Ja tu, cilvēks, esi stiprā pārliecībā, ka cilvēce radusies no kosmosa putekļiem, kas vēlāk transformējušies par vienšūņiem, kas, savukārt, vēl pēc kāda laika - par spalvainiem pērtiķiem, un ne īpaši labi pārvaldi svešvalodas, popkultura ar tevi par pastrādāt ļaunu joku. Tu klausies, kā glīta jaunava dzied vieglas un melodiskas dziesmiņas, un tad ne no šā, ne no tā dažās no tām iepin vārdu "Jēzus", un visa šī padarīšana pārceļas uz tā saukto kristīgās popmūzikas industriju, kurā, ņemot vērā iepriekš norādīto pārliecību, tu iekšā negribi līst, nepakļaujoties nekādiem kārdinājumiem - vai tas būtu paradīzes ābolītis vai pusstops zivju galvu galerta.
Lūk, arī amerikāņu meitietis Frančeska Batistelli darbojas pēc minētās dziesmu radīšanas shēmas. Jo Amerikā kristīgā popmūzika, šķiet, teju, teju izkonkurēs kantrī. Vēl trakāk - tos aizvien biežāk jau sāk maisīt vienā mūzikas stilu biezputrā. Tomēr lai iet! Lai šajā dabas atmodā iet arī kaut kas vieglāks, svaigāks, un lai tas šoreiz ir Batistelli ceturtais studijas albums "If We're Honest". Jau no mazotnes zinājusi, ka dzīvi pavadīs uz skatuves kā soliste, Batistelli sniedz šai apņēmībai ļoti pārliecinošu apstiprinājumu. Jau gribējās teikt: "Lūk, jauns vārds uz popmūzikas skatuves!", bet tā varētu iedzīvoties kaunā, jo, piemēram, ar savu otro albumu "My Paper Heart" (2008) Batistelli ASV kristīgā popa singlu topā ne tikai sasniedza smaili, bet vēl vairāk - ieguva Zelta diska statusu. Tāpēc, pirms kaut ko apgalvot, labāk faktus ir pārbaudīt. Tas pats, starp citu, attiecas arī uz tiem spalvainajiem pērtiķiem.
2014, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru