"Creed" sola atgriezties

Pēc vētrainiem gadiem, kas nesuši sev līdzi gan neskaitāmus arestus par atrašanos publiskās vietās dzērumā, gan seksa skandālus, atklātībā parādoties orālā seksa video ar grūpijām, arī neadekvātu uzvešanos kontaktos ar Baltā nama administrāciju, ar skaidru skatu uz dzīvi sācis lūkoties grupas "Creed" līderis Skots Staps (Scott Stapp) (42). Ārstējis atkarību no alkohola un narkotikām, pēc tam mēģinājis slāpēt savu bipolāro traucējumu sekas, Staps sarunā ar žurnālu "Billborad" atzinis, ka ļoti vēlētos "Creed" atkalapvienošanos (grupa praktiski neeksistē no 2004.gada).

Savu nodomu nopietnību Staps apliecina ar ziņu, ka jau novembrī iznāks "Creed" retrospektīvs trīs CD komplekts ar visu grupas hitu akustiskajām versijām, fragmentiem no dažādiem koncertiem, kā arī iepriekš neizdotu dziesmu demo ierakstiem. Jauns "Creed" albums tiek plānots pēc pusotra gada. "Nekas nav akmenī cirsts, bet tas [jaunais albums] ir redzeslokā," atzīst Staps. "Mēs visi ["Creed" dalībnieki savā starpā] komunicējam, un ar to viss sakās."

Iepriekšējie desmit gadi Stapam maksāja gandrīz visu - karjeru, ģimeni, dzīvību galu galā. Bet liktenis bija vēlīgs, un Stapa sieva Džaklīna, sapratusi, ka vīra "dilēriumi" nav tikai alkohola un narkotiku radīti apziņas baltie plankumi, bet nopietna garīga slimība, pēc dažu nedēļu šķirtības atsāka komunikāciju ar laulāto, un savas attiecības kārtoja ne tikai pie ģimenes psihologa, bet arī TV realitātes šovā "Couples Therapy". "Bailes, protams, bija, bet mēs lēmumu [piedalīties] pieņēmām visa ģimene," žurnālam "Billboard" saka Džaklīna. "Mūsu pusauga dēlam (Stapu ģimenē kopā ir trīs bērni - aut.piez.) [lēmuma pieņemšanā] bija liela loma. Viņš teica: "Mamm, jums tas patiešām ir jāizdara!"." Piedalīties šajā realitātes šovā bija neomulīgi, atzīst Staps. "Jo iemesli, kāpēc tur atradāmies, bija īsti."

Turpinājumā TV kompānijas ABC sižets, kurā Stapu pāris stāsta par saviem pēdējo gadu pārdzīvojumiem un ceļu uz izdziedināsanu.

Foto raksta ievadā no žurnāla "People".

2015, www.musicstories.lv

Pēdējā vēstule no Vārānasī

Pilsēta Vārānasī, kam mūsu Dons jeb Arturs Šingirejs ir veltījis savu 2014.gada albumu, reālajā pasaulē nemaz nav tik romantiska kā dziesmas šajā platē. Ja, protams, par romantiku neuzskata... līķu dedzinašanu. Šajā Indijas pilsētā no visas milzīgās valsts cilvēki ierodas nomirt. Un tapt sadedzinātiem. Hinduisma skartie uzskata, ka, 24 stundu laikā pēc nāves topot sadedzinātam Vārānasī, tiek pārrauts mūžīgais pārdzimšanas loks, un cilvēks beidzot nonāk debesīs un bauda mūžīgo mieru. Šī viena miljona iedzīvotāju pilsēta 24 stundas diennaktī burtiski kūp. Tajā ir pat viesnīcas, kurās uzņem cilvēkus tikai tad, ja ir pierādījumi, ka tuvākajās 15 dienās viesis atstās šo pasauli, lai tad tūlīt pēc nāves varētu notikt šis reliģiskais ķermeņa dedzināšanas rituāls. 

Tomēr bez mūžīgajiem dūmiem un savu kārtu uz sārta gaidošajiem nelaiķu ķermeņiem šim kremēšanas rituālam ir arī kāda ekoloģiski biedējoša blakne. Proti, indieši tuvinieku pelnus neaprok, netur burciņā uz kamīna vai speciālās urnu novietnēs kapsētās. Kremēšanas rituāls ir veiksmīgi noslēdzies, ja aizgājēja pelni ir izkaisīti Gangas upē, kas apskalo Vārānasī. Ņemot vērā, ka hinduistiem Ganga ir svēta upe un tajā notiek dažādi rituāli, dažviet Gangas krasti atgādina ekoloģiskas katastrofas skartu vietu. Masveida mazgāšanās, līķu "aizpludināšana" pa straumi vai to mērkšana ūdenī pirms kremācijas, neievērojot nekādus sanitāros apstākļus, gada laikā prasa vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības, kuras izdzēsušas dažādas infekcijas slimības, ko pārnesājis Gangas ūdens.

Ne tik spīdoši arī iet Indijas svētajiem dzīvniekiem govīm, kuras Vārānasī klaiņo pa ielām kā pie mums kaķi vai suņi. Izrādās, kā raksta "Newsweek", Indijā esot ap trīs tūkstošiem nelegālu govju kautuvju, kas šo ragulopu gaļu tālāk pārdodot kā bifeļu gaļu. Domājams, tas ir ienesīgs bizness, jo gotiņas pašas klīst apkārt bez īpašas uzraudzības. Bet, ja kāds top pieķerts svēto govju slaktēšanā, viņam var tikt piespriests pat astoņu gadu ilgs cietumsods.

Par to tad arī Dona dziesmiņa "Pēdējā vēstule"... :)

Foto raksta ievadā no delfi.lv.

2015, www.musicstories.lv

Albumu divkaujas: kam tas ir izdevīgi?

Piektdiena, 13.novembris, daudzu tīņu vecuma mūzikas mīļotāju kalendāros jau ir iekrāsota sarkanā krāsā vai jebkā savādāk atzīmēta kā ļoti svarīga diena. Jo tieši šajā dienā vienlaicīgi klajā nāks divu popmūzikas ikonu - Džastina Bībera un grupas "One Direction" - jaunākie albumi. Atmetot vīpsnāšanu par šo mākslinieku radošo pienesumu mūzikas visumā, nevar nenovērtēt viņu ietekmi uz miljonu auditoriju un, līdz ar to, arī naudas plūsmu, kas šai auditorijai seko. Vai mūzikas izdevniecības šādus lēmumus pieņem apzināti un vai mūsdienās, kad mūzikas klausīšanās paradumi ir krasi mainījušies, šādi lēmumi maz ko spēj ietekmēt?

DATUMUS SASKAŅOJA PAT BĪTLI 

Pāršķirstot vēstures biezo sējumu lappuses, šāda sacensība - viena žanra divu ikonu albumu izdošana vienā dienā - nav nebijis notikums. Piemēram, 2007.gadā vienā un tajā pašā otrdienā savus albumus izdeva hiphopa grandi Kenja Vestss un "50 Cent". Cīņa gan izrādījās ne īpaši vienlīdzīga, jo Vesta albums "Graduation" izrādījās komerciāli ļoti veiksmīgs, tajā pašā laikā "50 Cent" plate "Curtis" netika uzņemta ar tik lielu sajūsmu un uzskatāma par Kērtisa Džeimsa Džeksona III ("50 Cent" īstais vārds) karjeras norieta sākumu. 

Tomēr, neskatoties uz savstarpējo konkurenci (bet varbūt tieši, pateicoties tai) pasaules ietekmīgāko grupu izdevniecības cenšas saskaņot jauno plašu izdošanas datumus. Žurnāls "Billboard", kurš šajā nedēļā pievērsies gaidāmajiem "13.novembra notikumiem", atgādina plaši zināmo patiesību, ka pat divas pasaules lielākās grupas - "The Beatles" un "The Rolling Stones" - savulaik saskaņojušas albumu izdošanas datumus. Tāpēc ziņa, ka "Sony Music" savu aizbilstāmo "One Direction" piekto albumu "Made in the A.M." izdos vienā dienā ar "Universal Music Group" pārstāvētā popa princīša Bībera atgriešanās plati, kurai vēl nav zināms nosaukums, zinātājiem neliekas tikai sakritība. Bet kurš no tā būs ieguvējs?

FAVORĪTS - BĪBERS

Kā žurnālam "Billboard" iztecies kāds vārdā neminēts mūzikas ierakstu komersants, "cīņa jau ir par vieniem un tiem pašiem dolāriem", jo gan "One Direction", gan Bībera auditorijas lielā mērā pārklājas. Taču mūsdienās ar saviem dolāriem par jaunajiem albumiem tiešā veidā "balso" retais. Un ļoti ticams, ka 13.novembrī abi albumi tiks klausīti uz nebēdu, izmantojot straumēšanas servisus "Spotify", "Apple Music" un pārējos (starp citu, laika posmā no 2013.gada septembra līdz 2014.gada septembrim straumējumu skaits pasaulē ir pieaudzis par 97%, ziņo "Billborad"). Tāpēc lielākā cīņa starp albumiem būs tieši digitālajā vidē. 

"Spotify" platformu veiksmīgi izmantojis Bībera menedžments, panākot, ka viņa singls "What Do You Mean?" no gaidāmās plates nedēļas laikā bija straumēts 40 miljonu reižu. Provizoriski Bīberam par labu runā fakts, ka "What Do You Mean?" debijas nedēļā "Billborad TOP 100" uzreiz ieņēma pirmo pozīciju (tur gan dziesma sabija tikai vienu nedēļu). "One Direction", savukārt, atkopjas pēc sava dalībnieka Zeina Malika aiziešanas no kolektīva un solo karjeras uzsākšanas. Kvarteta singls "Drag Me Down", lai arī debitēja "Billboard" topa 3.vietā, jau nedēļām atrodas aiz pirmā divdesmitnieka. Turklāt jaunieši ir pieļāvuši iespēju 2016.gadā paņemt atvaļinājumu, "One Direction" ir noguruši. Tā kā visas zvaigznes un prognozes norāda uz to, ka šajā albumu duelī, visticamāk, uzvarēs Bībers.

ATDEVA VIETU ADELEI?

Vai "13.novembris" ir nejaušību sakritība, atklās nākotnes mūzikas vēstures pētnieki. Vairāki neatkarīgi avoti "Billborad" apstiprinājuiši, ka "One Direction" jaunā albuma iznākšana no iepriekš paredzētā 20.novembra pārcelta par nedēļu agrāk, jo šajā datumā pēc četru gadu pārtraukuma plānots izdot jauno Adeles albumu, kam gan nav oficiāla apstiprinājuma. Tāpat kā oficiāla apstiprinājuma nav jauno Vesta, Bejonsī un Riannas albumu izdošanas datumiem, tāpēc līdz gada beigām, kad noslēgsies viens no aktīvākajiem albumu izdošanas gada periodiem, iespējas sagaidīt kārtējo dueli ir visai lielas.

Foto raksta ievadā no youtube.com.

2015, www.musicstories.lv

Cam - "Burning House" (singls, 2015)

Amerikāņu kantrī dziedātāja Kamarona Mārvela Oksa (Camaron Marvel Ochs) jeb Cam trīsdesmit gadu vecumā ir izdevusi savu debijas singlplati "Welcome to Cam Country", kuras dziesma "Burning House" bija viens no pagājušās vasaras melanholiskākajiem top 40 skaņdarbiem, kurš "Billboard TOP 100" tabulā pakāpās līdz 59.vietai. Jāatzīst, teicams rezultāts šāda tipa dziesmai. 

"2010.gadā man viss bija kārtībā," sarunā ar žurnālu "Billboard" atklāj Oksa, kura tajā laikā Stenfordas Universitātē studēja psiholoģiju. "Bet es atceros jautājam savai profesorei, ko man darīt. Un viņa teica: "Iedomājies sevi astoņdesmit gadu vecumā. Par ko tu vairāk nožēlotu neesam kaut ko izdarījusi vairāk - psiholoģiju vai mūziku?". Atbilde uz šo jautājumu tagad ir zināma. Atšķirībā no jautājuma, kas ir "Burning House" komerciālās veiksmes pamatā (pēc Roughstock.com datiem, ASV dziesma lejupielādēta 272 tūkstošus reižu). "Es nezinu," par panākumu iemesliem atklāta ir pati Oksa. Dziedot "Burning House" koncertos, māksliniece jau ir pamanījusi publikas labvēlīgo reakciju uz to. Acīmredzot cilvēki grib šo dziesmu atkārtoti klausīties arī mājās, domā Oksa. Galvenais, lai tā māja nav nodegusi...

Foto raksta ievadā no twitter.com.

2015, www.musicstories.lv

"Dawes" - "All Your Favorite Bands" (2015)

Kvartets "Dawes" šīs vasaras sākumu iegrieza ar savu ceturto albumu "All Your Favorite Bands". Apvienojot folkmūziku ar ģitārroku, brāļi Teilors un Grifins Goldsmiti, piespēlējot kolēģiem Vailijam Gelberam un Tajam Stretheimam, kā ierasts, piedāvā nepilnu stundu garu relaksācijas seansu. "Dawes" mūzika nekad nav bijusi uzbāzīga, un izņēmums nav arī jaunā plate. Tomēr daži akcenti ir gan.

Pirmkārt, "All Your Favorite Bands" skan daudz plašāk, brīvāk. Kaut vai, salīdzinot ar "Dawes" 2009.gada plati "North Hills". Tā vien šķiet, ka grupas ģitārvīrs Teilors Goldsmits ir atradis kādu iepriekš labi noslēptu vai vēl paša neatrastu telpu, kurā viņa ģitārspēle var izpausties visā tās krāšņumā. Lai arī garas dziesmas nav diez ko labs stils, kad klausies, piemēram, "I Can't Think About It Now", dairstreitīgās (no "Dire Straits") ģitāras partijas apvienojumā ar fona dziedātājām rada īsti roķīgu noskaņu, kas muzikāli kaut kur pat varbūt atgādina nelaiķa Džo Kokera pirmos albumus tālajos sešdesmitajos. 

Otrkārt, albums "All My Favorite Bands" (Visas manas mīļākās grupas)  arī ir veltīts ģitārista Goldsmita mīļākajām grupām. "Tituldziesmas galvenā doma ir [iekļauta vārdos]: "Un visas tavas mīļākās grupas var palikt kopā." Es zinu, ka manas mīļākās grupas ir patiesi liela daļa no tā, kas es esmu," portālam "Songfacts" saka Goldsmits. "Tās man palīdz nodefinēt pašam sevi, pārstāv mani, tās izraisa noteiktas emocionālas atmiņas." Šīs mīļākās grupas - Goldsmita gadījumā "Crosby, Stills and Nash", Džoni Mičela un Nīls Jangs - ir viņa ideāls, uz kuru tiekties.

Mūzikas žurnāls "Mojo" šo plati nodēvējis par "Dawes" "gaidītu atgriešanos pirmo divu albumu komforta zonā" pēc "drūmā" 2013.gada darba "Stories Don't End". "All Your Favorite Bands" var nosaukt visādi, tikai ne par drūmu. Tas ir lielisks pārdomu albums bez ambīcijām būt par vienīgo patiesību uz pasaules.

2015, www.musicstories.lv

Jesse Malin - "New York Before The War" (2015)

47 gadus vecais amerikāņu rokmūziķis Džesijs Malins (Jesse Malin) par solokarjeru daļēji var pateikties savam draugam Raianam Adamsam, kurš, izdzirdot Malina skaņdarbu demo versijas, uzstāja, ka tiem jātop izdotiem solo albumā. Vēl vairāk - Adams pieteicās būt par šīs topošās plates producentu, kaut gan nekad agrāk to nebija sarījis. Proti, producējis albumus. 

2001.gadā sešu dienu laikā Ņujorkā tapa ierakstīts albums "The Fine Art of Self Destruction". Apvienotajā Karalistē tas tika izdots nākamā gada oktobrī, un britu prese plati nodēvēja par teju gada labāko debiju. Malins ir caurcaurēm rokenrola mākslinieks. Viņa elku sarakstā ir gan Stīvs Ērls, gan Nīls Jangs, protams, kur nu bez Toma Veita un Brūsa Springstīna. 

Šī gada pavasarī Malins izdeva savu septīto studijas rimbuli ar biedējošo nosaukumu "New York Before The War" (Ņujorka pirms kara). Nav īsti skaidrs, kādu tieši karu Malins ir domājis. Cerams, ka ne to, kurā šauj, bet, labākajā gadījumā, to, ko ik dienu katram jāizcīna ar sevi, vai kaut kādu līdzīgu bla, bla, bla. Jo Malina jaunajai platei ieroči nepiestāv. Tās ir pozitīvas enerģijas pilnas 13 dziesmas, kas vairāk būtu piemērojamas brīvdabas dejām ugunsdzēsēju pūtēju orķestra pavadībā ar nosacījumu, ka orķestris nav ieradies.  

Plates "New York Before The War" virsotne ir dziesma "Addicted". Arī tas ir skaņdarbs, kura pavadībā var nebēdnīgi lēkāt uz vienas kājas vai stāvēt uz galvas. Tomēr šai dziesmai ir skumja vēsture. To Malins veltījis savam draugam un kaimiņam Arturo Vegam (1947-2013). Viņš bija grafiskais dizainers, kurš savulaik radīja grupas "The Ramones" logotipu. "Visa mana mūzika ir personīga," Malinu citē portāls Songfacts.com. 

2015, www.musicstories.lv

Melomāniem dzīve ir kļuvusi lētāka

Virtuves sarunās teju par pieklājības normu tiek uzskatīta vietā un nevietā izdvesta nopūta: "Jā, viss ir kļuvis tik dārgs! Tik dārgs!" Un pārējiem, spēlējot līdzi šo pieklājības spēli, neatliek nekas cits, kā piekrītoši māt ar galvu vai reizēm pašiem, atkal vietā vai nevietā, izteikt šo pašu frāzi. Bet vai tā tiešām ir patiesībai atbilstoša? Vai tiešām dzīve gadu no gada kļūst dārgāka? Rakstnieks un sleju autors Kevins Manejs (Kevin Maney) žurnāla "Newsweek" Eiropas izdevumā nupat salīdzinājis dzīves dārdzību 1979.gadā ar mūsdienu cenām, piemērojot inflācijas koeficentus. Un viņa secinājumi nebūt nav tik vienprātīgi kā virtuves sarunās ierasts.

VIEDTĀLRUŅI ĻAUJ BŪTISKI IETAUPĪT

Telefons. Kopš tā izgudrošanas bez telefona nav iedomājama cilvēka ikdiena. Trīsdesmit gadus atpakaļ telefons bija lielā daļā dzīvokļu un teju visās iestādēs. Telefona aparāts nemaksāja neko daudz, taču sarunas gan. Piemēram, 1979.gadā, Manejs aprēķinājis, ASV vietējie zvani izmaksāja vidēji $325 gadā, kas būtu $1068 2015.gadā. Manejs rēķina, ka aptuveni tikpat vidēji 2015.gadā katrs amerikānis maksā par mobilā tālruņa sarunām. Daudz vairāk nācās maksāt par starptautiskajām sarunām - 1979.gadā telekomunikāciju uzņēmums "AT&T" par šādām sarunām iekasēja $1,34 jeb $4,40 mūsdienu ekvivalentā. Izmantojot "Skype", mēs no šādām summām varam izvairīties, nemaksājot neko vai maksājot dažus centus par minūti. Protams, mūsdienās daudz lielāka investīcija ir pats tālruņa aparāts, bet arī to katrs var izvēlēties, atbilstoši savai rocībai. Trīsdesmit gadus atpakaļ parādījās arī automātiskie atbildētāji, kas maksāja aptuveni $125 ($410 2015.gadā). Mūsdienās šāds pakalpojums ir pieejams pie katra mobilā telefona operatora, un pārsvarā tas ir bez maksas.

Tas pats telefons viedtālruņa izskatā nodrošina vēl arī daudzas citas funkcijas. Piemēram, katrā tālrunī ir kalkulators, tātad nav jaiegādājās arī tas. Viedtālruņi piedāvā navigācijas kartes, tātad, lai uz kuru pasaules malu dotos, nav jāpiepērk pilns čemodāns ar atlantiem un ceļa kartēm. Visbeidzot, tālrunī tagad var lasīt gan ziņas, gan grāmatas, gan sekot līdzi laika prognozei un izklaidēt sevi, spēlējot tūkstošiem spēļu, daudzas no kurām ir bez maksas vai par simbolisku samaksu. Visredzamāko revolūciju viedtālruņi ir radījuši foto piederumu biznesā. Ja pirms trīsdemit gadiem, lai paņemtu rokās fotogrāfiju, bija jānopērk fotokamera, fotofilmiņa, ķimikālijas filmiņas attīstīšanai, iekārtas bilžu taisīšanai un jārēķinās ar teju veselu dienu būt ieslodzītam tumšā telpā ar sarkano gaismu, tad tagad vienkārši paņem viedtālruni un radi fotogrāfijas, kuras kvalitātes ziņā ir daudzkārt pārākas par ar ziepjutraukiem uzņemtajām miglas bildēm. Un vienīgā investīcija ir viedtālrunis, kurš jau tā darījis daudz laba (sk. augstāk). 

MELOMĀNI VAR ATĻAUTIES VAIRĀK

Kas notiek ar mūziku? Vai viens kārtīgs melomāns šodien par to pašu naudu var atļauties klausīties vairāk kā pirms trīsdesmit gadiem?  Atbilde ir: "Pilnīgi noteikti!". 1979.gadā, kad tika izlaists pirmais "Sony Walkman" audiokasešu atskaņotājs, tas maksāja $150 ($493). Katrs albums kasetē bija nopērkams par $9 ($30). Mūsdienās mūzikas atskaņotājs katrā viedtālrunī ir iekļauts jau programmatūrā, un par $9 mēnesī (1979.gada ekvivalents būtu 2,75 dolāri), izmantojot "Spotify" vai kādu citu no straumēšanas servisiem, iespējams noklausīties praktiski jebkuru albumu. Jā, papildus var nākties maksāt par datu pārraidi, ja vien neesi wi-fi zonā vai neesi savu mūziku iepriekš ielādējis Ofline režīmā. Taču tas ir nieks, salīdzinot ar "Walkman" kasešu atskaņotāju blaknēm - ar vienu bateriju komplektu kaseti normāli bija iespējams noklausīties varbūt trīs reizes no sākuma līdz beigām. Tālāk jau tā sāka vilkties, līdz baterijas izbeidzās pavisam. Un tās polsterētās austiņas!...

Manejs savā rakstā ir apskatījis arī citas sadzīves izmaksas, salīdzinot tās 1979.gadā un 2015.gadā. Piemēram, viņš saka, šodien ASV vidējā mājas cena ir $236 400, 1979.gadā tie bija $71 800. Ņemot talkā inflācijas koeficentus, Manejs ir sarēķinājis, ka šī 1979.gada summa mūsdienu naudas ekvivalentā ir $236 008. Tātad māju cenas nav mainījušās! Tad no kurienes ir šī pārliecība, ka dzīve ar katru gadu kļūst dārgāka? Atbilde, iespējams, slēpjas nesenajā Ekonomikas politikas institūta (Economic Policy Institute) pētījumā, kas atkāj, ka nodarbināto vidējā gada alga kopš 1979.gada, izņemot 10% visaugstāk atalgoto darbinieku, ir pieaugusi tikai par 15%. Ne absolūtajos algas ciparos, protams, bet naudas vērtības izteiksmē. Tāpēc pietiek kurnēt virtuvēs! Jāmetās jaunajās tehnoloģijās, jo tieši tās, kā reizi, palīdzēs taupīt. Dziesmu autortiesību turētāji gan, protams, par šādu pavērsienu aiz sajūsmas krēslus nelauž. Bet arī viņi dzīvo šajā straujajā pasaulē, kurā izdzīvo tas, kurš mainās.

Foto raksta ievadā no kitguru.net.

2015, www.musicstories.lv

"Love & Mercy" (2014)

"The Beach Boys" ir Amerikas mūzikas leģendas, grupa, kura Braiana Vilsona vadībā pagājušā gadsimta sešdesmitajos par publikas uzmanību sacentās ar pašiem Bītliem. Braians Vilsons, protams, bija "The Beach Boys" dzinējspēks, bet, kā jau ģēnijam pieklājas, talants mijās ar mentāliem traucējumiem. Un varbūt tieši tie palīdzēja Vilsonam radīt tādu mūziku, kādu līdz tam nebija sacerējis neviens cits. Ierakstos viņš izmantoja ne tikai plašu instrumentu spektru, bet arī dažādas sadzīves skaņas, piemēram, cilvēku sarunas vai suņu rejas.

To visu un citus personīgus stāstus par Vilsona dzīvi izstāsta šajā vasarā pirmizrādi piedzīvojusī filma "Love & Mercy", kas ir autobiogrāfisks stāsts par Vilsona dēmoniem un cīņu ar tiem. Filmā mūziķi spēlē divi aktieri - Vilsons jaunībā ir allaž jokaino lomu attēlotājs Pols Dano, bet jau brieduma gados Vilsons ir Džons Kusaks. 

Spilgti savu ārsta psihoterapeita Dr. Jūdžina Lendija lomu nospēlējis Pols Džiamati. Īstais Vilsons par filmu ir sajūsmā un uzskata to pat par ļoti reālistisku. Piemēram, pirmo reizi skatoties kinolenti, viņš, ieraugot Džiamati atveidoto ārstu Lendiju, bijis "pilnīgās bailēs". Savukārt par "Love & Mercy" labākajiem kadriem viņš nosaucis Kusaka un Elizabetes Banksas, kura atveido Vilsona pašreizējo sievu Melindu Ledbeteri, intīmos uzplaiksnījumus, kas viņam ļoti atgādinot tos laikus, kad tas notika reālajā dzīvē. 

Filmas, kas veidotas pēc patiesiem notikumiem, ir lielisks ieskats vēsturē. Ja tas ir ieskats sen pagājušos mūzikas notikumos, vēl jo labāk. "Love & Mercy" vilties liek tikai viena lieta. Proti, ne ar pušplēstu vārdu tajā nav norādes uz Vilsona tuvajām attiecībām ar slaveno psihopātu un slepkavu Čārlzu Mensonu. Ir lasīts, ka Mensons pat kādu laiku dzīvojis vienā no Vilsona mājām, un aptuveni jau tajā laikā policija sāka uzskaitīt zvērīgās slepkavības, kas Mensona rokām tapa izdarītas. Bet nekas, kinolentē dēmonu netrūkst tāpat, un nevar jau arī noliegt iespēju, ka draudzība ar Čārlzu Mensonu būtu kas tāds, ar ko Vilsons ne īpaši lepojas.

2015, www.musicstories.lv

Elija Goldinga gatavojas kļūt populāra

28 gadus vecā britu dziedātāja Elija Goldinga neuzskata sevi par tik slavenu, lai viņas dziesmas "skanētu pa radio ik pēc piecām sekundēm," kā viņa izteikusies mūzikas žurnālam "Q". Daudzi gan ir pavisam pretējās domās - piemēram, dziedātāju līdz asarām noveda slavenās Bejonsī atzīšanās Britu mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā, ka Goldingas mūzikas viņai ļoti tīk. Tāpat Teilore Svifta aplaimoja angļu meiteni ar lomu savas dziesmas "Bad Blood" videoklipā. Un, kā zināms, viss, kam pieskarās Svifta, pārtop zeltā...

Bet visam savs laiks, un Goldinga ir pilna pārliecības, ka viņas trešais albums, kurš klajā nāks novembrī, viņas vārdu popmūzikas vēsturē atstās nenokasāmu ne ar ko. Savai mūzikas izdevniecībai Goldinga pirms plates ierakstīšanas skaidri un gaiši deklarējusi, ka viņa "nebaidās radīt lielu popmūzikas ierakstu." Un, visticamāk, tāds tas arī būs, jo pie plates darbojas vesela plejāde izcilu producentu kā, piemēram, ar Liliju Allenu un Kelliju Klārksoni strādājošais Gregs Kurstins un leģendārais Makss Mārtins, kurš iedvesmojis gan Britniju Spīrsu, gan to pašu Sviftu, gan "The Weeknd". Turklāt studijā kopā ar Goldingu manāmi rosāmies arī neo-house dueta "Disclosure" puiši un "OneRepublic" līderis Raians Teders.

"Man ir vesels lērums dziesmu," Goldinga jūsmo. "Dažas [no albuma dziesmām] ir masīvas popa himnas, domātas lielam cilvēku pūlim." Un tas jau it kā nebūbu nekas jauns. Bet novitāte ir Goldingas dziesmu teksti - jau ierastajai mīlestības tēmai nu klāt piepulcējušies izteikti politiski domugraudi par bezpajumtniekiem, dzīvnieku tiesībām un globālo sasilšanu. "Es visu laiku par [daudzām] lietām palieku dusmīga," dziedātāja atzīst intervijā žurnālam "Q", turpat piebilstot, ka vispār jau uz albuma beigām dziesmās viss nostāsies vecajās vietās, un mīlestības tēma atkal aizēnos stāstus par bomzīšiem un varžu diskrimināciju.

Foto no mtv.com.

2015, www.musicstories.lv

Vācu roka veterāni "Scorpions" atzīmē pusgadsimta jubileju

Ar plašu un labi apmeklētu pasaules tūri savu 50.pastāvēšanas gadu atzīmē vācu supergrupa "Scorpions". Grupu 1965.gadā Hanoverē dibināja joprojām tās ģitārists Rūdolfs Šenkers (67), bet no 1969.gada tajā ar viņu uzticamā tandēmā darbojas vokālists Klauss Maine (67). 

APZINĀTS MĒRĶIS - STARPTAUTISKI PANĀKUMI

"Skorpionu" mērķis bija pasaules iekarošana (tieši tāpēc viņi jau no pašiem pirmsākumiem dzied tikai angliski). Žurnālam "Billboard", kura jaunākajā numurā grupai "Scorpions" atvēlēta īpaša vieta, Maine atstāsta kādu septiņdesmitajos gados notikušu sarunu ar grupas toreizējo producentu Koniju Planku. "Viņš gribēja, lai mēs parakstām [ierakstu līgumu] ar viņa mūzikas izdevēju. Es teicu: "Nē, šī vienošanās nav ar pietiekamu starptautisku potenciālu! Mēs gribam spēlēt visā pasaulē. Mēs gribam spēlēt Amerikā!" Un [Planks] smējās kā traks." "Turpini sapņot," Maine atcerās producentu sakām. "Šeit nav nekādu cerību." Plankam bija iemesls tā teikt, atzīst Maine, jo "tolaik nebija nevienas vācu grupas, kura būtu guvusi panākumus ASV."

Kad "Scorpions" ar savu mūziku patiešām iekaroja pasauli (no desmit grupas populārakajiem albumiem seši ir astoņdesmitajos gados izdotie), pat sāka likties, ka vācieši pēc 20.gadsimta vēstures peripetiju radītajām sekām pamazām atgūst pašapziņu. Vācieši kā nācija. "Mūsu paaudzei Vācijā nebija ar ko lepoties nacisma dēļ," saka Maine. "Mūsu vecāku paaudze karoja pret visu pasauli. Augot tādā vidē, kad parādījās rokenrols - Elviss [Preslijs], Little Richard -, tas bija: "Vauuu!" Mēs nesapratām vārdus, bet uztvērām vēstījumu. Tas bija mūsu ceļš ārā no mūsu tumšās vēstures." Šajā kontekstā nozīmīga vieta jāatvēl "Scorpions" dziesmai "Wind of Change", kuru daudzi joprojām uzskata par Aukstā kara beigu himnu. "Wind of Change" bija "Scoprions" augstākais punkts karjerā.

ATGRIEZĀS, JO PATĪK

2011. un 2012.gadā "Scorpions" nospēlēja savu atvadu tūri. Un tad 2013.gadā izdeva ļoti labi uzņemto plati "MTV Unplugged - Live in Athens". "Mēs domājām, ka beigsim uz augstas nots, bet tas [albums] aizgāja tik labi, tam bija tādi panākumi, likās, cilvēki grib vairāk "Scorpions"," atceras Šenkers. "Mēs padomājām, ka mums joprojām patīk to darīt [spēlēt]. Tad turpināsim to!" Un dienas gaismu ieraudzīja jauns "Scorpions" albums "Return to Forever". Platē ir gan pilnīgi jaunas dziesmas, gan vecāks materiāls no agrākiem gadiem. Un, protams, priekšā ir tūre, kas 2016.gadā vācu veterānus vedīs cauri Ziemeļamerikai, Eiropai, arī Āzijai un Dienvidamerikai. 

"Ierakstu kompānija prasīja no mums divus jaunus albumus, bet mēs teicām, ka negribam neko šobrīd apņemties [ierakstīt]," saka Šenkers. "Mēs gribam spēlēt, mēs gribam aizvadīt šo [50.jubilejas] ballīti, un mēs neko tālāk par 2016.gadu neplānojam. Taču, ja nāks kaut kas satriecošs, kāpēc nē?".

Foto raksta ievadā no the-scorpions.com.

2015, www.musicstories.lv

"The Weeknd" aizņem desmito daļu "Billboard" pirmā simtnieka

Lai arī Džastins Bībers (21) ir tas, kurš šīs nedēļas "Billboard TOP 100" ar savu atgriešanās dziesmu "What Do You Mean?" veido vēsturi - viņš kļuvis par visu laiku jaunāko vīriešu kārtas mākslinieku, kurš "Billboard" tabulā debijas nedēļā spējis ieņemt uzreiz 1.vietu -, nevar napamanīt masīvo Eibela Tesfeisa (25) jeb "The Weeknd" dominanci ietekmīgajā topā. Šīs nedēļas "Billboard TOP 100" ir atrodamas 10 (!!!) "The Weeknd" dziesmas!

Visaugstākajā pozīcijā (2.) atrodas "The Weeknd" dziesma "Can't Feel My Face", kura, visticamāk, turpinātu gorīties topa virsotnē, ja ne tas Bībers... Turpat nākamā pozīcijā (3.) ir vēl viens kanādieša darbs "The Hills". Līdz ar to "The Weeknd" "Billboard" topa 57 gadu garajā vēsturē ir iegājis kā pirmais vīrietis, kura divas dziesmas vienlaicīgi atrodamas topa pirmajā trijniekā (iepriekš tas 2008.gadā bija izdevies Riannai ar dziesmām "Whatever You Like" un "Live Your Life").

Protams, šāds grandiozs rezultāts ir bijis iespējams jaunās "The Weeknd" nupat iznākušās plates "Beauty Behind the Madness" dēļ. Albumā ir 14 dziemas, bet desmit no tām atrodamas pasaules ietekmīgākā mūzikas topa pirmajā simtniekā! Tas ir iespaidīgi. Un, atkal jau, gandrīz vai baisi.

Foto raksta ievadā no billboard.com.

2015, www.musicstories.lv

Bībera efekts

Džastins Bībers (21) ir atgriezies ar jaunu dziesmu un uzstāda jaunus globālos rekordus. Viņa jaunākais singls "What Do You Mean?" ir uzstādījis jaunu pirmās nedēļas absolūto straumēšanas rekordu, "Spotify" servisā piecu dienu laikā pēc publicēšanas (28.augustā) uzskaitot 21 miljonu atskaņojumu (šobrīd tie ir vairāk kā 41 miljons), ziņo vietne "Mashable". Tādējādi Bībers ir pārspējis puiku (nu jau) trio "One Direction",  kura jaunākā dziesma "Drag Me Down", publiskota 31.jūlijā, piecu dienu laikā sakrāja 20 miljonus skanējumu. 

Kapitulējis ir arī "Billboard TOP 100"! "What Do You Mean"?" ar vienu lēcienu taisnā trāpījumā ir ielēcis pašā topa virsotnē, bez ierunām liekot atkāpties tiem pašiem "One Direction", kuru "Drag Me Down" 22.augusta nedēļā debitēja "Billboard" topa 3.vietā (tiesa, jau pēc nedēļas dziesma bija nokritusies līdz 26.vietai, bet vēl pēc septiņām dienām, 5.septembrī, kritums sasniedza 31.pozīciju). 

Bībera efekts, gluži kā Teilores Sviftas, ir neizskaidrojms, taču acīmredzams. Vilkme, ar kādu popmūzikas industrijas radīts elks, kurš pietuvināts teju ikonas statusam, spēj aizraut miljonus, nav nenovērtējams. "What Do You Mean?", kas pilnīgi ne ar ko neatšķiras no tūkstošiem citu radio rotācijās esošu dziesmu, tikai tāpēc vien, ka to iedziedājis Džastins Bībers, ģenerē milzīgus panākumus. Piemēram, "iTunes" lejupielāžu veikalā "What Do You Mean?" pirktāko dziesmu topa augstāko pozīciju ieņēma jau piecas minūtes pēc publicēšanas!... Bībera efekts ir graujošs! Jāatzīst, pat biedējošs.

Raksta ievadā kadrs no videoklipa dziesmai "What Do You Mean?" (no www.aceshowbiz.com).

2015, www.musicstories.lv

Turcijā "Zvaigžņu kari" biedē reliģiskos līderus

Visā pasaulē filmas "Star Wars" jeb "Zvaigžņu kari" fani ar nepacietību gaida decembri, kad uz ekrāniem parādīsies šīs sci-fi sāgas septītā daļa "The Force Awakens". Tajā pašā laikā Turcijas konservatīvie viedokļu līderi ir nobažījušies, ka šī filma rada apdraudējumu islāmam, īpaši jauno turku vidū, ziņo "Newsweek" Eiropas izdevums.

DŽEDAISMU DEKLARĒ KĀ SAVU RELIĢIJU

"Zvaigžņu karu" skatītāji ir īpaša kasta pasaules populācijā. Kvēlākie šīs filmas fani savā starpā sazinās, izmantojot savu varoņu frāzes, rīko tematiskus pasākumus un pat savu dzīves stilu pakārto "Zvaigžņu karu" tēlu piekoptajam. Un tieši par to ir uztraukušies turki. Džedaju ordenis ir bruņinieku apvienība, kurā ietilpst skolotāji, zinātnieki, filozofi un kareivji, kas zināšanas un gudrību vērtē augstāk par visu citu. Viņi brīvprātīgi aizstāv vājākos, un viņu galvenais ierocis ir gaismas zobens. Viņi ir pozitīvais tēls. Viņu dzīves stilu dēvē par džedaismu. Filmā "Zvaigžņu kari".

Tajā pašā laikā kopš 2001.gada simtiem tūkstoši cilvēku, līdz šim galvenokārt no Lielbritānijas un Austrālijas, kā savu oficiālo reliģiju ir deklarējuši... džedaismu. "Kino var radīt pat izdomātu reliģiju," saka Stambulas Universitātes teoloģijas docents Bilals Jorulmazs, kura raksts par "Zvaigžņu karu" ietekmi uz tradicionālajām (šajā gadījumā - reālajām) reliģijām Turcijas laikrakstā "Diyanet" izraisīja plašu rezonansi. Baznīcai simpatizējošās avīzes slejās Jorulmazs apgalvoja, ka turku filmu industrija islāmu atspoguļo negatīvā gaismā. Bet lielāko ažiotāžu radīja docenta brīdinājums, ka arī Turcijā aizvien populārākas kļūst tādas "reliģijas" kā džedaisms. 

VEIDS, KĀ CĪNĪTIES PRET VALDĪBAS POLITIKU

Lai arī Turcijai, kuras 99% iedzīvotāju ir musulmaņi, džedaisms nekādu postu nodarīt nevar, šī nav pirmā reize, kad šajā it kā sekulārajā valstī par sevi liek runāt "Zvaigžņu karu" bruņinieki. Šā gada aprīlī kādas Turcijas universitātes studenti internetā ievietoja petīciju, kurā kā satīriska atbilde Turcijas valdības plāniem līdz 2015.gada beigām uzbūvēt 80 jaunas mošejas tika izteikts aicinājums celt arī Džedaju tempļus. "Daži domā, ka mēs esam muļķi," "Newsweek" saka petīcijas autors students Akins. "[Bet] džedaisms ir labs protesta kustības veids [lai cīnītos] pret Turcijas valdības politiku."

Šī politika ir neviennozīmīga. Turcijas konstitūcijā ir noteikts, ka valsts ir sekulāra, proti, baznīca ir nodalīta no valsts, un daudzu gadu garumā turku militārā diktatūra reliģiju pat apspieda. Bet, kopš 2002.gadā pie varas nonoāca Taisnīguma un attīstības partija (AK), islāms aizvien uzstājīgāk ieņem vietu turku ikdienā. Pirms diviem gadiem valdība atcēla aizliegumu valsts dienestā strādājošām sievietēm atrasties darba vietās seju aizsedzošos lakatos. Pirms gada tas pats tika attiecināts arī uz pamatskolu meitnēm. 2013.gadā, aizbildinoties ar alkoholisma apkarošanu jauniešu vidū, valstī tika ieviesti arī stingrāki alkohola tirdzniecības noteikumi.

Domājams, pēc jaunās "Zvaigžņu karu" filmas džedaistu rindas tikai kuplosies, kas nemaz nav slikti, jo redzams, ka pasaulē ir daudz cilvēku, kas zināšanas un vājāko aizstāvēšanu uzskata par "reliģijas vērtu nodarbi". Taču galvenais šajā stāstā ir apjausma, cik ietekmīga var būt popkultūra kombinācijā ar sociālo mediju spēku. Un, ja internets būtu izgudrots četrdesmit gadus atpakaļ, iespējams, mums, latviešiem, tagad būtu savs Ērika Tūtera* bruņinieku ordenis, kurā iekļūt varētu tikai tie, kas var uzkāpt kokā un nolikt 1960.gada GDA sporta normas.

* Ēriks Tūters ir Ulda Dumpja atveidotais tēls mākslas filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā".

Foto raksta ievadā no starwars.wikia.com.

2015, www.musicstories.lv

Kā no nekā radīt "Billboard" dziesmu Nr.1?

Protams, virsraksts ir pretenciozs. Nav jau tā, ka nav nekā. Bet nu tomēr - Jamaikas dziedātāja OMI jeb Omāra Semvela Paslija (28) vienīgā zināmā dziesma "Cheerleader" ir, vismaz pēdējos gados, vispārvērtētākā "Billboard TOP 100" dziesma Nr.1. Pirms divām nedēļām uz septiņām dienām atdevusi dziesmas Nr.1 titulu "The Weeknd" skaņdarbam "Can't Feel My Face", 5.septembra "Billboard" topā "Cheerleader" atkal ir augstākajā pozīcijā, to kopumā ieņemot jau sešas nedēļas. No vienas puses, tas ir mierinājums māksliniekiem, kuri rada viduvējas dziesmas, ka arī viņiem zināmu apstākļu sakritību rezultātā ir cerības sasniegt pašas virsotnes. No otras puses, iekšā dīdās jautājums - kā to varēja dabūt gatavu?!

"Cheerleader" ir neizteiksmīga, regeja stilā ieturēta dziesmiņa, kuru OMI izdeva 2012.gadā un par kuras eksistenci bez paša mākslinieka varbūt vēl nojauta arī ierakstu studijas apkopēja un skaņu inženieris, kurš, dziesmu ierakstot, aiz garlaicības pie pults, visticamāk, bija iemidzis. Tajā pašā laikā divdesmitgadīgais Hamburgas jauneklis Fīlikss Džeins (Felix Jaehn) bija aizrāvies ar dažādu dziesmu remiksu veidošnu, savus garadarbus ievietojot straumēšanas servisā "SoundCloud". Tieši tur viņu uzrunāja OMI ierakstu kompānijas "Ultra Music" pārstāvis Patriks Moksejs, lai piedāvātu remiksēt šo nevienam nezināmo dziesmu. Džeins piekrita.

"Es biju mājās kopā ar savu menedžeri, tas bija kādos divos naktī," mirkli, kurā viņš uzzināja, ka "Cheerleader" ir sasniedzis "Billborad TOP 100" virsotni, šī topa apkopotājam žurnālam "Billboard" atstāsta pats Džeins. "Es tam nespēju noticēt." Un tam noticēt tik tiešām ir grūti. Bet popmūzikā nav rets tas gadījums, kad aizmirstas vai nemaz nedzirdētas dziesmas, pateicoties to remiksiem, iegūst otro elpu. Visticamāk, šajā gadījumā, kad remikss bija jātaisa tik neizteiksmīgai dziesmai, talkā nāca paša Džeina personība. No piecu gadu vecuma viņš ir apguvis vijoles spēli. "Vecāki gribēja, lai es spēlēju bungas vai ģitāru, bet es uzstāju [uz vijoli]," atminas Džeins. Vēlāk viņš spēlējis arī jauniešu orķestrī, bet elektroniskajai mūzikai viņš pievērsās studiju laikā Londonā. Šķiet, tā ir Džeina priekšrocība - viņš elektronisko mūziku veido gluži kā analogo. "Neskatoties uz to, ka ka mana mūzika ir elektroniska, tā tiek veidota ar reāliem instrumentiem, vokālu un melodijām," žurnālam "Billboard" atzīst remiksu mākslinieks. Un viņš iet tālāk, nupat apstiprinot arī sadarbību ar Edu Šīranu un Džordžio Moroderu.

"Cheerleader" iekaroja topu virsotnes 48 valstīs. Dziesmas remikss "Spotify" servisā ir atskaņots vairāk kā 392 miljonus reižu (oriģināls - tikai nepilnus 25 miljonus reižu). Un viss liecina, ka "Billboard TOP 100" pirmo desmitnieku dziesma nepametīs vēl vismaz nedēļas desmit. Tāpēc mācīties no šī būs, ka popmūzikā, kā jebkurā citā mākslā, biznesā vai pat ģimenes dzīvē, brīdis, kad publika sajūk prātā, ir praktiski nenojaušams. 

 Foto raksta ievadā Fīlikss Džeins no motor.de.

2015, www.musicstories.lv

"We Are Your Friends" (2015)

Režisors: Makss Džozefs.

Lomās: Zaks Efrons, Vess Bentlejs u.c.

28.augustā uz 2300 kinoteātru ekrāniem ASV sāka demonstrēt dīdžeju un elektroniskās deju mūzikas (EDM) dzīvesstilu popularizējošu mākslas filmu "We Are Your Friends" ar Zaku Efronu galvenajā lomā. Viņš filmā atveido jaunu puisi Koulu Kārteru, kurš cenšas izrauties no savas dzīves stagnācijas lejupnesošās spirāles, piepildot savu mūža sapni - kļūt par dīdžeju. Pat neiedziļinoties niansēs, vai filma ir laba vai slikta, svarīgākais šajā stāstā ir tas, ka Holivuda beidzot pa īstam ķērusies pie EDM veltītu filmu veidošanas. Filmu par rokmūziķiem, dažādiem talantu šoviem un mūzikliem netrūkst, bet tādu īstu EDM kinolenšu, šķiet, līdz šim nav bijis daudz.

Ņemot vērā EDM milzīgo ietekmo mūsdienu popkultūrā, var prognozēt, ka "We Are Your Friends" panākumi neizpaliks, kaut vai ņemot vērā, ka filmā ar priekšnesumiem dalību ņem tādas EDM zvaigznes kā Alesso, Niki Romero un Dilons Frensis. Līdz ar kinolentes pirmizrādi iznācis arī tās skaņu celiņš, kurā iekļauti, piemēram, "Hook N Sling", "Fake Blood" un "Deorro" veidoti dziesmu remiksi, turklāt uzsvars ir ticis likts uz jauniem, speciāli filmai veidotiem skaņdarbiem. Turklāt "We Are Your Friends" ir lieliska iespēja (pat, ja mazliet teatralizēta) ielūkoties mūsdienu dīdžeju kultūrā un aizkulisēs, kurās jāizcīna kauja pēc kaujas, lai beigās atrastos uz skatuves daudzu desmitu tūkstošu fanu priekšā. Un tad ballīte var sākties!

2015, www.musicstories.lv

"Bon Jovi" - "Burning Bridges" (2015)

Roka veterāns Džons Bon Džovi (53) nupat laidis klajā savas grupas "Bon Jovi" trīspadsmito studijas albumu "Burning Bridges". Teiksim tā, jebkurš "Bon Jovi" albums ir zināma vērtība, protams, tikai attāli tuvojoties viņu agrīno gadu ierakstu ietekmei uz mūziku un tās industriju. Bon Džovi mūsdienu periodā ir lipīgu radio-formāta balāžu meistars, un dāmas, neatkarīgi no mentālā stāvokļa un gadu skaita pasē, viņa dēļ kļūst miklas joprojām. Izņēmums nav arī albums "Burning Bridges"; tajā ir viss, kas pie "Bon Jovi" piedienas - pieminētās balādes, roķīgi uzbudinošas spēka dziesmas, kāda atblāzma no astoņdesmito gadu hārdroka, un tas viss iepakots stadionu formāta aranžējumos, lai pasaule ne tikai dzirdētu, bet arī redzētu ("Bon Jovi" joprojām ir viena no aktīvākajām koncertējošām grupām pasaulē, pēdējo četru turneju laikā pardodot 10 miljonus biļešu, bet savā karjerā kopā no koncertēšanas nopelnot 937 miljonus ASV dolāru, pēc "Billboard Boxscore" datiem). Tomēr šis albums ir īpašs ar ko citu. Proti, pēc 32 gadu sadarbības "Bon Jovi" pārtrauc attiecības ar savu ierakstu kompāniju "Mercury Records".

VESELAS ĒRAS BEIGAS

"Tās ir veselas ēras beigas," sarunā ar žurnālu "Billborad" atzīst Bon Džovi. "Šajā ierakstu kompānijā es sabiju visu savu [radošo] dzīvi - 32 gadus. Es esmu ilglaicīgākais "Mercury" štata mākslinieks." Bet nu līgums ir lauzts. Protams, iemesls ir nauda. Pareizāk sakot, ierakstu kompānijas uzspiestie jaunie līguma nosacījumi, kā "Billborad" atklāj kāds no nozares un konkrētās situācijas pārzinātājiem. "Ierakstu kompānijas tagad grib visu, neatkarīgi no tā, kas tu esi," saka šis zinātājs, piekrītot, ka "Džonam nav jāpadodas". Bon Džovi arī nepadevās, bet cīnījās, vedot sarunas "ar [ierakstu komānijas] neskaitāmiem prezidentiem un izpilddirektoriem", kā viņš pats atzīst, taču bez rezultāta. "Tas salauza manu sirdi, bet bija pienācis laiks [Mercury] pamest." 

Īpaši sāpīgs šis pavērsiens Bon Džovi bija tāpēc, ka tieši "Mercury Records" izdevusi pilnīgi visus grupas līdzšinējos studijas albumus, jau sākot ar 1984.gada debiju "Bon Jovi". Un nevarētu teikt, ka šī sadarbība nav bijusi abpusēji izdevīga. Pēc "Nielsen Music" datiem, kopš "Bon Jovi" dibināšanas 1983.gadā, ASV vien ir pārdoti 21,8 miljoni grupas albumu kopiju. Pieci no "Bon Jovi" albumiem pabijuši "Billborad 200" albumu topa virsotnē, 25 dziesmas bijušas "Billborad Hot 100" sarakstā, desmit no kurām iekļuvušas topa desmitniekā, bet četras sasniegušas Nr.1 pozīciju (pēdējo reizi 1989.gadā ar "I'll Be There For You"). 

VISI TILTI NODEDZINĀTI

Atvadoties no "Mercury Records", "Bon Jovi" vadījušies pēc scenārija: ja bēres, tad ar salūtu! Jo šo attiecību pārtraukšana ir visa jaunā albuma vadmotīvs. Pirmkārt, plates nosaukums. "Sadedzinātie tilti". Atpakaļceļa nav. Sāpe un aizvainojums  ir iepīts arī dziesmu lirikā. "Pēc 30 uzticības gadiem // Tie ļauj tev izrakt kapu," ir rindiņas no plates tituldziesmas. Taču izskatās, ka "Mercury Records" tas ir atstājis vienaldzīgus. "Džons ir rokenrola ikona, un mēs esam lepni par viņa 30 gadu sadarbību ar "Mercury"," žurnālam "Billboard" saka kompānijas pārstāvis. "Mēs Džonam vēlam tikai labu." 

Kas notiks tālāk? "Bon Jovi" turpinās! Pat, neskatoties uz Bon Džovi ilglaicīgā cīņu biedra ģitārista Ričija Samboras "pēkšņo aiziešanu" no grupas. Pat neskatoties uz Bon Džovi neveiksmīgo mēģinājumu nopirkt futbola klubu "Biffalo Bills". Varbūt pat tieši, pateicoties tam! "Man ir daudz materiāla, par ko rakstīt [dziesmas]," viņš saka. Vēl vairāk - "Bon Jovi" jau ir nolikusi 2016.gadu kā savas nākamās plates iznākšanas gadu. "Ticiet man, jaunais ieraksts ir labs. (..) Tas ir kas tāds, par ko mēs lepojamies." Vēl gan tikai viens sīkums nokārtojams - jāatrod jauna ierakstu kompānija.

2015, www.musicstories.lv

"The Weeknd" - "Beauty Behind the Madness" (2015)

Šis nešaubīgi ir "The Weeknd" gads! Eibels Tesfeiss (25), kurš pieņēmis skatuves vārdu "The Weeknd", šobrīt ir topā. Viņa iedziedātā "Earned It" no jutelīgās filmas "Fifty Shades of Grey" tikai "Spotify" vien ir klausīta vairāk kā ceturtdaļu miljarda reižu. Pavisam nesen jūlijā "The Weeknd" kā pārsteiguma viesis Teilores Sviftas koncertā Ņūdžersijā 83 tūkstošu spiedzošu fanu priekšā nodziedāja savu šobrīd aktuālāko hitu "Cant't Feel My Face", kurš, turklāt, vēl pirms divām nedēļām bija "Billbord Top 100" pašā virsotnē, bet visā šajā pasaulē aktuālāko dziesmu simtniekā šobrīd ir pat trīs "The Weeknd" dziesmas. Ja vēl liekas par maz, "The Weeknd" ir arī jaunākā "Billboard" (5.septembra) numura vāka cilvēks... Ar "The Weeknd" ir aptrakuši daudzi. Stīvijs Vonders savā koncertā Ņujorkas Centrālparkā nesen nodziedāja dažus pantus no "Can't Feel My Face", bet Keitija Perija ir atzinusies, ka "The Weeknd" dziesma "Often" ir viņas mīļākā dziesma mīlējoties.

Vēl pavisam nesen "The Weeknd" mērķis nebūt nebija dominēt popmūzikas topos. Kad pirms dažiem gadiem ierakstu kompānijas "Republic Records" viceprezidents Neits Alberts devās uz Toronto, lai nolīgtu toreiz vēl nevienam nezināmo mākslinieku, kurš uzstājās sava toreizējā trio ietvaros, viņam nekas īsti neizdevās. "Es domāju, nav nekādu iemeslu, kāpēc viņš nevarētu kļūt par lielu popmūzikas balsi," Alberts savas pārdomas uztic žurnālam "Rolling Stone". "Bet viņam [par to] nebija intereses." Tiesa, pēc pusotra gada Albertam izdevās, un "Republic Records" līgumu ar mākslinieku parakstīja. Tā rezultāts bija 2013.gada albums "Kiss Land". Tas nesa vilšanos. Neskatoties uz to, ka tajā kā viesmākslinieks piedalījās arī hiphopa kultūras ikona Dreiks, pasaule plati īsti nepieņēma. ""Kiss Land" nebija tas, ko cilvēki vēlas klausīties radio," "The Weeknd" atzīst tagad. Depresija, nomāktība, pārcelšanās no Toronto uz Losandželosu. Un jauns sākums.

Lielais grūdiens bija "Republic Records" dotā iespēja dziesmu "Earned It" iekļaut filmas "Fifty Shades of Grey" skaņu celiņā. Tālāk sekoja sadabība ar jauno deju mūzikas princesi Arianu Grandi dziesmā "Love Me Harder", kuru producēja zviedru "sintīpopa burvis" Makss Mārtins. Viņš pēc tam pielika roku arī pie "Can't Feel My Face" tapšanas. "The Weeknd" atzīst, ka tieši Mārtinam bijusi galvenā ietekme jaunās plates "Beauty Behind the Madness" tapšanas beigu stadijā. "Tagad es gribu, lai manu mūziku klausās tik daudzi, cik vien iespējams," saka mākslinieks ar dīvaino frizūru, kurš mērķi netapt topos, acīmredzot, ir mainījis. Vēl vairāk - Tesfeisam esot sajūta, ka viņš mainot popkultūru. "Es nezinu, vai esmu pasaules virsotnē. Bet, pilnīgi noteikti, esmu savā virsotnē," atzīst "The Weeknd", labi zinot, ka tieši šobrīd viņš ir ieņēmis abas šīs virsotnes vienlaikus.

2015, www.musicstories.lv

Keith Richards - "Crosseyed Heart" (2015)

Gandrīz kā bērnībā katrs no (pārsvarā saviem) puņķiem aiz garlaicības ir veidojis dažādas figūriņas - pasaku tēlus, zvēriņus un personāžus no Margaritas Stārastes grāmatiņām -, arī grupas "The Rolling Stones" leģendām apvītais ģitārvīrs Kīts Ričards (71) 2011.gadā pēc "stounu" "Bigger Bang" tūres beigām, apnicies sēdēt palmā, visu laiku kaut ko ostīt un knaibīt par divām trešdaļām par sevi jaunāku meiteņu dibenus, Ņujorkā angažēja ierakstu studiju, lai kopā ar savu vecu čomu bundzinieku Stīvu Džordanu ierakstītu dažas dziesmas materiālam, kas varbūt reiz būs kaut kur noderīgs. Un izskatās, tā reize pienāks 18.septembrī, kad klajā nāks Ričarda pirmais solo albums 23 gadu laikā - "Crosseyed Heart".

Maestro iepriekšējais darbs "Main Offender" (1992), kas tapa ierakstīts kopā ar Ričarda grupu "X-Pensive Winos", bija samērā eksplozīvs un ārišķīgs. "Crosseyed Heart", turpretī, ir intīms. Kā veidojot puņķu figūriņas, kas ir piņķerīgs (arī puņķerīgs), precizitāti pieprasošs process, kurā nav vietas steigai un paviršībai, arī Ričardam, jauno plati ierakstot, bija laiks visu labi izsvērt, sarēķināt un rezultatu pasniegt, pašaprāt, vislabāko. "Crosseyed Heart" ir atrodams gan klasiskais rokenrols ("Trouble", "Something for Nothing"), gan Memfisas soulmūzikas aroms ("Lover's Plea"), gan sirdi žņaudzošas balādes ("Just a Gift"). "Dažas no šīm [dziesmām] nevar realizēt ar "stouniem", jūs saprotat, par ko es domāju," žurnālam "Rolling Stone" atzīst Ričards. "Tas ir pavisam kaut kas cits. Es nemaz nebiju tā apsvēris, ka ir pagājuši 20 dīvaini gadi, kopš es to darīju [ierakstīju savu solo albumu]. Laiks skrien!"

"Vienmēr esmu meklējis dziesmu, kurā es varētu iekļaut arī dāmu [vokālu]," atklājot "Crosseyed Heart" tapšanas nianses, turpina Ričards. Un viņš tādu ir atradis. Tā ir Nora Džounsa, kas kopā ar sirmo stīgu meistaru jaunajā platē iedziedājusi dziesmu "Illusion", kas, kā uzskata žurnāla "Rolling Stone" kritiķi, acīmredzot jau noklausījušies visu materiālu, ir viena no plates virsotnēm. Savā ziņā var uzskatīt, ka "Crosseyed Heart" izģērbj Ričardu pavisam plikiņu, atklājot, ka dziļi, dziļi dvēselē, atšķirībā no publiski kultivētā tēla, viņš ir jūtīgs, pat sentimentāls. No otras puses, redzēt Ričardu plikiņu... Nu, teiksim tā, dažas citas lietas dzīvē gribētos redzēt vairāk. Piemēram, vairāk no puņķiem veidotu figūriņu. 

2015, www.musicstories.lv

"Simply Red" - "Big Love" (2015)

Kad britu pop-soula bruņinieki "Simply Red" 2010.gada oktobrī pie Sidnejas Operas nama nospēlēja savu atvadu tūres pēdējo koncertu, no vienas puses, protams, bija zināma nožēla par to, ka vēl viens laikmets populārajā mūzikā ir beidzies. No otras puses, par rudmataino ģēniju dēvētais Miks Haknels (55) pēdējo padsmit gadu izdotajos albumos vairāk atražoja "Simply Red" "franšīzi", tiesa, katrā no platēm iekļaujot arī pa kādam šedevram, kurš gan ātri vien noslīka grupas ziedu laiku repertuārā, piemēram, līdz nelabumam nodrillētajos hitos "Stars" vai "If You Don't Know Me By Now". Bet vai kāds maz atceras lieliskās "Simply Red" balādes "Thank You" no plates "Love And The Russian Winter" (1999) un "Say You Love Me" no albuma "Blue" (1998)? 

Asara vēl nebija nožuvusi, apraudot atvadas, kad medijos parādījās ziņa: ""Simply Red" atgriežas!" Ar jaunu plati "Big Love" un pat koncerttūri! Un pat koncertu Rīgā šā gada 23.oktobrī "Arēnā Rīga"! Turpat, kur Haknels ar kolēģiem jau 2006.gadā sniedza ne pārāk sirsnīgu, bet ļoti profesionālu (kā ierasts) performanci. Jau skatoties Sidnejas atvadu koncerta ierakstu, varēja tikai minēt, pēc cik ilga laika "Simply Red" atgriezīsies. Izrādās, pēc pieciem gadiem. 

Atšķirībā no grupas faniem, mūzikas prese šo atgriešanos diez cik silti neuzņem. Žurnāls "Uncut" norāda, ka dažām no plates dziesmām, piemēram, "Tight Tones", Haknels vienkārši jau ir par vecu, savukārt dziesma "The Old Man and the Beer" "viņam piestāv labāk". Britu "The Guradian" savus tautiešus burtiski iemīda zemē, norādot, ka virs "Big Love" dziesmām "karājas izkaltusi nostaļģija", un tās ir "noslīpētas un sentimentālas". "Liriski pieticīgi, muzikāli [dzīvo] uz [iepriekšējiem] lauriem, tur nav nekāda "uhhh"," iznīcinošo kritikas vilni noslēdz žurnāls "Q". Bet par ko tad ir tāds cepiens? Nu ne par ko taču! Lai arī "Simply Red" jau sen ir pārvērtusies par pārsvarā koncertējošu grupu, kas var dzīvot no sava ziedu laiku repertuāra, viņi ir atgriezušies, jo paši alkst skatuves (droši vien, arī honorāru), un tieši to pašu grib viņu klausītājs (izņemot honorāru)! Turklāt "Simply Red" arī ar "Big Love" turpina tradīciju ar vienu šedevru albumā - šoreiz tuvāk pie beigām...

2015, www.musicstories.lv

  

Rob Thomas - "The Great Unknown" (2015)

"Savu ego es apmierināju ar pirmajiem diviem solo albumiem," sarunā ar žurnālu "Billborad" atklāj grupas "Matchbox Twenty" līderis Robs Tomass (43). Viņa trešā plate "The Great Unknown", kas klajā nākusi nupat, 21.augustā, tapusi, sadarbojoties ar "ārpakalpojuma" autoriem kā, piemēram, Raianu Tederu (Madonna, "U2", Adele u.c.) un Rikiju Rīdu (Džeisons Derulo, "Twenty One Pilots", "Fifth Harmony" u.c.). 

Ja "Matchbox Twenty" allaž bijusi popgrupa, kas koķetē ar rokmūziku, tad savās solo izpausmēs Tomass bez aplinkiem atdodas popmūzikas dieviem. Vienmēr to ir darījis. "The Great Unknown" ir deju mūzikas albums. Abas plati ievadošās dziesmas "I Think We'd Feel Good Together" un "Trust You" kārtīgi iesildīs kaulus pat līnijdeju pulciņa dalībniekiem pirms kārtējās nodarbības, savukārt tām sekojošā "Hold On Forever" jau tagad tiek dēvēta par nākotnē pieprasītu kāzu dziesmu. "Kas zina, kā karjera iegrozīsies. Es varētu spēlēt kāzas," smejot apsver pats Tomas. Ķidāt pārējās dziesmas nav vērts, jo turpinājumā ir vēl desmit komercradio rotācijās iekļaujamu dziesmu, kurās brīžiem Tomass jau mazliet pārcenšas ar "būšanu modernam", bet, būsim godīgi, viņam tas piestāv. 

Cik ilgi Tomass vēl dziedās un ierakstīs albumus? "Es reiz runāju ar Brūsu Springstīnu par to, ka es jau šobrīd esmu savā otrajā fanu paaudzē, bet viņš pat ceturtajā. Viņš [Springstīns] teica: "Turpini spēlēt cilvēkiem, kuriem patiešām patīk tas, ko tu dari. Viņu bērni turpinās nākt [uz koncertiem], un tev vienmēr būs augoša fanu bāze"." Lūk tā tiek nodotas vecajo zinības jaunajiem, savukārt, ja jaunībā no "Matchbox Twenty" palika slapjas biksiņas, "The Great Unknown" ir "obligātā literatūra". Kaut vai, lai saprastu, kā Robs Tomass iet līdzi laikam. Vai pat cenšas to apsteigt.

2015, www.musicstories.lv

Halsey - "Badlands" (2015)

Septiņu gadu vecumā viņa sāka lasīt "Lolitu" un "Lielo Getsbiju". Četrpadsmit gadu vecumā viņa "YouTube" sāka ievietot savas akustiskās ģitāras pavadībā ieskaņotās dažādu dziesmu kaverversijas. Tagad viņai ir divdesmit, bet jūtoties kā četrdesmitgadīga. Ešlija Nikolete Frandžipeina, kura pieņēmusi skatuves vārdu Holsija (Halsey), pa dzīvi kārpoties kā pa nātrēm, jau šīs nedēļas nogalē sagaidīs savu debijas plati "Badlands".

Holsijas vecāki, kad viņa piedzima, bija jaunāki kā viņa ir tagad. Iztika samērā pieticīgi un dzīvoja dažādās vietās krustu šķērsu pa visu Ņūdžersiju, sekodami jel kādam darbam, ko varēja dabūt. Holsijai ir vēl divi brāļi, un tā viņi visi pārvietojās no vienas vietas uz otru, līdz desmit gadu vecumam meitai nomainot sešas skolas. Iespējams, mūzika bija vienīgā nemainīgā lieta viņas dzīvē, kuru turklāt visur varēja paņemt līdzi, jo tā bija Holsijas galvā un sirdī.

Holsija ir spuraina personība. Pa pusei baltā, pa pusei melnā, atklāti biseksuāla, turklāt cīnās ar bipolāriem traucējumiem, kas meitenes raksturiņu padara jo pikantāku. Taču tieši tāda viņa ir un tieši tādu pasaule viņu pieņem. Holsija uz skatuves nāk brīdī, kad popmūzikā valda sievietes, precīzāk - jaunas sievietes, tāpēc tas vien, kāda uzmaība viņai šobrīd ir pievērsta, jau ir zināma uzvara sīvajā konkurencē. Viņa tiek salīdzināta gan ar tumšo mākslinieci Lorde, gan popa bezkaunīti Mailiju Sairusu, gan flegmātisko Lanu Del Reju. Holsija ir paņēmusi pa druskai no visām, radot popmūziku, kurā gaišuma maz, bet vilkme ievērojama.

Nupat pabeigusi iesildīt divus mēnešus ilgušo "Imagine Dragons" stadionu tūri, Holsija atpūšas. Un "Holsija atpūšas" nenozīmē jogas nodarbības bezpersoniskas, nomierinošas fona mūzikas pavadībā. Viņai patīk uzdzīvot, un viņa to var atļauties. Jo Holsijai ir tikai divdesmit. Nokrāsojusi matus zilā krāsā, viņa sagaida savu debijas plati, kurā ietverti arī viņas līdzšinējie hiti - gan "Ghost" ar video, kas marķējams ar 18+ zīmi, gan marihuānu apdziedošā himna "New Americana". Bet vispār viņa apsverot matus nodzīt pavisam. Lai nu būtu... Savukārt mūzikas vērotājiem atklāts paliek prognožu konkursa jautājums: vai un kad Holsija beigs būt dumpiniece un pieaugs? Un no tā, savukārt, izriet otrs jautājums: vai tāda Holsija vairs kādam būs bajadzīga? Tā kā - kamēr raksta plates, lai skujās un trako! Par Bārbaru Streizandi jau var paspēt pārvērsties jebkurā laikā.

2015, www.musicstories.lv