Viņdien avīzē redzēju reklāmu, ka pa 400 latiem var mierīgi aizlidot un pāris dienas padzīvoties pa Īslandi. Esmu jau sācis krāt naudu. Bet, kamēr mans ceļojuma uzkrājums vēl ir tikai Ls 1,28, Īslandes zemes burvība jābauda mūzikā, kas no tās nāk. Viens kārtējais apliecinājums, ka šajā vulkānu zemē talantu netrūkst, ir Valdimars Gudmundsons - padrukns vīrs, kurš dzied gan lēnīgas balādes, gan skarbāku roku. Viņa vārdā nosauktais kolektīvs "Valdimar" ir sekstets, un viņi spēlē īsteni īslandisku mūziku.
Kas mūziku padara īslandisku? Tas ir bagātīgais skanējums, ko tai piedod daudzie instrumenti un teksti, no kuriem neko nevar saprast. Ja kādreiz īslandes "standarts" bija jukusī Bjorka, tad šobrīd jau droši var teikt, ka jaunā šīs zemes mūziķu paaudze spēlē Eiropas vidējā klausītāja ausij daudz patīkamākā manierē. Bagātīgie instrumentālie un vokālie aranžējumi, grupa, kuras sastāvā ir vismaz seši septiņi dalībnieki - šķiet, šie ir šā brīža Īslandes mūzikas raksturīgākie rādītāji. Vai lai atceramies "Útidúr"!
"Valdimar" savās mājās ir pazīstami. Viņi ir tikuši nominēti Īslandes Mūzikas Balvai kā "Gada Spīdošākā cerība". Un pērnā gada nogalē viņi izdeva arī savu debijas plati "Undraland". To tad arī iespējams šeit noklausīties, pirms tam iemetot aci video dziesmai "Brotlentur hjá Loga", kurā pats Valdimars redzams visā savā krāšņumā.
Papildus resursi:
http://www.myspace.com/valdimarband
http://is-is.facebook.com/valdimarband
Foto raksta ievadā no grupas "Valdimar" profila portālā "MySpace".
Astoņdesmitajos viņus nepamanītu. Jo viņiem iztrūkst daudzu tā laika vizuālo atribūtu - Dītera Bolena lauvas krēpju frizūra, iespējami spilgtākas krāsas bikses, kam šaurie apakšējie stari sniedzas knapi līdz potītēm. Beigu galā viņiem nav tādu hitu, ar kuriem fonogrammas pavadībā varētu pelnīt naudu, uzstājoties krievu miljardieru ballītēs vai "Jaunā viļņa" pretīgi glamūrīgajos pasākumos. Bet astoņdesmitie viņos mīt. Viņu mūzikā.
"soft.nerd" ir vācu puika Kristians Bečmens, kas mūziku rada pārsvarā savā guļamistabā, ierakstu studijā vai virtuvē - viss vienalga. Galvenais, lai tā uzrunā viņu pašu. Viņam pievienojās Mihaels Noibers un Mārtins Vakerbauers, un trio "soft.nerd" bija gatavs.
Lai arī viņu mūzika tiek pielīdzināta astoņdesmito gadu sintipopam, tomēr tik vienkārši viss tur nav. Bez saprogrammētiem sintezatoriem un datoriem "soft.nerd" dziesmās izmanto arī bungas un ģitāras. Viņu jaunākā albuma "Sound Sound Sound" dziesma "Where Do You Go" tik pat labi varētu būt kādas "U2" dziesmas kovervresija - brīžiem šķiet, ka tur savā neatkārtojamā stilā ģitāru spēlē skotu supergrupas virtuozs Edžs.
"Viņš [Bečmens] ir iztrūkstošā saite starp Hosē Gonzālesu un "LCD Soundsystem," vēl tālajos grupas pirmssākumos 2008.gadā bija teikts "soft.nerd" profilā mūzikas portālā "last.fm". Šā gada vasarā trio izdeva savu otro studijas plati - jau pieminēto "Sound Sound Sound" (to visā pilnībā var noklausīties zem šī raksta), kas sekoja debijas albumam "Some Keys Are Brighter Than Others" (2009) un singlpatei "All The Same" (2010). "Tā ["soft.nerd" mūzika] ir kā nebeidzams virpulis starp dejošanu un sapņošanu. Izklausās dīvaini? Bet jums tas patiks!" Tad nu katrs var pārliecināties, vai "last.fm" nemuldās.
Papildus resursi:
http://softnerd.net
http://www.myspace.com/softnerdrocks
http://de-de.facebook.com/pages/softnerd
Foto raksta ievadā no "soft.nerd" profila portālā "MySpace".
"Talking Heads" klons. Tā tiek dēvēts Londonas alternatīvās mūzikas kvartets "Theme Park". Viņu debijas singls "A Mountain We Love" ir kā svaiga elpa pārdrazotajā mūsdienu mūzikas atmosfērā - tas dod cerību, ka cilvēki vēl rada tiešām labu mūziku.
No vasaras miega pamodusies visa mūzikas industrija. Tuvojoties rudenim, savas jaunās plates izdod viens pēc otra gan lielie smagsvari, gan debitanti, gan tie, kas pa vidu. Skaidrs, ka šīs nedēļas skaļākais vārds jauno albumu tabulā ir "Red Hot Chili Peppers" jaunā plate "I'm With You". Nenoliedozt savu veco perdelību, tomēr gribu apgalvot, ka tā nebūt nav nedēļas spicākā manta. Daudz vairāk saista Zeks Kondons un viņa Ņumeksikas apvienība "Beirut", par kuras balkāniskajiem ritmiem jau reiz bijis ieskats - viņu trešais albums "The Rip Trade", varu likt savu krāniņu ķīlā, neliks vilties. Un vēl divi stila ziņā pilnīgi pretēji albumi - amerikāņu roķeru "Young The Giant" debijas plate un Jaunzēlandes klasiskās mūzikas dziedātājās Heilijas Vesternas jau divpadsmitais albums "Paradiso" - arī šie vienkārši IR jānoklausās!
NEDĒĻAS SINGLS! "Theme Park" – "A Mountain We Love"
"Cults" – "Go Outside"
Jessie J – "Who's Laughing Now"
"Kaiser Chiefs" – "Man On Mars"
Katy B – "Witches Brew"
Bruno Mars – "Marry You"
"Owl City" – "Deer In The Headlights"
"Panic! At The Disco" – "Let's Kill Tonight"
Nicole Scherzinger – "Wet"
Ed Sheeran - "You Need Me, I Don't Need You"
"Taking Back Sunday" - "You Got Me"
Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Anterior" – "Echoes Of The Fallen"
"Beirut" – "The Rip Tide"
"Bombay Bicycle Club" – "A Different Kind Of Fix"
"Braid" – "Closer To Closed"
"Chimaira" – "The Age Of Hell"
"Cobra Starship" – "Night Shades"
"Cymbals Eat Guitars" – "Lense Alien"
David Guetta – "Nothing But The Beat"
Lil Wayne - "Tha Carter IV"
"Male Bonding" – "Endless Now"
"Parade" – "Parade"
Dolly Parton – "Better Day"
"Red Hot Chili Peppers" – "I'm With You"
"Tinariwen" – "Tassili"
"Butch Walker And The Black Widows" – "The Spade"
Hayley Westenra – "Paradiso"
"Work Of Art" – "In Progress"
"Young The Giant" – "Young The Giant"
It kā jau esmu pietiekamā vecumā, lai saprastu - ja albumam uz vāciņa ir ķēdēs sapinies monstrs, nekādas mīlas balādes, visticamāk, tajā atrodamas nav. Līdz trešajai dziesmai mati no rokām pacēlās uz krūtīm - kas par klasiskās mūzikas savienojumu ar roku! Un tad tie džeki sāka "dziedāt". Jeb, precīzāk, vemt pie mikrofona. Un mati nolaidās savās vietās. Skumīgi.
"Hard-Fi" – "Killer Sounds"
Angļu "Hard-Fi" ar savas trešās plates skaņu tiešām beidz nost! Tā nobeidz jebkuru vēlmi atrauties no šī piedzīvojuma, kas aizved tajos laikos, kad "New Order", likās, mainīs pasauli. Diemžēl tā nenotika. Tagad to mēģina "Hard-Fi".
Stephen Malkmus – "Mirror Traffic"
"The Beatles", "Arctic Monkeys", Lenijs Kravics. Tie ir tikai daži vārdi, kuri izsprūk, klausoties leģendārās amerikāņu rokgrupas "Pavement" dalībnieka Stīvena Malkmusa un grupas "The Jicks" plati "Mirror Traffic". Īstenībā "Pavement" daiļrade man ir kas pilnīgi jauns, tāpēc šis ir tas gadījums, kurš liks iepazīt to, ko daudzi visā pasaulē jau dēvē par kulta grupu.
Čārlzs spēlē ģitāru, dzied. Florence spēlē bungas, ģitāru un dzied. Viņa lieto alkoholu kā dulla un sapņi "frangliski". Robins spēlē basģitāru, viņam patīk "The Beatles" un "Motorhead", un viņš izskatās pēc Kurta Kobeina. Gregorijs dažreiz spēlē bungas. Dažreiz dzied kā Džeina Birkina. Džils spēlē vijoli. Reiz, kad viņš bija uzdejojis kādās mājas viesībās, viņu savā sastāvā uzņēma kāda populāra īru folkmūzikas grupa. Saimons spēlē čellu, bet Igors atrodas "vēju sekcijā" - trompete, klarnete un tuba ir viņa darbarīki.
Šī nav modernizēta Brāļu Grimmu pasakas "Brēmenes muzikanti" versija. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, šie, atšķirībā no saviem cekulainajiem, četrkājainajiem un astainajiem vācu kolēģiem, ir septiņi. Un, otrkārt, viņi nāk no Francijas. Un tā tev nav nekāda Vācija, kur visi tikai dzer alu un ēd desas. Francijā visi tikai bučojās, skaistuma nolūkos bāž ausīs melnās olīves un, ja publiskā tualetē gadījies pēdējās piles uzpilināt sev uz biksēm citiem redzamā vietā, trīs reizes skaļi saplaukšķina rociņas un iesaucas: "Olalāā!".
"Hold Your Horses!" nāk no mīlētāju pilsētas Parīzes. Viņi spēlē ne gluži tādu mūziku, kas rosinātu, svecēm degot un vīnam burbuļojot, sēdēt romantiskās vakariņās kāda smalkā restorānā. Drīzāk tā vedina tos, kam nav izdevies sameklēt sev šādu vakariņu biedru, parīvēties gar Eifeļa torni, kamēr, to vērojot, orgasms iestājas torņa ieejas uzraugam. "Hold Your Horses!" ir makten jautra kompānija - viņu dziesmas pa drusciņai atgādina īru tautas mūziku, pa drusciņai kamerorķestra mēģinājumu pēc jautras iepriekšējā vakara ballītes. Instrumentāli bagātīgas, asprātīgas un lipīgas ir franču debijas singlpates "Hold Your Horses!" (2008) dziesmas. Ne ar ko neatšķiras arī nupat maijā klajā nākušā singlplate "Sorry! Household". Dziesmu no tās "70 Million" ekselentā video versijā (īpaši daži kadri no 1:43) iespējams noskatīties zem šī raksta, bet tūlīt pēc tam visa debijas singlplate "Hold Your Horses!"
Papildus resursi:
http://www.myspace.com/holdyourhorsesparis
http://www.facebook.com/holdyourhorsesparis
Foto raksta ievadā kadrs no grupas "Hold Your Horses!" video dziesmai "70 Million" (eternallycool.net).
Jāatzīst, ir diezgan muļķīgi saukt par apskatu albuma, kurš iznācis 34 gadus atpakaļ, pastiprinātu klausīšanos. Un tomēr - lai saprastu rītdienu, ir labi zināt vakardienu. Bļin, es takš esmu gatavais filozofs... Lai nu kā, nav slikti laiku pa laikam paklausīties ko "iestāvējušu" un tieši tāpēc varbūt pat labāku kā visu mūsdienīgo. Šī plate manās rokās nonāca nejauši, ejot ne to legālāko ceļu. To sapratu, kad gribēju palasīties diska brošūriņu - tā bija japāņu valodā. Bet pati "Queen" mūzika savu vērtību nezaudē nevienā pasaules malā.
"News Of The World" ir "Queen" sestā studijas plate un nosacīti sadalās divās daļās - pirmās divas dziesmas "We Will Rock You" un "We Are The Champions", un visas pārējās. Jo šīs pirmās ir gana zināmas un nodrillētas dziesmas, bet pārējās ne tik ļoti. Būtībā lielākā daļa auditorijas, domājams, šo albumu varētu arī klausīties kā kaut ko jaunu, īpaši tie, kas "Queen" zina tikai no viņu "Best of" izlasēm.
Pēdējos gados apzināti esmu centies iegūt iespējami vairāk "Queen" plašu, jo ir bijusi vēlme paklausīties dziesma, kuras stāv aiz pieminētajām labāko dziesmu izlasēm. Viena no pirmajām kasetēm, ko bērnībā/jaunībā nopirku, bija "Queen" 1991.gada albums "Innuendo". Īstenībā pirku "Nazareth" albumu, kas bija kasetes otrajā pusē, bet līdz tai lāga nemaz netiku. "Innunendo" man likās kā pilnība mūzikā, pati tituldziesma - kā mākslas darbs! Tāpēc vēlāk, šķirstot "Queen" labāko dziesmu izlases, nebeidzu brīnīties, kāpēc no šīs plates tajās iekļautas tikai "These Are the Days of Our Lives" un "The Show Must Go On". Tas bija iemesls secināt, ka patiesībā "Queen" albumos ir daudz vairāk "odziņu", nekā mums uzspiež ļaunie mūzikas industrijas onkuļi. Viena no tādām albuma "News Of The World" gadījumā ir dziesma "Spread Your Wings".
Gadu iepriekš, 1976.gadā, "Queen" bija izdevusi plati "A Day At The Races", ko pilnībā bija veidojuši paši bez nekādiem radošajiem un izpildproducentiem. Saņēmuši kritiku, ka šis albums ir garlaicīgs, Fredijs Merkūrijs kopā ar saviem puikām Braienu Meju, Rodžeru Teiloru un Džonu Dīkonu nolēma radīt ko "ne tik garlaicīgu" - plati "News Of The World". Bet baidos, ka grupai nebija iemesla ko tādu darīt, jo nosaukt par garlaicīgu plati, no kuras nāk tādi "Queen" šedevri kā "Love of My Life", "Bohemian Rhapsody" un "You're My Best Friend", var tikai kāds aptaurēts disko fans ar mikrofonam līdzīgu frizūru.
"Get Down, Make Love" ir viena no seksuāli vistiešākajām "Queen" dziesmām, kaut arī Merkūrijs uz skatuves ar savām neviennozīmīgajām kustībām par tādu varēja padarīt jebkuru skaņdarbu. "News Of The World" varbūt arī nav labākā "Queen" plate, taču, domājams, tiem laikiem tā bija gana progresīva un izaicinoša. Šī bija arī pirmā plate, kurā tika iekļautas vairāk abu pārējo dalībnieku - Teilora un Dīkona - komponētās dziesmas, pretstatā iepriekš dominējošajam tandēmam - Merkūrijs un Mejs. Baidos, ka šī plate neparādīsies pasaules rokmūzikas ietekmīgāko plašu topos, bet varbūt kāds, to šodien noklausoties, pēc 34 gadiem atradīs tajā to, ko nespēj rast mūsdienu mūzikā?
Albuma vērtējums: 6/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
Q: 3/5
Rolling Stone: 2,5/5
Astrīda Svāna ir dzimusi Somijā, taču, jau agri izrādījusi lielu interesi par angļu valodu, to apguvusi perfekti un arī dzied tajā, kas, protams, viņai pavēris ceļus klausītāju sirdīm daudzās pasaules valstīs. "Astrīdai Svānai vajadzētu saukties par somu popmūzikas princesi, taču viņa vienmēr bijusi pārāk spītīga, lai pieņemtu kaut kādus rāmjus un nosaukumus, ko uzliek mūzikas bizness," par jauno mākslinieci saka somu mūzikas portāls "Glue".
Jau agri, sešu gadu vecumā, Svāna iemācījās spēlēt klavieres; savu pirmo grupu viņa nodibināja piecpadsmit gados. Astrīda bija talantīga, to nenoliedza neviens, tāpēc bija tikai loģiski, ka, vēl nesasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, viņa jau uzstājās uz lielajām skatuvēm. Kādu laiku padziedājusi fona vokālu grupā "Treeball", Svāna izlēma pievērsties solo karjerai. Viņas debijas plate "Poverina" klajā nāca 2007.gadā. Kritiķi albumu salīdzināja ar Rufus Vainraita un Keitas Bušas labākajiem sniegumiem. "Harizmātiska dziedātāja," rezumēja portāls "Allmusic". Uz šī viļņa gadu vēlāk iznāca Svānas otrā plate "Spartan Picnic". Vēl pēc gada viņai pievienojās pavadošā grupa "The Drunk Lovers" un tapa plate "Better Then Wages"; šajā platē Svānas ģitārpopa skaņas jau pārmāc iepriekšējo albumu "indie" noskaņu.
Dažas nedēļas atpakaļ Svāna laida klajā īpašu albumu - amerikāņu astoņdesmito un deviņdesmito gadu grupas "Pavement" dziesmu koverversiju plati "Hits (Pavement For Girls)". ""Pavement" vienmēr bijusi mana mīļākā grupa, taču dažiem maniem vīriešu kārtas draugiem šī grupa bija viss!" intervijā mūzikas žurnālam "Spin" saka Svāna. "Man bija tendence tomēr nedaudz no šīs viņu apsēstības novirzīties. Bet viss mainījās 2010.gada maijā, kad kopā ar šiem fanātiķiem devos uz "Pavement" koncertu Anglijā. Tad es sapratu, ka man jāieraksta vesels koverversiju albums, lai sev atbildētu, ko man nozīmē "Pavement"."
Jauno plati šeit pielikt vēl nevaru, bet dziesmas "As Long As It´s Not You" (no plates "Spartan Picnic") video un visu albumu "Better Than Wages" gan.
Papildus resursi:
http://astridswan.blogspot.com
http://www.myspace.com/astridswan
http://www.facebook.com/pages/Astrid-Swan
Tuvojas rudens. Kā uztverot aizvien mazāk spīdošos saules starus, mežā zem tumši zaļām sūnām savu ceļu pretī debesīm sāk bekas un nedaudz vēlāk arī cūcenes; pat tajās mītošie tārpiņi sajūt tuvojošos gadalaiku maiņu. Lācis pilniem vaigiem ēd, lai uzkrātu taukus gaidāmajai ziemas guļai; viņš ēdot meža veltes, tās speciāli negremo kārtīgi, lai vairāk un labāk uzkrātos tauki; viņam tos vajadzēs, kad mēnešiem apkakājies gulēs alā, līdz atkal saule pamazām atgriezīsies savā vasaras orbītā, sildot visu dzīvo dabu. Vispirms sāks pilēt lāstekas, tad "fakuci" saviem speķa barotājiem parādīs zīlītes un dosies barības meklējumos pašas. Visbeidzot kāšos no siltajām zemēm atgriezīsies gājputni; bet lauku ļaudis kāsi ievilks plaušās un dosies laukā art zemi, lai zeltainās rudzu vārpas rudenī atkal nestu maizīti visam nākamajam gadam.
Šis nav fragments no Edvarta Virzas "Straumēniem". Šīs ir vīzijas, halicunācijas - ja gribat, kas rodas, klausoties austrāļu ambientās elektroniskās mūzikas projekta "Guerre" debijas singlplati "Darker My Love". Nekādas biogrāfijas, nekādi albumu uzskaitījumi - tikai mūzika dvēselei un prāta atbrīvošanai!
Papildus resursi:
http://guerreguerre.tumblr.com/
http://www.myspace.com/ripityripity
Foto raksta ievadā no "Guerre" profila portālā "MySpace".
Jau pavisam drīz, 11.oktobrī, savu trīspadsmito studijas plati "Ashes & Fire" piedzīvos savā dzimtenē ASV un ārpus tām jau gluži kulta muzikanta tēlā iedzīvojušais Raiens Ādams. Īpašs jaunais albums droši vien būs ar to, ka dažām dziesmām otro balsi iedziedājusi Nora Džounsa. Lai arī stilistiski, šķiet, nekas īpaši nav mainījies, nevienam neskādēs jau šobrīd ielūkoties pirmajā vēstnesī no jaunās plates dziesmā "Lucky Now".
Ir tik labi dažreiz tikai klausīties, nesaprotot neko no dziedātā. Man kā sliktam svešvalodu skoniekam tas nozīmē, ka es varu baudīt pilnīgi visu pasaules mūziku, izņemot "Raudāja māte, raudāja meita" un "Es uzkritīšu tev uz dzīslām" vai kā tur Laurītis dzied. Jo tajās es vismaz aptuveni saprotu, par ko ir runa. Bet mūziku daudz vieglāk ir baudīt, ja nav ne jausmas, par ko mākslinieks dzied.
Šeit būs viens tāds variants - grupa "Laika" no Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas. Tas ir kvartets ar Letīciju Mongi priekšgalā, kas spēlē un dzied argentīniešu poproku. Cik noprotams no informācijas spāņu valodā (kas man ir kā otrā dzimtā valoda tūlīt aiz gruzīnu), tad grupa radusies jau tālajā 2002.gadā, bet tikai piecus gadus vēlāk klajā nākusi tās debijas singlplate. Pavisam nesen "Laika" laida klajā pilno debijas plati, nosauktu savā vārdā. Nu ko, nav par skādi ieskatīties arī Argentīnas mūzikas dzīvē; cik te var ņemties ar tiem skandināviem, britiem un amerikāņiem. Divas no debijas albuma dziesmām "Corazón" un "Brújula" šeit zem raksta; tās iespējams arī lejupielādēt, ja nu gadījumā iepatīkas, bet, sekojot resursu norādēm, iespējams "nopumpāt" vēl daudz vairāk no mūsu jauno argentīniešu draugu radošā veikuma.
Līdz vidusskolas pēdējām klasēm Keitijas Hercigas dzīvē viss ritēja gluži kā pārējiem klasesbiedriem - mācības, kāda izklaide, pabučāšanās ar skolas futbola komandas kapteini (kā bieži rāda filmās). Bet tad tētis savai mīlulei uzdāvināja akustisko ģitāru. Un Keitijas dzīve izmanījās.
Kalifornijā (ASV) dzimusī un gada vecumā uz Kolorādo pārcēlusies Herciga kopš liktenīgā dāvinājuma savu dzīvi ir pārvērtusi par vienu dziesmu mūža garumā. 1997.gadā viņa kopā ar draugiem nodibināja savu pirmo grupu "Newcomers Home", kas iesākuma ievirzi - folkmūziku - pamazām nomainīja uz popu. Sākusi kā grupas bundziniece un fona dziedātāja, Herciga ātri izvirzījās skatuves priekšplānā, grupas beigu periodā kļūstot par tās līderi. Bet kaut kā tā sanāca, ka kolektīvs 2006.gadā pajuka.
Tomēr Hercigai jau, acīmredzot, bija zināma nojauta, ka dzīvē jāsāk apgūt jauni apvāršņi; viņa jau 2004.gadā uzsāka savu solo karjeru, izdodot debijas plati "Watch Them Fall". Tā iepatikās TV producentiem; divas dziesmas no albuma tika izmantotas TV šovu un filmu vajadzībām. Bet pašai Hercigai bija skaidrs, ka viņa izvēlējusies pareizo ceļu un turpināja ar jaunu plati "Weightless" (2006). Lai spodrinātu un veicinātu savu karjeru, pēc šī albuma Herziga pārcēlās uz Amerikas mūzikas Meku Nešvilu. Tālākais jau ir rutīnas darbs - festivāli, koncerti, intervijas.
Hercigas mūzikai piemīt kas bērnišķīgi tīrs. Dažas dziesmas, piemēram, "Forevermore", pilnīgi mierīgi varētu būt "Teletūbiju" galvenā muzikālā tēma. Netrūkst arī smeldzes; dziesma "I Hurt Too", domājams, ar asiņojošu sirdi liktu gaudot līdzi pat visnemuzikālākajam lauku krancim. Īsteni amerikāniska - tā varētu divos vārdos raksturot Herzigas mūziku. Tajā saklausāma neiztrūkstošā kantrī ietekme, bet principā dziedātāja ir atdevies vienam kārtīgam popam.
Pavisam drīz, 20.septembrī, klajā nāks jaunais Keitijas Herzigas albums "The Walking Sleep", ko, pavisam droši, varēs noklausīties šajā vietnē; taču šobrīd aicinu ieskatīties mākslinieces iepriekšējā daiļradē. Turpinājumā video dziesmai "Hey Na Na" no gaidāmās plates, kā arī viss 2008.gada albums "Apple Tree".
Papildus resursi:
http://www.katieherzig.com
http://www.myspace.com/katieherzig
http://www.facebook.com/pages/Katie-Herzig
Foto raksta ievadā no Keitijas Hercigas profila portālā "MySpace".
"Tur ir spēks, taču tas ir surogāts, otrreizējs materiāls," skarbs par britu kvarteta "Tribes" muzikālo vērtību ir "The Guardian" jauno grupu apskatnieks Pols Lesters. Protams, nekādi Bēthovena un Einšteina krustojums viņi nav; protams, ir daudz līdzīgā stilā spēlējošo grupu, bet, protams, lielākā daļa no tām ir mācējusi vairāk izcelt savu garlaicīgumu, nevis kā "Tribes" dziesmas "Sappho" video, pārvēršot kārtējo "indie-roka" vienu no miljona dziesmām par, ja ne baudījumu, tad jautru brīdi noteikti. Viņiem šonedēļ Nedēļas singla ķeblītis.
Noels Galahers, šķiet, beidzis brūķēt muti un ķēries pie kārtīgas muzicēšanas. Un, lai arī dirsējs, atvainojos, viņš ir pamatīgs, projekta "Noel Gallagher's High Flying Birds" debijas plates dziesmas "The Death Of You And Me" video ir mākslas darbs. Par to Noelam viens polšs! Visbeidzot, šķiet, "My Chemical Romance" būs beigusi dzīvot uz veciem lauriem, no plates "Danger Days: The True Lives of the Fabulous Killjoys" izmetot jau sesto singlu "The Only Hope For Me Is You". Tas labi - būs iemesls sākt strādāt pie nākamās plates.
Liela diena šodien Lenijas Kravicam - devītā plate "Black and White America" iziet tautās. Un, izrādās, arī tāds pirms desmit gadiem uzausis puisis Vils Jangs vēl turas pie mikrofona; arī viņam šonedēļ jauna plate. Ja galīgi nav, ko darīt, var paklausīties.
NEDĒĻAS SINGLS! "Tribes" – "Sappho"
"Black Veil Brides" – "Rebel Love Song"
"Bombay Bicycle Club" – "Shuffle"
"Deftones" – "Beauty School"
"Fountains Of Wayne" – "Someone's Gonna Break Your Heart"
Selena Gomez & "The Scene" – "Love You Like A Love Song"
Calvin Harris – "Feel So Close"
"My Chemical Romance" – "The Only Hope For Me Is You"
"Noel Gallagher's High Flying Birds" – "The Death Of You And Me"
Nerina Pallot – "Turn Me On Again"
"Rival Schools" – "Eyes Wide Open"
"The Vaccines" – "Norgaard"
Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Black Tide" – "Post Mortem"
"CSS" – "La Liberación"
"Fleshgod Apocalypse" – "Agony"
"Ghost Brigade" – "Until Fear No Longer Defines Us"
"Hard-Fi" – "Killer Sounds"
Lenny Kravitz – "Black And White America"
Stephen Malkmus – "Mirror Traffic"
"Mirror Mirror" – "Interiors"
"The Game" – "The R.E.D Album"
"The War On Drugs" – "Slave Ambient"
"Toddla T" – "Watch Me Dance"
Will Young – "Echoes"
"Wretch 32" – "Black And White"
Eksperimentālās britu dziesminieces Elizabetes Vollingas projekts iesākumā ieved tādā kā transā; šķiet, debesis virs galvas apstājas, pulkstenis vairs netikšķ un visapkārt iestājies miers. Tomēr jau pēc 20 minūtēm saproti, ka, klausoties plati, vienkārši esi aizmidzis. Ļoti laba plate noskaņai vēlā vakara stundā, bet Ceļu Satiksmes drošības direkcijai jaunajos ceļu satiksmes noteikumos būtu jāiekļauj norma, ka šo plati, braucot pie stūres, autovadītājs klausīties nedrīkst.
"Horse Feathers" – "House With No Name"
Portlandā (ASV) bāzētais "indie-popa" kvartets izdevis plati, kurā to vārdu "pops" var likt otrajā vietā, jo izteikti dominē tautas mūzika un instrumenti; ne jau latviešu, protams. Atceros, bērnībā Valdis Muktupāvels, uzlicis prievīti, pa televizoru iepazīstināja bērnus ar kokli, stabulītēm un citām tautiskām uzpariktēm. "Horse Feathers" varētu būt Muktupāvela amerikāņu versija, tiesa, bez prievītēm.
