi ne tikai angļu, bet visas pasaules poproka vēsturē. Un, lai arī brāļi Galaheri brīžiem izskatījās un uzvedās kā penicilīnu pārdozējuši bezpajumtnieki, viņu devums populārajā mūzikā nav noliedzams. Varbūt pat ne tik daudz tas, ko un kā spēlēja paši "Oasis" (pretēji Laiama Galahera kaut kad sen izteiktam paziņojumam, ka "Oasis" mūzika bija un joprojām ir ģeniāla), bet tas, kādā līmenī grupu pacēla tās fani - kulta līmenī. Tieši tas pats ar "Blur". Un daudzi, kam tolaik bija labi ja divpadsmit piecpadsmit gadi un kam dzīslās tecēja mūzikas mūzas piejaucēti sarkanie asins ķermenīši, šīs grupas ņēma par piemēru savai sapņu skatuves karjerai. Izņēmums nebija arī trīs jau ap 20 gadus veci puiši - Henrijs Harisons, Bleins Harisons un Villjams Rīss. 2004.gadā viņi, pievienojoties vēl basistam Kapilam Trivedī, nodibināja indīmūzikas kolektīvu "Mystery Jets".
Kvartets, kurš koncertos pārvēršas par sekstetu un izdevis ceturto studijas albumu "Radlands", savā mūzikā pratis apvienot labāko no britpopa - agrīno "Blur" skanējumu, klasisko "Supertramp" vokālo fona dziedājumu formulu ("The Hale Bop") un "Radiohead" galvenā vīra Toma Jorka apdomu un prātīgumu ("The Nothing"). Savukārt raidsabiedrības "BBC" mūzikas apskatnieks Kriss Braits par spēcīgāko albuma dziesmu uzskata dzīvespriecīgo "Greatest Hits" (skatīt video), nosaucot to par "labāko viņu singlu kopš "Two Doors Down" [no "Mystery Jets" 2008.gada plates "Twenty-One"]."
Jā, ieskatīties šo britu radošajā pagātnē ir pat ļoti vēlams - tajā varēs atrast ne tikai klasisku angļu, bet arī amerikāņu mūziķu ietekmju kokteili. Galvenais - "Mystery Jets" nav garlaicīgi un vienmuļi. Viņu disko vīteru saplūdums ar melanholiskām noskaņām ļauj ballītē vienkārši uzlikt "Mystery Jets" plati, un vakars pilnīgi noteikti sāksies pats no sevis!
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no "Mystery Jets" profila portālā "Facebook".
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru