Leonards Koens ir viens no melnajiem zirdziņiem manā necilajā mūzikas gaumes šaha lauciņā. Ilgus gadus manā apziņā tas stāvējis kā līdz kaklam apnikušās dziesmas "Take This Waltz" izpildītājs. Apnikušās, jo to mūždien drillēja radioraidījumā "Būsim pazīstami!" un, kad parādījās "Radio Skonto", man šķiet, ar šo dziesmu uzsāka gandrīz katru stundu. Un pāri visam - studiju gados Latvijas Universitātes Aspazijas bulvāra kafejnīcā šo dziesmu vakaros spēlēja vispār bez apstājas. Tā ļoti patika bufetniecei ar pielīmējamām uzacīm.
Bet Leonards Koens ir kas vairāk. To pierāda viņš pats - esot 76 gadus vecs, viņš vēl līdz nesenam laikam aktīvi koncertēja, 2008./2009.gadā izbraukājot veselu pasaules koncerttūri. Tiesa, vecums lika sevi manīt 2009.gada 18.septembrī, kad Koens koncerta laikā Spānijā, sniedzoties pēc ģitāras, uz skatuves zaudēja samaņu.
1934.gadā dzimušais kanādietis Leonards Normans Koens ir ne tikai mūziķis, bet arī dzejnieks un novelists. Savu pirmo dzejas grāmatu Koens izdeva 1956.gadā, bet pirmo albumu "Songs of Leonard Cohen" 1967.gadā. Kopumā viņš izdevis vienpadsmit studijas albumus un vēl piecus koncertalbumus, pēdējais no kuriem - "Songs From The Road" - ir šī apskata galvenā tēma.
Šis albums ir Koena pēdējās tūres tāds kā apskata koncerts, tāds kā Koena visu laiku labāko dziesmu albums, ierakstīts dažādās pasaules malās dažādos koncertos. Albumu ievada dziesma "Lover, Lover, Lover" no albuma "New Skin for the Old Ceremony" (1974).
Principā viss tālākais ir ļoti līdzīgs - profesionāli mūziķi, kas savus instrumentus pārvalda perfekti, pats Koens, kurš, izskatās, pat bez priekšā teikšanas zina visus savu dziesmu vārdus un publika, kura jebkurā pasaules vietā uzņem Koenu ar neviltotām ovācijām. Viņa spēju tik cienījamā vecumā ne tikai izbraukāt koncerttūri, bet arī perfekti nospēlēt ģitāru, var iepazīt šī albuma dziesmā "Avalanche".
Jā, piemirsās piebilst, - "Songs From The Road" nav vienkāršs albums, tas ir dubultalbums, kurā bez koncertu CD ieraksta ir arī tā DVD versija. Ir ļoti ciniski tā teikt, bet nevar noliegt, ka Koens un viņa koncertdzīves organizatori ar šo dubultdisku savā ziņā dokumentē Koena karjeras beigu kadrus. Lai arī visi novēlam Koenam labu veselību un ilgu mūžu, diemžēl daudzās koncertzālēs izcilais māklinieks jau ir sniedzis savu pēdējo koncertu...
"Songs from a Room" ir Koena otrais albums, kas klajā nāca 1969.gadā. Dziesma "Bird on the Wire" no tā skan joprojām arī 2008.gadā Skotijas pilsētā Glāzgovā.
Neskatoties uz saviem garajiem tumsonības gadiem, atzīstu, ka Leonards Koens ir tiešām izcils komponists un savu dziesmu izpildītājs. Septiņdesmit sešu gadu vecumā piekopt šādu dzīvesveidu ar pārbraucieniem, koncertiem un nerimstošu publikas uzmanību - to nevar katrs!
Kura ir Koena populārākā dziesma? Protams, to zina visi! Vai gandrīz visi. Mūzikas žurnāls "NME" kādu laiku atpakaļ prasīja, nē - lūdza!, lai grupas un mūziķi visā pasaulē vienreiz beidz ķērnāt šo Koena vispopulārāko dziesmu. Iedziedāt to par savu goda lietu uzskata ne tikai rūdīti rokeri, kantrī dziedātāji rūtainā apakšveļā vai gospeļu kliedzēji, bet arī katrs talantu šovu dalībnieks. Un atliek tik piekrist tā konkrētā raksta autoram, ka dziesmu "Hallelujah" drīkstētu dziedāt tikai tās autors - Leonards Koens!
Albums "Songs From The Road" droši vien nav domāts īstenajiem Leonarda Koena cienītājiem - tiem jau ir visas Koena plates, tie zina visu dziesmu vārdus no galvas un visu šo jau daudzas reizes ir redzējuši. Šis albums ir tādiem kā man - kas Leonardu Koenu iepazīst tikai tagad. Lai tev, Leonard, vēl daudz spēka priecēt mani un Universitātes bufetnieci ar pielīmējamām uzacīm.
2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com