"Man ir bijis tik traks ceļojums!" tā par savu jau desmit gadus ilgo mūziķa karjeru saka pats tikai 26 gadus vecais britu dziedātājs un komponists Čārlijs Simpsons. Un tiesa, savā pat vēl ne brieduma vecumā viņš ir paspējis gūt panākumus gan grupā "Busted", kas, starp citu, ieguvusi Britu Lielo mūzikas balvu, kā arī bijis galvenais balss vīrs alternatīva roka grupā "Fightstar". Tagad tam visam pievienojusies solo karjera - šīs nedēļas sākumā klajā nāca Simpsona debijas solo plate "Young Pilgrim".
Zinot, ka tīņa gados Simpsons aizrāvās ar tādām grupām kā "Sepultura" un "Deftones", liktos, arī viņa daiļradei vajadzētu balansēt uz "skaņu kakafoniju" (lai ko tas arī nozīmētu) savienotu ar vemšanai līdzīgiem akordiem piedziedājumos. Tomēr "Young Pilgrim" ir kaut kas pavisam pretējs; tā ir, kā to mēdz saukt mūzikas katalogos, "adult contemporary" mūzika jeb mūzika nobriedušiem, pieaugušiem cilvēkiem. ""Young Pilgrim" ir Čārlija Simpsona līdzšinējās karjeras augstākais punkts," pat tuvu patosam ir alternatīvās mūzikas portāla "Absolute Park" mūzikas apskatnieks Brodens Terijs. Šajās albuma divpadsmit dziesmās Simpsons ir apvienojis folku, akustisko un popmūziku vienā kokteilī, papildinot to ar bagātīgām harmonijām un pārdomātiem dziesmu tekstiem.
Kritika savu darbu ir izdarījusi - gan nopeļot, gan uzslavējot Simpsona pirmo solo veikumu, tagad savs vārds jāsaka klausītājiem. Tuvu ne ģeniāls, bet, šķiet, visnotaļ labs ir albums "Young Pilgrim"; iespējams, ar to patiešām sākas Čārlija Simpsona svētceļojums pretī savām mūziķa visaugstākajām virsotnēm. Plate zem šī raksta, bet pirms tam vēl video albuma ievadošajai dziesmai "Down Down Down".
Papildus resursi:
http://charliesimpsonmusic.com
http://www.myspace.com/charliesimpsonworldwide
Viena no lielākajām pārvērtībām pēdējā laikā; progress vai regress; piekāpšanās tirgus prasībām vai savai sirdsapziņai? Šie ir tikai daži jautājumi, kas nāk galvā, domājot par britu kvarteta "Arctic Monkeys" jauno plati "Suck It and See".
2002.gadā dibinātais kolektīvs "Arctic Monkeys" jau no paša sākuma bijis alternatīvā roka piekritēju teju vai ikona. Viņu debijas albumu "Whatever People Say I Am, That's What I'm Not" (2006) daudzi fani nolika savās guļamistabās svētbildes vietā; par viņiem rakstīja un runāja visi; "Allmucis", "The Guardian", "NME" - visi šie ietekmīgie mūzikas mediji albumu novērtēja ar maksimālo punktu skaitu. "Arctic Monkeys" bija gluži kā kults, kuru, pateicoties publicitātei, iepazina aizvien vairāk un vairāk ļaužu visā pasaulē.
"Suck It and See" ir grupas ceturtā studijas plate, un te jau viss vairs nav tik vienkārši. Arī es ieskaitos tajā auditorijas daļā, kura iepazina britus vispārējās psihozes rezultātā. Atklāti sakot - bez īpašām emocijām. Debijas albums neuzrunāja, tas likās pārāk vienmuļš un bez satura. Pēc gada iznākusī plate "Favourite Worst Nightmare" patika jau daudz labāk - dziesmas "Teddy Picker" un "Fluorescent Adolescent" lika neviennozīmīgo vērtējumu par grupu kaut kā ievirzīt gluži pozitīvās emocijās. Jaunā plate liek gluži vai starot laimē.
Šķiet, Artis Volfs žurnālā "Ir", aprakstot šo plati, teica, ka grupas līderis Alekss Tērners ar kolēģiem atgriezušies no sarežģītas mūzicēšanas uz vienkāršu - tas gan par pašam dziesmām, gan instrumentālajām partijām (īpaši ģitāru). Un ir grūti nesaskatīt fundamentālu atšķirību ar iepriekšējiem albumiem - lielākā daļa "Suck It and See" dziesmu ir hiti! Reāli radio hiti! Ja nezinātu, šķistu, ka klausies kaut ko pa vidu starp "Oasis", "Suede" un "Manic Street Preachers"; visu, tikai ne agrāk tik ekstrēmi alternatīvos "Arctic Monkeys".
Un atkal redzamā tendence - jo labāks albums, jo kritika novērtē zemāk. Bet labākais novērtējums ir nevis resnu onkuļu brillēs saliktās zvaigznītes, bet klausītāju balsojums ar savu maciņu. "Suck It and See" tikai dažās valstīs neiekļuva pārdotāko albumu labāko trijniekā. Debijas platei i ne tuvu tik labi negāja. Un šeit rodas tas jautājums - vai "Arcitic Monkeys", gluži tāpat kā "My Chemical Romance", ir gājuši pavadā ierakstu kompāniju un tirgus prasībām vai mainījušies, kā teiktu Šlesers, "no iekšām"? Domājams, pirmais. Un jo labāk. Jo "Suck It and See" jau nedēļu klausos "repeat" režīmā un nemaz negribās šajā ziņā ko mainīt. Albuma dziesma "Black Treacle" ir vienkārši šedevrs. Un visas pārējās - ideāls roks!
Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
The Guardian: 4/5
NME: 9/10
Pitchfork Media: 7,5/10
Q: 4/5
"Ja "Creedence Clearwater Revival" ar savu mazo "Thin Lizzy" krāniņu apaugļotu "Led Zeppelin", tad bērniņš, kurš tādā kārtā uzrastos pēc deviņiem mēnešiem, būtu neatturams grupas "Alabama Black Snakes" cienītājs," aptuveni šādi sevi raksturo dāņu roka apvienība "Alabama Black Snakes".
"Dibināta uz dubļaini mālainās roka vēstures pamatiem, "Alabama Black Snakes" spēlē tādu rokmūziku, kura patīk jūsu tēviem, vectēviem, sievastēviem un pat pretīgajiem onkuļiem liktu lēkāt pa deju grīdu," savā "MySpace" profilā sevi nebeidz slavēt pati grupa. Kvartets "Alabama Black Snakes" ar solistu Gregu T. priekšgalā patiešām spēlē nedaudz jau piemirstu, bet kārtīgu rokenrolu. Šos klausoties, mazliet sajutos neērti, ka pirmajā brīdi iedomājos šos par primitīviem un vulgāriem esot, bet godīgi - šis taču ir pamats visam, visai modernajai mūzikai, ko šodien klausāmies. Tāpēc šo puišu priekšā jānoņem cepures un/vai jādodas deju zālē uzlaist vienu valsi kopā ar sievastēvu.
Paši savu muzicēšanas stilu viņi dēvē par "Rhythm And Loose", tāpat kā savu debijas plati. "Enerģija, nevērība, kovboju cepures un viskijs - šie ir "Alabama Black Snakes" skatuves atslēgvārdi." Cik daudz tur tukšas muldēšanas, cik patiesības, grūti teikt, bet skaidrs ir viens - "Alabama Black Snakes" debijas plate "Rhythm And Loose" ir jādzird katram, kam sirdī roks, un kurš nesēj pieņemt visas tās ķēmošanās, kas no tā (roka) vēlāk ir izveidots. Tīra manta!
Papildus resursi:
http://www.myspace.com/alabamablacksnakes
http://www.facebook.com/pages/Alabama-Black-Snakes
Foto raksta ievadā no grupas "Alabama Black Snakes" profila portālā "Facebook".
- Kas ir "Hyde & Beast"?
- "Hyde" ir Deivs Haids (Dave Hyde; grupas "Futurheads" bundzinieks), "Beast" ir Neils Basets (Neil Bassett; grupas "Golden Virgins" bijušais basģitārists).
- Ko "Hyde & Beast" dara?
- "Hyde & Beast" ieraksta albumu. Haids labi dzied. Albums izklausās labi. Bīsts is laimīgs.
Šie ir daži jautājumi no pašintervijas grupas "Hyde & Beast" mājaslapā. Bet pa lielam šie divi jautājumi un atbildes parāda, ar ko ir darīšana. Tas ir duets, kurš, piepalīdzot dažiem palīgiem, ir ierakstījis plati "Slow Down", kas, šķiet, nāk no nenosakāma attāluma pagātnes. Viens periods varētu būt "T-Rex" un "Simon & Garfunkel" ziedu laiki pagājuša gadsimta sešdesmito septiņdesmito gadu mijā (dziesmas "(And the) Pictures In The Sky", "You Will be Lonely"). Laikam nebūs muldēts, ja atzītu, ka patiesībā visa plate ir vairāk vai mazāk ceļojums pagājušā gadsimta Vudstokas paaudzes mūzikā.
Paši albuma autori to nosauc par "maigi psihodēlisku". Britu raidstacija "BBC", plates "Slow Down" apskatā tam piekrīt, kā pozitīvu izceļot faktu, ka neviena albuma dziesma nepārsniedz trīs ar pusi minūtes, un tas neļauj nevienā dziesmā izvērst bezgalīgi garas ģitāru "džemošanas" partijas, kas tik ļoti populāras bija jau pieminētajos vecajos laikos, bet varbūt nebūtu īsti iederīgas mūsdienu ašajā dzīves ritmā. Tomēr "BBC" mūzikas apskatnieks Breds Barets uzskata, ka "Hyde & Beast" ir viens no veiksmīgākajiem mūsdienu grupu mēģinājumiem atgriezties "tajos" laikos.
Portāls "Allmusic" dueta debijas veikumu novērtējis ar 3,5 no 5 ballēm, plati slavē arī "New Musical Express", un ir skaidrs, ka tajā ir kas īpašs. Arī paaudzei, kas tajos laikos vai nu vēl tusēja tētiem pa oliņām vai jau slapināja ziķbiksēs, šis albums ies pie sirds. Tiesa, ar nosacījumu, ka tuva ir sešdesmito un septiņdesmito gadu rokmūzika. Bīsts un Basets ir veiksmīgi transformējuši tā laika mūzikas tendences mūsdienu auditorijas prasībām; patiesībā šo varētu nosaukt par vienu no modernās psihodēliskās mūzikas paraugiem. Katrā ziņā, ja jūsu vecāki šogad svin sudraba vai zelta kāzas, droši lieciet šo plati vakara deju nodaļai. Tiesa, pie nosacījuma, ja jūsu vecāki nav "Latvijas radio 2" fani.
Nu tad aiziet vecie, labie laiki! Iesākumam dziesmas "(And the) Pictures In The Sky" video un tad viss "Hyde & Beast" debijas albums "Slow Down".
Papildus resursi:
http://www.hydeandbeast.co.uk
http://www.myspace.com/hydebeast
http://www.facebook.com/hydeandbeast
Foto raksta ievadā no thenewmusicdaily.tumblr.com.
Gotye, īstajā vārdā Vouters De Bekers ir dzimis Beļģijā, bet jau bērnībā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Austrāliju. Šobrīd 31 gadu vecais mākslinieks vienmēr bijis muzikāli ļoti aktīvs, un pirms pusotra mēneša laida klajā savu trešo studijas plati "Making Mirrors".
Jau no bērnu dienām De Bekeru aizrāva dažādi mūzikas instrumenti, un viņš tos visus pēc kārtas apguva - vispirms klavieres, tad bungas, pēcāk vēl šo to. Tīņa vecumā De Bekers kopā ar savu skolasbiedru Lukasu Taranto un citiem nodibināja savu pirmo grupu "Downstares"; Taranto joprojām ir viens no De Bekera pavadošās grupas koncertos. Pēc vidusskolas, protams, grupa pajuka, bet studiju gados radās jauni domubiedri un atmosfēra - De Bekera vecāki pārvācās dzīvot uz citurieni, kur pēc studiju pabeigšanas bija jādodas arī pašam De Bekeram. Tā viņa un daudzskaitlīgo draugu rīcībā nonāca vesela māja, kuras lielākā bagātība bija - plaša skaņu plašu kolekcija.
2001.gadā De Bekers nolēma rīkoties - viņš ierakstīja dziesmu "Out Here in the Cold", pavairoja to piecdesmit matricās, ar flomāsteriem pats izkrāsoja visiem vāciņus, un izsūtīja CD dažādām radiostacijām. Atsauksmes bija pārsteidzoši labas, un tas deva beļģu austrālim iedvesmu un pārliecību, ka ir uz īstā ceļa. "Boardface" sauca De Bekera debijas plati, kas klajā nāca 2003.gadā. Gadu vēlāk viņa vecāki nolēma pārdod slaveno māju, un De Bekers daudzkārt mainīja dzīvesvietas, katrā no tām iekārtojot ierakstu studiju katru labāku par iepriekšējo. Tādā atmosfērā radās viņa otrā plate "Like Drawing Blood" (2006). Šai platei Austrālijā bija labi panākumi. Pa šo laiku De Bekers jau bija iekļuvis muzikālajā apritē - viņš uzstājās festivālos kopā ar tādām grupām kā "Coldplay", "Mogwai".
"Making Mirrors" ir loģisks turpinājums visam iepriekš notikušajam. Klausoties De Bekera plates, brīžiem ir grūti apjaust, ka izpildītājs ir viena un tā pati persona; ka tā ir viena un tā paša mākslinieka plate. Dažbrīd liekas, ka klausies kādu dziesmu izlasi - tik dažāds savā mūzikā ir "Gotye". No "Fatboy Slim" ritmiem līdz sešdesmito gadu noskaņām - klausoties De Bekera dziesmu "Learnalilgivinanlovin", šķiet, ka skan Fila Kolinsa atvadu plate "Going Back", bez paša specifiskā Kolinsa vokāla, protams. Tāpat kā iepriekšējām, arī platei "Making Mirrors" panākumi, galvenokārt, ir tikai Austrālijā. Bet tas jau neliedz ķenguru zemes gaumi iepazīt arī mums, odu un spindzeļu zemē. Skaists kopdarbs ar 21 gadus veco Jaunzēlandes dziedātāju Kimbru video dziesmai "Somebody That I Used to Know" turpinājumā. Tūlīt pēc tam De Bekera jeb "Gotye" pilns albums "Like Drawing Blood".
Tēvs ērģelnieks baznīcā, māte operdziedātāja, māsa - apģērbu dizainere. Mācības Dānijas un Zviedrijas Karaliskajās baletskolās. Kas dienās iznāk no bērna, kurš audzis šādos apstākļos? Dziedātāja, kas stilīgi ģērbjas un savos video klipos dejo baletam līdzīgas dejas! Viņu sauc Nanna Olanda Fabriciusa, viņai ir 26 gadi, dzimusi Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, bet šobrīd dzīvo Bruklinā (ASV). Atvasinot no uzvārda, viņa savu muzikālo projektu nosaukusi par "Oh Land", un šobrīd bauda savas otrās studijas plates panākumus.
"Pēc kā tā izklausās? Pēc kā smaržo? Pēc kā tā izskatās? Kā tā liek justies? Šos jautājumus es sev uzdodu ik reizi, kad komponēju jaunu dziesmu," saka pati Olanda. Viņa uzskata, ka izdodas visas šīs lietas apvienot katrā dziesmā, un par to viņa ir lepna. Tātad savu izvēli Olanda bija izdarīusi - čau baletam, labrīt mūzikai! 2008.gadā šī izvēle noveda pie debijas plates - albums "Fauna" tika labi ieredzēts pašmāju kritiķu vidū. Sapratusi, ka vairāk sasniegs, dzīvojot Jaunajā kontinentā, Olanda pārcēlās uz dzīvi ASV. Tur viņa sapazinās un sāka strādāt ar producentiem, kas slavu palīdzējuši sasniegt (vai sasniegto noturēt) gan grupai "Depeche Mode" (Deivs Makrakens), gan "Franz Ferdinand" un "Hot Chip" (Dens Kerijs).
Rezultāts ir plate "Oh Land"; tā nāca klajā šā gada pavasarī un dažos diskogrāfiju katalogos vispār tiek uzrādīta kā vienīgā "Oh Land" studijas plate. Arī albuma nosaukums ir tāds, kuru parasti izmanto debijas plašu nosaukšanai - pašas grupas vai mākslinieka vārds. Vai tas nozīmē, ka albumu "Fauna" Olanda neuzskata par pieminēšanas vērtu? Droši vien ne, jo albumam jau nav ne vainas. Tas brīžiem gan atgādina melodiju no kastītes, kam paceļ vāku un šīs melodijas pavadībā dejo plastmasas balerīna, bet, ņemot vērā to, ko zinām no Olandas dzīves stāsta, tas liekas tikai loģiski.
Albums "Fauna" ir noklausāms šeit apakšā. Bet pirms tā dziesmas "White Nights" no jaunā albuma video versija.
Papildus resursi:
http://www.ohlandmusic.com
http://www.myspace.com/ohlandmusic
http://www.facebook.com/OhLandMusic
Foto raksta ievadā no "Oh Land" profila portālā "MySpace".
Pagājušā nedēļā jau šķita, ka klāt rudens - vējš cilāja brunčus un rāva nost salmu cepurīti. Man nē - meitenēm! Es tāds staigāju tikai pa mājām. Un arī jaunāko singlu tabulas gaida ražas laiku rudenī. Piemēru, kā likt noklausīties mēslu, dod projekts "Professor Green" - kaut kāds "Eminem" pakaļdarītājs uztaisa jautrām grimasēm pilnu video, un, skat, vēl četras minūtes savas dzīves esi pavadījis bezjēdzīgi. Diemžēl šobrīd nav ieliekams izcils šīs nedēļas jaunums "Suede" vokālista Breta Andersona jaunais veikums dziesma "Brittle Heart", bet gan jau. Skaisti, protams, izskatās mums jau zināmais meiteņu piecnieks "Wonderland" viņu kārtējā balādē, kas sākas ar vārdu "nothing" - "Nothing Moves Me". Visbeidzot īstu Brīnumpasauli uzbur zviedru duets "The Sound of Arrows"; viņu dziesmas "M.A.G.I.C." video versija ir kā atgriešanās bērnībā lasītajā grāmatā "Palle viens pats pasaulē" - tā ir brāļa un māsas viena diena bez neviena cita cilvēka uz pasaules! Viena diena, kurā var darīt visu, kas ienāk prātā. Un man ienāca prātā šo dziesmu likt šīs nedēļas Goda singla vietā.
Man patīk, ka no jaunākajiem albumiem es praktiski nevienu nezinu. Pēc pieredzes tas nozīmē, ka no divpadsmit jaunajām platēm kādas trīs liks sajūsmā plaukšķināt rociņas, divas meklēt vemjamo maisiņu, bet pārējās droši vien nekur nemaz nevarēs noklausīties. Bet intuitīvi - tas Baksters Darijs ar savu "Happy Soup" droši vien ir labs! :)
NEDĒĻAS SINGLS! "The Sound Of Arrows" – "M.A.G.I.C"
"Battles" feat. Gary Numan – "My Machines"
Cloud Control – 'Gold Canary'
"Professor Green" – "At Your Inconvenience"
"The Wombats" – "Perfect Disease"
"Wonderland" – "Nothing Moves Me"
Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Cicada" – "Sunburst"
Baxter Dury – "Happy Soup"
"Eyes Set To Kill" – "Best Of Estk"
"Gazelle Twin" – "The Entire City"
"Horse Feathers" – "House With No Name"
"Hyde & Beast" – "Slow Down"
"I Break Horses" – "Hearts"
"Jedward" – "Victory"
"Kids In Glass Houses" – "In Gold Blood"
"Nero" – "Welcome Reality"
Charlie Simpson – "Young Pilgrim"
"The Thermals" – "Personal Life"
Ideāls poproks! Visiem "Panic! At The Disco" faniem šis rekomendējams kā obligātais šis vasaras klausīklis!
"Grimes" – "Geidi Primes"
Lai arī zem projekta "Grimes" maskējas kanādiešu performanču māksliniece Kleira Boučera, albums "Geidi Primes" izklausās kā ierakstīts kādā ķīniešu kaķu patversmē, brīdī, kad dzīvnieku kopējs uzkāpis veselam iemītnieku baram uz astes, pie kam - vienlaicīgi.
Foto raksta ievadā duets "The Sound Of Arrows" no www.bbqchickenrobot.com.
Neatlaidība un talants - šīs divas rakstura īpašības var uznest līdz slavas virsotnēm ikvienu. Bet ne ikvienam šīs īpašības piemīt. Terai Naomi piemīt. Sākusi ar vienu necilu video portālā "Youtube", viņa pakāpusies līdz pasaules lielāko skatuvju un labāko producentu līmenim. Pāris mēnešus atpakaļ klajā nāca Naomi otrā studijas plate "To Know I'm OK". Par to tad arī šis stāsts.
Dzimusi Ņujorkā (ASV) un pāris savus bērnības gadus pavadījusi vecāku lauku fermā, mazā Naomi nopietni sāka apgūt klasisko mūziku - gan balsi, gan klavierspēli. Skolotāji jau uzbūra nākotni, kurā visās pasaules lielākajās un slavenākajās operās gara acīm skatīja Naomi rišotā kleitiņā dziedam slavenu operu ārijas. Bet liktenis bija lēmis citādi. Pēc vidusskolas beigšanas Naomi vairāk kārojās spēlēt ģitāru un komponēt - tajā viņa rada savu dvēseles piepildījumu, un operām viena zvaigzne bija zudusi...
