... biezie un gājputni laižas uz Nīlu...
Tā reiz dziedāja "Prāta Vētra" un atliek vien viņiem piekrist, jo rudens, kā parasti, pie mums iestājies jau augusta vidū un turpināsies līdz nākamā gada maijam.
Bet katrā lietā ir jāatrod savs prieciņš un labums. Un es atrodu. Man, piemēram, patīk dzestrais rudens laiks, nevis tās karstās vasaras dienas, kad jau 5 minūtes pēc tīra krekla uzvikšanas pupi ir nosvīduši tīri spīdīgi. Un ir forši, ka kļūst aukstāks, drēgnāks un vējaināks, jo tad pa ielām vazājas mazāk cilvēku, un, saprotams, līdz ar to man ir vairāk vietas.
Lai kā tur būtu, šoreiz par to, kas lika justies labi septembrī. Nu jā, ko tur liegties, arī vēl šis tas no augusta. Bet, kā jau noskaidrojām, rudens bija jau klāt augusta vidū.
1. Colbie Caillat - "Coco"
Šis nu ir tas gadījums, kad var teikt, ka mūsdienās, pateicoties "internetizācijai", iespējams ir viss.
Nevienam nezināmā Kolbija Keilei (vells viņu zina, kā to pareizāk izrunāt) savā "My Space" profilā ievietoja savu sacerēto dziesmu "Bubbly". Līdz šā gada 31.maijam viņas profilu bija apskatījuši vai dziesmu noklausījušies 46 miljoni apmeklētāju. Iespaidīgi! Kaut vai salīdzinot ar manu šo blogu, kurš mēnesī tiek apmeklēts vidēji 10 reizes, pie kam visas tās 10 reizes apmeklētājs esmu bijis es pats... Protams, arī onkuļi no mūzikas izdevniecībām šad tad pasērfo pa šādām lapām, un Kolbijai līgums ar "Universal Republic" par albūma izdošanu bija rokā.
Pati Kolbija atzīst, ka pievērsties dziedāšanai viņu pamudinājusi "Fugees" 1996.gada versija dziesmai "Killing Me Softly", kuras oriģināls pieder septiņdesmito gadu zvaigznei Robertai Flakai. Nevar arī nenovērtēt par zemu to faktu, ka Kolbijas tēvs Kens savulaik ir bijis "Fleetwood Mac" divu albūmu līdzproducents. Tā kā ej nu tu sazini, kas tieši ir nospēlējis lielāko lomu Kolbijas talanta attīstīšanā. Bet tas nav diez ko būtiski. Galvenais, ka mums tāda Kolbija ir - smuki izskatās, smuki dzied. Ko gan mums, kārtīgiem večiem, vēl vairāk vajag? Nu labi, viens aliņš vēl derētu...
Bubbly
2. Ed Harcourt - "Until Tomorrow Then (The best of)"
Esmu pierakstījies dažādu izpildītājmākslinieku un mūzikas izdevniecības mājas lapās uz ziņu saņemšanu par kādiem jaunumiem. Kas interesanti - ļoti aktīvi ziņu sūtītāji ir tie, kuri nemaz man tā tik ļoti neinteresē. Tad es gribu no tām ziņām atrakstīties, bet viņi allaž tad lūdz minēt iemeslu, kāpēc atsakos. Kaut kur sirds dziļumos esmu labsirdīgs cilvēks, tāpēc, negribot nevienu aizvainot, turpinu šo ziņu saņemšanu. Tieši tā notika ar vienu mūzikas izdevniecību, kura pēkšņi sāka piesūtīt ne tikai sausu informāciju, bet arī savu pārstāvēto mākslinieku jaunākos klipus aplūkošanai. Un tieši tur iepazinos ar šo Edu Hārkortu.
Klips, kurš tika piesūtīts, bija dziesmai "You Put A Spell On Me" - dikti puņķains gabals. Apraudājies pēc klipa, nolēmu, ka plate jāiegādājas. Un iegādājos. Veselu dubultplati!
31 gadu vecais jauneklis no Apvienotās Karalistes aktīvi mūzicē un izdod plates jau astoņus gadus un ir ticis novērtēts no tādām zvaigznēm kā "R.E.M.", "Snow Patrol", "Divine Comedy" un citām. Viņš ņēmis dalību gan "The Magic Numbers" koncerttūrē, gan uzstājies kopā ar Mariannu Feitfūlu.
Teikšu godīgi, klausoties pieminēto plati, mani aizrāva pirmās trīs no 32 dziesmām. Tālāk sekoja, vismaz manām ausīm tā likās, kaut kas līdzīgs Tomam Veitam vai Nikam Keivam, tikai - daudz tīrāk nodziedāts, cik nu es vispār no tā ko sajēdzu. Bet plate nebūt nav slikta. Tā ir ļoti laba vakara vai pirmsgulētiešanas mūzika vai mūzika pārdomām. Mēģināju dejot pie tās - nekas nesanāca. Bet, jāatzīst, dejot mašīnas šofera sēdeklī, pie kam pašam ar sevi un krustojumā pie sarkanās gaismas - tas laikam nav kritērijs, lai par to spriestu...
3. "The Honorary Title" - "Scream & Light Up The Sky"
Ja man tagad vajadzētu savilkt galus par visu 2008.gadu, tad pie sadaļas "Gada atklājums" nešaubīgi liktu šīs grupas no ASV "The Honoray Title" vārdu.
Labās lietas parasti notiek nejauši un neplānoti. Tāpat manās rokās nonāca šī plate. Par cik nekad iepriekš par šādu grupu nebiju dzirdējis, ar interesi sāku klausīties. Un jau pēc pirmajām divām dziesmām sapratu, ka tas ir kas klausāms. Bet, kad beidzot izslēdzu disku atskaņotāju, izrādījās, ka plati biju griezis no sākuma līdz beigām reizes trīs.
"The Honrary Title" šis ir tikai otrais albūms. Un, jāatzīst, ne ar ko īpaši oriģinālu tā neizceļas - tādā stilā spēlē tūkstošiem grupu. Bet nu - manās rokās nonāca akurāt šīs grupas plate, tad nu "Gada atklājuma" gods pelnīti tiek viņiem. Vēl gan gads nav beidzies, un, cerams, grupas "Bruģis" vai "Apvedceļš" neizdos jaunas plates - tad var gadīties visādi...
The Honorary Title - Stuck At Sea
4. "Band Of Horses" - "Cease To Begin"
Sens latviešu sakāmvārds apgalvo, ka Vecgada vakarā kūtī, kārtīgi paslēpjoties un esot dikti klusam, var dzirdēt, kā sarunājas zirgi. Un zirgi, redz, ko sakot, tas nākotnē notiks! Pieļauju, ka daļa no tāda tipiska zirgu dialoga varētu būt šāda:
- Paklau, vai neatceries, saimnieks mani šovasar izkastrēja vai arī es vienkārši palieku vecs?...
Iespējams, kādam šādas sarunas interesē, un kāds arī Vecgada naktis pavada kūtī. Bet mūsdienās ļaudis ir iemācījušies novest sevi līdz tādai kondīcijai, ka zirgi ne tikai runā, bet arī apvienojas ansambļos un izdod plates.
"Band Of Horses" ("Zirgu ansamblis") ir sešu tomēr cilvēku apvienība no Sietlas ASV, kas savas mūzikālās gaitas uzsākusi pavisam nesen - 2004.gadā. Neieslīgstot sīkumos, jo neko vairāk par viņiem nezinu, - "Cease To Begin" ir grupas otrais albūms, un man no tā dikti tīk "No One`s Gonna Love You".
No One's Gonna Love You
5. "Puressence" - "Don`t Forget To Remember"
Šis ir stāsts, kurā man īsti nav, ko teikt. Bet nepieminēt to arī nedrīkstētu.
Grupu ar nosaukumu "Puressence" šajā rudenī izdzirdēju pirmo reizi. Man nav nekādu salīdzinājumu, nekādu interesantu faktu par viņiem. Tikai tas, ka četrotne ir no Anglijas, bet divi no viņiem varētu būt poļi, jo viņiem ir tās tizlās uzvārda galotnes - "czki" un "nski".
"Don`t Forget To Remember" ir grupas ceturtais albūms no 1996.gada, un tajā ir daudz skaistu dziesmu, viena no kurām arī ir mana šī rudens dziesma.
