Ir ļaudis, kam dzīvē nav lielākas baudas kā vakarā pēc garas darba dienas ielikties siltā vannā un ar dibenu laist tajā burbuļus. Tas atslābina, atvieglo un noņem stresu. Tas vienmēr ir paredzami, un tieši tāpēc tik patīkami. Rudmatainā mācītājmeita Torija Emosa (50) ir līdzīgs gadījums. Nav ne jausmas, vai viņai tīk laist vannā burbuļus, bet ir pilnīgi skaidrs, ka Emosas kundze, vismaz savā mūzikā, ir pat ļoti prognozējama. Viņa pati saka, ka iepriekšējās tūres laikā 2009.gadā pamatīgi iztukšojusies un nācies meklēt sevī zināmus resursus, lai "atrastu jaunus mūzikas radīšanas ceļus". Sākot no plates "The Beekeeper" (2005), ja ne pat agrāk, visu Emosas albumu fonā allaž varēts dejot kādu palēnināta stila baletu vai atslābināties, guļot kaut vai tajā pašā sasodītajā vannā. Skaidrs, ka nupat iznākusī Emosas četrpadsmitā plate "Unrepentant Geraldines" šo tradīciju turpina. ""Unrepentant Geraldines", iespējams, ir Torijas Emosas labākā plate pēdējo desmit gadu laikā," kritiķu portālā "Metacritic" albumu komentē kāds no "privātajiem" apskatniekiem. "Pēc albuma sūd**nā noformējuma un neuzrunājošā pirmā singla ["Trouble's Lament"] esmu tomēr patīkami pārsteigts." Laikmetā, kad slavens var kļūt, ar peni uzgleznojot Vladimira Putina portretu, strīdēties par albuma noformējuma gaumi laikam ir lieki. Šoreiz svarīgāk, kas stāv aiz vāka. Un aiz tā stāv, piemēram, tāda dziesma kā "Wild Way". Burbuļi vannā ceļas kā nupat atkorķētā šampānietī.
2014, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru