Klausoties 34 gadus vecās Sāras Džoisas jeb Rumer (skatuves pseidonīms patapināts no angļu rakstnieces Mārgaretas Rumeras Godenas vārda) nosvērtajā balsī, lielākajai daļai ļaužu rodas divu veidu asociācijas. Pirmkārt, daļu nepamet sajūta, ka Rumer patiesībā ir reinkarnējusies Kārena Kārpentere no "The Carpenters". Otrkārt, dzirdot tādas dziesmas kā "Travelin' Boy", "It Could Be The First Day" vai jebkuru citu albuma "Boys Don't Cry" dziesmu, izkristalizējas viedoklis, ka šī Sāra Džoisa savu dzīvi vadījusi kā Mārupes gurķis - vienā mierā, apkurinātā siltumnīcā, laikā, kad ārā valda februāra spelgonis, par pasaules nedienām virspusēji uzzināt, palūkojoties caur siltumnīcas lielajām stikla rūtīm. Abi šie pieņēmumi ir maldīgi.
Sāra Džoisa tik tiešām atstāj vaļā bikšpriekšām visus, kas viņu dzird pirmo reizi. Viņa tik tiešām dzied kā Kārena Kārpentere! Un šim valdzinājumam pretī stāties spēj ne katrs. Nenoturējās pat vecais, labais Eltons Džons, kas, piepalīdzot citām prominencēm, piemēram, šovmenim Džūlzam Holandam, panāca, ka 2011.gada Britu Mūzikas balvu par labāko alternatīvo uzstāšanos saņēma tieši Rumer, bet nominēta viņa bija vēl divās kategorijās. Runājot par Mārupes gurķa lietu, šeit viss ir daudz nopietnāk - Sāra Džoisa pat ne tuvu nav stāvējusi gurķa mierīgajai, visu barības un organismam nepieciešamo ķīmisko vielu pārbagātajai dzīvei. Dzimusi Pakistānā kā jaunāka no septiņiem bērniem, viņa tikai 11 gadu vecumā uzzināja, ka patiesībā ir savas mātes sānsoļa rezultāts. Protams, tas notika brīdī, kad vecāki šķīrās - tad jau allaž pasprūk: "Tu vienmēr esi bijis cūka!", "Jā, bet tu vienmēr apēdi visu plombīra saldējumu no ledusskapja, un jaunāko meitu radīji intrigas laikā ar pavāru no blakus esošās meksikāņu picērijas!" Un visi noslēpumi vējā!
Īpaši smags Sārai bija 2003.gads, kad pēc cīņas ar krūts vēzi nomira viņas māte. Sāra salūza. Aptuveni gadu viņa nodzīvoja kādā komūnā Anglijas dienvidos, un šis laiks bija gana pārdomu un iedvesmas pilns, lai Sāra Džoisa jeb nu jau Rumer būtu izlēmusi sākt mūziķes karjeru. 2010.gada debijas albums "Seasons Of My Soul" dzimtenē atnesa Sārai Platīna diska statusu - ļaudis bija sajūsmā par "jauno Kārpenteri"! "Boys Don't Cry" gan nav guvis tik lielus panākumus topos, taču viegli un plūstoši turpina debijas plates aizsāktās noskaņas, emocijas un sajūtas. Kad skaistā pavasara dienā augšpēdu guli zaļā zālīte, skaties zilās debesīs, mēģinot sazīmēt lēni slīdošajos mākoņos kādu dzīvnieku vai mehānisku palīgierīci baudas gūšanai sievietēm, ir tikai viens elements, kas no šīs ainavas nepazūd nekad - tā ir strautiņa čalošana. Saule noriet, mākoņi vairs nav saskatāmi, zālīte noraso, bet strautiņš - viņš čalo dienu un nakti bez apstājas. Rumer ir šāds strautiņš. Var mainīties gadalaiki, oma vai valstu iekārtas, bet Sāra Džoisa vienkārši turpina čalot! Un tas vispirms nomierina un mirklīti vēlāk - iedvesmo.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru