Dziesmas (40.nedēļa / 2013)

1. Foy Vance - “Regarding Your Lover”

Albums: "Joy Of Nothing"

Izdošanas datums: 26.08.2013

Valsts: Lielbritānija

Šī vīra rota ir ļoti spēcīgā balss. Un ūsas, protams. Bet balss, bez šaubām, skaistāka!

2. “Chvrches” - “We Sink”

Albums: "The Bones of What You Believe"

Izdošanas datums: 20.09.2013

Valsts: Lielbritānija

Jaunā skotu sensācija - sintīpopa trio ar šķietami sarežģīto nosaukumu. Starp citu, tiek dēvēts par "Depeche Mode" gara turpinātāju. Šovasar pat iesildīja četrus "DM" tūres koncertus. Ja vien nesaplīsīs bungu mašīnas, datorus un savstarpējās attiecības nesaēdīs vīrusi, šo nosaukumu "Chvrches" būs jāiemācās izrunāt un pareizi uzrakstīt.

3. “Los Campesinos!” - “What Death Leaves Behind”

Albums: "No Blues"

Izdošanas datums: 29.10.2013

Valsts: Lielbritānija

""Los Campesinos!" mūzika vienmēr bijusi uz robežas starp sirsnību un ironiju," apskatot Velsas seksteta iepriekšējo albumu "Hello Sadness", acīgs savulaik bija mūzikas medijs "Pitchfork". Arī mēneša beigās gaidāmā jaunā albuma publiskotās dziesmas nosaukums skan draudīgi ("Ko aiz sevis atstāj nāve"), un, interesanti, tajā patiešām iet runa par kapiem un kremāciju. Bet, gods kam gods, viss noslēdzas uz gaišas nots, jo "nāve aiz sevi atstāj mīlestību" un "mēs atkal būsim puķes". 

4. “The Internet” - “Dontcha”

Albums: "Feel Good"

Izdošanas datums: 24.09.2013

Valsts: ASV

Kas ir šī mazā meitenīte, kas tik izjusti izdzied mūzikas stilu "funk" un "hip hop soul" sajaukuma vistrauslākās skaņu nianses? Sids Ta Kids. Un tas ir puisītis ar dzidru meitenītes balsi. Ar Jamaikas saknēm gēnos, mammu dīdžeju un onkuli regeja producentu no šī puikas jau nevarēja prasīt, lai viņš top par proktologu ar specializāciju ausu, kakla un deguna kaitēs. 

5. “Arcade Fire” - “Reflector”

Albums: "Reflector"

Izdošanas datums: 28.10.2013

Valsts: Kanāda

Ir viena lieta uz pasaules, kas rada teju fiziski sajūtamu baudu, bet nav nekas jāstaipa vai jārīvē. Ir vienkārši jānoskatās kāds no kanādiešu "Arcade Fire" koncertiem. Tur nav specefektu, lāzera šovu un nenosakāma dzimuma fona dejotāju. Tur telpu fiziski un visādās citādās matērijās aizpilda septiņi grupas dalībnieki, patiesībā - tikai muzicējot. Izskatās, līdzīgu iespaidu uz žurnālu "Rolling Stone" atstājis arī oktobra beigās gaidāmais jaunais grupas albums "Reflector", jo tas esot labākais "75 minūšu un 13 dziesmu komplekts", ko "Arcade Fire" jebkad izdevusi.

6. Moby - “The Perfect Life” (feat. Wayne Coyne)

Albums: "Innocents"

Izdošanas datums: 01.10.2013

Valsts: ASV

Mobija jaunā plate "Innocents" ir kā plakans mākoņu jums - tā nes sev līdzi neparastu plašumu un brīvības sajūtu. Tāds pats ir arī mazā, plikgalvainā vīriņa kopdarbs ar "The Flaming Lips" līderi Veinu Koinu.  

7. “Free Energy” - “Girls Want Rock”

Albums: "Love Sign"

Izdošanas datums: 05.01.2013

Valsts: ASV

Neapskaužams uzdevums šiem jaunuļiem - ielauzties un noturēties tik plaši pārstāvētā nišā kā indīpops, turklāt nepiedāvājot neko jaunu, tikai vecās klišejas. Apgalvot, ka viņiem tas ir izdevies, būtu melot. Taču vienu reizi noskatīties jauku video mīļai dziesmai - nu kāpēc gan ne?

8. Erin McKeown - “Proof”

Albums: "MANIFESTRA"

Izdošanas datums: 15.01.2013

Valsts: ASV

Bija doma, ka dziesma "Proof" (nu tā kā "paraugs" vai "prove") būs visa Erīnas jaunā albuma vidējais aritmētiskais. Doma atmetama, jo "Proof" ir šīs plates esence. Lai arī albumam nav neārstējamu kaišu vai klaju defektu, mazliet tur kaut kā ir par daudz. Bet "Proof" - nu tā ir viena skaista dziesma!

9. “Eisenhauer Band” - “Feeling Good”

Albums: EP

Izdošanas datums: 2013

Valsts: ASV

Kas šeit ir mīļi? Kopā dzied vesela ģimene - mammucis Ronda, meituks Amēlija un dēlēns Endijs. Visi Eizenhaueri. Kas ir forši? Amēlijai ir laba balss, lai arī līdz Adelei, kuru viņa cenšas kopēt, vēl gana tālu (un tas skaidrs, jo Amēlijai ir tikai 13). Kas izklausās dīvaini? Dziesma "Feeling Good", taču tās versijas gadu laikā jau pieradinājušas pie dažādiem "staipījumiem". Kas ir pilnīgā pakaļā? "Eisenhauer Band" mājaslapa. Un tātad vidējais aritmētiskais ir akurāt vidējs.

10. Kayla Stockert - “What They Say”

Albums: "Castles in the Sand", EP

Izdošanas datums: 2012

Valsts: ASV

Vispirms paskaties šo video. Laikam jau vairāk jautājumu nav. Keila Stokerta savu debijas albumu "Castle in the Sand" izdeva 15 gadu vecumā. Tagad viņai ir 16, un labi, ka producenti laikus pārslēdzās no retro dziesmu repertuāra, ar ko Stokerta sāka savas skatuves gaitas, uz modernām.  Jau, šķiet, pietiek ar vienu Teiloru Sviftu un Dafiju, kura gan kaut kur pēdējā laikā noplaukusi. 

Foto raksta ievadā Erīna Makeovna no billingsgazette.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

20 ceļazīmes oktobrim

O jā, ceļazīmju rubrika pēc pusgada pārtraukuma atkal ir klāt...:) Kā jau rudenim pienākas arī dziesmas rudenīgas, miglainas pat varētu teikt. Bet tādas jau te pārsvarā visos stāstos un rubrikās. Un tātad uzmanībai "Kings of Leon" līdzinieki un tautieši "Moon Taxi" ar eleganto dziesmu "Mercury", Mičiganas indīpopa kvartets "Fawn" ar skaļo, bet tajā pašā laikā nedaudz iemidzinošo "Pixels" un citi. No īpašajiem viesiem jāizceļ briti "Travis" - šajā listē iekļauta viņu dziesma "Where You Stand" no tāda paša nosaukuma nupat iznākušās plates. Un, protams, klāt Ziemassvētku laiks - tos lai jau iežūžo norvēģu jaunā zvaigzne Maria Mena, kura arī, starp citu, nupat, 23.septembrī, laidusi klajā jaunu albumu "Weapon In Mind" ("Home for Christmas" gan nav no tā). Nu tādi tie pīrādziņi.

Dziesmu saraksts:

1. „Moon Taxi” – „Running Wild”
2. „Rah Rah” – „The Poet’s Dead”
3. „Fawn” – „Pixels”
4. „Hospital Bombers” – „Traditional Maori Fight Song #9”
5. Jay Nash – „Wander”
6. „The Fresh & Onlys” – „Presence of Mind”
7. „Why?” – „Sod in the Seed”
8. „Fleur De Lis” – „Hvid”
9. „Team Ghost” – „Dead Film Star”
10. „1, 2, 3” – „Work”
11. „Japandroids” – „The House That Heaven Built”
12. Maria Mena – „Home for Christmas”
13. „Cant” – „The Edge”
14. „A Banda Mais Bonita da Cidade” – „Mercadoramama”
15. Halina Larsson – „Fires and French Horns”
16. „Tom Tom Club” – „Downtown Rockers”
17. Karla Adolphe – „Flying Low”
18. „A Lion Named Roar” – „This Won’t Last for Long”
19. Laura Veirs - "Sun Song"
20. "Travis" - "Where You Stand"

Foto raksta ievadā "Moon Taxi" no www.npr.org.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

"Babyshambles" - "Sequel to the Prequel" (2013)

Kā rūdīts mietpilsonis pret Pītu Dohertiju allaž esmu izturējies rezervēti. Viņa uzvedība, atceļot koncertus, jo labākajā gadījumā aizkulisēs, sliktākajā - vispār citā valstī, pieļurbājies vai sašņaucies tā, ka nespēj uzkāpt uz skatuves, - tas vienmēr licies tā necienīgi kaut vai tikai pret tiem, kas riskējuši uz šo pasākumu nopirkt biļetes. Taču, šķiet, Dohertija fani pieņem šos spēles noteikumus un biļetes arī pērk kā sava veida loterijas kuponus. "Babyshambles" ir viens no Dohertija projektiem (vēl ir viņa "The Libertines" un solo padarīšanas). Ilgi nosodījis allaž pinkainā Pīta nelāgās izdarības, tomēr cenšoties ievibrēt vienā "vibrā" ar "The Libertines", bet to īsti nespējot, jau gadus biju atmetis šim mūzikas subjektam ar roku. Ar tādu kā pārākuma sajūtu, protams: nu tu tur, pļēgur, sēdi savā "līmenī" un nelien mūsu, pārsvarā jau sevis izdomātās "inteliģences" augstumos. Un ilgu laiku šajā jautājumā bija rasts tāds nosacīts miers. 

Pirms mēneša, 2.septembrī, dienasgaismu ieraudzīja "Babyshambles" trešais studijas albums "Sequel to the Prequel", un, ko tur liegties, iepriekš gaiši nopulētais inteliģences līmenis ir zaudējis savu orientāciju telpā. Jo tajā tagad lepni sēž arī Dohertijs, šķelmīgi smaidot un liekot līmeņa iemītniekiem minēt - viņi ir nolaidušies līdz Dohertijam vai Dohertijs pacēlies līdz viņiem? Atbilde, protams, ir kaut kur pa vidu. Jo, izskatās, viens otram pretī panākuši ir abi. Bet amizantāk, protams, uztverams Dohertija nāciens. "Sequel to the Prequel" nolaista publiku ar deviņdesmito gadu mūzikas sīrupu "Oasis" stilā (nu jā, abu grupu līderi jau arī ir tik līdzīgi - ninnesbrāļi un skandālu mīļotāji, ne kā mēs, mietpilsoņi). Ja plate būtu latviešu valodā, to, visticamāk, spēlētu arī Latvijas Radio 2, bet dziesma "Picture Me In a Hospital" droši vien cīnītos par labām vietām "Muzikālajā bankā". Bet ir pavisam citādi - labāk. Jā, daudz labāk. Jo Dohertijs mums, mietpilsoņiem, mazliet pamāca īsto dzīvi, bet mēs Dohertijam - pareizi sasiet kaklasaiti un prievīti. Kurš no šīs mijiedarbības ir lielāks ieguvējs? Par cik Dohertijam droši vien ir pilnīgi pie kājas, tad lai nu būtu - mēs, mietpilsoņi!

Ja patīk, noklausies arī šos albumus:

"The Wallflowers" - "Rebel, Sweetheart" (2005)

Šī Losandželosas kvinteta priekšvīra uzvārds ir Dilans. Jakobs Dilans. Un, sakritība, arī Dohertijs dzirdēts nosaukts par "savas paaudzes Dilanu". Bez tam arī "The Wallflowers" šajā platē spēlējas ar mietpilsoņu sirdsapziņu, kas apjukumā nespēj izdomāt: uztvert šo par augsto mākslu vai vienkārši šlāgeri?

"R.E.M." - "Out of Time" (1991)

Pirmais patiesi sekmīgais "R.E.M." albums. Šīs sekmes neapšaubāmi kaldināja albumā iekļautā dziesma "Losing My Religion", kam tik ļoti līdzinās "Babyshambles" izpildītā "Picture Me In a Hospital". 

"Prāta Vētra" - "Dienās, kad lidlauks pārāk tāls" (2003)

Ak dieniņ tētiņ, šim albumam jau desmit gadu! Cik tad jau pašam Kauperam? Simts, vai?...:) "Babyshambles" savā jaunajā albumā ir muzikāli tikpat savākti kā "Prāta Vētra" šajā platē. Viņiem vajadzētu uzspēlēt kopā. Pēc tam, protams, iedzert.





2013, www.musicstories.lv

Tweet

Dziesmas (39.nedēļa / 2013)

1. "MGMT" - "Your Life is a Lie" 
Albums: "MGMT"
Izdošanas datums: 17.09.2013.
Valsts: ASV


2. "Los Porcos" - "Sunshine"
Albums: "Sunshine / C.F.W"
Izdošanas datums: 15.09.2013.
Valsts: Lielbritānija


3. "Babyshambles" - "Picture Me in a Hospital"
Albums: "Sequel to the Prequel"
Izdošanas datums: 03.09.2013.
Valsts: Lielbritānija


4. "Zola Jesus" - "Fall Back"
Albums: "Versions"
Izdošanas datums: 20.08.2013.
Valsts: ASV


5. "Kings of Leon" - "Wait For Me"
Albums: "Mechanical Bull"
Izdošanas datums: 24.09.2013.
Valsts: ASV


6. Eleni Mandell - "Magic Summertime"
Albums: "I Can See the Future"
Izdošanas datums: 10.07.2012.
Valsts: ASV


7. Shannon LaBrie - "I Remember a Boy"
Albums: "Just be Honest"
Izdošanas datums: 05.02.2013
Valsts: ASV


8. Victoria Watts - "A Thousand Miles Between"
Albums: "Songs for the Sidewalk"
Izdošanas datums: 30.04.2013.
Valsts: ASV


9. "Manic Street Preachers" - "Show Me the Wonder"
Albums: "Rewind the Film"
Izdošanas datums: 16.09.2013.
Valsts: Lielbritānija


10. Elton John - "Home Again"
Albums: "The Diving Board"
Izdošanas datums: 16.09.2013.
Valsts: Lielbritānija

Foto raksta ievadā Viktorija Vatsa. 

Resurss: christophertrollen.zenfolio.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Nilsons Šmilsons

Harijam Nilsonam patika visādi niķi un stiķi, viņam patika dažādas vārdu spēles kā, piemēram, cūka-kūka, plāns-nāns vai Nilsons-Šmilsons. Iespējams, šo amizieri viņš mantoja no tēva puses vecvecākiem, kas bija cirka mākslinieki, un šo cirka arēnā valdošo maģisko noskaņu mūziķis savās radošajās gaitās saglabās visu savu mūžu. Esot tikai 52 gadu vecumā, pašā spēku pilnbriedā, Harijs Nilsons 1994.gada 15.janvārī aizgāja mūžībā. Kad gadu iepriekš mūziķi ķēra spēcīga sirdstrieka, viņš savai ierakstu kompānija nenogurdams uzstāja, ka ir jāizdod visu viņa albumu retrospekcija, labākais, kas tapis trīsdesmit gadu garajā un raženajā karjerā. Šāda retrospekcija tiešām arī iznāca - "Personal Best: The Harry Nilsson Anthology" dienasgaismu ieraudzīja gadu pēc mākslinieka aiziešanas mūžībā. Nākamgad janvārī apritēs divdesmit gadi, kopš Nilsona nav mūsu vidū, un, acīmredzot, šāds laika sprīdis ir bijis gana garš, lai katrs individuāli un visa mūzikas industrija kopumā spētu novērtēt Nilsona vietu vēsturē un arī joprojām mūsdienās. Un šis novērtējums ir augsts. Kā gan citādi, ja reiz gandrīz vienlaicīgi klajā nākusi gan grāmata "Nilsson: The Life Of A Singer-Songwriter", gan 17 disku kolekcija "The RCA Albums Collection", kas ietver Nilsona visus studijas albumus un dažādus līdz šim nepubliskotus koncertu un demo ierakstus.

VIENKĀRŠI ĢĒNIJS

"Mēs zinājām, cik viņš ir talantīgs," atzīst viens no Nilsona muzikālajiem kompanjoniem un laikabiedriem Pīters Fremptons (attēlā pa labi). "Visiem mūziķiem [īpašumā] bija [kāds] viņa ieraksts. Viņš bija vienkārši fenomenāls!" Fremptonam pievienojas plaša mēroga personība Vens Daiks Pārks, kurš ir gan mūziķis, gan aktieris, gan režisors (starp citu, Nilsona mūzika krāšņo ap divdesmit mākslas filmu). "Viņš bija gudrākais cilvēks, kādu esmu saticis mūzikas biznesā," atceras Pārks. "Viņš darbojās visaugstākajā radošajā līmenī. Es viņu nesauktu par muzikālu ģēniju. Es viņu sauktu vienkārši par ģēniju!"

Kā atzīmē jau piesauktie un vēl citi laikabiedri, Nilsens ideāli izprata komponēšanas nianses. Viņš precīzi spēja definēt dziesmas struktūru un pēc tam to piepildīt ar saturu. Kolēģos pat valdīja tāda labvēlīga skaudība, jo ne visiem piemita šādas dziesmas "izskaitļošanas" spējas. Varētu pieņemt, ka daļu šo spēju izskaidro apstāklis, ka Nilsens savas darba dzīves pirmsākumos bija bankas darbinieks, kura pienākumos ietilpa darbs ar datoru, kas tajos laikos bija ne tikai retums, bet arī izmērā kā divi mūsdienu modernie lauksaimniecības kombaini. "Viss, ko es zināju, ka viņš ir eksbaņķieris no Ņujorkas. [Bet ieraugot] viņš neizskatījās ne pēc viena baņķiera, ko esmu redzējis, un viņš arī nedziedāja kā baņķieris," atklāts par saviem pirmajiem iespaidiem, sastopoties ar Nilsonu, ir viens no viņa leģendārā albuma "Nilsson Schmilsson" (1971) pavadošās grupas saksofonists Bobijs Kejs (attēlā apakšā).

Visticamāk, lielāku lomu par darba pieredzi ar sešdesmito gadu datoriem nospēlēja Nilsona paša talants un ārkārtīgs, apkārtējos brīžiem kaitinošs perfekcionisms. Tas pats Kejs to apliecina, turpinot savu stāstu: "Viņš bija perfekcionists. Viņš varēja [dziesmas] daļu atkārtot atkal un atkal, un atkal, līdz tā bija tieši tāda, kādu viņš gribēja. Reizēm tas varēja būt garlaicīgi, bet tas strādāja. Man patika, kā strādā viņa prāts. Viņš nebija iegrožots ne ar ko citu kā tikai savu iztēli." Tieši tā, Nilsons zināja, kā dziesmai jāskan, un dziesma allaž skanēja tieši tā!

BĪTLU "MĪĻĀKAIS AMERIKĀŅU MĀKSLINIEKS"

Kad 1971.gadā trīsdesmitgadnieks Nilsons pārcēlās uz Londonu, viņš brauca ne tikai ierakstīt albumus, viņš brauca uz Bītlu dzimteni! Trīs gadus iepriekš viņš, pirmo reizi viesojoties Londonā, iepazinās ar Liverpūles Četrinieka dalībniekiem, visciešāko draudzību nodibinot ar Ringo Stāru (abi attēlā pa labi 1975.gadā), kura apartamentos viņš tagad arī apmetās. Šajā pašā 1971.gadā ierakstu studijā "Trident Studious", kurā iemūžināta arī Bītlu dziesma "Hey Jude", tapa ierakstīts Nilsona septītais albums "Nilsson Schmilsson". Pirmā plate, ar kuru talantīgais Harijs kļuva patiešām pazīstams un populārs. Albumu augstu novērtēja arī Pols Makartnijs un Džons Lenons, nosaucot Nilsonu par savu "mīļāko amerikāņu mākslinieku" un prognozējot viņam spožu nākotni. Un tie nebija tikai tukši vārdi - Ringo Stārs kā bundzinieks ir piedalījies Nilsona platēs "Son Of Schmilsson" (1972) un "Pussy Cats" (1974), abi kopā filmējās arī muzikālā komēdijā "Son Of Dracula" (1974), savukārt Stāra slavenais "All-Star Band" sastāvs pavadīja Nilsona pašu pēdējo publisko uzstāšanos, kas notika 1992.gada 4.septembrī Lasvegasas "Caesars Palace". Protams, šī dziesma bija "Without You". Savukārt Džons Lenons piedalījās Nilsona albuma "Flash Harry" (1980) ierakstā, kopīgi komponējot un iedziedot dziesmu "Old Dirt Road".

Droši vien, nav komponistam lielāki kreņķi par to, ka viņu vairāk atpazīst, izpildot citu sacerētas dziesmas. Un ar Nilsonu bija tieši tā. Pirmos tiešām nozīmīgos starptautiskos panākumus Nilsons guva ar "Šmilsona" albumā iekļauto "Without You", kuras autori ir Pīts Hems un Toms Evanss no grupas "Badfinger" (kā singlu šo dziesmu grupa izdeva gadu iepriekš). Tiesa, pirmais daudzmaz veiksmīgais mēģinājums notika trīs gadus iepriekš ar folkroka komponista Freda Nīla (attēlā pa kreisi) sacerēto "Everybody's Talkin'", ko 1969.gadā Nilsons iedziedāja filmas "Midnight Cowboy" skaņu celiņam. Šī dziesma Nilsonu tracināja. Viņš nespēja samierināties, ka populārākā viņa izpildītā dziesma nav paša komponēta. Nikns bija arī pats dziesmas autors Nīls. Vens Daiks Pārks atceras: "Viņš [Nīls] man teica: "Pasaki Harijam [Nilsonam], lai viņš uzraksta kaut ko arī man." Ja vien viņš zinātu, kādas emocijas šī dziesma radīja pašam Harijam, varbūt viņš dusmotos mazāk."

"UN TU ARĪ EJ D...!"

Lenons un Makartnijs Nilsonā saskatīja klusu, nedaudz kautrīgu personu. Viņš ļoti reti uzstājās, tāpēc būt viņa koncertā allaž bijusi privilēģija. Zinātāji gan stāsta, ka kolīdz runa bijusi par mūziku, tās sacerēšanu vai izpildīšanu, lēnīgais lācītis Nilsons varējis pārvērsties par vilku vai indīgu čūsku. Bobijs Kejs atceras situāciju studijā, kad dziesmas "You're Brakin' My Heart" tekstā parādījās frāze "Ej dirst!" ("You're breakin' my heart, You're tearing it apart but fuck you"). "Kad es to pirmo reizi dzirdēju, mani tas ellišķīgi nošokēja," stāsta Kejs. "Es teicu: "Harij, tu nedrīksti ierakstā teikt "ej dirst!". Viņš atbildēja: "Kā tu to domā - es nedrīkstu?"." Vēl viens šī incidenta aculiecinieks Pīters Fremptons papildina: "[Producents] Ričards Perijs viņam pajautāja, vai tā tiešām ir laba ideja, un Harijs pagriezās uz viņa pusi un teica: "Un tu arī ej dirst!"."

Tieši tā dzīvi dzīvoja un nodzīvoja Harijs Nilsons. Viņa sirds atradās caur un caur mūzikā, un katrs, kurš pa to (gan sirdi, gan mūziku) vēlējās bradāt netīrām kājām vai pārkārtot pret Nilsona uzskatiem, jau iepriekš varēja rēķināties, uz kurieni viņam būs jāiet. Tik tā sirds. Tā neizturēja pirmā...

Trīs Harija Nilsona albumi, kas jānoklausās:

"Nilsson Schmilsson" (1971)

Saki Nilsons, prātā Šmilsons. Likumi, kas darbojās skolā, apgūstot manipulācijas ar daļskaitļiem, ir aktuāli arī šajā gadījumā. Jo it visur, kur tiek pieminēts Harijs Nilsons, domā jātur albums "Nilsson Schmilsson". Tas ir tikpat dabiski kā, ejot uz mazmājiņu, paņemt līdzi pankūkas ar zapti un krustvārdu mīklu žurnālu laika īsināšanai. 

"A Little Touch Of Scmilsson In The Night" (1973)

Albums, kas mulsināja daudzus. Tas tapa kopā ar Frenka Sinatras dziesmu aranžētāju Gordonu Dženkinu, ieturot visu plati īsti "sinatriskā" stilā. Nepaies ne trīsdesmit gadi, kad šo pašu ideju aizņemsies Robijs Viljams ("Swing When You're Winning" (2001)), Rods Stjuarts ("The Complete American Songbook" sērija) un citi.

"Flash Harry" (1980)

Pēdējais Nilsona albums. Starp citu, ASV pirmo reizi oficiāli izdots tikai šā gada augustā. Platē iekļauts kopdarbs ar Džonu Lenonu "Old Dirt Road". Tiesa, pats Lenons šo dziesmu pirmo reizi izdeva jau 1974.gadā albumā "Walls And Bridges". 

Izmantoti citāti no raksta "I sang my balls off for you, baby!" žurnāla "Uncut" 2013.gada septembra numurā.

Foto raksta ievadā no www.notesonmusic.de. 

Pārējie attēli no interneta resursiem:

www.biography.com

blogs.houstonpress.com

beatlesphotoblog.com

i12bent.tumblr.com

www.youtube.com

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Trīs albumi siltumam

Vasara savus siltos brunčus, kas tik devīgi pārklāja mūs visu šo vasaru, kā ar nazi nogrieza pirms nedēļas. Nu klāt atkal lietavas, drēgnais laiks un zilie pupi. Kamēr izturīgākie cietīs iespējami ilgāk, pirms pieslēgties apkurei, imunitātē vārākie jau tagad ilgojas pēc siltajiem metāla daiktiem pie sienas, t.i., radiatoriem. Bet kamēr uz tiem vēl jāpagaida, ir piedāvājums gūt siltumu dvēselei caur skaistu mūziku. Un, kā zināms, ja prāts un domas gaišas, arī imunitāte uzlabojas... Dakteris, ba, ierunājās.

Christopher Owens - "Lysandre" (2013)

Kristofers Ouvens ir viens no dueta "Girls". Izrādās, abi ar Četu Junioru Vaitu pašķīrušies savu radošo ceļu meklējumos. Skumjš fakts, ņemot vērā, ka "Girls" daiļrade, īpaši viņu otrais albums "Father, Son, Holy Ghost" (2011), dvēseli baroja tik kupli kā miesu iebiezināts piens ar cukuru. Bet - viss, kas notiek, acīmredzot, notiek uz labu! Ouvena solo debija albums "Lysandre" piedāvā pilnu emociju spektru, un, kā norāda kritiķi un citi deguna urbinātāji, šī plate parāda Ouvena briedumu, kas audzis acīmredzamā kvantumā kopš "Girls" laikiem. 

Albums "Lysandre" sasildīs ar brīnišķīgām balādēm "A Broken Heart" un "Everywhere You Knew". Īpaši pēdējo dziesmu Ouvens iznes vokāli tik emocionāli, ka pie tās, visticamāk, pirmo reizi, kopš bērnībā skatījās multfilmu "Dāvana visvājākajam", asaras nenovaldīs arī vīri spēka un reproduktīvi aktīvākajos gados. Ja apsaimniekotājs nepieslēdz apkuri, Kristofers Ouvens ar "Lysandre" ir risinājums!

"Yo La Tengo" - "Fade" (2013)

Ņūdžersijas (ASV) trio "Yo La Tengo" vēsture nākamgad iesniegsies ceturtajā gadu desmitā, bet klausoties tā jaunāko veikumu plati "Fade", pēc naftalīna, ja kaut kas vispār ož, tad, iespējams, basketbola treniņa zeķes skapī sen aizmirstā mugursomā. Grupas savdabīgo skanējumu nodrošina apstāklis, ka "visu laiku dzied visi trīs". Nav kā vecos laikos pieņemts - priekšvīrs ar ģitāru un pūdeļa cirtām noceļ visu slavu, bet pārējiem ļauj tik vien kā kādā piedziedājumā ierūkt kaut ko basā vai falsetā, atkarībā no vajadzības un spējām. 

Sasodīti patīkamo retro skaņu (kā dziesmā "Is That Enough"), kas raksturīga tik daudzām mūsdienu "modernajām indīpopa grupām", "Yo La Tengo" gadījumā palīdz panākt kolektīva vienīgā dāma Džordžija Hableja. "Fade" ir trio (šādā sastāvā gan tas spēlē tikai no 1992.gada) trīspadsmitais albums, bet, jāatkārtojas, viņos nav ne kapeikas (pēc modernās versijas - ne centa) rutīnas vai pieradums pie tā, kas darīts tik ilgi un pamatīgi. Bet varbūt tas ir tikai maldīgs "Yo La Tengo" nupat iepazinēja viedoklis?

