"Love & Mercy" (2014)

"The Beach Boys" ir Amerikas mūzikas leģendas, grupa, kura Braiana Vilsona vadībā pagājušā gadsimta sešdesmitajos par publikas uzmanību sacentās ar pašiem Bītliem. Braians Vilsons, protams, bija "The Beach Boys" dzinējspēks, bet, kā jau ģēnijam pieklājas, talants mijās ar mentāliem traucējumiem. Un varbūt tieši tie palīdzēja Vilsonam radīt tādu mūziku, kādu līdz tam nebija sacerējis neviens cits. Ierakstos viņš izmantoja ne tikai plašu instrumentu spektru, bet arī dažādas sadzīves skaņas, piemēram, cilvēku sarunas vai suņu rejas.

To visu un citus personīgus stāstus par Vilsona dzīvi izstāsta šajā vasarā pirmizrādi piedzīvojusī filma "Love & Mercy", kas ir autobiogrāfisks stāsts par Vilsona dēmoniem un cīņu ar tiem. Filmā mūziķi spēlē divi aktieri - Vilsons jaunībā ir allaž jokaino lomu attēlotājs Pols Dano, bet jau brieduma gados Vilsons ir Džons Kusaks. 

Spilgti savu ārsta psihoterapeita Dr. Jūdžina Lendija lomu nospēlējis Pols Džiamati. Īstais Vilsons par filmu ir sajūsmā un uzskata to pat par ļoti reālistisku. Piemēram, pirmo reizi skatoties kinolenti, viņš, ieraugot Džiamati atveidoto ārstu Lendiju, bijis "pilnīgās bailēs". Savukārt par "Love & Mercy" labākajiem kadriem viņš nosaucis Kusaka un Elizabetes Banksas, kura atveido Vilsona pašreizējo sievu Melindu Ledbeteri, intīmos uzplaiksnījumus, kas viņam ļoti atgādinot tos laikus, kad tas notika reālajā dzīvē. 

Filmas, kas veidotas pēc patiesiem notikumiem, ir lielisks ieskats vēsturē. Ja tas ir ieskats sen pagājušos mūzikas notikumos, vēl jo labāk. "Love & Mercy" vilties liek tikai viena lieta. Proti, ne ar pušplēstu vārdu tajā nav norādes uz Vilsona tuvajām attiecībām ar slaveno psihopātu un slepkavu Čārlzu Mensonu. Ir lasīts, ka Mensons pat kādu laiku dzīvojis vienā no Vilsona mājām, un aptuveni jau tajā laikā policija sāka uzskaitīt zvērīgās slepkavības, kas Mensona rokām tapa izdarītas. Bet nekas, kinolentē dēmonu netrūkst tāpat, un nevar jau arī noliegt iespēju, ka draudzība ar Čārlzu Mensonu būtu kas tāds, ar ko Vilsons ne īpaši lepojas.

2015, www.musicstories.lv

Elija Goldinga gatavojas kļūt populāra

28 gadus vecā britu dziedātāja Elija Goldinga neuzskata sevi par tik slavenu, lai viņas dziesmas "skanētu pa radio ik pēc piecām sekundēm," kā viņa izteikusies mūzikas žurnālam "Q". Daudzi gan ir pavisam pretējās domās - piemēram, dziedātāju līdz asarām noveda slavenās Bejonsī atzīšanās Britu mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā, ka Goldingas mūzikas viņai ļoti tīk. Tāpat Teilore Svifta aplaimoja angļu meiteni ar lomu savas dziesmas "Bad Blood" videoklipā. Un, kā zināms, viss, kam pieskarās Svifta, pārtop zeltā...

Bet visam savs laiks, un Goldinga ir pilna pārliecības, ka viņas trešais albums, kurš klajā nāks novembrī, viņas vārdu popmūzikas vēsturē atstās nenokasāmu ne ar ko. Savai mūzikas izdevniecībai Goldinga pirms plates ierakstīšanas skaidri un gaiši deklarējusi, ka viņa "nebaidās radīt lielu popmūzikas ierakstu." Un, visticamāk, tāds tas arī būs, jo pie plates darbojas vesela plejāde izcilu producentu kā, piemēram, ar Liliju Allenu un Kelliju Klārksoni strādājošais Gregs Kurstins un leģendārais Makss Mārtins, kurš iedvesmojis gan Britniju Spīrsu, gan to pašu Sviftu, gan "The Weeknd". Turklāt studijā kopā ar Goldingu manāmi rosāmies arī neo-house dueta "Disclosure" puiši un "OneRepublic" līderis Raians Teders.

"Man ir vesels lērums dziesmu," Goldinga jūsmo. "Dažas [no albuma dziesmām] ir masīvas popa himnas, domātas lielam cilvēku pūlim." Un tas jau it kā nebūbu nekas jauns. Bet novitāte ir Goldingas dziesmu teksti - jau ierastajai mīlestības tēmai nu klāt piepulcējušies izteikti politiski domugraudi par bezpajumtniekiem, dzīvnieku tiesībām un globālo sasilšanu. "Es visu laiku par [daudzām] lietām palieku dusmīga," dziedātāja atzīst intervijā žurnālam "Q", turpat piebilstot, ka vispār jau uz albuma beigām dziesmās viss nostāsies vecajās vietās, un mīlestības tēma atkal aizēnos stāstus par bomzīšiem un varžu diskrimināciju.

Foto no mtv.com.

2015, www.musicstories.lv

Vācu roka veterāni "Scorpions" atzīmē pusgadsimta jubileju

Ar plašu un labi apmeklētu pasaules tūri savu 50.pastāvēšanas gadu atzīmē vācu supergrupa "Scorpions". Grupu 1965.gadā Hanoverē dibināja joprojām tās ģitārists Rūdolfs Šenkers (67), bet no 1969.gada tajā ar viņu uzticamā tandēmā darbojas vokālists Klauss Maine (67). 

APZINĀTS MĒRĶIS - STARPTAUTISKI PANĀKUMI

"Skorpionu" mērķis bija pasaules iekarošana (tieši tāpēc viņi jau no pašiem pirmsākumiem dzied tikai angliski). Žurnālam "Billboard", kura jaunākajā numurā grupai "Scorpions" atvēlēta īpaša vieta, Maine atstāsta kādu septiņdesmitajos gados notikušu sarunu ar grupas toreizējo producentu Koniju Planku. "Viņš gribēja, lai mēs parakstām [ierakstu līgumu] ar viņa mūzikas izdevēju. Es teicu: "Nē, šī vienošanās nav ar pietiekamu starptautisku potenciālu! Mēs gribam spēlēt visā pasaulē. Mēs gribam spēlēt Amerikā!" Un [Planks] smējās kā traks." "Turpini sapņot," Maine atcerās producentu sakām. "Šeit nav nekādu cerību." Plankam bija iemesls tā teikt, atzīst Maine, jo "tolaik nebija nevienas vācu grupas, kura būtu guvusi panākumus ASV."

Kad "Scorpions" ar savu mūziku patiešām iekaroja pasauli (no desmit grupas populārakajiem albumiem seši ir astoņdesmitajos gados izdotie), pat sāka likties, ka vācieši pēc 20.gadsimta vēstures peripetiju radītajām sekām pamazām atgūst pašapziņu. Vācieši kā nācija. "Mūsu paaudzei Vācijā nebija ar ko lepoties nacisma dēļ," saka Maine. "Mūsu vecāku paaudze karoja pret visu pasauli. Augot tādā vidē, kad parādījās rokenrols - Elviss [Preslijs], Little Richard -, tas bija: "Vauuu!" Mēs nesapratām vārdus, bet uztvērām vēstījumu. Tas bija mūsu ceļš ārā no mūsu tumšās vēstures." Šajā kontekstā nozīmīga vieta jāatvēl "Scorpions" dziesmai "Wind of Change", kuru daudzi joprojām uzskata par Aukstā kara beigu himnu. "Wind of Change" bija "Scoprions" augstākais punkts karjerā.

ATGRIEZĀS, JO PATĪK

2011. un 2012.gadā "Scorpions" nospēlēja savu atvadu tūri. Un tad 2013.gadā izdeva ļoti labi uzņemto plati "MTV Unplugged - Live in Athens". "Mēs domājām, ka beigsim uz augstas nots, bet tas [albums] aizgāja tik labi, tam bija tādi panākumi, likās, cilvēki grib vairāk "Scorpions"," atceras Šenkers. "Mēs padomājām, ka mums joprojām patīk to darīt [spēlēt]. Tad turpināsim to!" Un dienas gaismu ieraudzīja jauns "Scorpions" albums "Return to Forever". Platē ir gan pilnīgi jaunas dziesmas, gan vecāks materiāls no agrākiem gadiem. Un, protams, priekšā ir tūre, kas 2016.gadā vācu veterānus vedīs cauri Ziemeļamerikai, Eiropai, arī Āzijai un Dienvidamerikai. 

"Ierakstu kompānija prasīja no mums divus jaunus albumus, bet mēs teicām, ka negribam neko šobrīd apņemties [ierakstīt]," saka Šenkers. "Mēs gribam spēlēt, mēs gribam aizvadīt šo [50.jubilejas] ballīti, un mēs neko tālāk par 2016.gadu neplānojam. Taču, ja nāks kaut kas satriecošs, kāpēc nē?".

Foto raksta ievadā no the-scorpions.com.

2015, www.musicstories.lv

"The Weeknd" aizņem desmito daļu "Billboard" pirmā simtnieka

Lai arī Džastins Bībers (21) ir tas, kurš šīs nedēļas "Billboard TOP 100" ar savu atgriešanās dziesmu "What Do You Mean?" veido vēsturi - viņš kļuvis par visu laiku jaunāko vīriešu kārtas mākslinieku, kurš "Billboard" tabulā debijas nedēļā spējis ieņemt uzreiz 1.vietu -, nevar napamanīt masīvo Eibela Tesfeisa (25) jeb "The Weeknd" dominanci ietekmīgajā topā. Šīs nedēļas "Billboard TOP 100" ir atrodamas 10 (!!!) "The Weeknd" dziesmas!

Visaugstākajā pozīcijā (2.) atrodas "The Weeknd" dziesma "Can't Feel My Face", kura, visticamāk, turpinātu gorīties topa virsotnē, ja ne tas Bībers... Turpat nākamā pozīcijā (3.) ir vēl viens kanādieša darbs "The Hills". Līdz ar to "The Weeknd" "Billboard" topa 57 gadu garajā vēsturē ir iegājis kā pirmais vīrietis, kura divas dziesmas vienlaicīgi atrodamas topa pirmajā trijniekā (iepriekš tas 2008.gadā bija izdevies Riannai ar dziesmām "Whatever You Like" un "Live Your Life").

Protams, šāds grandiozs rezultāts ir bijis iespējams jaunās "The Weeknd" nupat iznākušās plates "Beauty Behind the Madness" dēļ. Albumā ir 14 dziemas, bet desmit no tām atrodamas pasaules ietekmīgākā mūzikas topa pirmajā simtniekā! Tas ir iespaidīgi. Un, atkal jau, gandrīz vai baisi.

Foto raksta ievadā no billboard.com.

2015, www.musicstories.lv

Bībera efekts

Džastins Bībers (21) ir atgriezies ar jaunu dziesmu un uzstāda jaunus globālos rekordus. Viņa jaunākais singls "What Do You Mean?" ir uzstādījis jaunu pirmās nedēļas absolūto straumēšanas rekordu, "Spotify" servisā piecu dienu laikā pēc publicēšanas (28.augustā) uzskaitot 21 miljonu atskaņojumu (šobrīd tie ir vairāk kā 41 miljons), ziņo vietne "Mashable". Tādējādi Bībers ir pārspējis puiku (nu jau) trio "One Direction",  kura jaunākā dziesma "Drag Me Down", publiskota 31.jūlijā, piecu dienu laikā sakrāja 20 miljonus skanējumu. 

Kapitulējis ir arī "Billboard TOP 100"! "What Do You Mean"?" ar vienu lēcienu taisnā trāpījumā ir ielēcis pašā topa virsotnē, bez ierunām liekot atkāpties tiem pašiem "One Direction", kuru "Drag Me Down" 22.augusta nedēļā debitēja "Billboard" topa 3.vietā (tiesa, jau pēc nedēļas dziesma bija nokritusies līdz 26.vietai, bet vēl pēc septiņām dienām, 5.septembrī, kritums sasniedza 31.pozīciju). 

Bībera efekts, gluži kā Teilores Sviftas, ir neizskaidrojms, taču acīmredzams. Vilkme, ar kādu popmūzikas industrijas radīts elks, kurš pietuvināts teju ikonas statusam, spēj aizraut miljonus, nav nenovērtējams. "What Do You Mean?", kas pilnīgi ne ar ko neatšķiras no tūkstošiem citu radio rotācijās esošu dziesmu, tikai tāpēc vien, ka to iedziedājis Džastins Bībers, ģenerē milzīgus panākumus. Piemēram, "iTunes" lejupielāžu veikalā "What Do You Mean?" pirktāko dziesmu topa augstāko pozīciju ieņēma jau piecas minūtes pēc publicēšanas!... Bībera efekts ir graujošs! Jāatzīst, pat biedējošs.

Raksta ievadā kadrs no videoklipa dziesmai "What Do You Mean?" (no www.aceshowbiz.com).

2015, www.musicstories.lv

Turcijā "Zvaigžņu kari" biedē reliģiskos līderus

Visā pasaulē filmas "Star Wars" jeb "Zvaigžņu kari" fani ar nepacietību gaida decembri, kad uz ekrāniem parādīsies šīs sci-fi sāgas septītā daļa "The Force Awakens". Tajā pašā laikā Turcijas konservatīvie viedokļu līderi ir nobažījušies, ka šī filma rada apdraudējumu islāmam, īpaši jauno turku vidū, ziņo "Newsweek" Eiropas izdevums.

DŽEDAISMU DEKLARĒ KĀ SAVU RELIĢIJU

"Zvaigžņu karu" skatītāji ir īpaša kasta pasaules populācijā. Kvēlākie šīs filmas fani savā starpā sazinās, izmantojot savu varoņu frāzes, rīko tematiskus pasākumus un pat savu dzīves stilu pakārto "Zvaigžņu karu" tēlu piekoptajam. Un tieši par to ir uztraukušies turki. Džedaju ordenis ir bruņinieku apvienība, kurā ietilpst skolotāji, zinātnieki, filozofi un kareivji, kas zināšanas un gudrību vērtē augstāk par visu citu. Viņi brīvprātīgi aizstāv vājākos, un viņu galvenais ierocis ir gaismas zobens. Viņi ir pozitīvais tēls. Viņu dzīves stilu dēvē par džedaismu. Filmā "Zvaigžņu kari".

Tajā pašā laikā kopš 2001.gada simtiem tūkstoši cilvēku, līdz šim galvenokārt no Lielbritānijas un Austrālijas, kā savu oficiālo reliģiju ir deklarējuši... džedaismu. "Kino var radīt pat izdomātu reliģiju," saka Stambulas Universitātes teoloģijas docents Bilals Jorulmazs, kura raksts par "Zvaigžņu karu" ietekmi uz tradicionālajām (šajā gadījumā - reālajām) reliģijām Turcijas laikrakstā "Diyanet" izraisīja plašu rezonansi. Baznīcai simpatizējošās avīzes slejās Jorulmazs apgalvoja, ka turku filmu industrija islāmu atspoguļo negatīvā gaismā. Bet lielāko ažiotāžu radīja docenta brīdinājums, ka arī Turcijā aizvien populārākas kļūst tādas "reliģijas" kā džedaisms. 

VEIDS, KĀ CĪNĪTIES PRET VALDĪBAS POLITIKU

Lai arī Turcijai, kuras 99% iedzīvotāju ir musulmaņi, džedaisms nekādu postu nodarīt nevar, šī nav pirmā reize, kad šajā it kā sekulārajā valstī par sevi liek runāt "Zvaigžņu karu" bruņinieki. Šā gada aprīlī kādas Turcijas universitātes studenti internetā ievietoja petīciju, kurā kā satīriska atbilde Turcijas valdības plāniem līdz 2015.gada beigām uzbūvēt 80 jaunas mošejas tika izteikts aicinājums celt arī Džedaju tempļus. "Daži domā, ka mēs esam muļķi," "Newsweek" saka petīcijas autors students Akins. "[Bet] džedaisms ir labs protesta kustības veids [lai cīnītos] pret Turcijas valdības politiku."

Šī politika ir neviennozīmīga. Turcijas konstitūcijā ir noteikts, ka valsts ir sekulāra, proti, baznīca ir nodalīta no valsts, un daudzu gadu garumā turku militārā diktatūra reliģiju pat apspieda. Bet, kopš 2002.gadā pie varas nonoāca Taisnīguma un attīstības partija (AK), islāms aizvien uzstājīgāk ieņem vietu turku ikdienā. Pirms diviem gadiem valdība atcēla aizliegumu valsts dienestā strādājošām sievietēm atrasties darba vietās seju aizsedzošos lakatos. Pirms gada tas pats tika attiecināts arī uz pamatskolu meitnēm. 2013.gadā, aizbildinoties ar alkoholisma apkarošanu jauniešu vidū, valstī tika ieviesti arī stingrāki alkohola tirdzniecības noteikumi.

Domājams, pēc jaunās "Zvaigžņu karu" filmas džedaistu rindas tikai kuplosies, kas nemaz nav slikti, jo redzams, ka pasaulē ir daudz cilvēku, kas zināšanas un vājāko aizstāvēšanu uzskata par "reliģijas vērtu nodarbi". Taču galvenais šajā stāstā ir apjausma, cik ietekmīga var būt popkultūra kombinācijā ar sociālo mediju spēku. Un, ja internets būtu izgudrots četrdesmit gadus atpakaļ, iespējams, mums, latviešiem, tagad būtu savs Ērika Tūtera* bruņinieku ordenis, kurā iekļūt varētu tikai tie, kas var uzkāpt kokā un nolikt 1960.gada GDA sporta normas.

* Ēriks Tūters ir Ulda Dumpja atveidotais tēls mākslas filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā".

Foto raksta ievadā no starwars.wikia.com.

2015, www.musicstories.lv

Kā no nekā radīt "Billboard" dziesmu Nr.1?

Protams, virsraksts ir pretenciozs. Nav jau tā, ka nav nekā. Bet nu tomēr - Jamaikas dziedātāja OMI jeb Omāra Semvela Paslija (28) vienīgā zināmā dziesma "Cheerleader" ir, vismaz pēdējos gados, vispārvērtētākā "Billboard TOP 100" dziesma Nr.1. Pirms divām nedēļām uz septiņām dienām atdevusi dziesmas Nr.1 titulu "The Weeknd" skaņdarbam "Can't Feel My Face", 5.septembra "Billboard" topā "Cheerleader" atkal ir augstākajā pozīcijā, to kopumā ieņemot jau sešas nedēļas. No vienas puses, tas ir mierinājums māksliniekiem, kuri rada viduvējas dziesmas, ka arī viņiem zināmu apstākļu sakritību rezultātā ir cerības sasniegt pašas virsotnes. No otras puses, iekšā dīdās jautājums - kā to varēja dabūt gatavu?!

"Cheerleader" ir neizteiksmīga, regeja stilā ieturēta dziesmiņa, kuru OMI izdeva 2012.gadā un par kuras eksistenci bez paša mākslinieka varbūt vēl nojauta arī ierakstu studijas apkopēja un skaņu inženieris, kurš, dziesmu ierakstot, aiz garlaicības pie pults, visticamāk, bija iemidzis. Tajā pašā laikā divdesmitgadīgais Hamburgas jauneklis Fīlikss Džeins (Felix Jaehn) bija aizrāvies ar dažādu dziesmu remiksu veidošnu, savus garadarbus ievietojot straumēšanas servisā "SoundCloud". Tieši tur viņu uzrunāja OMI ierakstu kompānijas "Ultra Music" pārstāvis Patriks Moksejs, lai piedāvātu remiksēt šo nevienam nezināmo dziesmu. Džeins piekrita.

"Es biju mājās kopā ar savu menedžeri, tas bija kādos divos naktī," mirkli, kurā viņš uzzināja, ka "Cheerleader" ir sasniedzis "Billborad TOP 100" virsotni, šī topa apkopotājam žurnālam "Billboard" atstāsta pats Džeins. "Es tam nespēju noticēt." Un tam noticēt tik tiešām ir grūti. Bet popmūzikā nav rets tas gadījums, kad aizmirstas vai nemaz nedzirdētas dziesmas, pateicoties to remiksiem, iegūst otro elpu. Visticamāk, šajā gadījumā, kad remikss bija jātaisa tik neizteiksmīgai dziesmai, talkā nāca paša Džeina personība. No piecu gadu vecuma viņš ir apguvis vijoles spēli. "Vecāki gribēja, lai es spēlēju bungas vai ģitāru, bet es uzstāju [uz vijoli]," atminas Džeins. Vēlāk viņš spēlējis arī jauniešu orķestrī, bet elektroniskajai mūzikai viņš pievērsās studiju laikā Londonā. Šķiet, tā ir Džeina priekšrocība - viņš elektronisko mūziku veido gluži kā analogo. "Neskatoties uz to, ka ka mana mūzika ir elektroniska, tā tiek veidota ar reāliem instrumentiem, vokālu un melodijām," žurnālam "Billboard" atzīst remiksu mākslinieks. Un viņš iet tālāk, nupat apstiprinot arī sadarbību ar Edu Šīranu un Džordžio Moroderu.

"Cheerleader" iekaroja topu virsotnes 48 valstīs. Dziesmas remikss "Spotify" servisā ir atskaņots vairāk kā 392 miljonus reižu (oriģināls - tikai nepilnus 25 miljonus reižu). Un viss liecina, ka "Billboard TOP 100" pirmo desmitnieku dziesma nepametīs vēl vismaz nedēļas desmit. Tāpēc mācīties no šī būs, ka popmūzikā, kā jebkurā citā mākslā, biznesā vai pat ģimenes dzīvē, brīdis, kad publika sajūk prātā, ir praktiski nenojaušams. 

 Foto raksta ievadā Fīlikss Džeins no motor.de.

2015, www.musicstories.lv

"We Are Your Friends" (2015)

Režisors: Makss Džozefs.

Lomās: Zaks Efrons, Vess Bentlejs u.c.

28.augustā uz 2300 kinoteātru ekrāniem ASV sāka demonstrēt dīdžeju un elektroniskās deju mūzikas (EDM) dzīvesstilu popularizējošu mākslas filmu "We Are Your Friends" ar Zaku Efronu galvenajā lomā. Viņš filmā atveido jaunu puisi Koulu Kārteru, kurš cenšas izrauties no savas dzīves stagnācijas lejupnesošās spirāles, piepildot savu mūža sapni - kļūt par dīdžeju. Pat neiedziļinoties niansēs, vai filma ir laba vai slikta, svarīgākais šajā stāstā ir tas, ka Holivuda beidzot pa īstam ķērusies pie EDM veltītu filmu veidošanas. Filmu par rokmūziķiem, dažādiem talantu šoviem un mūzikliem netrūkst, bet tādu īstu EDM kinolenšu, šķiet, līdz šim nav bijis daudz.

Ņemot vērā EDM milzīgo ietekmo mūsdienu popkultūrā, var prognozēt, ka "We Are Your Friends" panākumi neizpaliks, kaut vai ņemot vērā, ka filmā ar priekšnesumiem dalību ņem tādas EDM zvaigznes kā Alesso, Niki Romero un Dilons Frensis. Līdz ar kinolentes pirmizrādi iznācis arī tās skaņu celiņš, kurā iekļauti, piemēram, "Hook N Sling", "Fake Blood" un "Deorro" veidoti dziesmu remiksi, turklāt uzsvars ir ticis likts uz jauniem, speciāli filmai veidotiem skaņdarbiem. Turklāt "We Are Your Friends" ir lieliska iespēja (pat, ja mazliet teatralizēta) ielūkoties mūsdienu dīdžeju kultūrā un aizkulisēs, kurās jāizcīna kauja pēc kaujas, lai beigās atrastos uz skatuves daudzu desmitu tūkstošu fanu priekšā. Un tad ballīte var sākties!

2015, www.musicstories.lv

"Bon Jovi" - "Burning Bridges" (2015)

Roka veterāns Džons Bon Džovi (53) nupat laidis klajā savas grupas "Bon Jovi" trīspadsmito studijas albumu "Burning Bridges". Teiksim tā, jebkurš "Bon Jovi" albums ir zināma vērtība, protams, tikai attāli tuvojoties viņu agrīno gadu ierakstu ietekmei uz mūziku un tās industriju. Bon Džovi mūsdienu periodā ir lipīgu radio-formāta balāžu meistars, un dāmas, neatkarīgi no mentālā stāvokļa un gadu skaita pasē, viņa dēļ kļūst miklas joprojām. Izņēmums nav arī albums "Burning Bridges"; tajā ir viss, kas pie "Bon Jovi" piedienas - pieminētās balādes, roķīgi uzbudinošas spēka dziesmas, kāda atblāzma no astoņdesmito gadu hārdroka, un tas viss iepakots stadionu formāta aranžējumos, lai pasaule ne tikai dzirdētu, bet arī redzētu ("Bon Jovi" joprojām ir viena no aktīvākajām koncertējošām grupām pasaulē, pēdējo četru turneju laikā pardodot 10 miljonus biļešu, bet savā karjerā kopā no koncertēšanas nopelnot 937 miljonus ASV dolāru, pēc "Billboard Boxscore" datiem). Tomēr šis albums ir īpašs ar ko citu. Proti, pēc 32 gadu sadarbības "Bon Jovi" pārtrauc attiecības ar savu ierakstu kompāniju "Mercury Records".

VESELAS ĒRAS BEIGAS

"Tās ir veselas ēras beigas," sarunā ar žurnālu "Billborad" atzīst Bon Džovi. "Šajā ierakstu kompānijā es sabiju visu savu [radošo] dzīvi - 32 gadus. Es esmu ilglaicīgākais "Mercury" štata mākslinieks." Bet nu līgums ir lauzts. Protams, iemesls ir nauda. Pareizāk sakot, ierakstu kompānijas uzspiestie jaunie līguma nosacījumi, kā "Billborad" atklāj kāds no nozares un konkrētās situācijas pārzinātājiem. "Ierakstu kompānijas tagad grib visu, neatkarīgi no tā, kas tu esi," saka šis zinātājs, piekrītot, ka "Džonam nav jāpadodas". Bon Džovi arī nepadevās, bet cīnījās, vedot sarunas "ar [ierakstu komānijas] neskaitāmiem prezidentiem un izpilddirektoriem", kā viņš pats atzīst, taču bez rezultāta. "Tas salauza manu sirdi, bet bija pienācis laiks [Mercury] pamest." 

Īpaši sāpīgs šis pavērsiens Bon Džovi bija tāpēc, ka tieši "Mercury Records" izdevusi pilnīgi visus grupas līdzšinējos studijas albumus, jau sākot ar 1984.gada debiju "Bon Jovi". Un nevarētu teikt, ka šī sadarbība nav bijusi abpusēji izdevīga. Pēc "Nielsen Music" datiem, kopš "Bon Jovi" dibināšanas 1983.gadā, ASV vien ir pārdoti 21,8 miljoni grupas albumu kopiju. Pieci no "Bon Jovi" albumiem pabijuši "Billborad 200" albumu topa virsotnē, 25 dziesmas bijušas "Billborad Hot 100" sarakstā, desmit no kurām iekļuvušas topa desmitniekā, bet četras sasniegušas Nr.1 pozīciju (pēdējo reizi 1989.gadā ar "I'll Be There For You"). 

VISI TILTI NODEDZINĀTI

Atvadoties no "Mercury Records", "Bon Jovi" vadījušies pēc scenārija: ja bēres, tad ar salūtu! Jo šo attiecību pārtraukšana ir visa jaunā albuma vadmotīvs. Pirmkārt, plates nosaukums. "Sadedzinātie tilti". Atpakaļceļa nav. Sāpe un aizvainojums  ir iepīts arī dziesmu lirikā. "Pēc 30 uzticības gadiem // Tie ļauj tev izrakt kapu," ir rindiņas no plates tituldziesmas. Taču izskatās, ka "Mercury Records" tas ir atstājis vienaldzīgus. "Džons ir rokenrola ikona, un mēs esam lepni par viņa 30 gadu sadarbību ar "Mercury"," žurnālam "Billboard" saka kompānijas pārstāvis. "Mēs Džonam vēlam tikai labu." 

Kas notiks tālāk? "Bon Jovi" turpinās! Pat, neskatoties uz Bon Džovi ilglaicīgā cīņu biedra ģitārista Ričija Samboras "pēkšņo aiziešanu" no grupas. Pat neskatoties uz Bon Džovi neveiksmīgo mēģinājumu nopirkt futbola klubu "Biffalo Bills". Varbūt pat tieši, pateicoties tam! "Man ir daudz materiāla, par ko rakstīt [dziesmas]," viņš saka. Vēl vairāk - "Bon Jovi" jau ir nolikusi 2016.gadu kā savas nākamās plates iznākšanas gadu. "Ticiet man, jaunais ieraksts ir labs. (..) Tas ir kas tāds, par ko mēs lepojamies." Vēl gan tikai viens sīkums nokārtojams - jāatrod jauna ierakstu kompānija.

2015, www.musicstories.lv

"The Weeknd" - "Beauty Behind the Madness" (2015)

Šis nešaubīgi ir "The Weeknd" gads! Eibels Tesfeiss (25), kurš pieņēmis skatuves vārdu "The Weeknd", šobrīt ir topā. Viņa iedziedātā "Earned It" no jutelīgās filmas "Fifty Shades of Grey" tikai "Spotify" vien ir klausīta vairāk kā ceturtdaļu miljarda reižu. Pavisam nesen jūlijā "The Weeknd" kā pārsteiguma viesis Teilores Sviftas koncertā Ņūdžersijā 83 tūkstošu spiedzošu fanu priekšā nodziedāja savu šobrīd aktuālāko hitu "Cant't Feel My Face", kurš, turklāt, vēl pirms divām nedēļām bija "Billbord Top 100" pašā virsotnē, bet visā šajā pasaulē aktuālāko dziesmu simtniekā šobrīd ir pat trīs "The Weeknd" dziesmas. Ja vēl liekas par maz, "The Weeknd" ir arī jaunākā "Billboard" (5.septembra) numura vāka cilvēks... Ar "The Weeknd" ir aptrakuši daudzi. Stīvijs Vonders savā koncertā Ņujorkas Centrālparkā nesen nodziedāja dažus pantus no "Can't Feel My Face", bet Keitija Perija ir atzinusies, ka "The Weeknd" dziesma "Often" ir viņas mīļākā dziesma mīlējoties.

Vēl pavisam nesen "The Weeknd" mērķis nebūt nebija dominēt popmūzikas topos. Kad pirms dažiem gadiem ierakstu kompānijas "Republic Records" viceprezidents Neits Alberts devās uz Toronto, lai nolīgtu toreiz vēl nevienam nezināmo mākslinieku, kurš uzstājās sava toreizējā trio ietvaros, viņam nekas īsti neizdevās. "Es domāju, nav nekādu iemeslu, kāpēc viņš nevarētu kļūt par lielu popmūzikas balsi," Alberts savas pārdomas uztic žurnālam "Rolling Stone". "Bet viņam [par to] nebija intereses." Tiesa, pēc pusotra gada Albertam izdevās, un "Republic Records" līgumu ar mākslinieku parakstīja. Tā rezultāts bija 2013.gada albums "Kiss Land". Tas nesa vilšanos. Neskatoties uz to, ka tajā kā viesmākslinieks piedalījās arī hiphopa kultūras ikona Dreiks, pasaule plati īsti nepieņēma. ""Kiss Land" nebija tas, ko cilvēki vēlas klausīties radio," "The Weeknd" atzīst tagad. Depresija, nomāktība, pārcelšanās no Toronto uz Losandželosu. Un jauns sākums.

Lielais grūdiens bija "Republic Records" dotā iespēja dziesmu "Earned It" iekļaut filmas "Fifty Shades of Grey" skaņu celiņā. Tālāk sekoja sadabība ar jauno deju mūzikas princesi Arianu Grandi dziesmā "Love Me Harder", kuru producēja zviedru "sintīpopa burvis" Makss Mārtins. Viņš pēc tam pielika roku arī pie "Can't Feel My Face" tapšanas. "The Weeknd" atzīst, ka tieši Mārtinam bijusi galvenā ietekme jaunās plates "Beauty Behind the Madness" tapšanas beigu stadijā. "Tagad es gribu, lai manu mūziku klausās tik daudzi, cik vien iespējams," saka mākslinieks ar dīvaino frizūru, kurš mērķi netapt topos, acīmredzot, ir mainījis. Vēl vairāk - Tesfeisam esot sajūta, ka viņš mainot popkultūru. "Es nezinu, vai esmu pasaules virsotnē. Bet, pilnīgi noteikti, esmu savā virsotnē," atzīst "The Weeknd", labi zinot, ka tieši šobrīd viņš ir ieņēmis abas šīs virsotnes vienlaikus.

2015, www.musicstories.lv

Keith Richards - "Crosseyed Heart" (2015)

Gandrīz kā bērnībā katrs no (pārsvarā saviem) puņķiem aiz garlaicības ir veidojis dažādas figūriņas - pasaku tēlus, zvēriņus un personāžus no Margaritas Stārastes grāmatiņām -, arī grupas "The Rolling Stones" leģendām apvītais ģitārvīrs Kīts Ričards (71) 2011.gadā pēc "stounu" "Bigger Bang" tūres beigām, apnicies sēdēt palmā, visu laiku kaut ko ostīt un knaibīt par divām trešdaļām par sevi jaunāku meiteņu dibenus, Ņujorkā angažēja ierakstu studiju, lai kopā ar savu vecu čomu bundzinieku Stīvu Džordanu ierakstītu dažas dziesmas materiālam, kas varbūt reiz būs kaut kur noderīgs. Un izskatās, tā reize pienāks 18.septembrī, kad klajā nāks Ričarda pirmais solo albums 23 gadu laikā - "Crosseyed Heart".

Maestro iepriekšējais darbs "Main Offender" (1992), kas tapa ierakstīts kopā ar Ričarda grupu "X-Pensive Winos", bija samērā eksplozīvs un ārišķīgs. "Crosseyed Heart", turpretī, ir intīms. Kā veidojot puņķu figūriņas, kas ir piņķerīgs (arī puņķerīgs), precizitāti pieprasošs process, kurā nav vietas steigai un paviršībai, arī Ričardam, jauno plati ierakstot, bija laiks visu labi izsvērt, sarēķināt un rezultatu pasniegt, pašaprāt, vislabāko. "Crosseyed Heart" ir atrodams gan klasiskais rokenrols ("Trouble", "Something for Nothing"), gan Memfisas soulmūzikas aroms ("Lover's Plea"), gan sirdi žņaudzošas balādes ("Just a Gift"). "Dažas no šīm [dziesmām] nevar realizēt ar "stouniem", jūs saprotat, par ko es domāju," žurnālam "Rolling Stone" atzīst Ričards. "Tas ir pavisam kaut kas cits. Es nemaz nebiju tā apsvēris, ka ir pagājuši 20 dīvaini gadi, kopš es to darīju [ierakstīju savu solo albumu]. Laiks skrien!"

"Vienmēr esmu meklējis dziesmu, kurā es varētu iekļaut arī dāmu [vokālu]," atklājot "Crosseyed Heart" tapšanas nianses, turpina Ričards. Un viņš tādu ir atradis. Tā ir Nora Džounsa, kas kopā ar sirmo stīgu meistaru jaunajā platē iedziedājusi dziesmu "Illusion", kas, kā uzskata žurnāla "Rolling Stone" kritiķi, acīmredzot jau noklausījušies visu materiālu, ir viena no plates virsotnēm. Savā ziņā var uzskatīt, ka "Crosseyed Heart" izģērbj Ričardu pavisam plikiņu, atklājot, ka dziļi, dziļi dvēselē, atšķirībā no publiski kultivētā tēla, viņš ir jūtīgs, pat sentimentāls. No otras puses, redzēt Ričardu plikiņu... Nu, teiksim tā, dažas citas lietas dzīvē gribētos redzēt vairāk. Piemēram, vairāk no puņķiem veidotu figūriņu. 

2015, www.musicstories.lv

"Simply Red" - "Big Love" (2015)

Kad britu pop-soula bruņinieki "Simply Red" 2010.gada oktobrī pie Sidnejas Operas nama nospēlēja savu atvadu tūres pēdējo koncertu, no vienas puses, protams, bija zināma nožēla par to, ka vēl viens laikmets populārajā mūzikā ir beidzies. No otras puses, par rudmataino ģēniju dēvētais Miks Haknels (55) pēdējo padsmit gadu izdotajos albumos vairāk atražoja "Simply Red" "franšīzi", tiesa, katrā no platēm iekļaujot arī pa kādam šedevram, kurš gan ātri vien noslīka grupas ziedu laiku repertuārā, piemēram, līdz nelabumam nodrillētajos hitos "Stars" vai "If You Don't Know Me By Now". Bet vai kāds maz atceras lieliskās "Simply Red" balādes "Thank You" no plates "Love And The Russian Winter" (1999) un "Say You Love Me" no albuma "Blue" (1998)? 

Asara vēl nebija nožuvusi, apraudot atvadas, kad medijos parādījās ziņa: ""Simply Red" atgriežas!" Ar jaunu plati "Big Love" un pat koncerttūri! Un pat koncertu Rīgā šā gada 23.oktobrī "Arēnā Rīga"! Turpat, kur Haknels ar kolēģiem jau 2006.gadā sniedza ne pārāk sirsnīgu, bet ļoti profesionālu (kā ierasts) performanci. Jau skatoties Sidnejas atvadu koncerta ierakstu, varēja tikai minēt, pēc cik ilga laika "Simply Red" atgriezīsies. Izrādās, pēc pieciem gadiem. 

Atšķirībā no grupas faniem, mūzikas prese šo atgriešanos diez cik silti neuzņem. Žurnāls "Uncut" norāda, ka dažām no plates dziesmām, piemēram, "Tight Tones", Haknels vienkārši jau ir par vecu, savukārt dziesma "The Old Man and the Beer" "viņam piestāv labāk". Britu "The Guradian" savus tautiešus burtiski iemīda zemē, norādot, ka virs "Big Love" dziesmām "karājas izkaltusi nostaļģija", un tās ir "noslīpētas un sentimentālas". "Liriski pieticīgi, muzikāli [dzīvo] uz [iepriekšējiem] lauriem, tur nav nekāda "uhhh"," iznīcinošo kritikas vilni noslēdz žurnāls "Q". Bet par ko tad ir tāds cepiens? Nu ne par ko taču! Lai arī "Simply Red" jau sen ir pārvērtusies par pārsvarā koncertējošu grupu, kas var dzīvot no sava ziedu laiku repertuāra, viņi ir atgriezušies, jo paši alkst skatuves (droši vien, arī honorāru), un tieši to pašu grib viņu klausītājs (izņemot honorāru)! Turklāt "Simply Red" arī ar "Big Love" turpina tradīciju ar vienu šedevru albumā - šoreiz tuvāk pie beigām...

2015, www.musicstories.lv

  

Rob Thomas - "The Great Unknown" (2015)

"Savu ego es apmierināju ar pirmajiem diviem solo albumiem," sarunā ar žurnālu "Billborad" atklāj grupas "Matchbox Twenty" līderis Robs Tomass (43). Viņa trešā plate "The Great Unknown", kas klajā nākusi nupat, 21.augustā, tapusi, sadarbojoties ar "ārpakalpojuma" autoriem kā, piemēram, Raianu Tederu (Madonna, "U2", Adele u.c.) un Rikiju Rīdu (Džeisons Derulo, "Twenty One Pilots", "Fifth Harmony" u.c.). 

Ja "Matchbox Twenty" allaž bijusi popgrupa, kas koķetē ar rokmūziku, tad savās solo izpausmēs Tomass bez aplinkiem atdodas popmūzikas dieviem. Vienmēr to ir darījis. "The Great Unknown" ir deju mūzikas albums. Abas plati ievadošās dziesmas "I Think We'd Feel Good Together" un "Trust You" kārtīgi iesildīs kaulus pat līnijdeju pulciņa dalībniekiem pirms kārtējās nodarbības, savukārt tām sekojošā "Hold On Forever" jau tagad tiek dēvēta par nākotnē pieprasītu kāzu dziesmu. "Kas zina, kā karjera iegrozīsies. Es varētu spēlēt kāzas," smejot apsver pats Tomas. Ķidāt pārējās dziesmas nav vērts, jo turpinājumā ir vēl desmit komercradio rotācijās iekļaujamu dziesmu, kurās brīžiem Tomass jau mazliet pārcenšas ar "būšanu modernam", bet, būsim godīgi, viņam tas piestāv. 

Cik ilgi Tomass vēl dziedās un ierakstīs albumus? "Es reiz runāju ar Brūsu Springstīnu par to, ka es jau šobrīd esmu savā otrajā fanu paaudzē, bet viņš pat ceturtajā. Viņš [Springstīns] teica: "Turpini spēlēt cilvēkiem, kuriem patiešām patīk tas, ko tu dari. Viņu bērni turpinās nākt [uz koncertiem], un tev vienmēr būs augoša fanu bāze"." Lūk tā tiek nodotas vecajo zinības jaunajiem, savukārt, ja jaunībā no "Matchbox Twenty" palika slapjas biksiņas, "The Great Unknown" ir "obligātā literatūra". Kaut vai, lai saprastu, kā Robs Tomass iet līdzi laikam. Vai pat cenšas to apsteigt.

2015, www.musicstories.lv

Halsey - "Badlands" (2015)

Septiņu gadu vecumā viņa sāka lasīt "Lolitu" un "Lielo Getsbiju". Četrpadsmit gadu vecumā viņa "YouTube" sāka ievietot savas akustiskās ģitāras pavadībā ieskaņotās dažādu dziesmu kaverversijas. Tagad viņai ir divdesmit, bet jūtoties kā četrdesmitgadīga. Ešlija Nikolete Frandžipeina, kura pieņēmusi skatuves vārdu Holsija (Halsey), pa dzīvi kārpoties kā pa nātrēm, jau šīs nedēļas nogalē sagaidīs savu debijas plati "Badlands".

Holsijas vecāki, kad viņa piedzima, bija jaunāki kā viņa ir tagad. Iztika samērā pieticīgi un dzīvoja dažādās vietās krustu šķērsu pa visu Ņūdžersiju, sekodami jel kādam darbam, ko varēja dabūt. Holsijai ir vēl divi brāļi, un tā viņi visi pārvietojās no vienas vietas uz otru, līdz desmit gadu vecumam meitai nomainot sešas skolas. Iespējams, mūzika bija vienīgā nemainīgā lieta viņas dzīvē, kuru turklāt visur varēja paņemt līdzi, jo tā bija Holsijas galvā un sirdī.

Holsija ir spuraina personība. Pa pusei baltā, pa pusei melnā, atklāti biseksuāla, turklāt cīnās ar bipolāriem traucējumiem, kas meitenes raksturiņu padara jo pikantāku. Taču tieši tāda viņa ir un tieši tādu pasaule viņu pieņem. Holsija uz skatuves nāk brīdī, kad popmūzikā valda sievietes, precīzāk - jaunas sievietes, tāpēc tas vien, kāda uzmaība viņai šobrīd ir pievērsta, jau ir zināma uzvara sīvajā konkurencē. Viņa tiek salīdzināta gan ar tumšo mākslinieci Lorde, gan popa bezkaunīti Mailiju Sairusu, gan flegmātisko Lanu Del Reju. Holsija ir paņēmusi pa druskai no visām, radot popmūziku, kurā gaišuma maz, bet vilkme ievērojama.

Nupat pabeigusi iesildīt divus mēnešus ilgušo "Imagine Dragons" stadionu tūri, Holsija atpūšas. Un "Holsija atpūšas" nenozīmē jogas nodarbības bezpersoniskas, nomierinošas fona mūzikas pavadībā. Viņai patīk uzdzīvot, un viņa to var atļauties. Jo Holsijai ir tikai divdesmit. Nokrāsojusi matus zilā krāsā, viņa sagaida savu debijas plati, kurā ietverti arī viņas līdzšinējie hiti - gan "Ghost" ar video, kas marķējams ar 18+ zīmi, gan marihuānu apdziedošā himna "New Americana". Bet vispār viņa apsverot matus nodzīt pavisam. Lai nu būtu... Savukārt mūzikas vērotājiem atklāts paliek prognožu konkursa jautājums: vai un kad Holsija beigs būt dumpiniece un pieaugs? Un no tā, savukārt, izriet otrs jautājums: vai tāda Holsija vairs kādam būs bajadzīga? Tā kā - kamēr raksta plates, lai skujās un trako! Par Bārbaru Streizandi jau var paspēt pārvērsties jebkurā laikā.

2015, www.musicstories.lv

Mūzikas izdevniecības pērk vietu dziesmu listēs

Ja kādai no tavām "Spotify" ("Deezer", "Apple Music" utt.) dziemu listēm sekotāju skaits tuvojas desmit tūkstošiem vai jau ir krietni lielāks, esi gatavs drīzumā saņemt vēsti no kādas ierakstu kompānijas algota pārstāvja. Jo viss ir pavisam vienkārši - cīņa par klausītāju tagad notiek arī straumēšanas servisos! Žurnāls "Billboard" atklāj dažas nianses no šī kaujas lauka.

PAT LĪDZ $10 000

Lai arī tiešā veidā ierakstu kompānijas šādu faktu neatzīst, nozares zinātāji apgalvo pretējo. Proti, šīs kompānijas caur starpniekiem sazinās ar lielāko dziesmu listu īpašniekiem un par to, ka viņu listēs parādās konkrētās ierakstu kompānijas mākslinieka dziesmas, tiek samaksātas zināmas naudas summas. Pēc "Billboard" datiem, maksa par iekļūšanu dziesmu listē ar vairākiem desmitiem tūkstošu sekotāju svārstās ap diviem tūkstošiem ASV dolāru, bet šī summa pieaug līdz ar sekotāju skaitu un var sasniegt pat desmit tūkstošus dolāru. 

Ierakstu kompānijām tas ir izdevīgi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, klausītājs no radio ētera viļņiem masveidā ir pārcēlies uz straumēšanas vidi. Otrkārt, "Billboard" resursi ir izrēķinājuši, ka, lai ASV valsts mērogā radiostacijās iedabūtu savu dziesmu, jāšķirās vismaz no 300 000 dolāru. Tātad par šādu naudas summu var "noalgot" aptuveni 60-100 dziesmu listes, caur kurām vajadzīgā dziesma tiek noraidīta līdz masām. 

PIRMS KLAUSIES, UZMET ACI SEKOTĀJU SKAITAM!

Atklāts paliek jautājums, cik tas ir godīgi pret klausītāju un vai tas ir... teiksi tā, ētiski? Izrādās, nekādu likumisku šķēršļu tam šorīd nav. Tiesa, ir gaidāmas izmaiņas. Kā žurnālam "Billborad" savā paziņojumā norādījis "Spotify" komunikācijas vadītājs Džonatans Prinss, jaunajos straumēšanas servisa noteikumos ASV teritorijai lietotājiem tiks aizliegts pārdot savus kontus vai dziesmu listes, vai "pieņemt jebkādas kompensācijas, finansiālas vai cita veida, lai ietekmētu (..) saturu, kas iekļauts kontā vai dziesmu listē." Atklāts gan paliek jautājums, cik lielas ir "Spotify" iespējas šādas vienošanās atklāt. 

Mūzikas izdevēji, protams, šo pirkšanas praksi tupinās - uz šo brīdi straumēšanas vide ir visstraujāk augošā, ja salīdzina ar tradicionālajiem mūzikas klausīšanās veidiem. Un tomēr šī slēptā reklāma nes līdzi zināmu bīstamību. Līdz šim dziesmu listes ar lielu sekotāju pulku uzturēja tā sauktie gaumes noteicēji jeb "taste makers". Šīs listes klausās un tām seko līdzi, jo tajās var uziet to, kas nekad nav bijis un nebūs lielo izdevēju interešu sfērā. Tātad varēja klausīties to, ko nespēlē radiostacijas. Domājams, ne pārāk uzkrītoši, bet ar laiku šis mainīsies. Vismaz, kas attiecas uz dziesmu listēm ar lielu sekotāju skaitu. Bet kopumā droši vien nemainīsies nekas - dziesmu listes tiks klausītas, emocionālais baudījums gūts, un vēl viens veids kā pavisam nemanot iebarot reklamētu saturu būs tapis noslīpets līdz niansēm. Un tomēr - pirms sākt sekot kādai dziesmu listei, nofiksēt tās jau esošo sekotāju skaitu nepavisam nebūtu lieki.

Foto raksta ievadā no wondershare.com.

2015, www.musicstories.lv

"Of Monsters and Men" - "Beneath the Skin" (2015)

Islandieši "Of Monsters and Men" ir pieauguši. Salīdzinot ar pirmsākumu draiskpilno daiļradi, ar savu otro plati "Beneath the Skin" mūsu priekšā stāv pilnībā pieaudzis un nobriedis kolektīvs. Savā ziņā šo kvintetu var salīdzināt ar "Mumford & Sons" maģiskajām pārvērtībām, jo "Of Monsters and Men" šobrīd pilnīgi noteikti spēlē stadionu koncertiem ļoti piedienošu mūziku. Daudz kompaktāku, jā, arī komerciālāku kā debijas platē "My Head Is an Animal" (2011), kas, pēc "Nielsen Music" datiem, tika pārdots pārsteidoši lielā - 1,1 miljonu kopiju - tirāžā. Stila maiņai, visticmāk, pie vainas ir "Of Monsters and Men" ļoti aktīvā koncertdarbība pēc debijas plates izdošanas. Saspēlējušies simtos koncertu, plecu pie pleca izbraukājuši pasauli, grupas dalībnieki ar tradicionāli islandiski grūti izrunājamiem uzvārdiem "pierīvējās" viens notram, aprada, saprata, ko no kura gaidīt, un rezultātā ierakstīja brīniškīgu albumu.

2015, www.musicstories.lv

Carly Rae Jepsen - "Emotion" (2015)

Pirms dažiem gadiem Kārlija Reja Džepsena (29), gluži kā no Nekurienes, ieradās ēteru viļņos ar dziesmu "Call Me Maybe", un iekaroja pasaules topus, tai skaitā deviņas nedēļas ieņemot "Billborad Hot 100" troni. Pēkšņi viņas balss skanēja radiostacijās visā pasaulē, un varētu padomāt, ka Džepsenas zvaigzne ir uzlēkusi. Taču viss, kā jau ierasts, nav tik vienkārši.

VISS BĪBERA DĒĻ?

Pirmkārt jau, Džepsena neuzradās no Nekurienes. Viņa ir Kanādas britu Kolumbijas apgabalā dzimusi meitene, kas 2007.gadā vietējā talantu šovā "Canadian Idol" no cīņas par titulu izstājās pašās beigās, paliekot trešajā vietā. Pēc neilgas viesmīles un ielu mūzikantes karjeras, Džepsena ierakstīja savu debijas plati "Tug of War" (2008). Tajā ir ļoti grūti, ja pat ne neiespējami, atpazīt "Call Me Maybe" Džepsenu - tas ir rāmu, folkmūzikas tradīcijās balstītu šūpuļdziesmu apkopojums. Pilnīgs pretstats ir dziedātājas nākamais albums "Kiss" (2012) - ir sajūta, ka šis albums tapis, izmantojot tikai programmējamus sintezatorus. Un tieši no šī albuma nāk "Call Me Maybe".

Kas to zina, kā viss būtu izvērties, ja lipīgo "Call Me Maybe" nebūtu piefiksējis popmūzikas zelta puisēns Džastins Bībers - viņš sajūsmu par dziesmu izrādīja tviterī. Jau pēc neilga laika Džepsena bija parastījusi līgumu ar ierakstu kompāniju "Interscope", bet "Call Me Maybe" kļuvis par pasaules līmeņa hītu. "Man personīgi bija apnicis dzirdēt savu balsi radio," iespējams, nedaudz koķetējot, žurnālam "Billboard" saka Džepsena. "Esmu pārliecināta, ka citiem arī." Par to gan varētu arī šaubīties, ņemot vērā, ka dziesma "Call Me Maybe" līdz šim ir lejupielādēta 7,6 miljons reižu, pēc "Nielsen Music" datiem. Šie paši dati gan parāda arī kādu negatīvāku tendenci - viss albums "Kiss" ir pārdots tikai 292 tūkstošos eksemplāru. Tātad - vai mūsu priekšā stāv kārtējā viena hīta zvaigzne?

DĀVANA, KURU OTRO REIZI SAŅEMT NEVĒLAS

Atbilde uz šo jautājumu Džepsenai aizvien biežāk jānoformulē intervijās pirms viņas gaidāmās jaunās plates "Emotion". Jautājums kļuvis vēl aktuālāks pēc tam, kad gaidāmās plates pirmais singls "I Really Like You", kuras videoversijā Džepsenu "tēlo" Toms Henks, "Billborad" Simtnieka tabulā spējis uzrāpties tikai līdz 39.vietai. Taču izskatās, ka tas vairāk uztrauc vaicātājus, ne pašu Džepsenu vai viņas komandu. ""Call Me Maybe" bija tāda dāvana, bet es nevēlos, lai tas notiek vēlreiz," atzīst pati dziedātāja. Līdzīgās domās ir arī viņas (un Džastina Bībera) producents Skūters Brauns, sakot, ka tādus augstumus, kādus sasniedza "Call Me Maybe", "nav pat plānots sasniegt."

Uz šāda fona pasaule tad nu arī sagaida Džepsenas trešo plati "Emotion", kura iznāks 21.augustā. "I Really Like You" skaidri definē virzienu, kurā turpina iet Džepsena - popmūzikas dievi savu artavu noteikti saņems! Taču vismaz otrais plates singls "Your Type" tāpat arī dod mājienus, ka Džepsenas meklējumi elektronikas virzienā turpinās, liekot saausīties pat, piemēram, skotu "Chvrches" cienītājiem. Šis ir albums emocionāliem cilvēkiem.

2015, www.musicstories.lv

"Gengahr" - "A Dream Outside" (2015)

"Šī ir gudra, inteliģenta mūzika," par Londonas kvarteta "Gengahr" debijas albumu "A Dream Outside" saka žurnāls "Clash Music". Plate tapusi aptuveni gada laikā, paralēli koncertējot tūrēs kopā ar pilsētas biedriem "Wolf Alice" un tautiešiem "alt-J". "Gengahr" panākumi ir acīmredzami - viņu debijas plate iznāca 15.jūnijā, un tajā pašā dienā britu "BBC Radio 6 Music" to kronēja par savu dienas albumu; uzstāšanās festivālos rit pilnā sparā, bet rudenī gaidāma "Gengahr" Eiropas tūre, kuras Latvijai ģeogrāfiski tuvākais koncerts nolikts uz 30.oktobri Stokholmā.

Kāpēc gan šie zēni - Fēlikss, Denijs, Džons un Hju - visiem ir tik mīļi? Nu, varbūt kaut vai tāpēc, ka viņu debijas plati var klausīties, šķiet, mūžīgi. Nopietni! "Gengahr" ģitārspēle ir aizraujoša, harmonijas tik meistarīgi sakārtotas, ka gandrīz vai jāšauj pa ausi, kura grib tās klausīties vēl un vēl, kad prāts saka, ka nedēļa nonstopā ar vienu albumu - tas jau ir par traku! Principā 2015.gads mūzikā ar "Gengahr" plati "A Dream Outside" varētu būt arī noslēdzies.

2015, www.musicstories.lv

"Crazy P" - "Walk Talk Dance Sing" (2015)

Kurš gan nepazīst Trako Krāniņu? Jauniem zēniem tas šūpojas augšup lejup teju sirdsritmā, vidēja vecuma kungiem pēc vajadzības, bet vīriem labākajos gados - pensijas dienās, kad sanācis atlicināt zilajai tabletei. Bet ko nu par anatomiju un fizioloģiju, labāk pāriet pie mūzikas. Un, skaties, arī šeit viņš ir priekšā - Trakais Krāniņš jeb "Crazy Penis", jeb "Crazy P" - disko/deephouse kvintets no Notingemas Lielbritānijā. Viņi laiduši klajā savu septīto plati "Walk Talk Dance Sing", un par to ir bilstami daži vārdi.

Šie daži vārdi, godīgi sakot, ir pat ne tik daudz par "Crazy P", cik par disko ēras renesansi vispār. Kā šī mūzikas stila ne īpašam pārzinātājam, uz labu laimi gribētos minēt, ka 2015.gadā disko atdzimis "Daft Punk" un Džordžio Morodera dēļ, kurš pēc trīsdesmit gadu pārtraukuma pavasarī atkal izdeva solo albumu. Protams, stilu visus šos gadus gādīgi kopuši arī citi, bet Morodera jaunās plates sakarā visi pasaules prožektori bija ieslēgti un notēmēti taisni uz viņu, kas sen neredzētos augstumos pacēla arī visu disko "nozari". "Crazy P" to (disko pacelšanu augstumos) arī dara lieliski. 

Nav mazsvarīgi, ka grupas vokāliste ir dāma. Danieles Mūras vokālā lavierēšana starp sintīpopa izliktajām skaņu cilpām zināmai daļai vīru atmiņā atsauc Morodera "veco, labo" laiku muzikālās partneres - Debiju Hariju no "Blondie" dziesmā "Call Me", Airīnu Karu dziesmā "What A Feelin'" vai Boniju Taileri dziesmā "Here She Comes". Nu labi, salīdzinājums ar Taileri nebūs korekts, jo viņa dzied kā saplīsis putekļsūcējs. Mūra nē. Dzied skaisti. Ļoti skaisti. Tik skaisti, ka pat kungiem labākajos gados mīlas metronoms pats no sevis šūpojas mūzikas ritmā. "Crazy P" mūzikas ritmā.

2015, www.musicstories.lv

Black - "Blind Faith" (2015)

Astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā vidusskolas pēdējo klašu džeki zināja - visu diskotēkas laiku var pa stūriem iedzert, uzraut dūmu vai darīt ko citu tikpat jēgpilnu, taču piecpadsmit minūtes pirms vienpadsmitiem, kad direktors ieslēgs aktu zālē lielās gaismas, ir jābūt deju placī. Jo kā pēdējo deju dīdžejs noteikti uzliks Bleka "Wonderful Life", kuras laikā tad nu varēs nospaidīt, kas nu tajā vakarā būs pieejams spaidīšanai. Kopš Bleka jeb Kolina Vērnkumba (Colin Vearnkombe) (53) debijas albuma "Wonderful Life" (1987) lielākā daļa spaidītāju par viņu, visticamāk, neko vairāk tā arī nav dzirdējuši. Vēl līdz 1991.gadam Bleks ierakstu kompānijas "A&M Records" paspārnē izdeva dažus albumus, taču tiem praktiski nebija nekādu komerciālu panākumu. Bleks kļuva par viena hīta zvaigzni.

2015.gadā viņš atkal ir atgriezies. Ieskaitot koncertu albumus, "Blind Faith" ir mākslinieka četrpadsmitais daiļrades apkopojums platē. Grūti teikt, vai Vērnkumba kungs pēc "Wonderful Life" panākumiem un tālāk sekojošās aizmirstības tapa grūtsirdīgs vai krita depresijā. Izskatās, ka nē. Jo pat gandrīz trīsdesmit gadu pēc savas slavas stundas viņš izklausās tikpat mierīgs un nosvērts, kādu viņu pazīstam no "Wonderful Life". Šķiet, pretenziju pret dzīvi Vērnkumbam nav vispār! Un kā tāds šis albums "Blind Faith" arī uztverams - bez pretenzijām, bet atmiņām par citiem laikiem. Labākiem, neapšaubāmi. Vai tādiem pašiem kā tagad. Sliktākiem noteikti nē.

2015, www.musicstories.lv

"Oh Wonder" - "Oh Wonder" (2015)

Ar regularitāti - vienu reizi mēnesī - notiek daudzas jaukas lietas. Saņemam algu, izdodam algu. Meitenēm vēl papildus bonusi... Elektriski noskaņotais Londonas duets "Oh Wonder" vesela gada garumā šo ikmēneša baudu sarakstu papildināja ar savu - proti, pagājušā gada septembrī Džozefīne Vandera Gača un Entonijs Vests nolēma katru mēnesi internetā publicēt pa vienai dziesmai, līdz sanāks kārtīgam albumam. Pirmā publicētā balāde "Body Gold" mūzikas straumēšanas vietnē "SoundCloud" tika atskaņota 1,4 miljonus reižu. Un tā katru mēnesi pa dziesmai.

Kopumā "Oh Wonder" visas līdz šim publicētās divpadsmit dziesmas visās platformās ir straumētas aptuveni 30 miljons reižu, un nu ir pienācis dueta visatbildīgākais brīdis - pēc 4.septembrī paredzētās debijas albuma iznākšanas Gačai un Vestam beidzot jāiznāk no tumsas gaismā, un jākļūst par publiskām personām. Jo notiks pats, pats pirmais "Oh Wonder" koncerts. Vismaz Gača ir mazliet uztraukusies. "Tas būs īpaši redzēt, ka cilvēki klausās mūsu mūziku," viņa atzīst žurnālam "Q". "Cerams, tie straumēšanas rezultāti nav tikai no manas mammas..." 

2015, www.musicstories.lv

Raury - "Indigo Child" (2014)

Reperiem, protams, jābūt savam imidžam. Ideāli, ja afroamerikānis, ar Betmena tetovējumu uz skausta, masīvu zelta ķēdi ap kaklu, šķībi sagrieztu keponu uz galvas. Pilnai laimei vēl zelta breketes uz zobiem. Un dibenā pīrsings. Nu labi, pīrsings var arī nebūt. Lūk, šāds ir ideāls reperis. Bija. Tad nāca Eminems. Repoja skaisti, bet... sasodīts, viņš ir baltais! Un tā tās lietas aizgāja galīgi šķērsām. Nupat jau ir tik tālu, ka tagad mums ir reperis... salmu cepurītē. Viņu sauc Rauri Aleksandrs Tulis jeb vienkārši Raury.

Taisnības labad gan jāsaka, ka deviņpadsmit gadus vecais Raury nav "īsts" reperis. Viņš gan ir melnīgsnējs, dzimis ASV, taču ir savādāks reperis. Raury ir mūzikas žanrus ignorējošs pusaudzis, kurš izplata iedvesmu caur sakarsētu hip-hop-folk-soula-elektronisko mūziku, raksta žurnāls "Q" savā jaunākajā numurā. Par to katrs var pārliecināties pats, noklausoties Raury debijas singlplatīti "Indigo Child". Šajā stilu mikslī trūkst varbūt vienīgi purkšķināšanas ar padusi. Albums ir paralizējoši labs!

Ja viss sanāks kā plānots, kaut kad pārskatāmā nākotnē iznāks Raury debijas plate, pie kuras viņš pamazām strādā. "[Manai paaudzei] ir bijs jātiek galā ar lielu apjomu negatavas izklaides. Tagad mēs gribam [radīt]  kaut ko, kas piedāvā pozitīvu iedvesmu," žurnālam "Q" saka Raury. "Tieši tāpēc es to arī daru. Izplatu iedvesmu." Un, lai arī vārdi skaļi, "Indigo Child" to arī dara - iedvesmo. Vismaz ticībai, ka pat ar salmu cepurīti galvā tu vari būt reperis, kurš aizrauj un saviļņo.

2015, www.musicstories.lv

Vai koncertu nākotne ir ausu aizbāžņi?

Starp visām ziņām no pēdējā "Positivus" izspraucās vēsts, ka festivāla teritorijā esošās aptiekas vispieprasītākā prece bijusi... ausu aizbāžņi. Tiesa, tika piebilsts, ka tos pārsvarā pirkuši telšu pilsētiņas iemītnieki, lai miegu varētu baudīt puslīdz klusumā. Taču, visticamāk, jau pavisam tuvā nākotnē mēs ausu aizbāžņus lietosim, ejot uz koncertiem. Un nevis tāpēc, lai neko nedzirdētu, bet gan tāpēc, lai baudītu uzlabotu skaņu.

Žurnāls "Newsweek Europe" jaunākajā numurā raksta, ka jaunuzņēmums (start-up) "Doppler Labs" plāno izlaist produktu ar nosaukumu "Here" ("Here Active Listening System"). Tās būs bezvadu austiņas-ausu aizbāžņi, kas to lietotājam ļaus sadzirdēt apkārtējo pasauli daudz kvalitatīvāk. Piemēram, "Here" lietotājs varēs ar savu sarunu biedru sarunāties skaļā telpā, nedzirdot apkārtnes trokšņus, tikai sarunas partnera balsi. Tāpat būs iespējams ierīci uzstādīt tā, lai tā "nobloķē", piemēram, bērnu raudāšanas troksni vai pilsētai raksturīgās ikdienas skaņas vai tikai kādu no tām.

Īpaša šī ierīce var izrādīties mūzikas koncertu apmeklētājiem. Patiesībā "Here" sākotnēji tika izstrādāts dzīvās mūzikas cienītājiem. "Doppler Labs" izpilddirektors Noa Krafts, kurš pats ir mūziķis un hi-fi mūzikas kvalitātes entuziasts, uzskata par netaisnību, ka koncertos skaņas kvalitāte dažādās vietās atšķiras. "Here" šo problēmu atrisinās, ar to būs iespējams regulēt mūzikas skaļumu un basus, vārdu sakot, katrs varēs pielāgot koncerta skaņu savai gaumei un patikšanai. "Doppler Labs" vīzija paredz, ka pēc desmit gadiem "dators, austiņas un mikrofons" katrā ausī cilvēkiem būs 24 stundas diennaktī, vēsta "Newsweek". 

Jaunajai ierīcei finansējums tiek vākts pūļa finansējuma vietnē "Kickstarter", līdz šim brīdim savācot vairāk kā 635 tūkstošus ASV dolārus. "Kas par mēnesi!" 1.jūlijā "Kickstarter" rakstīja "Doppler Labs" . "Divdesmit astoņas dienas atpakaļ mēs pasauli iepazīstinājām ar "Here Active Listening System". Šodien mēs jūtamies pacilāti, savācot 235% no plānotā finansējuma, kas mūs noved jau daudz tuvāk [ierīces] ražošanai un mūsu vīzijai par nākotnes klausīšanās [paradumiem]." Kā ziņo "Newsweek", ierīces cena būs zem 300 ASV dolāriem.

Foto raksta ievadā no gadgetsin.com.

2015, www.musicstories.lv