Būdama mūsdienīgs cilvēks un vēloties gūt apstiprinājumu, ka viņas daiļradi kāds novērtē, Naomi ar saviem sacerējumiem dalījās ar portāla "Youtube" lietotājiem. "Say It’s Possible" video guva atzinību mūzikas blogeru vidū; slava par Naomi nonāca arī līdz mūzikas industrijas darboņiem - "Universal-Island Records" noslēdza ar mākslinieci līgumu un 2007.gadā izdeva Naomi nosacīti debijas plati "Under the Influence". Nosacīti tāpēc, ka pirms tam divas plates - "Terra Naomi" (2002) un "Virtually" (2006) - Naomi izdeva bez ierakstu kompāniju palīdzības, vairāk "mājas vajadzībām". Šeit nu būs slavenais klips, kurš 2007.gadā ieguva Gada video titulu "Youtube" Balvas pasniegšanas ceremonijā.
Viens teiks mērķtiecīgs, otrs - kašķīgs, vēl trešais - pārdrošs. Ceturtais vēl piebildīs, ka vienkārši dulls sievišķis. Tādas droši vien būtu reakcijas Naomi lēmumam pēc debijas plates iznākšanas, kad viss, šķita, sāk iet aizvien labāk, atlaist savu producentu un par visām varītēm iegūt to, kuru vēlas visvairāk - titulēto Džonu Eleidžiju, kurš strādājis ar tādām zvaigznēm kā "Dave Matthews Band" un Džonu Maieru. "Visi apkārt man nebeidza atkārtot, ka man nav iespējams par jaunā albuma producentu dabūt Džonu Eleidžiju, vismaz, kamēr mums nebūs vairāk naudas un ierakstu kompānijas atbalsta," savā mājas lapā stāsta Naomi. "Es to nespēju pieņemt kā apmierinošu atbildi un atlaidu savu menedžmentu, un sāku meklēt ceļus pie Džona caur viņa menedžmentu. Viņi noklausījās manu albumu, mēs papļāpājām par mana jaunā albuma plāniem, viņi man izkārtoja tikšanos ar Džonu un, re, pāris mēnešus vēlāk mēs jau kopā strādājām studijā."
"To Know I'm OK" jau ir šīs kārotās kopdarbības rezultāts. Pie visiem velniem pasūtītas ierakstu kompānijas, un albums izdots pašas spēkiem. Neatkarīga savā pārliecībā Naomi ir arī jaunajā platē - tajā dominē viņas instrumentālais stils (ar pašas spēlētām klavieru partijām), melodiskām, dažbrīd varbūt pārāk banālām mīlas dziesmām, kas mijas ar ko skarbāku, ar diviem "štata" vijolniekiem (iespējams, atceroties mīlestību uz klasisko mūziku), bet pāri visam Naomi balss - ne tik skarba kā Alanisai Morisetei, ne tik drebelīga kā Sārai Maklakenai, bet sievišķīga un gaužām labi integrēta viņas pašas komponēto un spēlēto dziesmu "organismā".
Turpinājumā video dziesmai "I'll Be Waiting" no jaunās plates "To Know I'm OK", kā arī Naomi debijas plate "Under the Influence" visā pilnībā.
Papildus resursi:
http://www.terranaomi.com
http://www.myspace.com/terranaomi
http://www.facebook.com/terranaomi
Desmit gadi, četri studijas albumi, miljoniem fanu visā pasaulē, neskaitāmi Zelta un Platīna diski - šie ir tikai daži no rādītājiem, kas raksturo amerikāņu alternatīvā roka vienu no redzamākajām apvienībām "My Chemical Romance". "Danger Days: The True Lives of the Fabulous Killjoys" ir aktuālākais viņu albums; tas nāca klajā pagājušā gada novembrī un joprojām dārdina stadionus un arēnas, un fanu guļamistabas.
"Na Na Na (Na Na Na Na Na Na Na Na Na)" bija pirmais singls no albuma, un tas deva pārliecību, ka "My Chemical Romance" nekur tālu no 2006.gada "The Black Parade" nav aizgājusi - tieši šī plate iezīmēja grupas ceļu, vairāk vietas atvēlot komerciālai veiksmei. Melodiskas, roķīgas dziesmas ar īpašo Džerarda Veja vokālo izpildījumu un grupas gotisko ģērbšanās stilu radīja varbūt līdz tam nebijušu kombināciju ierakstu kompāniju piedāvājumā. Katrā ziņā "My Chemocal Romance" debijas plate "I Brought You My Bullets, You Brought Me Your Love" (2002) un "The Black Parade" ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas; un var tikai minēt, kura no tām grupas puišiem patiesi ir tuva un kura tuvāka ir ierakstu kompānijai "Repraise Records"...
"My Chemical Romance" šobrīd ir grupa, kuras katrs jauns albums ir notikums, kam savus izlaidumus velta ietekmīgākie mūzikas izdevumi. Acīmredzot ceļš bijis izvēlēts pareizi - reti kurā pasaules mūzikas lielvalstī "The Black Parade" nenopelnīja kādu Zelta vai Platīna disku. Pat pret "amīšiem" visnotaļ kritiski noskaņotie britu mūzikmīļi šo albumu "aizpirka" līdz divkārtējam Platīna diskam. Tā kā, veči, viss ir kārtībā! Mūzikas atšķirība "My Chemical Romance" aizsākumos un šobrīd ir ļoti acīmredzama, bet, ja viņi būtu palikuši debijas albuma stilā, es viņus šodien neklausītos.
Pateicoties "Grooveshark" sistēmai, aicinu klausīties un baudīt "My Chemical Romance" albumu "Danger Days: The True Lives of the Fabulous Killjoys" visā pilnībā.
Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4,5/5
Alternative Press: 4/5
Kerrang!: 5/5
NME: 8/10
Rolling Stone: 3,5/5
Spin: 7/10
Pēdējo divu gadu laikā Norvēģijas mūzikas debesīs ir sākusi spīdēt vēl viena spoža zvaigzne - divdesmit divus gadus vecais komponists un dziedātājs Sebastians Valdjērs. "Valdjēram ir tas retais komponista talants, kurš koncertos pieceļ kājās pat vidējā vecuma auditoriju," atzīst kāds viņa līdzgaitnieks.
Valdjērs komponē un izpilda interesantu mūziku. Tajā ir apvienots gan roks, gan "indie", tajā ir gluži psihodēliskas balss partijas, reizēm spraucas ārā elegantas sintezatoru, arī stīgu instrumentu un bungu partijas. Pagājuša gadā mākslinieks izdeva savu debijas plati "Rise Of The Urban Child", bet nu runā, ka gatavs esot arī otrais albums, pirmais vēstnesis no kura ir singls "We Never Get Away Anymore". Šo un citas dziesmas aicinu ievērtēt še zem raksta, kopā ar dažiem Valdjēra iepriekšējo gadu video - "Touch Of Soul" un "Luka". "Esmu ellē," dziesmā "Always In Love Or In Hell" ("Vienmēr iemīlējies vai [vienmēr] ellē") dzied norvēģis. Nu ko, cerams, lielākā daļa paliks neuzvārīti negantā, ragainā vīra mūžīgi vārošajā zupas katlā, bet izvēlēsies pirmo. Un vispirms jau attiecībā uz Valdjēra mūziku.
