otrdiena, 2013. gada 12. februāris

No arhīviem: Joni Mitchell - "Ladies of the Canyon" (1970)

Šā gada rudenī, novembra sākumā, mūzikas pasaule atzīmēs kārtējo zīmīgo skaitli - kanādiešu dziesminiecei un māksliniecei Džonijai Mičelai apritēs apaļi septiņdesmit. Protams, šā notikuma gaidās tiek pārizdoti vecie Mičelas albumi, apkopoti "bokss-setos" un papildināti dažādiem papildus labumiem jeb bonusiem. Pirmais apkopojums "The Studio Albums 1968-1979", kurā iekļauti desmit Mičelas karjeras agrīnie albumi, dienasgaismu jau ieraudzījis. Tajā, saprotams, rodams arī leģendārās dziesminieces trešais studijas albums "Ladies of the Canyon", kam garāmejot šajā stāstā iedalīta galvenā loma.

Nācies pat dzirdēt, ka Mičela ir mūsdienu tā sauktās dziesminieku paaudzes viena no galvenajām celmlauzēm. Un ne tikai tās - viņas spēju ietekmēt veselu laikmetu mūzikā neviens neapšauba. No mūsdienu skaļajiem vārdiem savu ietekmēšanos no Mičelas atzinuši daudzi - Keita Buša, "Indigo Girls", Stings, "10,000 Maniacs", Deivids Grejs un neskaitāmi citi. Pati dziesminiece savukārt tik pat neskaitāmas reizes tikusi nominēta dažādām balvām, tai skaitā "Grammy", ko veselas astoņas reizes arī ieguvusi. 

"Ladies od the Canyon" iznāca 1970.gadā vēl uz gadu iepriekš norisošā leģendārā Vudstokas festivāla nots (tam arī veltīta albuma dziesma "Woodstock"). Mūzikas kritiķi ir vienisprātis - šis ir Mičelas izteikts "pārejas" albums no muzicēšanas ļoti vienkāršā folkmūzikas stilā uz kaut ko jau nobriedušāku un sarežģītāku. Šajā platē atrodamas arī dažas ļoti labi zināmas Mičelas dziesmas, ko nezinātājs varētu piedēvēt citiem māksliniekiem, jo tās daudzkārt un veiksmīgi pārdziedātas. Uzskatāmākais piemērs dziesma "Big Yellow Taxi" - to vēlāk iekrekšķējis gan Bobs Dilans, gan savu versiju radījusi grupa "Counting Crows", sadarbojoties ar šobrīd kaut kur noziedējušo dziedātāju Vanesu Karltoni. Savukārt albuma tituldziesmu savā versijā iedziedājusi un singla "No More I Love You's" (1986) saucamajā "B pusē" ievietojusi dīva Enija Lenoksa. 

Šis bija pirmais Mičelas albums, kas ASV ieguva Platīna diska statusu, to klausās mūsdienās un joprojām no tā mācās. Un, sagaidot nopelniem bagātās dziesminieces jubilāciju, ir vērts parakāties savu vecāku skaņuplašu plauktos vai lenšu apcirkņos un senās vērtības atkal celt gaismā. Un lai arī pēdējo albumu pārdošanas rādītāji mākslinieci droši vien neiedvesmo (2002.gada Mičelas plati "Travelogue" ASV pārdeva tikai 72 000 kopijās), enerģija jauniem radošiem iekarojumiem lai vairojas no daudzo cienītāju un apbrīnotāju labajām domām, kas ne sauktas, ne aicinātas ir klāt ik reizi, kad atskan Mičelas mierpilnā balss un mūzika, kas garu atsvabina un ļauj tam pacelties virs zemes, pat ja ķermenis pie tās piekalts smagām važām.



Papildus resursi:

2013, www.musicstories.lv

Nav komentāru: