Todam Randgrenam - 65!

Viņš savā ziņā ir pretstatu cilvēks. No vienas puses, viņš savu roku pielicis pie tādiem jau par klasiku kļuvušiem albumiem kā "The Band" 1970.gada plates "Stage Fright", "Meat Loaf" 1977.gada dižpārdokļa "Bat out of Hell" un "XTC" 1986.gada šedevra albuma "Skylarking". Tāpat viņš nupat pabeidzis tūri kopā ar Ringo Stāru pavadošās grupas "All Starr Band" (tiesa, 2011.gada koncertā Rīgā viņš nepiedalījās) sastāvā. No otras puses, viņa paša solo darbība, kas uzskaita 23 albumus, jaunākais no kuriem "State" iznāca šā gada aprīlī, bet debijas albums "Runt" - akurāt 43 gadus atpakaļ 1970.gadā. Gandrīz pusgadsimts uz skatuves, darbs ar tādiem dižgariem, bet aizdomas, kas ir šis vīrs, rodas tikai dažam īpašam mūzikas gardēdim? Nu, tā dzīvē notiek. Tods Randgrens to zina. Nupat, 22.jūnijā, nosvinējis savu 65.dzimšanas dienu, viņš var teikt, ka no dzīves šo to saprot.

Randgrens ir pretstatu cilvēks arī citā ziņā - lai arī ir moderno tehnoloģiju piekritējs, ierakstos izmanto dažādus mūsdienīgus rīkus un tehniskās iespējas, viņš nelieto mobilo telefonu. "Tas ir kā heroīns - galvenais neiesākt!" viņš parasti saka sarunu biedram, kurš, uzzinājis šo savdabīgo faktu, izbrīnā iepleš acis. Acis izbrīnā iepleš arī klausītājs, kas "izklausās" Randgrena paša daiļradi un viņa producētos darbus kolēģiem. Jau ar savu debijas albumu "Runt" Randgrens piesaka pretenzijas uz vietu mūzikas lauciņā, kurā septiņdesmitajos saimnieko briti "Supertramp" (starp citu, viņu debijas plate arī iznāca tieši šajā gadā) un britu-amerikāņu kopprojekts "Fleetwood Mac", kas uz to laiku jau bija piešāvis roku savam ceturtajam albumam "Kiln House". Tomēr tieši "Supertramp" dziesmu vīrs Rodžers Hodžsons, precīzāk - viņa rokraksts, ir saklausāms arī Randgrena dziesmās. Un galīgi nav pārsteigums, ka arī Hodžsons ir bijis viens no "All Starr Band" - tās "septītajā laidienā" 2001.gadā. 

Viscaur solīds vīrs, kas dzīves piepildījumu radis mūzikā - tā vienā teikumā varētu raksturot Randgrenu. Un, galvenais, cilvēcīgs! Kad neilgi pēc dēkas septiņdesmito beigās ar 1974.gada "Playboy" novembra meiteni Beverlu Lorencu Bjuelu viņai piedzima meita Liva, Randgrens meitenes dzimšanas apliecībā "ierakstījās" kā tēvs. Bjuela, izrādās, bija apsviedīga sieva - to zināja arī Randgrens, un tomēr pastāvēja zināma iespēja, ka Liva ir viņa meita. Viņš vēlāk apmaksāja arī meitenes mācības privātskolā, un Liva pāris reizes gadā paciemojās pie "papucīša". Vēlāk gan Bjuela Livai atzinās, ka viņas bioloģiskais tētiņš ir neviens cits kā "Aerosmith" priekšvīrs Stīvens Tailers. Un Randgrens atkal parādīja savu cilvēcīgo pusi, joprojām Livu uzskatot par savu meitu un turpinot uzturēt ciešus sakarus ar viņu. Tā vien sāk likties, ka Randgrens ir tāds mazs rūķītis - no sirds dara savu darbu, kas reizēm ir itkā neredzams, bet visiem sajūtams, ir ārkārtīgi labsirdīgs un visiem labu vēlošs. Un varbūt tieši tāpēc viņa mūzika aizskar tieši tos nervu galus, kas atbildīgi par laimes hormonu izdalīšanos? Ja vien anatomijā nervu gali patiešām izdala hormonus...

Noklausies: Todd Rundgren - "Runt: The Ballad of Todd Rundgren" (1971)

Toda Randgrena otrais albums. Īsteniem melodiskā septiņdesmito gadu poproka cienītājiem. Albums parāda Randgrena muzikālo spēju robežas, jo vienīgi basa un bungu partijas iespēlējuši citi, visus pārējos instrumentus un balsis - viens pats Randgrens. Un lai arī albumam ir jau 42 gadi, tā atskaņas ir dzirdamas joprojām - dziesmu "Be Nice to Me" var dzirdēt arī pērn iznākušajā Rumer albumā "Boys Don't Cry".

Foto raksta ievadā no www.guardian.co.uk.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Igaunis Robijs Viljams

20.augustā Tallinas Dziesmusvētku estrādē notiks droši vien šā gada lielākais (bet varēja, ui, kā tas varēja būt arī "The Killers" Rīgas koncerts!) muzikālais notikums Baltijas valstīs - Robija Viljamsa koncerts. Lai arī fakts pats par sevi patīkams, nekas ārkārtējs vai iepriekš nebijis tas nav - dažāda kalibra, popularitātes un stilu mūziķi šo reģionu savos koncertu plānos pēdējos gados iekļāvuši jo naski. Kas patiesi sajūsmina, pat neskatoties uz tradicionālo latvisko skaudību pret saviem Ziemeļu kaimiņiem, ir igauņu spēja izskaitļot savu lielo laimestu, un tērēt to, tā teikt, neatejot no kases lodziņa.

IGAUNIS LIEK ELKAM STRĀDĀT

14.jūnijā Dublinā uzsāktā Viljamsa jaunākā albuma "Take The Crown" Eiropas turneja noslēgsies 25.augustā ar koncertu Norvēģijā, Tallinu izvēloties par priekšpēdējo pieturas vietu. Un tieši Tallinas koncerts tiks pārraidīts tiešraidē kinoteātros visā pasaulē (sk. video), un tā laikā taps kopš 2006.gada pirmais Viljamsa koncertieraksts DVD formātā "Robbie Williams - Live in Tallin". Brīnišķīga dāvana igauņiem, ņemot vērā, ka koncerta dienā Igaunija svinēs Neatkarības atjaunošanas dienu.

Bet igaunis no laimes nav apjucis. Ko viņš dara? Viņš britu supergrupas "Take That" zvaigzni ne tikai mīļi uzņems, sajūsmināti klausīsies un tad, aicinot atgriezties atkal, sirsnīgi mās atvadas, bet... liks tai arī mazliet pastrādāt. 300 tūkstošus eiro Igaunijas Uzņēmējdarbības attīstības fonds (EAS) pārskaitījis Robija Viljamsa menedžmentam, lai jau pieminētajā DVD tiktu iekļautas Igaunijas ainavas, bet dziedātāja oficiālajos sociālo tīklu profilos nodrošinātu reklāmas laukumus savas valsts popularizēšanai. Viljamsa pieci miljoni "Facebook" sekotāju ir saņēmuši uzaicinājumu piedalīties konkursā, kura dalībniekiem ar video vēstījuma palīdzību jāatklāj pasaulei, kā Robija Viljamsa mūzika ietekmējusi viņu dzīvi. "Pacenties labi, un mēs satiksimies Tallinā," savus sekotājus uzmundrina Viljams, desmit uzvarētājiem piesolot ceļojumu uz grandiozo notikumu Tallinas Dziesmusvētku estrādē.

ALLA UN JOSIF, JŪS PIE MUMS!

Igaunis ir ziķeris. Viņš ir saskatījis iespēju un nav nobijies to izmantot. Aptuveni 99,89% Viljamsa "Facebook" sekotāju par tādu Igauniju un Tallinu droši vien neko nebija dzirdējuši. Teikt, ka sava elka rīcības rezultātā kāds portugālis vai mollīgs amerikāņu tīnis tagad meklēs globusā mūsu reģionu un izstudēs igauņu vēsturi, protams, nevar. Bet Tallinas vārds paliks Viljamsa oficiālajā diskogrāfijā, par to dzirdēs katrs, kas skatīsies uzfilmēto koncertu, un rezultātā 99,89% pie veiksmīgas apstākļu sakritības varbūt samazināsies līdz kādiem 72,36%... "Nākotnē papildus ierastajām kampaņām esam plānojuši izmantot vairāk kultūras un sporta notikumus, kas norisinās Igaunijā, kā arī starptautiski pazīstamas igauņu zvaigznes, kuru teiktajam ir lielāks svars nekā mūsu tradicionālajām kampaņām," aģentūra "LETA'' citē EAS valdes locekli Martinu Hirvoju. Un kas atliek mums? Kārtējo reizi vasaras vidū vilcienā "Maskava - Rīga" sagaidīt mūžam nenovecojošo pārīti Allu Borisovnu un Josifu Kobzonu, kurš daudzo sejas ādas nostiepšanas operāciju rezultātā izskatās pēc ar dermantīnu pārvilkta skolas sporta zāles sola? Droši vien, ka tā. Bet igaunis uzdrošinās. Un uzvar.

Foto raksta ievadā no seatgeek.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Džefs Baklijs - perfekcionists, kas nozaga Leonardam Koenam dziesmu

29.maijā apritēja skumja gadskārta - šajā dienā pirms 16 gadiem, tātad 1997.gadā, Misisipi upē noslīka viens no pagājušā gadsimta beigu spožākajiem ģitārspēles un vokāla talantiem Džefs Baklijs. Viņam bija tikai trīsdesmit, un, kā vēlāk noskaidroja izmeklēšanas orgāni, tas patiešām bija tikai nelaimes gadījums - Baklija asinīs nekonstatēja nedz narkotiskās vielas, nedz alkohola pēdas. Cilvēks, saprotot savu niecību likteņa priekšā, šādos brīžos mēdz teikt: "Tā notiek..." Un pats noskurinās no domas: "Cik stulbi es tā pateicu..."

PERFEKCIONISTS

Mūzika Džefam jau bija gēnos - viņa tētis Tims Baklijs, kurš, visticamāk, pārdozējot heroīnu, šīs zemes gaitas beidza 28 gadu vecumā 1975.gada 29.jūnijā, savas īsās karjeras laikā izdeva deviņus studijas albumus un kļuva teju par pielūgsmes objektu daudziem mūzikas slavu alkstošajiem. Džefs no tā allaž baidījās - ka viņus salīdzinās. Tāpēc bija perfekcionists it visā, ko darīja. Viņš bija nedrošs par sevi. Pat tad, kad apkārtējie jau bija apjautuši viņa muzikālo ģenialitāti. To ātri pamanīja arī ierakstu kompānijas, kas sāka ap Džefu spietot, un viņš izvēlējās "Columbia" - tā maksāja akurāt uz pusi mazāk kā konkurentes, bet apsolīja Baklijam pilnīgu radošo brīvību un "nekādu spiedienu". Perfekcionistam nav citas tik svarīgas lietas kā pašam visu kontrolēt, un Baklijs tāds bija.

"Dziesmiņa no "Šreka"", kā nereti dzirdēts nosaucam Leonarda Koena "Hallelujah", bez paša autora izpildīta neskaitāmās versijās - Džons Keils, Villijs Nelsons, Bon Džovi un vēl, un vēl, un vēl. To ir tik daudz, ka mēdz pat veidot "Hallelujah" kaverversiju topus. Varbūt ne desmitiem, bet vienu nācies apskatīt - kādus gadus atpakaļ "NME" izveica šādu "pētījumu". Un atzina acīmredzamo - Džefa Baklija "Hallelujah" versijai neviena cita pat tuvumā nestāv! "Tā ["Hallelujah"] tagad pieder viņam," saka Baklija grupas biedrs ģitārists Maikls Taiss. Jau sākot ar pirmajiem akordiem, Baklija ģitāras ievads šai Koena dziesmai uzliek tādu kā savdabīgu sava stila atpazīšanas zīmogu, bet vokālais izpildījums, atšķirībā no daudzo kolēģu mēģinājumiem, skan tik dabiski, ka nezinātājs nodomās: "Šitais čalis to lietu pieprot! Viņš savu dziesmu burtiski izdzīvo!" Un tā ir taisnība, jo Baklijs savā "Hallelujah" versijā atļaujas improvizēt - dažbrīd šķietami pārdroši, bet viņa meistarība to atļauj.

TOMS JORKS - MŪSDIENU DŽEFS BAKLIJS?

Mūzikā dzīvojošie, atkal kārtējo reizi ieklīstot Džefa Baklija daiļradē, nereti aizdomājas - kāda būtu viņa mūzika šodien? Savas dzīves laikā Baklijs paspēja izdot vienu oficiālu studijas albumu "Grace" (1994), pēc tam jau bija tikai dažādas izlases un "iepriekš neizdotu" ierakstu publiskošana. Atbildi uz uzdoto jautājumu - kāda tad būtu Baklija mūzika šodien -, protams, var sniegt visādi augstāki spēki, bet mēs, cilvēki, varam tikai pafantazēt. Vai sekot faktiem. Un viens no tiem aizved uz kādu Londonas garāžas augšstāvu 1994.gada 17.martā. Tur tiekas Džefs Baklijs, producents Džons Lekijs un viņa klienti - grupa "Radiohead". Pirmais sniedz nelielu, improvizētu akustisko koncertu. "Tas bija satriecoši. Vēl nekad nebija nācies vērot solo dziedātāju, kas dziesmai nodevās ar tādu kaisli," atceras Lekijs. Bet Toms Jorks ar grupu pēc priekšnesuma devās uz ierakstu studiju un iedziedāja dziesmas "Fake Plastic Trees" vokālo partiju. "Džefs Baklijs man deva pārliecību dziedāt falsetā," saka Toms Jorks, un varbūt, skatoties tieši uz viņu, mēs redzam atbildi uz jautājumu: "Kāda tad būtu Džefa Baklija mūzika šodien?"?

Foto raksta ievadā no lyriquediscorde.wordpress.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet