Lai arī Brūks ir trenēts aktieris, viņš arī pēc soulmūzikas standartiem ir grandiozs šovmenis, pa skatuvi šļūcot, lēkājot un izdaroties, balsi spējot izlocīt amplitūdā no Otisa Redinga kasošās līdz Kērtisa Meifīlda falseta saldās, par amerikāņu kvinteta "JC Brooks & the Uptown Sound" līderi sajūsminās laikraksts "Chicago Tribune". Redings šo sauli pameta 1967.gadā, Meifīlds 1999.gada nogalē. Abi bija soulmūzika dižgari. Kāpēc viņus visus trīs salīdzina, ja reiz dzīvojuši tik dažādos laikos? Vienkārši Brūks par savu skatuves valodu ir izvēlējies kārtīgu "retrosoulu"!
Kas ir "retrosouls" vai "post-punk" souls, kā grupas stilu nodēvējuši paši mūziķi, dažos teikumos aprakstīt droši vien nav nedz iespējams, nedz vajadzīgs. Galvenais ir emociju viļņa raksturs, kas, klausoties dziesmu, no ausīm nonāk smadzenēs, kur tās tad arī izlemj, uz kurieni katru reizi konkrētais vilnis dosies - uz sirdi vai tuvāko atveri, caur kuru izvadās viss, kas lieks un nevajadzīgs. "Howl" atverēm ir par lielu! Tā, līdzīgi sniega bumbas efektam, ripinās, ripinās, līdz nemanot kļūst bīstama pat pašam tās ripinātājam. "Howl" ir liels! Liels albums, Brūks lēkā ne tikai pa skatuvi, viņš to pašu pavēl darīt klausītāju sirdīm. Viņa balsī dzirdami ne tikai pieminētie vecmeistari, bet arī, piemēram, Prinss un jā, arī Eta Džeimsa kaut vai! Mūsdienās, kad modē atkal viss dabiskais, kad visu var pārdot, uzkleksējot etiķeti "Gatavots pēc vecmāmiņas receptēm!", "JC Brooks & the Uptown Sound" aktuālākajam veikumam vajadzētu "aiziet" rūkdamam!
Foto raksta ievadā no themintla.com.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru