"Es nevarēju iedomāties dzīvi pēc 30," sarunā ar mūzikas žurnālu "Uncut" par laiku, kad viņam bija 15-16 gadu, saka grupas "Spoon" līderis Brits Daniels (43). "Galu galā es pametu savu dzimto pilsētu [Ostinu (ASV)], un redzēju cilvēkus virs 30, kas dzīvo interesanti, ir humāni un dara pasauli labāku." Aptuveni 21 gads bija Danielam, kad viņš kopā ar draugu, bundzinieku Džimu Īno 1993.gadā nodibināja "Spoon". "Tās bija skaļas, ātras dziesmas," pirmos "Spoon" soļus mūzikā atceras Daniels. Ja patur prātā, ka šie soļi tika sperti laikā, kad pasaulē valdīja Kurta Kobeina "Nivrvanomānija", tas nebūtu nekas neparasts. Grupas 1998.gada platē "A Series of Sneaks" vēl šīs minētās mānijas sekas ir saklausāmas, taču jau nākamais albums - "Girls Can Tell" (2001) - iezīmē "Spoon" pievēršanos, nu ja ne popmūzkai pilnībā, kādu prasa 21.gadsimts, "Nirvanas" "grunge" paturot tik vairs mazliet sazīmējamu, tad diezgan izteiktai tās (popmūzikas) klātbūtnei noteikti.
"They Want My Soul" - "Spoon" astotais studijas ieraksts - ir nākamais solis grupas attīstībā. "Mēs vienmēr pamēģinām un darām kaut ko tādu, ko iepriekš neesam darījuši," turpina Daniels, kurš vizuāli, starp citu, nedaudz atgādina Džonu Lenonu. "[Ierakstot "They Want My Soul"] es piedāvāju grupai sanākt kopā un radīt mūziku bez manis, tā es varētu vienkārši uzdziedāt virsū [jau gatavām dziesmām], un viņi nāca ar brīnišķīgām lietām," Daniels atklāj albuma tapšanas nianses. Pie tā roku pielicis arī Moriseja plašu producents Džo Čikarellī ("ļoti profesionāls, "old-school", tradicionālā roka producents"), ar kuru Danielam ar kolēģiem bijušas ne mazums domstarpību un "savādāku redzējumu", taču te nu viņš ir - albums "They Want My Soul" visā savā godībā! Īsi un skaidri - brīnišķīgs albums! Vien ar nepacietību var gaidīt, kad Danielam paliks, teiksim, sešdesmit, jo pretēji savām pusaudža gadu bailēm no vecuma, viņš ar katru plati pats pasauli padara jo labāku.
2014, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru