"Krišs Rī - es ģībstu!" reiz kādā saviesīgā pasākumā Liepājas Latviešu biedrības namā izsaucās bābietis nenosakāmā vecumā, uzkaroties savam deju partnerim kaklā un liekot tam gan nožēlot, ka tādu vecu mīklu uzaicinājis uz tango, gan pateicībā vērst skatus debesīs un domās teikt paldies, ka tam Krišam dziesmas nav "Pink Floyd" skaņdarbu garumā. Pirms dažiem gadiem gan visi šī leģendārā angļu mūziķa talanta pielūdzēji vērsa skatus debesīs, bet tas tika darīts, lai izlūgtos Krišiņam labu veselību - cik atmiņa neviļ, viņš gan izsludināja, gan izbraukāja (tai skaitā Rīgā) savu "atvadu tūri" dēļ smagām veselības problēmām, bet "tas tur - augšā" acīmredzot uzklausīja šos lūgumus, un Kriss Rī (citi izrunā kā rakstās - Rea) atkal tapa pie apmierinoša stāvokļa un pēc "atvadām" esam sagaidījuši jau veselas trīs jaunas plates.
"Santo Spirito Blues" klajā nāca 2011.gadā, tas pagaidām ir Rī aktuālākais albums, un samērā atšķirīgs no citiem. Jo Krišiņš izdzied un, galvenais, izspēlē savu mīlestību blūza mūzikai, tajā pašā laikā neaizmirstot par savām popmūziķa saknēm. Ja iesākumā, klausoties plati, blūza nezinātājiem un mazākiem pazinējiem "Santo Spirito Blues" liekas kā no pārējās Rī daiļrades atrauts eksperiments un kaut kā pierādījums pašam tās autoram, tad, vērīgāk ieklausoties, "starp stīgām" izlaužas arī tik pazīstamās skaņas no tādiem Rī grāvējiem kā "Julia", "On the Beach" vai "Sweet Summer Day". Šis albums, tāpat kā 2008.gada "atgriešanās" plate "The Return of the Fabulous Hofner Bluenotes", ir veltījums un slavas dziesma mīļākajām lietām Rī pasaulē - ģitārai un rokenrolam, tiesa, izteiktam blūzā. Par to liecina arī dziesmu nosaukumi - "Elektric Guitar", "Rock And Roll Tonight", "Dancing My Blues Away"...
Atzīmējot "Santo Spirito Blues" spēcīgo un profesionālo blūza ietekmi, Rī meistarīgo spēli un komponista talantu, britu raidsabiedrības "BBC" mūzikas apskatnieks Lūks Tērners tomēr piebilst, ka "šajās pūlēs acīmredzami kaut kā pietrūkst." Viņš uzskata, ka Rī, salīdzinot ar "mūsdienās veiksmīgāko blūza modernizētāju" Tomu Veitu, "ir pārāk tālu aizgājis savās stilizācijās." Lai ko tas arī nozīmētu, gribētos skaļi pateikt, ka salīdzināt Veitu ar Rī ir tas pats, kas uzstāties Eirovīzijā ar "Dievs, svētī Latviju!" Tas vienkārši ir neloģiski, lai arī šajā blūza albumā viņi savās muzikālajās orbītās lido tuvāk viens otram kā jebkad agrāk. Un varbūt tieši Kriss Rī būs tas, kas "mūzikas tumsoņām", tai skaitā šī stāsta autoram, iemācīs mīlēt "mūzikas Raini" blūzu?... Nāāā...:)))
Secinājums: Krišiņa pielūdzēji, kam patīk viņa liriskie popa gabaliņi, ejiet platei ar līkumu! Savukārt visiem, kam tīk vērot eksperimentus un iekarot jaunus apvāršņus muzikālā redzesloka paplašināšanā - mudīgi uz "iTunes" bodi, lejupielādēt "Santo Spirito Blues" un baudīt!
Papildus resursi:
Kriša Rī "Twitter" profils (neaktīvs)
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru