Daudzas idejas uz pasaules nobrūk tikai viena iemesla dēļ - to īpašnieki visu pārāk sarežģī, neļauj visam notikt un izskatīties dabiski. Šo kļūdu nav pieļāvis amerikāņu trio "Mount Moriah". Pirms aptuveni gada laidis klajā savu otro albumu "Miracle Temple", šis Ziemeļkarolīnas Universitātes studentu pilsētiņas kolektīvs gluži kā kāds sīkstulis savā dziesmu plācenī sakasījis pa druskai no popa, roka, kantrī, folka un vēl sazin kādiem stilu apcirkņiem. Šķistu, ka šāds kokteilis garantē baudu ja nu vienīgi kakofonijas cienītājiem un dentistiem pēc smagas darba dienas. Tomēr - ne uz to pusi!
Mūzikas žurnāls "Pitchfork" šo plati nodēvējis par "nostaļģiju pēc cilvēkiem un laikiem, kurus neatgūt ne ar kādām burvestībām." Taču spilgtākās emocijas, kas pārņem klausoties "Miracle Temple", ir nožēla. Nožēla par to, ka jau gadu šāda plate klejo pa pasauli, nedevusi par sevi uzstājīgāku ziņu. Nostaļģijas tur nav ne kapeikas (piedošanu, centa) - septiņdesmitajiem par modernu, vājprātīgajiem astoņdesmitajiem par vienkāršu, deviņdesmitos pat atcerēties negribās. Kāda nostaļģija? "Mount Moriah" ir īstens mūsdienu produkts, par to nostaļģēties varēs pēc gadiem divdesmit.
2014, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru