Israel Nash Gripka - "Israel Nash's Rain Plans" (2013)

Viņdien Latvijas viedākais kinovīrs Normunds Naumanis laikraksta "Diena" pielikumā sirdījās, kāpēc pie mums kinoteātros ir tik mežonīgi dārgas biļetes, ja katru gadu pasaulē rada, pēc viņa aprēķiniem, vairākus desmitus tūkstošu filmu, bet tikai nedaudzas nonāk uz lielajiem ekrāniem, no kurām pavisam sīks nieks arī mūspuses baltajos taisnstūros, ko ieskauj neiztrūkstošais popkornu grauzēju planktons. Un kamēr kinošņiki tā gribēs pelnīt, visi filmas sākšot skatīties tikai internetā, labākajā gadījumā, par kādu eiro kino iznomājot, sliktākajā - izmantojot pirātu nedarbus, kas, starp citu, pieejami visplašākā klāstā un patiešām labā kvalitātē (viena tante teica, ka tā esot...). Štrunts par šo otro daļu, bet par filmu kvantumu, kas katru gadu tiek radīts, tur Normundonkulim ir taisnība. 

Tieši tas pats ir ar mūziku. Vājprāts, kādos blāķos tā parādās ik dienas! Tajā ne tikai var, bet pārsvarā arī apjūk. Un kad šis skaņu gogelmogels laupījis prieku mūziku izbaudīt, vislabākais ir aizgriezties no visa, kas pazīstams, un doties nezināmajā. No tā ikviens, esot virtuālajā vidē, ir pāris klikšķu attālumā. Dažreiz paveicās, dažreiz ne visai. Pāris dienu atpakaļ paveicās - pāris klikšķi noveda pie grupas/projekta "Israel Nash Gripka", kas laikam arī ir vārds, uzvārds un iesauka tā galvenajam vīram, kurš uz skatuves spēlē ne tikai ģitāru, bet paralēli vēl spēlē mutes ermoņikas un dzied (tiesa, kad dzied, ermoņikas nez kāpēc nespēlē...). Pieļaujams, ka tas ir kvartets, bet visur priekšplānā ir rūķim līdzīgais Izraels Nešs. Pērn iznācis grupas ceturtais albums "Israel Nash's Rain Plans" un iesildīts "Midlake" koncerts. Tiktāl fakti. Bet, ja par emocijām, albuma "Israel Nash's Rain Plans" ievadošā dziesma "Woman At The Well" pat viscietāko vīru padarīs par gliemezi, tas ir, liks atstāt aiz sevis slapju svītru.

2014, www.musicstories.lv