Viņš savā ziņā ir pretstatu cilvēks. No vienas puses, viņš savu roku pielicis pie tādiem jau par klasiku kļuvušiem albumiem kā "The Band" 1970.gada plates "Stage Fright", "Meat Loaf" 1977.gada dižpārdokļa "Bat out of Hell" un "XTC" 1986.gada šedevra albuma "Skylarking". Tāpat viņš nupat pabeidzis tūri kopā ar Ringo Stāru pavadošās grupas "All Starr Band" (tiesa, 2011.gada koncertā Rīgā viņš nepiedalījās) sastāvā. No otras puses, viņa paša solo darbība, kas uzskaita 23 albumus, jaunākais no kuriem "State" iznāca šā gada aprīlī, bet debijas albums "Runt" - akurāt 43 gadus atpakaļ 1970.gadā. Gandrīz pusgadsimts uz skatuves, darbs ar tādiem dižgariem, bet aizdomas, kas ir šis vīrs, rodas tikai dažam īpašam mūzikas gardēdim? Nu, tā dzīvē notiek. Tods Randgrens to zina. Nupat, 22.jūnijā, nosvinējis savu 65.dzimšanas dienu, viņš var teikt, ka no dzīves šo to saprot.
Randgrens ir pretstatu cilvēks arī citā ziņā - lai arī ir moderno tehnoloģiju piekritējs, ierakstos izmanto dažādus mūsdienīgus rīkus un tehniskās iespējas, viņš nelieto mobilo telefonu. "Tas ir kā heroīns - galvenais neiesākt!" viņš parasti saka sarunu biedram, kurš, uzzinājis šo savdabīgo faktu, izbrīnā iepleš acis. Acis izbrīnā iepleš arī klausītājs, kas "izklausās" Randgrena paša daiļradi un viņa producētos darbus kolēģiem. Jau ar savu debijas albumu "Runt" Randgrens piesaka pretenzijas uz vietu mūzikas lauciņā, kurā septiņdesmitajos saimnieko briti "Supertramp" (starp citu, viņu debijas plate arī iznāca tieši šajā gadā) un britu-amerikāņu kopprojekts "Fleetwood Mac", kas uz to laiku jau bija piešāvis roku savam ceturtajam albumam "Kiln House". Tomēr tieši "Supertramp" dziesmu vīrs Rodžers Hodžsons, precīzāk - viņa rokraksts, ir saklausāms arī Randgrena dziesmās. Un galīgi nav pārsteigums, ka arī Hodžsons ir bijis viens no "All Starr Band" - tās "septītajā laidienā" 2001.gadā.
Viscaur solīds vīrs, kas dzīves piepildījumu radis mūzikā - tā vienā teikumā varētu raksturot Randgrenu. Un, galvenais, cilvēcīgs! Kad neilgi pēc dēkas septiņdesmito beigās ar 1974.gada "Playboy" novembra meiteni Beverlu Lorencu Bjuelu viņai piedzima meita Liva, Randgrens meitenes dzimšanas apliecībā "ierakstījās" kā tēvs. Bjuela, izrādās, bija apsviedīga sieva - to zināja arī Randgrens, un tomēr pastāvēja zināma iespēja, ka Liva ir viņa meita. Viņš vēlāk apmaksāja arī meitenes mācības privātskolā, un Liva pāris reizes gadā paciemojās pie "papucīša". Vēlāk gan Bjuela Livai atzinās, ka viņas bioloģiskais tētiņš ir neviens cits kā "Aerosmith" priekšvīrs Stīvens Tailers. Un Randgrens atkal parādīja savu cilvēcīgo pusi, joprojām Livu uzskatot par savu meitu un turpinot uzturēt ciešus sakarus ar viņu. Tā vien sāk likties, ka Randgrens ir tāds mazs rūķītis - no sirds dara savu darbu, kas reizēm ir itkā neredzams, bet visiem sajūtams, ir ārkārtīgi labsirdīgs un visiem labu vēlošs. Un varbūt tieši tāpēc viņa mūzika aizskar tieši tos nervu galus, kas atbildīgi par laimes hormonu izdalīšanos? Ja vien anatomijā nervu gali patiešām izdala hormonus...
Toda Randgrena otrais albums. Īsteniem melodiskā septiņdesmito gadu poproka cienītājiem. Albums parāda Randgrena muzikālo spēju robežas, jo vienīgi basa un bungu partijas iespēlējuši citi, visus pārējos instrumentus un balsis - viens pats Randgrens. Un lai arī albumam ir jau 42 gadi, tā atskaņas ir dzirdamas joprojām - dziesmu "Be Nice to Me" var dzirdēt arī pērn iznākušajā Rumer albumā "Boys Don't Cry".
Foto raksta ievadā no www.guardian.co.uk.
2013, www.musicstories.lv