"Dawes" - "Stories Don't End" (2013)

Brāļi Goldsmiti (Teilors un Grifins), Vailijs Gelbers un Tejs Stratairns 2013.gadā turpina būt tik pat saldi kā 2009.gadā. Saldi labā nozīmē - ne šķebinoši. Kvarteta jaunākais veikums "Stories Don't End" jau nosaukts pat atbilstoši, jo Losandželosas puiši kā platē "North Hills" sāka stāstīt savus stāstus, pārlietus ar sīrupu, tā turpina to joprojām. Izskatās, ka viņu stāsti nebeigsies nekad. Un kaut nu tā būtu! Jo tādas dziesmas kā "Just My Luck" un "Just Beneath the Surface" atēsties nav iespējams. Un tās arī silda. Kas ir svarīgi šajā zilo pupu sezonā. Sasodīti laba plate!

Foto raksta ievadā "Dawes" no nxew.ca.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Dziesmas. Izlaidums Nr. 2

1. "Caveman" - "In the City" ("Caveman", 2013)


2. "Sohn" - "Bloodflows" (EP, 2013)


3. "Youngblood Hawke" - "We Come Running" ("Wake Up", 2013)


4. Daughn Gibson - "Kissin on the Blacktop" ("Me Moan", 2013)


5. Eleanor Friedberger - "Tomorrow Tomorrow" ("Personal Record", 2013)


6. "Dirtmusic" - "Wa Nuza" ("Troubles", 2013)


7. Julia Holter - "In the Green Wild" ("Loud City Song", 2013)


8. "The Lee Thompson Ska Orchestra" - "Midnight Rider" ("The Benevolence of Sister Mary Ignatius", 2013)


9. "The Avett Brothers" - "Live And Die" ("The Carpenter", 2012)


10. "The Living Sisters" - "How Are You Doing?" (EP, 2011)


(Gandrīz) visu dziesmu liste šeit:

Foto raksta ievadā "The Avett Brothers" no thankfolkforthat.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

No arhīviem: "The Flaming Lips" - "Yoshimi Battles the Pink Robots" (2002)

Šī tūkstošgade Oklohamas (ASV) kolektīvam "The Flaming Lips" galīgi neiesākās labi. Grupas līderim Veinam Koinam 1996.gadā nomira tēvs, kas vēl ilgu laiku atstāja pēdas viņa domās, liekot te savākties, te apšaubīt, vai vispār ir nozīme jebkam, ko darām. Bez tam grupas biedram Stīvenam Drozdam bija tik nopietna heroīna atkarības krīze, ka vistuvākie negribīgi, bet tomēr sāka aprast ar jautājumu, ko sev uzdeva aizvien biežāk: nevis vai, bet kad Drozds, teiksim tā, nomainīs šo sauli pret citu? ("Katru reizi, kad iezvanījās telefons, tu gaidīji, ka kāds pateiks: "Mēs atradām Stīvenu, un viņš ir miris," tā Koins). Un kā jau tas allaž notiek, mokās rodas šedevri. "The Flaming Lips" gadījumā tas ir grupas desmitais albums "Yoshimi Battles the Pink Robots". Kaut, jāatzīst, pēdējā laikā pārāk jau nu bieži pasprūk tas vārds "šedevrs''...

Iemīlēt (ja mūzikas grupas patikšanu vispār var saukt par mīlestību) "The Flaming Lips" nav grūti. Ja vien zini, no kura gala ķerties klāt. No personīgās pieredzes: nekad to nevajag sākt ar "At War with the Mystics" (2006), mazāks risks apdedzināties ir ar aktuālāko "liesmojošo lūpu" albumu "The Terror" (2013), bet vislabāk ir sākt no kā senāka. Lai "The Flaming Lips" ieaustu savas muzikālās gaumes seģenē uz palikšanu, nav par skādi izstaigāt grupas evolūcijas ceļu, sākot no 1986.gada debijas albuma "Hear It Is", līdz "The Terror". Ne velti var samulst, "Vikipēdijā" lasot, ka "The Flaming Lips" ir "amerikāņu roka grupa", bet jau pieminētā plate "Hear It Is" patiešām arī izklausās kā kaut kāds "Sex Pistols" atvasinājums, tikai tāds korektāks un savāktāks, tāds, kuru varētu dziedāt arī baznīcā, ja nu ērģelniekam sanācis iemigt. Ir skaidrs, ka Koinam, Drozdam un pārējiem pie sirds gājusi arī īru grupa "U2" un viss septiņdesmito "psihedēliskais gals", kas jau visnotaļ izteikti parādās "The Flaming Lips" otrajā albumā "Oh My Gawd!!!... The Flaming Lips" (1987). Un tā pa albumam uz priekšu, pa albumam uz priekšu, līdz nonākam pie tā, kas iezīmē mūsdienu "The Flaming Lips".

"Vai tu vari stādīties priekšā, ka visi, ko tu pazīsti, kādu dienu nomirs?" dzied Koins šī albuma (un, laikam jau, visas grupas daiļradē) populārākajā dziesmā "Do You Realize?". Runa, protams, ir par plati "Yoshimi Battles the Pink Robots". Saprotams, šādas domas prātā reizēm ienāk katram, bet šīs reizes, visbiežāk, nav tie patīkamākie dzīves mirkļi. Savukārt Koins ar kolēģiem šo dziesmu "iznes" tik viegli, ka to drīzāk var uzskatīt par himnu dzīvībai. "Vai būs labi?" Koins, nospēlējis uz ģitāras šīs dziesmas galveno tēmu, jautāja Drozdam, jo jutās nedrošs, vai "Do You Realize?" pārāk neatgādina Džona Lenona "Imagine". "Tā ir klasika," atbildēja Drozds, kaut šodien atzīst, ka tolaik tīri emocionāli šīs dziesmas vēstījumu neuztvēra kā attiecinātu uz sevi un sekām, kas varētu iestāties, ja viņš nesāks risināt savas problēmas. Tieši ne, bet ar mājieniem Koins tieši to arī Drozdam mēģināja pasacīt.

Kā viss beidzās? Lieliski! Drozds pārvarēja savas atkarības, albums "Yoshimi Battles the Pink Robots" kļuva par "The Flaming Lips" visu laiku veiksmīgāko plati (Nr.1 gan Apvienotajā Karalistē, gan ASV) un "Do You Realize?" patiešām arī kļuva par himnu - par grupas dzimtās pilsētas Oklohamas oficiālo himnu! Vēl vairāk - albums "Yoshimi Battles the Pink Robots" dažam kļuvis par atslēgu, ar kuru "The Flaming Lips" atslēdz iepriekš nocietināto sirdi, lai ienest tajā vēstījumu, kura saturs gan katram laikam būs savs.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Keitlina Rouza - meitene ar veca vīra dvēseli

"Es domāju, ka man ir iereibuša, veca vīra dvēsele," mazliet nopietni, mazliet pa jokam saka divdesmit sešus gadus vecā Keitlina Rouza, ar to domājot savu aizraušanos ar lietām, kas tuvas vīriem ap sešdesmit - Rouzai patīk mazliet "iefollāt" un smēķus nesmādē, bet, pats galvenais, viņa dievina vecos kantrī gabalus kā Villija Nelsona "Blue Eyes Crying In The Rain" ("Šī vienmēr būs mana mīļākā kantrī dziesma" (Rouzas komentāri par dziesmām šeit un turpmāk no mūzikas žurnāla "Uncut")), "I Just Walkin' Out The Door" ("Šai dziesmai ir iespaidīga āriene"), Loretas Linnas "After The Fire Is Gone" ("Visu laiku labākais Loretas vokālais izpildījums"), nemaz nerunājot par Rouzas "varones" mūzikā Petsijas Klainas "Leavin' On Your Mind" ("Melodija, kas vienmēr rada vēderā to nogrimšanas sajūtu").

To laikam sauc par mēslojumu. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dzeltenais ķirbis, kas ceļu uz savu lielo vēderu gandrīz metru apkārtmērā uzsācis kā maza, krēmkrāsas sēkliņa, varenumu guvis, tupēdams uz komposta kaudzes, vai labi mēslots govs kakiem. Abās versijās šī barojošā substance nav nedz vizuāli, nedz parfimēriski pievilcīgākās lietas uz pasaules, tās vienkārši izdara savu svētīgo darbu. Klasiskais kantrī, sadzērušies vīri ap sešdesmit un mūzika, kas sarakstīta līdz 1979.gadam, ir trīs Rouzu spēcinošās substances. Otrā un trešā, protams, ir gaumes jautājums, atkarībā no eksemplāra, kas vērtējams, bet klasiskais kantrī - šī amerikāņu tautas mūzika vidusmēra eiropieti jau pēc otrās dziesmas var novest lielākā depresijā kā Baraku Obamu, kurš cenšas saprast, ko viņam tikšanās laikā no lapiņas lasa gados brangākais kolēģis no vidējās Baltijas valsts. 

Pie velna ķirbi! Arī roze (labi saskan - Caitlin Rose) savus krāšņos ziedus dāvā pasaulei, lielā mērā pateicoties mēslojumam. Un nevienu neinteresē, kas pa kakām paliktas apakšā. Ziedošs rožu pušķis ir tā rezultāts! "Rouzas rezultāts", varbūt īpašā prasme, ir no vecām lietām radīt jaunas, no briesmīgām - skaistas. No sešdesmit gadīgiem vīriem septiņgadīgu Pinokio varbūt arī neiztēsīsi, bet radīt mūsdienīgu versiju par klasisko kantrī - to, izrādās, var! Gēni? (Rouzas mamma, starp citu, ir komponiste, līdzautore Teiloras Sviftas hītiem "You Belong To Me" un "White Horse") Talants? Kas ir Rouzas īpašo spēju noslēpums? Droši vien, abi. Taču, kas sajūsmina, tā ir Rouzas patiesi neviltotā mīlestība pret mūziku. Viņas aizrautība iedvesmo. Pat ja tas ir kantrī... "The Stand-In" ar klausītāju izrīkojas identiski.

Foto raksta ievadā no www.behance.net.

2013, www.musicstories.lv

Tweet