"Lambchop" - "Gone Tomorrow" (video), "Mr. M" (pilns albums)

Pa ielām slīd nebeidzama auto straume. Tās nervozi studzinās sastrēgumos, nepārtraukti signalizē ar taurēm vai ugunīm. Kāds no šoferiem atver logu, lai pateiktu citam pretējā joslā stāvošam kolēģim visus sev zināmos lamuvārdus. Uz ietvēm tas pats - cilvēki pusskriešus dodas savās dienas gaitās, galvas nodūruši. Kāds netīšām aizķer citu ar lietussargu, atvainojas, bet sabakstītais neizmanto iespēju paklusēt. Turpat blakus ietves malā, kurā vēl no ziemas palikusi čupiņa netīra sniega, savu "guano" bīda tizla paskata sunīts, kas ietērpts smalkākās drānās kā vidējais aritmētiskais garāmgājējs. Viņa saimniece, droši vien viena no tām slimajām, kas to "vāveri" nēsā līdzi arī, iepērkoties lielveikalā, uzskata, ka viņas mīluļa kaciņas ir kas līdzīgs saulespuķu sēklu mizām, ar kurām ūdeļādās tērptā dāma piecūkojusi apkārtni, kamēr mīlulis kārnās. Tāpēc viņa suņa sūdus nesavāc, pat neskatoties uz sētnieces aizrādījumiem. Un tieši sētniece izrādījās "vājais posms" šajā negāciju virtenē, jo, nevienam neņemot viņu vērā, tā uzlasīja sunim līdzīgā radījuma atstāto mēslojumu un uzsmaidīja pretīmnākošam, solīdā kaklasaitē un uzvalkā tērptam kungam, kas, nedaudz samulsis, un atskatījies atpakaļ, vai sveiciens nav domāts kādam citam, laipni uzsmaidīja pretī. Labais bija uzvārējis.

Kurts Vāgners un viņa kolektīvs "Lambchop" ir mūsu sētniece. Viņiem abiem dzīve nav bijusi rožu dārzs, abi ir sava aroda meistari un, neskatoties ne uz kādām grūtībām, viņi sēj citos labestības un miera garu. "Viena no izcilākajām un unikālākajām 1990.-tos gados dibinātajām amerikāņu grupām," kā atzīmē portāls "Allmusic", "Lambchop" pagājušā nedēļā laida klajā savu vienpadsmito studijas plati "Mr. M". Salīdzināts gan ar Beriju Vaitu, gan Mārvinu Geju, Vāgners tomēr mūzikā iet savu īpašo ceļu - viņš raksta liriskas, instrumentālām partijām bagātas dziesmas, kurās liela loma ir ne tikai viņa, bet arī otrā plāna dziedātājiem. "Mr. M" ir albums, kas vedina uz domām, saskaņu, pārdomātu rīcību. Tajā nav impulsīvas enerģijas, šī albuma iespaidā neviens, visticamāk, neleks pa logu vai neaplaupīs banku, plate drīzāk liek katram saprast savu vietu uz šīs zemes. Netrūkst arī nedaudz sērīguma, ko var saprast, jo arī Vāgners bija to vidū, kas par draugu sauca Viku Česnatu, mūziķi, kurš 45 gadu vecumā aizgāja mūžībā 2009.gada Ziemassvētkos un ne bez savas paša palīdzības. Viņam albumu "Demons" veltīja grupa "Cowboy Junkies". Iespējams, šis bija iemesls, kāpēc nojuka iepriekš tik regulārais divu, maksimums trīs gadu periods starp jaunām "Lambchop" platēm. Bet varbūt Vāgneram vienkārši bija nepieciešams vairāk laika domām, ko pasacīt platē.

Albums ir iznācis, Vāgnera domas nu visiem kā uz delnas. Un, cerams, katrs, kurš tās klausīsies, kļūs vairāk par sētnieku, ne nervozu garāmgājēju. Šķiet, Kurts Vāgners to gribētu.





Papildus resursi:
http://www.lambchop.net
http://www.facebook.com/lambchopisaband
http://www.myspace.com/lambchopisaband
http://itunes.apple.com/us/album/mr.-m-bonus-track-version/id492763093

Foto raksta ievadā no "Lambchop" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV